Khuddakanikāye

Upāsakajanālakāra

《優婆塞莊嚴》

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project

Released by Dhammavassārāma 法雨道場

2550 B.E. (2006 A.D.)

(UTF-8 萬國碼 )

 

 

 

 

 

1 Neyyo. 1

1 Sammā. 2

2. Saraṇā gamana. 2

1 Tapassubhallikā. 5

2 Kimhinukho aha.. 5

1 Viddhasita. 7

1 Aghassatātā. Aghassaghātetā. 9

Alakāra. 10

1 Evarūpi. 12

1 Āruyha. 19

1 Laddhūpakkamānihibhūtāni 25

2 Tenevacettha. 25

1 Āvudhādīna dhārākoanādi. 40

* Sadvāramadāsi. 42

1 Vagaraṭṭhe. 45

1 Kamaluppala sadisamudulohita tanujivhatā, 47

2 acapalatā. 48

1 Ummādatattā. 51

1 Na khādi. 59

1 Na karoti, pakaroti. 67

2 Atthakāraṇā. 67

1 Gahetvā. 70

1. Avippaisārikena. 72

1. Niccasamayena, 72

1.Bheruva nagara. 82

2. Bhummadevatā. 82

1. Niyyāmase. 83

2. Allapāṇī. 83

1. Rujati. 90

2. Atikhudābhibhūto. 90

1. Ubhohi passehi. 93

2. Āvajjento. 93

3. Yojanato. 93

1. Tigāvuta. 99

 

Upāsakajanalāṅkāra by H. Saddhatissa Review author[s]: P. S. Jaini

The late Ven. Dr. H. Saddhatissa

(M.A., Ph.D., D.Litt)

Produced by RIPL

Venerable Dr. Hammalawa Saddhatissa (M.A., Ph.D, D.Litt) was born in Ceylon (now Sri Lanka) in 1914. He was ordained as a Buddhist monk in 1926. Proficient in Pali, Sanskrit, Sinhalese and Hindi, he studied at the Universities of Benares, London and Edinburgh. He received his Ph.D from the University of Edinburgh in 1963.

 

He was Professor of Pali and Buddhism at Benares Hindu University from 1956 to 1957, Lecturer at the University of London from 1958-1960 and Professor at the University of Toronto, Canada, from 1966-1969. He was a visiting lecturer at Oxford University in 1973, He has lectured in university in Europe, the United States, as well as in Korea and Japan.

 

He was renowned for his translation of Sanskrit and Pali works into English. His critical study of the Upasakajanalankara and the Dasabodhisattuppattikatha (the Birth-Stories of Ten Bodhisattas) and the Namarupasamasa (the Summary of Mind and Matter) published by the Pali Text Society, London, are well-known among Pali scholars. Among his numerous contributions to the clear understanding of Buddhism are: Buddhist Ethics, The Buddha's Way, The Life of the Buddha, and the translation of the Sutta Nipata which have won world-wide recognition as authoritative books in their field. He contributed numerous scholarly articles to felicitation volumes and journals which have been collected and edited to form the present book. Further articles on all aspects of Buddhism have been compiled as one comprehensive work -- Facets of Buddhism -- providing a rich source of spiritual guidance for Buddhists and non-Buddhists alike. -- http://www.ripl.or.kr/Archives/Academic/e004-1.htm

 


Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Khuddakanikāye

Upāsakajanālakāra

《優婆塞莊嚴》

[CPD Classification 2.9.41]
[SL Vol Up
ās- ] [\z Upās /] [\w I /]
[SL Page 001] [\x 1/]

 

Visuddha vaṇṇa sugata namitvā
Suva
ṇṇita dhammacarañca tena,
Tath
ā vimutta gaamagaehi
Up
āsakālakaraa karissa.

Vatthuttaya
ye samupāsamānā
Up
āsakatta abhisambhunanti,
Te bh
ūsayantā saraṇādivaṇṇā
Upasak
ālakaraṇāti vuttā.

Tesa
guṇāna jana bhūsanāna
Sand
īpakattā pana esa gantho,
Vi
ññūhi saddatthasusārato vā
Up
āsakālakaraoti ñeyyo.1

Yato nid
ānādi kathā viyīnato
Nay
ākulattā paipattisagaho,
Pur
ātano sobhinavāvatārina
Na ki
ñci pīṇeti jinānusatthiya.

Ād
āya suttantarato’pi sāra
Man
ākuladāni kathīyate so,
Ma
ṇīhi nekākarasambhavehi
Chek
ā hi kubbanti kirīṭaseṭṭha.

Iss
ārivaggañca nirākaritvā
Sodhetva vikkhepamala
ñca sammā,
Saddh
ādhanā sādhujanā sapaññā
Tamme nis
āmentu pasassacittā.

Tattha “up
āsakālakaraa karissa”nti ettha-upāsakā alakaronti attabhāva etehīti =upāsakālakaraṇāti ye saraṇādayo guṇā vuttā, te ca pana sammā adhisīlādīna

1 Neyyo

 

[SL Page 002] [\x 2/]

 

Vasena sakalabuddhavacanapariyāpannātipi suttābhidhammavinayasakhātesu tīsu piakesu bāhullena suttantapiakapariyāpannā, tattheva dīghanikāya majjhimanikāya sayuttanikāya aguttaranikāya khuddakanikāya sakhātesu pañcasu nikāyesu khuddakanikāyapariyāpannā, tatthapi navaga satthusāsana tīhi piakehi sagahitvā vācanāmagga āropentahi pubbācariyehi ye iminā maggena devamanussā upāsakabhāvena vā pabbajitabhāvena vā sāsana otaranti tesa sāsanotārassa maggabhūto yo khuddakapāṭho vutto, visesato tattha pariyāpannā. Tattha ca vuttāna sīlasamādhipaññādīna guṇānasaraattayameva yasmā 1 ādi. Yasmāca- “yato kho mahānāma upāsako Buddha saraagato hoti dhamma saraa gato hoti sagha saraa gato hoti ettavatā kho mahānāma upāsako hotī”ti ca vutta. Tasmā sakalabhūtāna dharaṇīriva sabbesampi upāsakaguṇānaratanattayameva patiṭṭhāti, Pahama tāvettha- “Buddha saraa gacchāmi, dhamma saraa gacchāmi, saghasaraa gacchāmi”ti yadida saraagamana 2 sutta vuccati. Tassa pana attatthaparattha bhedānamatthāna sūcanādito suttabhāvo veditabbo, tathā hesa atthāna sūcanato ganthanato suṭṭhu Bhagavatā hitasukhāvahanakārena veneyyajjhāsayānulomena vuttattā, sassamiva phala atthāna pasavanato, gāvī viya thañña atthakhīrapaggharāpanato, mahesī viya cakkavattigabbha suṭṭhu atthe rakkhaato, vikiritu appadānapupphadāna viya sutta atthe sagahetvā vikiritu viddhasitu appadānato, athavā-gahetabbāpanetabbassa pamāṇabhūta vaḍḍakīsuttamiva gahetabbāpanetabbassa
atth
ānatthassa pamāṇabhutattā cāti suttanti vuccati. Vuttañca:--“Atthāna sūcanato suvuttatotha sūdanato Suttāna suttasabhāgato ca sutta suttanti vuccatī”ti.

