第八 -呼格(vocative)、單數、複數

回目次      -a結尾的中性名詞之曲用Declension

8.1.  -a結尾的男性名詞之語尾變化(曲用Declension

呼格voc. 

-o語尾的格無變化詞形的名詞語基被使用如單數、呼格  m. s. voc.

-ā語尾的格被加到名詞語基而形成複數、呼格  m. p. voc.

呼格字尾變化範例:

 

單數

複數

1.

nara

人!

nara + ā= narā

人們!

2.

mātula

叔叔!

mātula + ā = mātulā

叔叔們!

3.

kassaka

農夫!

kassaka + ā = kassak ā

農夫們!

8.2.  -a結尾的男性名詞語尾變化(曲用Declension)之全部詞形變化表

範例:nara

 
     

 

 

1.

nom.

naro

narā

2.

acc.

naraṃ

nare

3.

ins.

narena

narehinarebhi

4.

dat.

narāya, narassa

narānaṃ

5.

abl.

narā, naramhā, narasmā

narehinarebhi

6.

gen.

narassa

narānaṃ

7.

loc.

nare, naramhi, narasmiṃ

naresu

8.

voc.

nara

narā

8.3.  -a結尾的中性名詞之語尾變化(曲用Declension

範例:phala = fruit水果

 
     

 

 

1.

nom.

phalaṃ

phalā, phalāni

2.

acc.

phalaṃ

phale, phalāni

3.

ins.

phalena

phalehiphalebhi

4.

dat.

phalāya, phalassa

phalānaṃ

5.

abl.

phalā, phalamhā, phalasmā

phalehiphalebhi

6.

gen.

phalassa

phalānaṃ

7.

loc.

phale, phalamhi, phalasmiṃ

phalesu

8.

voc.

phala

phalāni

具格、與(為)格、奪(從)格、屬格、處(位)格等與 -a結尾的男性名詞語尾變化相同。

8.4 單字集

-a結尾的中性名詞

動詞(pr.3,s.

1.

nayana /

locana

眼睛

vivarati

2.

udaka / jala

naccati

跳舞

3.

arañña / vana

森林、阿蘭若、

空閑處

nikkhipati

放置、佈置、產、

除、投棄

4.

puppha /

kusuma     

uṭṭhahati

起來、奮起

5.

geha / ghara     

家、在家

phusati

6.

āsana

座位、位子

anusāsati

訓誡、教導

7.

paṇṇa

葉子

ovadati

教誡

8.

tiṇa

saṃharati

採集

9.

khīra

牛奶

āsiñcati

撒、散

10.

nagara

城市、都市

akkosati

11.

uyyāna

庭園、公園

bhindati

打破、破壞

12.

khetta

pibati / pivati

13.

bhaṇḍa

東西、物品、貨物

 

 

14.

sīla

戒、尸羅

 

 

15.

dāna

佈施、施捨

 

 

16.

rūpa

色、形相、物質

 

 

17.

dvāra

 

 

18.

vattha

衣服、布

 

 

       

       

 

 

8.5  翻譯成中文  

 

1.

Upāsako pupphāni āharati.

優婆塞帶來很多株花。

2.

Araññe migā vasanti, rukkhesu makkaṭā

caranti.

很多隻鹿住在森林裡,很多隻猴子在很多顆樹間走。

3.

Goṇā tiṇaṃ khādanti.

很多頭牛吃草。

4.

Manussā nayanehi passanti.

人們用眼睛看。

5.

Samaṇo vihārasmiṃ āsane nisīdati.

沙門坐在寺院中座位上

6.

Rukkhamhā paṇṇāni patanti.

很多片葉子從樹落下來。

7.

Vāṇijā gāmamhā khīraṃ nagaraṃ haranti.

商人們從村莊運載牛奶到城市。

8.

Bhūpālo kumārena saddhiṃ uyyāne carati.

國王與王子一起在庭園裡走。

9.

Kassako khettamhi kuddālena āvāṭe khaṇati.

農夫用鋤頭在田裡挖很多個洞。

10.

Mātulo puttassa bhaṇḍāni dadāti.

叔叔給兒子很多個東西。

11.

Upāsakā samaṇānaṃ dānaṃ dadanti, sīlāni

rakkhanti.

優婆塞們佈施給諸沙門,保護諸戒。

12.

Dārakā mittehi saddhiṃ udakasmiṃ kīḷanti.

小孩們與很多個朋友一起在水中玩。

13.

Kassakā vāṇijehi vatthāni labhanti.

農夫們從商人們得到很多件衣服。

14.

Kumāro uyyānamhā mātulassa kusumāni

āharati.

男孩從庭園為叔叔帶來很多株花。

15.

Brāhmaṇassa ajā goṇehi saha vane āhiṇḍanti,

tiṇāni khādanti.

婆羅門的很多隻山羊與很多頭牛一起在森林裡漫步、 吃很多草。

16.

Sīho vanasmiṃ rukkhamūle (at the foot of a

tree) nisīdati.

獅子坐在森林中樹腳下。

17.

Rajakā udakena āsanāni dhovanti.

洗衣者們用水洗很多座位。

18.

Amacco dūtena saddhiṃ rathena araññaṃ

pavisati.

大臣與使者一起坐車進入森林。

19.

Yācakassa putto udakena paṇṇāni dhovati.

乞丐的兒子用水洗很多片葉子。

20.

Vāṇijā bhaṇḍāni nagaramhā gāmaṃ āharanti.

商人們從都市帶很多東西到村莊。

21.

Tathāgatassa sāvakā asappurisānaṃ putte

anusāsanti.