Tampaneta sutta kena bhāsita? Kattha bhāsita? Kadā bhāsita? Kasmā bhāsitati? Vuccate, tena Bhagavatā arahatā jānātā passatā sammāsambuddhena bhāsita. Kattha bhāsitanti, bārānasiya isipatena migadāye bhāsita. Kadā bhāsitanti, āyasmante yase saddhi sahāyakehi arahatta patte eka

 

1 Sammā

 

2. Saraṇā gamana

 

[SL Page 003] [\x 3/]

Saddhiyā arahantesu bahujanahitāya sukhāya dhammadesana karontesu bhāsita. Kasmā bhāsitanti, pabbajjatthañca upasampadatthañca bhāsita, ettāvatā kena desitanti ādayo pañhāna suṭṭhu pākaṭā honti, apākaesu pana tesu abhinavānamupāsakopāsikajanāna ko Bhagavā arahā nāma koti ādinā citte sasayo uppajjati, sañjātakakhāna panetesampi pāmojja nasiyā, asati ca pītipāmojje saraa gamanavasena sāsanotāro ca na siyāti tesakakhāvicchedanattha pasādajananatthañca vitthārato tadevañca veditabba. Kena desitanti yo ito kappasatasahassādhikāna catunna asakheyyāna matthake amara nagare sumedho nāma brāhmaakumāro hutvā sabbasippesu nipphatti patvā mātāpitunnamaccayena anekakoisakha dhana pariccajitvā isipabbajja pabbajitvā hivavante vasanto jhānābhiñña nibbattetvā ākāsena gacchanto dipakaradasabalassa sudassanavihārato rammanagarappavesanatthāya magga sodhiyamāna disvā sayampi ekapadesa gahetvā tasmi asodhiteyeva āgatassa satthuno attāna setu katvā kalele attharitvā satthā sasāvaka sagho kalale anakkamitvā ma akkamanto gacchatūti nipanno, satthā na disvā “Buddhakuro esa anāgate kappasatasahassādhikāna catunna asakheyyāna pariyosāne Gotamo nāma Buddho bhavissatī”ti vyākaraato tassa satthuno aparabhāge koṇḍañño magalo sumano revato sobhito anomadassī padumo nārado padumuttaro sumedho sujāto piyadassī atthadassī dhammadassī siddhattho tisso phusso vipassī sikhī vessabhū kakusandho konāgamano kassapoti loka obhāsetvā uppannāna imesampi tevīsatiyā Buddhāna santike laddhavyākarao dasapāramiyo dasaupapāramiyo dasaparamattha pāramiyoti samatisa pāramiyo pūretvā vessantarattabhāve hito pahavi kampetvā mahādānāni datvā puttadāra pariccajitvā āyupariyosāne tusitapure nibbattitvā tattha yāvatāyuka hatvā dasasahassacakkavāḷadevatāhi sannipatitvā:-

 

“Kāloya te mahāvīra uppajja mātukucchiya,

Sadevaka tārayanto bujjhassu amata pada”nti.

Yācito pañcamahāvilokanāni viloketvā tato cuto sakyarājakule paisandhi gahetvā tattha mahāsampattiyā


[SL Page 004] [\x 4/]

 

Pariharīyamāno anukkamena bhadrayobbana patvā tinna utūna anucchavikesu tīsu pāsādesu devalokasiri viya rajjasirimanubhavanto uyyānakīḷāya gamanasamaye anukkamena jinnavyādhimatasakhāte tayo devadūte disvā sañjāta savego nivattitvā catutthavāre pabbajita disvā sādhu vata pabbajjāti pabbajjāya citta uppādetvā uyyānagantvā tattha divasa khepetvā magalapokkharaṇītīre nisinno kappakavesa gahetvā āgatena vissakammena devaputtena alakatapaiyatto rāhulakumārassa jātasāsana sutvā puttasinehassa balavabhāva ñatvā yāva ida bandhana na vaḍḍhati tāvadeva nachindissāmīti cintetvā sāya nagara pavisanto:-
“Nibbut
ā nūna sā mātā nibbuto nūna so pitā,
Nibbut
ā nūna sā nārī yassāya īdiso patī”ti

KisāGotamiyā nāma pitucchādhītāya bhāsita ima gātha sutvā aha imāya nibbutapadasāvitoti satasahassagghanaka muttāhāra omuñcitvā tassā pesetvā attano bhavanapavisitvā sirisayane nipanno niddūpagatāna nāṭakitthīna vippakāra disvā nibbinnahadayo channena kanthaka āharāpetvā ta āruyha channasahāyo dasasahassacakkavāḷadevatāhi parivuto mahābhinikkhamaa nikkhamitvā anomānadītīre pabbajitvā anukkamena rājagaha gantvā tattha piṇḍāya caritvā paṇḍavapabbatapabbhāre nisinno magadharaññā rajjena nimantiyamāno ta paikkhipitvā ālārañca uddakañca upasakamitvā tesa samaya viloketvā tattha nibbinno chabbassāni mahāpadhānapadahitvā visākhapuṇṇamadivase pātova sujātasaddhāya sujātāya dinnapāyāsanerañjarāya nadiyā tīre paribhuñjitvā nadiyā suvaṇṇapāti pavāhetvā nadītīre divāvihārakatvā sāyahasamaye sotthiyeta tiahārakena dinna tia gahetvā kālena nāgarājena abhitthutaguo bodhimaṇḍa āruyha tiṇāni santharitvā “natāvama pallaka bhindissāmi yāva me anupādāya āsavehi citta vimuccatī”ti paiñña katvā puratthābhimukho nisīditvā suriye anatthamiteyeva mārabala vidhametvā pahamayāme pubbenivāsañāṇamajjhimayāme cutūpapātañāṇa patvā pacchimayāme paccayākāre sammasanto ānāpāna catuttha

[SL Page 005] [\x 5/]

 

Jjhāna samāpajjitvā tato vuṭṭhāya pañcasu khandhesu abhinivisitvā udayavyayavasena samapaññāsalakkhaṇāni disvā yāva gotrabhūñāṇā vipassana vaḍḍhetvā ariyamaggena sabbakilese khepetvā aruuggamane sabbaññutañāṇa paivijjhitvā pītivegena “anekajātisasāra”nti udāna udānesi, tena Bhagavatā arahatā dasabaladhārena catuvesarajja visāradena dhammarājena dhammasāminā tathāgatena sabbadhammesu appaihatañāṇāvārena sabbaññunā sammāsambuddhena bhāsita, na sāvakehi na isīhi na devatāhi, ettavatā kena desitanti aya pañho vissajjito hoti.

 

Kattha bhāsitanti? Eva udāna udānetvā nisinnassa pana Bhagavato etadahosi. Ahakappasatasahassādhikāni cattāri asakheyyāni imassa pallakassa kāraṇā sandhāvi, ayame pallako vīrapallako ettha me nisinnassa yāva sakappā na paripuṇṇā na tāya ito vuṭṭhahissāmīti anekakoisatasahassa sakhātā samāpattiyo samāpajjanto sattāha tattheva nisīdi vimuttisukhapaisavedī. Athekaccāna devatāna ajjāpi tāvanūna siddhatthassa pana kattabbakiccamatthi, pallakasmi ālaya na vijahatīti parivitakko udapādi. Atha satthā aṭṭhame divase samāpattito uṭṭhāya devatāna kakha ñatvā tāsakakhāvidhamanattha ākāse uppatitvā yamakapāṭihāriya dassetvā tāsa kakhavidhamitvā pallakato īsaka pācīnanissite disābhāge hatvā imasmi tāva me pallake sabbaññutañāṇa paividdhanti cattāri asakheyyāni kappasatasahassañca pūritānapāramīna phalādhigamanaṭṭhānanti pallakañceva bodhirukkhañca animisehi akkhīhi olokayamāno sattāha vītināmesi, ta hāna animisacetiya nāma jāta, atha pallakassa ca hitaṭṭhānassa ca antarā puratthimapacchimato āyate ratanacakame cakamanto sattāha vītināmesi, ta hāna ratanacakamacetiya nāma jāta. Tato pacchimadisābhāge devatā ratanaghara nāma māpayisu, tattha pallakena nisīditvā abhidhammapiakavisesato cettha anantanayasamantapaṭṭhāna vicinanto sattāha vītināmesi, ta hānaratanagharacetiya nāma jāta. Eva bodhi samīpeyeva cattāri sattāhāni vītināmetvā pañcame sattāhe bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasakami, upasakamitvā tatrāpi dhamma vicinantoyeva vimuttisukhañca paisavedento tasmi ajapālanigrodhe sattāha

 

[SL Page 006] [\x 6/]

 

Vītināmesi. Eva apara sattāha mucalinde nisīdi, tattha nisinnamattasseva Bhagavato sakalacakkavāḷagabbha pūretvā mahāakālamegho udapādi, tasmiñca pana uppanne mucalindonāgarājā cintesi. Aya mahā megho satthari mayha bhavana paviṭṭhamatto uppanno, vāsāgāramassa laddhu vaṭṭatīti so sattaratanamaya devavimānasadisavimāna nimminitu samatthopi eva kate na mayha mahapphala bhavissati dasabalassa kāyaveyyāvacca karissāmīti atimahanta attabhāva katvā satthāra sattakkhattu bhogehi parikkhipitvā upari mahanta phaakatvā aṭṭhāsi, Bhagavā parikkhepassa anto mahante okāse sabbaratanamaye maṇḍape pallake upari ca viniggilanta vividhasurabhikusumadāmavitāne vividhasurabhigandhavāsite gandhakuiyaviharantoviya vihāsi. Eva Bhagavā sattāha tattha vītināmetvā aparasattāha rājāyatena nisīdi, tatthapi vimuttisukha paisavediyeva, ettāvatā sattasattāhāni paripuṇṇāni, etthantare Bhagavato neva mukhadhovana na sarīrapaijaggana na nahānakicca ahosi, pītisukheneva vītivattesi, atha’ssa sattasattāhamatthake ekūṇapaññāsatime divase mukhadhovissāmīti citta upajji, sakko devānamindo āgadaharīṭaka āharitvā adāsi, atha’ssa sakkoyeva nāgalatā dantakaṭṭhañca mukhadhovanaudakañca adāsi, tato Bhagavā dantakaṭṭha khāditvā anotattodakena mukha dhovitvā tattheva rājāyatanamūle nisīdi, tasmi samaye tapassubhallukā 1 nāma dve vāṇijā ñātisā lohitāya devatāya satthu āhāradāne ussāhitā manthañca madhupiṇḍikañca ādāya patigahātu Bhagavā ima āhāraanukampāyāti satthāra upasakamitvā aṭṭhasu, Bhagavā pāyāsapaiggahaadivase devadattiyassa pattassa antarahitattā na kho tathāgatā hatthesu patigahanti kimahannūkho? Ima patigaheyyanti cintesi, athassa Bhagavato ajjhāsaya viditvā catuhi disāhi cattāro mahārājāno indanīlamaimaye cattāro patte upanāmesu, Bhagavā te paikkhipi, puna muggavaṇṇasilāmaye cattāro upanāmesu, Bhagavā tesacatunnampidevaputtāna anukampāya paiggahetvā ekabhāva upanetvā tasmi paccagghe selamaye patte āhāra paiggahetvā paribhuñjitvā anumodanamakāsi, te dve bhātaro vāṇijā

1 Tapassubhallikā

 

2 Kimhinukho aha

 

[SL Page 007] [\x 7/]

Buddha
ñca dhammañca saraa gantvā dve vācikā upāsakā hutvā Bhagavanta āhasu kassadāni bhante amhehi ajjapaṭṭhāya abhivādana paccupaṭṭhāna kātabbanti? Bhagavā sīsa parāmasī, kesā hatthe alliyisu, ta tesa adāsi-ime tumhe pariharathāti, te kesadhātuyo labhitvā amatenevābhisittā haṭṭhatuṭṭhā Bhagavanta vanditvā agamasu. Aparabhāge tesu tapasso rājāgaha gantvā satthu dhammadesana sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya upāsakova ahosi, bhalliyo pana pabbajitvā vipassitvā chaabhiñño ahosīti veditabba.