如來的弟子們訓誡惡人們的很多個兒子。

22.

Upāsakā udakena pupphāni āsiñcanti.

優婆塞們用水撒很多株花。

23.

Kumāro pattaṃ bhindati, mātulo akkosati.

男孩打破缽,叔叔罵。

24.

Luddakassa putto migassa kāyaṃ hatthena

phusati.

獵人的兒子以(一)手觸摸鹿的身體。

25.

Goṇo khette pāsāṇamhā uṭṭhahati.

公牛在田裡從石頭起來。

26.

Rajakassa putto sāṭake mañcasmiṃ nikkhipati.

洗衣工的兒子放很多件衣服在床上。

27.

Sugatassa sāvako vihārassa dvāraṃ vivarati.

善逝的弟子打開寺院的門。

28.

Vejjassa dārakā gehe naccanti.

醫生的小孩們在家裡跳舞。

29.

Paṇḍito asappurisaṃ ovadati.

智者教誡惡人。

30.

Coro ācariyassa sakaṭaṃ pabbatasmiṃ pajahati.

小偷放棄老師的牛車在山上。

 

8.6  翻譯成巴利文  

 

1.

小孩們與狗一起在水裡玩。

Dārakā soṇena/ kukkurena saha udakasmiṃ kīḷanti.

2.

惡人從樹破壞很多片葉子。

Asappuriso rukkkasmā paṇṇāni chindati.

3.

國王們與大臣們一起坐很多輛車去庭園。

Bhūpālā amaccehi saddhiṃ rathehi uyyānaṃ gacchanti.

4.

帶很多東西的商人們從城市出發。

Vāṇijā bhaṇḍehi nagarasmā nikkhamanti.

/ Vāṇijā bhaṇḍāni ādāya nagarasmā nikkhamanti.

5.

很多個善人佈施給沙門們

Sappurisā samaṇānaṃ dānaṃ dadanti.

6.

佛陀的弟子們與優婆塞們一起集合在庭園中。

Buddhassa sāvakā upāsakehi saha uyyāne sannipatanti.

7.

小偷在森林裡從樹下來。

Coro vane (vanasmiṃ) rukkhamhā oruhati.

8.

惡人們用很多個石頭打在很多棵樹上的很多隻猴子。

Asappurisā rukkhesu makkaṭe pāsāṇehi paharanti.

9.

醫生的馬與公牛一起在路上吃草。

Vejjassa asso goṇena saha magge tiṇaṃ khādati.

10.

很多隻豺狼住在很多個森林裡,很多隻狗住在很多個鄉村裡。

Sigālā vanesu (araññesu) vasanti, sunakhā gāmesu vasanti.

11.

諸婆羅門在智者的房子裡坐在很多個位子上。

Brāhmaṇā paṇḍitassa gehe āsanesu nisīdanti.

12.

船員打開房子的很多扇門。

Nāviko gehassa (nivāsassa) dvārāni vivarati.

13.

很多個漁夫的兒子們在庭園裡與朋友們一起跳舞。

Dhīvarānaṃ puttā mittehi saddhiṃ uyyāne naccanti.

14.

商人放很多條魚在很多個籃子裡。

Vāṇijo piṭakesu macche pakkhipati.

15.

世界從太陽得到光。

Loko suriyamhā (suriyasmā) ākokaṃ labhati.

16.

船員們從他們的座位起來。

Nāvikā āsanehi uṭṭhahanti.

17.

醫生的朋友用他的腳觸摸狗的身體。

Vejjassa mitto(sahāyo) soṇassa(kukkurassa) kāyaṃ pādena phusati.

18.

佛陀在寺院裡教導他的弟子們。

Buddho vihāre(vihārasmiṃ) sāvake anusāsati.

19.

男孩們從庭園採集很多支花,優婆塞們用水撒它們。

Kumārā uyyānā(uyyānasmā) pupphāni saṃharanti, upāsakā tāniudakena āsiñcanti.

20.

鸚鵡從船員的房子飛到天空。

Suvo/ Suko nāvikassa gehamhā/ gehasmā ākāsaṃ uppatati.

21.

小偷用鋸子鋸樹,農夫罵(他)。

Coro kakacena rukkhaṃ chindati, kassako taṃakkosati.

22.

智者教誡商人,商人於智者歡喜。

Paṇḍito vāṇijaṃ anusāsati(ovadati), vāṇijo paṇḍitamhi pasīdati.

23.

國王的使者與船員一起從大海出現

Bhūpālassa dūto nāvikena saddhiṃ samuddamhā/ samuddasmā  uttarati.

24.

商人們從都市為農夫們帶來很多件衣服。

Vāṇijā nagaramhā/ nagarasmā kassakānaṃ vatthāni āharanti.

25.

天人們保護善人們,善人們保護諸戒。

Devā/ Surā sappurise rakkhanti, sappurisā sīlāni

rakkhanti.

26.

人們以太陽的光用眼睛看到很多物質。

Manussā suriyassa ālokena nayanehi rūpāni passanti.

/ Suriyassa ālokena manussā nayanehi rūpāni passanti.

27.

很多片葉子從很多棵樹掉在路上。

Paṇṇāni rukkhehi magge patanti.

28.

優婆塞們佈置很多花在很多個花座上。

Upāsakā pupphāsanesu pupphāni pakkhipanti.

29.

很多隻山羊在田裡從很多個洞喝水。

Ajā khette āvāṭehi udakaṃ pivanti.

30.

很多隻獅子在樹腳下從石頭起來。

Sīhā rukkhamūle pāsādamhā/ pāsāṇasmā uṭṭhahanti.