A
ṭṭhame pana sattāhe puna paccāgantvā ajapāla nigrodhamūle nisīditvā attanā adhigatassa dhammassa gambhīrabhāva paccavekkhantassa sabbabuddhāna āciṇṇo “adhigato kho myāya dhammo gambhīro duddaso duranubodho santopaṇītoatakkāvacaro nipuo paṇḍitavedanīyo”ti paresa dhamma adesetukāmatākārappatto vitakko udapādi, atha brahmā sahampati dasabalassa cetasā ceto parivitakkamaññāya “nassati vata bho loko”ti vāca nicchārento dasasahassa cakkavāḷabrahmagaaparivuto sakkasayāmanantusitaparanimmitavasavattīhi anugato patiṭṭhānatthāya pahavinimminitvā dakkhiajānumanala puthuviya nihantvā jalajālamakulasadisa
dasanakhasamodh
ānasamujjalamañjali sirasi katvā “desetubhante Bhagavā dhammadesetu sugato dhamma santi sattā apparajakkhajātikā assavaata dhammassa parihāyanti bhavissanti dhammassa aññātāro, nanu tumhehi Buddho bodheyya tiṇṇo tāreyya mutto mevoyya:

“Ki
me aññātavesena dhamma sacchikatenidha,
Sabba
ññuta pāpunitvā tārayissa sadevake”ti.

Patthana karitvā pāramiyo pūretvā sabbaññubhāvo pattoti ca, tumhehi dhamme adesiyamāne ko nāma añño dhamma desessati kimañño lokassa saraa tāṇa lenaparāyaa”nti evamādīhi anekehi nayehi Bhagavanta dhammadesanattha āyāci, evabrahmunā āyācitadhammadesano Buddhacakkhunā loka oloketvā brahmuno ajjhesanaadhivāsetvā “kassanukho aha pahama dhamma deseyya”nti olokento ālāruddakānakālakatabhāva ñatvā pañcavaggiyāna

[SL Page 008] [\x 8/]

 

Bhikkhūna bahūpakāratta anussaritvā uṭṭhāyāsanā kāsipura gacchanto antarāmagge upakena saddhi mantetvā āsāḷhi puṇṇamadivase isipatane migadāye pañcavaggiyānavasanaṭṭhāna patvā te ananucchavikena samudācārena samudācarante saññapetvā aññākoṇḍaññapamukhe aṭṭhārasa brahmakoiyo amatāpāna pāyento dhammacakkapavattetvā tadetampi sutta tattheva desesi, eva bārāṇasiya isipatane migadāye bhāsita, ettāvatā kattha bhāsitanti ayampi pañho vissajjito hoti.

Kadā bhāsitanti? Eva pavattavaradhammacakko Bhagavā pañcamiya pakkhassa sabbepi te pañcavaggiye bhikkhu arahatte patiṭṭhapetvā ta divasameva yasassa kulaputtassa upanissaya sampatti disvā rattibhāge nibbijjitvā geha pahāya nikkhanta ehi yasāti pakkositvā tasmiyeva rattibhāge sotāpattiphala punadivase arahatta pāpetvā aparepi tassa sahāyake catupaññāsajane ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā arahatta pāpetvā evaloke ekasaṭṭhiyā arahantesu jātesu vutthavasso pavāretvā te bhikkhū āmantetvā:-

“Parattha
vattano attha karontā pahavi ima,
Vy
āharantā manussāna dhamma caratha bhikkhavo.

Viharatha vicittesu pabbatesu vanesuca,
Pak
āsayantā saddhamma lokassa satata mama

Karont
ā dhamma dūteyya vikhyāpayatha bhikkhavo,
Santi atth
āya sattāna subbatā vacana mama.

Sabba
pidahathadvāra apāyānamanāsavā,
Saggamokkhassa maggassa dv
āra vivirathāsamā.

Desan
āpattādānāhi karuṇādiguṇālayā,
Vuddhi
saddhañca lokassa abhivaḍḍhetha sabbaso.

Gih
īnamupakarontāna niccamāmisadānato,
Karotha dhammad
ānena tesa pacucpakāraka.

Samussayatha saddhamma
desayantā isiddhaja
Katakattabbakammant
ā parattha paipajjathā”ti

Eva
ovaditvā disāsu pesesi, eva pesitesu bhikkhūsu bahujanahitāya sukhāya lokassa dhammadesana karontesu bhāsita, ettāvatā kadā bhāsitanti ayampi pañho vissajjito hoti.

[SL Page 009] [\x 9/]

Kasm
ā bhāsitanti? Pabbajjatthañca upasampadatthañca bhāsita. Ettāvatā kasmā bhāsitanti ayampi pañhovissajjitova hoti.

Evametesa
pañhāna vissajjanena vigatakakhattā sāsanāvatāramicchantā yasmā panetassa saraṇāgamanasuttassa:-
Vya
ñjanatthamajānantā bhāvattha nāvabujjhare,
Ta
sammā nāvabujjhantā muyhante paipattiyā.

Tasm
ā Buddhañca dhammañca saghañca saraa iti,
Gacch
āmīti panetesamatthamādo pavaṇṇiya.

Kammappayojana
ceva pabhedādi phala pana,
Pas
ādajananatthāya sakkacca kathayāmahe.
Tattha vya
ñjanato tāva Buddhasaddassa bujjhitā saccānīti = Buddho, bodhetā pajāyati =
Buddhoti
ādinā niddesanayena attho veditabbo, athavā-budhadhātussa jāgaraavikasanatthesupi pavattanato abujjhi savāsana sammohaniddāya accanta vigato buddhiyā vikasito cāti vā Buddho Bhagavāti vatthusabhāvadassanavibandhikāya avijjāsakhātaniddāya ariyamaggañāṇena sahavāsanāya samucchinnattā tato accanta vigato paramarucirasirisobhaggasamāgamena vikasitamiva ca padumaaparimitaguagaṇālakatasabbaññutañāṇasamāgamena vikasito vikāsanamanuppatto, tasmā jāgaraavikasanatthavasenapi Buddhoti vuccati. Atthato pana pāramitāparibhāvito sayambhūñāṇena sahavāsanāya vigataviddhasta 1 niravasesakilesā mahākaruṇāsabbaññutañāṇādi aparimeyyaguagaṇādhāro bandhasantāno Buddho. Vuttaheta chattamāṇavakavimāne:-

“Yo vadata pavaro manujesu Sakyamunī Bhagavā katakicco,
P
āragato balaviriyasamagī Ka sugata saraattha mupehī”ti.

Eva Buddhasaddassa vyañjanattho bhāvattho va veditabbo. Dhammanti ettha adhigatamagge sacchikatanirodhe yathānusiṭṭha paipajjamāne ca apāyadukkhesu ca apatamāne katvā dhāretīti = dhammo, so pana atthato catunna ariyamaggāna catunnañca sāmaññaphalāna nibbāṇassaca pariyattidhammassa ca vasena dasavidho ta dhammanti attho, vuttaheta tattheva:-

1 Viddhasita.


[SL Page 010] [\x 10/]

“Rāga virāga manejama sokaDhammamasakhata mappaikūla, Madhuramima pagua suvibhattaDhammamima saraatthamupehī”ti.

Ettha hi kāmarāgādibhedo sabbopi rāgo, virajjati etenāti rāgavirāgoti maggo kathito, ejāsakhātāya tahāya antonijjhānalakkhaassa ca sokassa taduppattiya sabbaso parikkhiattā anejamasokanti phala kathita, kenaci paccayena asakhatattā dhammamasakhatanti nibbāṇa vutta, avirodhadīpanato pana atthavyañjanarasasampannatāya pakaṭṭhaguavibhāvanato suṭṭhuvibhajitattā ca appaikūlanti ādinā sabbopi pariyattidhammo kathitoti veditabbo, tattha ariyamagga nibbāṇāni nippariyāyeneva apāyādito dhāraato dhammā, phalapariyattiyo pana pariyāyena. Tathāhettha dhāraa nāma apāyādinibbattakilesaviddhasana taariyamaggassa kilesa samucchedanāya nibbāṇassa ca ālambanabhāvena tassa tadatthasiddhihetutāyāti ubhinnampi nippariyāyato labbhati na itaresu, itaresu pana ariyaphalassa maggena samucchinnakilesāna paippassaddhikiccatāya maggānuguappavattito pariyattidhammassa ca tadadhigamahetutāyāti ubhinnampi pariyāyato labbhatīti sabbesampi tesa dhammasaddavacanīyatā veditabbā, evadhammasaddassapi saddattho ca bhāvattho ca veditabbo.

Saghanti ettha ariyena diṭṭhisīlasāmaññena sahato ghaitoti = sagho, tehi tehi maggaphalehi kilesadarathāna samucchedapaippassambhanavasena sammadeva ghātitattā saghoti aṭṭhaariyapuggalasamūho vuccati, vuttampiceta tasmiññeva:-

“Yattha ca dinna mahapphalam
āhu Catusu sucisu purisayugesu,
A
ṭṭha ca puggala dhammadasā te Saghamima saraatthamupehī”ti.

Pothujjanikasa
ghassāpi pubbabhāgapaipadāya hitattā purimacetanā viya dāne ettheva sagaho daṭṭhabbo, yo pi hi kiñcāpi ariyena diṭṭhisīla sāmaññena asahato, nīyānikapakkhiyena pana pothujjanikena sahatattā dakkhieyyapaipātaraho saghoyevāti veditabbo, eva saghasaddassāpi ubhayattho veditabbo, ta sagha.

[SL Page 011] [\x 11/]

Sara
anti ettha hisatīti saraa, saraagatāna teneva saraṇāgamanena bhaya santāsadukkha duggatipariklesa hisati vināsetiti attho, visesato pana “sampannasilā bhikkhave viharathā”ti ādinā hite niyojanena, “pāṇātipātassakho pāpako vipāko abhisamparāyo”ti ādinā anatthanivattanena ca Buddhopi sattāna bhaya hisatīti saraa, bhavakantārato uttaraena, assasadānena ca dhammopi sattāna bhaya hisatīti saraa, dānapūjanavasena upanītasakkarāna vipulaphalapailābhakaraato saghopi sattānabhaya hisatīti saraanti Buddhādika ratanattaya saraanti veditabba. Keci pana “kammassakā mānava sattā kammadāyādā kammayoni kammabandhu kammapaisaraṇā”ti vacanato idha sattassa attanā kata apāyabhaya bhañjaka kusalameva saraa, vatthuttayampana saraassārammaattā upacārea saraanti vuccatīti vadanti, eva hi sati sabbesampi kusalakammāna saraabhāvappasagato yo koci kusalacittasamagī, so sabbo saraagato nāma bhaveyyāti atippasagato titthiyādinampi saraagatabhāvo pāpuṇātīti, tadayutta, athāpi vadeyyu-Buddhādivatthugatacittappasādehi eva saraṇāgamana pailābho hoti, tathā ca sati verañjabrāhmaṇādayo Bhagavato kittisadda sutvā “sādhu kho pana tathārūpāna arahata dassana”nti ādinā cittappasādakaraakāle eva saraagatā bhaveyyunti, tampi na yutta, te pana Bhagavato santike dhamma sutvāva saraagatā, tasmā:-

“Tumhehi kicca
ātappa akkhātāro tathāgatā,
Pa
ipannā vimuccanti jhāyino mārabandhanā”ti.

Vuttattā-paipattisahāya vatthuttayameva saraanti niṭṭhamettha gantabbanti. Evasaraasaddassāpi saddattho bhāvattho ca veditabbo.

Gacchāmīti etassa pana bhajāmi sevāmi payirupāsāmīti attho, bhajanasevana payirupāsanāna pana tesa gamanakiriyā paibaddhattā, atha vā yesa dhātūna gati attho buddhīpi tesa atthoti, jānāmi bujjhāmīti vā attho veditabbo. Ettha Buddha saraanti dve nāmapadāni, gacchāmīti ekameva ākkhyātapada ayañca gamisaddo nīsaddādayo viya na dvikammako, kasmā? Aja gāma netīti ādisu viya gamanakirayāya kammadvayabhāvato, tasmā Buddhanti ādi gantabbaniddeso, saraanti gamanakirayāya

[SL Page 012] [\x 12/]

K
āraaniddeso, itisaddo luttaniddiṭṭho, so ca hetu atthoti veditabbo. Evañca katvā “Buddha saraa gacchāmī”ti vutte Buddha saraanti gacchāmīti vutta hoti, attho pana yato Buddho, me saraa aghassa ghātā 1 hitassa ca vidhātā tato ta attaniyyātanādivasena gacchāmi bhajāmi sevāmi payirupāsāmi jānāmi bujjhāmīti cāti eva daṭṭhabbo. Tathādhamma saraanti ādisupi yojetvā attho veditabbo. Yo pana vadeyya Buddhādisaddānasaraasaddassa ca samānādhikaraabhāvato pubba disa gacchatīti ādisu viya Buddhasaraa bhūta gacchāmīti ādinā vināva itisaddakappana yathāva hitāya pāḷiyā attho veditabboti, tassa paihata cittopi Buddhādayo upasakamanto tisaraagato nāma siyā, yahi Buddhādīhi visesita saraa, tamevesa gatoti, aññe vadanti iha Buddha saraagacchāmīti dvinna kammapadāna dissanato gamisaddassa ca dikammakattābhāvato payogāraho saddo payuttoti viññāyati. Tasmā Buddha ārammaa katvā saraagacchāmi pasāda gacchāmīti attho daṭṭhabboti. Tesa heṭṭhā vuttanayena attasaniyyātanādīnamasambhavā yena kenaci cittappasādamattena saraagato nāma siyāti purimako eva attho paipajjitabboti, eva Buddha saraa gacchāmīti ādikassa saraṇāgamanasuttassa vyañjanattho bhāvattho ca sabbathā veditabbo.

Kammappayojananti ettha Bhagav
ā hi pahamameva pabbajitarūpa disvā tattha sañjātapemo abhinikkhamitvā bodhipallakamāruyha samadhigata catusaccadhammo Buddhabhāvamanuppattoti vā Bhagavato aparabhāgepi Buddhadhammasagharatanānasamadhigatassa sagharatanādhīnattā vā pailomakkamenapi saraagamana muñcita viya dissati, kasmā? Tāvettha buova saraabhāvena vutto, netareti, kiñcettha-sabbadhammesu appaihatañāṇāvārea sabbaññunā sammāsambuddhenava iminānulomakkamena desitanti. Apica- tesu sabbasattāna aggoti katvā sabbapahama Buddho vutto tappabhavattā tadanantara dhammo, tadādhārakattā ante sagho ca vutto. Atha vā sabbasattāna hite viniyojakoti katvā pahama Buddho, sabbasattahitattā tadanantara dhammo,

hitādhigamāya paipanno adhigatahitoti katvā ante sagho saraabhāvena vavatthapetvā pakāsito. Tathāhi-lokaseṭṭhattā puṇṇacando viya Buddho, canda

1 Aghassatātā. Aghassaghātetā.

[SL Page 013] [\x 13/]

Kira
anikaro viya tena desito dhammo, puṇṇacandakiraasamuppāditabhilādo loko viya sagho. Tathā bālasuriyo viya Buddho, tassa rasijālamivava vuttappakāro dhammo. Tena tirobhāvitandhakāro loko viya sagho. Vanadāhakapuriso viya Buddho, vanadahana aggi viya kilesavanadahano dhammo, daḍḍhavanattā khettabhūto 1 viya bhūmibhāgo daḍḍhakilesattā puññakkhettabhūto sagho. Mahāmegho viya buo, salilavuṭṭhi viya
dhammo, vu
ṭṭhināpātūpasamitareu viya janapado upasamita kilesareuko 2 sagho,
sus
ārathi viya Buddho, assajānīyavinayanūpāyo viya dhammo, suvinītassājānīyasamūho viya sagho. Sabbadiṭṭhisalluddharaato sallakattā viya Buddho salluddharaupāyo viya dhammo, samuddhaasallo viya jano samuddhaadiṭṭhisallo sagho.
Mohapa
alasamuppāṭanato vā salākā viya Buddho, paalasamuppāṭanūpāyo viya dhammo, samuppāṭitapaalo viya vippasannalocano jano samuppāṭitamohapaalo vippasannañāṇalocano sagho. Sānusayakilesavyādhiharaasamatthatāya kusalo vejjo viya Buddho, sammāpayuttabhesajjamiva dhammo, bhesajjupabhogena samupasantavyādhi viya janasamudāyo samupasantakilesavyādhānusayo 3 sagho. Athavā sudesako 4 viya Buddho, sumaggo viya khemantabhūmi viya ca dhammo, ta magga paipanno khemamaggabhūmippatto viya ca janasamūho sagho. Sunāciko viya Buddho, nāvā viya dhammo, tāya pārappatto viya satthikajano sagho. Himavā viya Buddho, tappabhavosadhamiva dhammo, osadhopabhogena nirāmayo jano viya sagho. Dhanado viya Buddho, dhanamiva dhammo, yathādhippāyaladdhadhano jano viya sammāladdhaariyadhano sagho. Nidhīdassako viya Buddho, nidhi viya dhammo nidhippatto viya jano sagho. Apica- abhayado viya vīrapuriso 5 Buddho, abhayamiva dhammo, sampattābhayo viya jano accantapattābhayo sagho. Assāsako viya Buddho, assāso viya dhammo, assatthajano viya sagho. Sumitto viya Buddho, hitupadeso viya dhammo, hitānuyogena pattasadattho viya jano sagho. Ratanākaro viya Buddho. Ratanasāro viya dhammo, ratanasārūpabhogī viya jano sagho. Rājakumāranahāpako viya Buddho, nahānasalila 6 viyadhammo, sunahātarājakumāravaggo viya saddhammasalilasināto sagho.

 

Alakāra

1 Khemantabhūto. 2 Kilesareu. 3 Vyasanānusayo. 4 Sudesiko.

5 Puriso 6 sinānasalila.

[SL Page 014] [\x 14/]

K
ārako viya Buddho, alakāro viya dhammo, alakatarājaputtagao viya dhammālakato sagho. Candanarukkho viya Buddho, tappabhavacandanamiva dhammo, candanūpabhogena santapariḷāho viya jano saddhammaparibhogena accantasantapariḷāho sagho. Dhammadāyajjasampadānato pitā viya Buddho, dāyajja viya dhammo, dāyajjaharo puttavaggo viya saddhammadāyajjaharo sagho. Vikasitapadumo viya Buddho, tappabhava madhu viya dhammo, tadupabhogī madhukaragao viya saghoti. Eva sabbasattānahitapaipattikāraattā sabbapahama Buddho, sabbasattahitattā tadanantara dhammo, hitādhigamāya paipannattā tadanantara sagho ca saraabhāvena vuttoti. Evakammappayojana veditabba.
Id
āni pabhedānanti ettha sagahitapabhedasakilebhedesu pahama tāva saraasaraṇāgamana saraagatoti aya pabhedo veditabbo. Tattha saraa vuttanayameva.
Sara
ṇāgamana nāmayena cittuppādena etāni me tīṇi ratanāni saraa parāyananti gacchati bhajati sevati payirupāsati so tappasāda taggarukatāhi vigatavidhastakileso tapparāyanatākārappavattacittuppādo. Saraagato nāma ta samagīpuggaloti veditabbo.
Tattha Buddha
saraanti imehi dvīhi padehi saraameva niddiṭṭha gacchāmīti iminā pana saraṇāgamanasakhāto cittuppādo ta samagi puggalo ca niddiṭṭho cittuppādādhīnattā gamanakirayāya cittuppādassa ca puggalādhiṭṭhānattā. Tadetasaraṇāgamana lokuttaralokiyavasena duvidha. Tattha lokuttarasaraṇāgamanadiṭṭhasaccāna maggakkhae kilesasamucchedakattā ālambanavasena nibbāṇārammaahutvā ratanattaye aveccappasādena siddha hoti. Lokiyasaraṇāgamana pana puthujjanāna saraṇāgamanopakkilesavikkhambhanena Buddhādiguṇārammaa hutvā nippajjati. 1 Ta atthato ratanattayasaddhāpailābho saddhāmūlika sammādiṭṭhi ca hoti. Tattha saddhāpailābho mātādīhi ussāhitadārakāna viya anavadhāritaguṇānaṃ ñāṇavippayuttacittena pasādakarao daṭṭhabbo. Sammādiṭṭhi pana diṭṭhijjukammameva, vuttañca:-

“Sabb
ānussati puññca pasasā saraattaya
Yanti di
ṭṭhijjukammasmi sagaha natthi sasayoti.”

[SL Page 015] [\x 15/]

Ta
paneta lokiyasaraṇāgamana Bhagavato attāna pariccajāmi, dhammassa saghassa attāna pariccajāmi pariccatto yeva me attā pariccatta yeva me jīvita jīvitapariyantikaBuddha saraa gacchāmi Buddho me saraa tāna lena parāyananti evaattasaniyyātanenavā-”satthārañca vatāha passeyya, Bhagavantameva passeyyasugatañca vatāha passeyya Bhagavantameva passeyya sammā sambuddhañca vatāhapasseyya Bhagavantameva passeyya”nti iminā vacanakammena mahākassapattherādīnaviya sissabhāvūpagamanena vā:-

“So aha
vicarissāmi gāmāgāma purāpura
Namassam
āno sambuddha dhammassa ca sudhammata”nti.

Eva
ālavakādīna saraṇāgamanamiva tapparāyana bhāvena vā-”atha kho brahmāyubrahmao uṭṭhāyāsanā ekasa uttarāsaga karitvā Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati nāmañca sāceti-”brahmāyu aha bho Gotama brāhmao brahmāyu aha bho Gotama brāhmao”ti eva paipātavasena vā sijjhati. Tasmā saraa gacchantena upāsakena vā upāsikāya vā ajja ādi katvā aha attāna Buddhassa niyyātemi dhammassa saghassāti eva Buddhādīnaattapariccajanavasena vā, ajja ādi katvā aha Buddhaparāyano dhammaparāyano saghaparāyano itima dhārethāti eva tapparāyana bhāvena vā, ajja ādi katvā ahaBuddhassa antevāsiko dhammassa saghassa iti ma dhārethāti eva sissabhāvūpagamanena vā, ajja ādi katvā aha abhivādana paccuṭṭhāna añjalīkamma sāmīcikamma
Buddh
ādīna yeva tiṇṇa vatthūna karomi iti ma dhārethāti eva Buddhādisu paramanipaccākāreavā saraa gantabba. Yampana ajjatanā Buddha saraa gacchāmi dhamma saraa gacchāmi sagha saraa gacchāmīti ācariyehi vuttavacanamanukaronto saya vā bodhicetiyapaimādīna aññatarasmi garuṭṭhānīye vā aññasmi vā yattha katthaci saraa gacchanti, tepi tesa yeva catunna ākārānaaññataravasena gacchantīti veditabbā. Keci pana mātuniyuttasaraṇāgamanena saddhipañcalokiyasaraṇāgamanānīti vadanti, tampana kucchigatadārakassa mātuvacanena saraṇāgamana “sabbaloko paracitto na acittako”ti vacanavirodhato sīlasamathādisu atippasagato ca ayutta viya dissati, vicāretvā gahetabba. Tattha ñātibhayācariyadakkhieyyavasena catubbidhesu paipā
[SL Page 016] [\x 16/]

Tesu dakkhi
eyya paipāteneva saraṇāgamana hoti, na itarehi seṭṭhavaseneva hi saraagayhati, seṭṭhavaseneva bhijjati, tasmā-sākiyo vā koliyo vā Buddho amhāka ñātakoti vandati, agahitameva hoti saraa, yo vā samao Gotamo rājapūjito mahānubhāvo avandayamāno anatthampi kareyyāti bhayena vandati agahitameva hoti saraa, yo hi bodhisattakāle Bhagavato santike kiñci uggahita saramāno Buddhakāle ca:-
“Ekena bhoge bhu
ñjeyya dvīhi kamma payojaye,
Catuttha
ñca nidhāpeyya āpadāsu bhavissatī”ti

Evar
ūpa 1 anusāsani uggahetvā ācariyoti vandati, agahitameva hoti saraa, yo pana-aya loke aggadakkhieyyoti vandati teneva gahita hoti saraanti evasaraṇāgamanappabhedo veditabbo.

Sa
kilesesu pana-lokuttarasaraṇāgamanassa natthi sakileso, lokiyasaraṇāgamanassa tu, aññāṇa sasayamicchāñāṇādayo sakilesā, yena ta na mahājutika hoti, na mahāvipphāra, tattha aññāṇa tīsu vatthusu guṇāvacchādakasammoho, sasayo Buddho nukho na nukhoti ādinayappavattā vicikicchā, micchāñāṇa tesa yeva guṇānaaguabhāvato parikappanena viparītagāho, ādisaddena pana anādaraagāravādayo
sa
gahitāti eva sakileso veditabbo.

Bhedato pana lokuttarasara
ṇāgamanassa natthi bhedo, nahi bhavantare pi ariyasāvako añña satthāra uddisati, yathāha-”aṭṭhānameta bhikkhave anavakāso yadiṭṭhisampanno puggalo añña satthāra uddiseyyā”ti lokiyasaraṇāgamanassa pana duvidho pabhedo sāvajjo anavajjoca, tattha sāvajjo aniṭṭhaphalo, aññasatthārādisu attasaniyyātanena vā tapparāyanatāya vā sissabhāvūpagamanena vā paipātena vā hoti, tattha yadā aññasmi satthari tadupadiṭṭhe dhamme tappaipannesu ca sāvakesu satthudhammasaghāna guavasena okappetvā attasanniyyātana karoti, tadā attasanniyyātanena saraabhedo, yadā pana guavasena anokappetvā issarādisu aññesu vā yena kenaci kāraena attāna sanniyyāteti natthi tadā saraabhedo, tapparāyanatāyapi guavasena okappetvā

1 Evarūpi.

[SL Page 017] [\x 17/]

Yad
ā tapparāyao hoti tadāva saraabhedo, sissabhāvūpagamanenapi yadā guavasena okappetvā sissabhāva gacchati tadā saraabhedo, yadā pana kammāyatanādīnauggahitukāmo sissabhāva upagacchati, natthi tadā saraabhedo. Paipātepi yadā dakkhieyyavasena paipāta karoti tadāca saraabhedo, tato aññatitthiyesu pabbajitampi ñātako me ayanti vandato saraa na bhijjati, pageva pabbajita, tathā rājāna bhayavasena vandato, so hi raṭṭhapūjitattā avandiyamāno anatthampi kareyyāti, tathā yakiñci sippasikkhāpaka titthiyampi ācariyo me ayanti vandato na bhijjati, tathā aññena bāhusaccādinā guena sambhāvetvā paipātentassāpi nattheva saraabhedo, tattha anavajjo avipākattā aphalo, so panesa agahitakālaparicchedassa saraṇāgamanassa jīvitapariyantattā cutikkhandhāna nirodhasamakāloti maraena hoti, satipi maraato saraabhedo uparūparijātiya sucaritassa kāraabhāvato so visesabhāgī eva hoti, tasmā yo koci ito bahiddhā añño Buddho dhammo sagho vā atthīti pamāṇavasena attaniyyātanādi katvā gahāti, gahitakkhae saraa bhijjatīti gahetabba, ettha ya pana gahitakālaparicchedassa paricchinnakālato uddha appavattati natthi tattha bhedavohāro, kālapariyantasīlāna paricchinnakālato uddha appavattiya viyāti paipattisagahe vutta, saraato saraabhedassa aṭṭhakathāyameva anavajjabhedoti bhedavohārassa vuttattā sāvajjabheda sandhāya na vuttanti gahetabbanti, eva saraabhedo veditabbo.

Eva
abhinnasaraassa lokuttaralokiyavasena duvidha hoti saraaphala, tesu lokuttarasaraṇāgamanaphala tāva duvidha hoti vipākaphalānisasaphalavasena, tattha cattāri sāmaññaphalāni vipākaphala, vaṭṭadukkhassa anuppādanirodho ānisasaphalatattha:-

Lokuttarena munin
ā lokuttaramitīrita,
Tadeta
phalamasmi ko na munī vaṇṇayissati.

Va
ṇṇeyya ta paibalo yadi lokuttara phala,
Sak
ūlāgamato yeva savisesa pakāsaye.

Tatth
āpi rasita vāri nidhino bindumattaka,
Vibh
āveti rasa yasmā catusāgarasambhava.

[SL Page 018] [\x 18/]

Tato viś
ālagambhīrapiakattayadhammato,
Kath
āsāra samādāya dīpentonuttara phala.

Jambukena ca therena aggidatt
ādikehi ca,
Laddha
phala pavakkhāmi sanidāna suotha na.

So kira jambukatthero purimabuddhesu kat
ādhīkāro tattha tattha bhavesu puññāni upacinanto Tissabhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññuta patto satthu sammāsambodhi saddahanto bodhirukkha vanditvā vijanena pūjesi, so tena puññakammena devamanussesu sasaranto kassapassa Bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññūta patto sāsane pabbajitvā aññatarena upāsakena kārite ārāme āvāsiko hutvā viharati tena upaṭṭhiyamāno, athekadivasa eko khīṇāsavatthero lūkhacīvaradharo kesa ohāraattha araññato gāmābhimukho āgacchati, ta disvā so upāsako iriyāpathe pasīditvā kappakena kesamassūni ohāretvā paṇītabhojanena bhojetvā sundarāni cīvarāni datvā idheva bhante vasathāti vasāpesi, ta disvā āvāsiko issāmaccherapakato khīṇāsavattheraṃ āha-”bhikkhu iminā pāpūpāsakena upaṭṭhiyamānena eva idha vasantena agulikehi kese luñcitvā acelena hutvā gūthamuttāhārassa jīvita”nti. Evañca pana vatvā tāvadeva vaccakuipavisitvā pāyāsa vaḍḍhento viya hatthena gūtha vaḍḍhetvā yāvadattha khādi,
mutta
ñca pivi, iminā niyāmena yāvatāyuka hatvā kāla karitvā niraye patitvā puna gūtamuttāhāro vasitvā tasseva kammassa vipākāvasesena manussesu uppannopi pañcajātisatāni nigaṇṭho hutvā gūthabhakkho ahosi, puna imasmi Buddhuppāde manussa yoniya nibbattamānopi ariyūpavādabalena duggatakule nibbattitvā thañña vā khīra vā sappi vā pāyamāno ta chaḍḍhetvā muttameva pivati, odana bhojiyamāno tachaḍḍhetvā gūthameva khādati, eva gūthamuttaparibhogena vaḍḍhento vayappattopi tadeva paribhuñjati, manussā tato vāretumasakkonto pariccajisu, so ñātakehi pariccajanto naggapabbajja pabbajitvā na nahāyati, rajo jalladharo kesamassūni luñcitvā aññe iriyāpathe paikkhipitvā ekapādena tiṭṭhati nimantaa na sādiyati māsopavāsa adhiṭṭhāya puññatthikehi dinnabhojana māse māse ekavāra kusaggena gahetvā divā jivhaggena lehati rattiya pana allagūthaka sappāṇakanti akhāditvā

[SL Page 019] [\x 19/]

Sukkhameva kh
ādati, eva karontassa pañcapaññāsavassāni vītivattāni, mahājano mahātapo paramappicchoti maññamāno tanninno tappono ahosi, atha Bhagavā tassa hadayabbhantare ghae padīpa viya arahattūpanissaya pajjalanta disvā sayameva gantvā dhammadesetvā sotāpattiphale patiṭṭhapetvā ehibhikkhupasampadāya laddhupasampadavipassana ussukkāpetvā arahatte patiṭṭhāpesi, ayamettha sakhepo, vitthāro pana dhammapade- “māse māse kusaggenā”ti gāthāvaṇṇanāya vuttanayena veditabbo arahatte pana patiṭṭhito parinibbāṇakāle ādito micchāpaipajjitvā sammā sambuddha nissāya sāvakena adhigantabba mayā adhigatanti dassento:-

“Pañcapaññāsavassāni rajojallamadhārayi,
Bhujanto m
āsika bhatta kesamassu alocayi.

Ekapādena aṭṭhāsi āsana parivajjayi,
Sukkhag
ūthāni ca khādi uddesañca na sādayi.

Etādisa karitvāna bahu duggatigāmina,
Vuyham
āno mahoghena Buddha saraamāgami.

Saraṇāgamana passa dhammassa ca sudhammata,
Tisso vijj
ā anuppatto kata Buddhassa sāsana”nti

Im
ā catasso gāthā abhāsi, iti so imāhi gāthāhi pañcādhikāni paññāsavassāni naggapabbajjūpagamanena nahāpanapaikkhepato sarīre lagga āgantukareusakhātaraja sariramalasakhāta jallañca kāyena dhāritvā lokavañcanattha māsopavāsiko hutvā rattiya gūtha khādanto puññatthikehi dinnabhojana māse māse ekavāra divā jivhagge hapanavasena bhuñjitvā tādisa chārikāpakkhepena sithilamūla kesamassu agulīhi luñcāpetvā sabbena sabba āsanasakhāta nisajja parivajjetvā ubho hatthe ukkhipitvā ekeneva pādena tiṭṭhanto nimantaa uddissakaa vā nasādiya viharanto evarūpavipākānibbattaka duggatigāmina bahu pāpakamma purimajātisuceva idhe ca uppādetvā kāmoghādinā mahatā oghena visesato diṭṭhoghena apāyasamudda pati ākaḍḍhiyamāno tādisena puññakammacchiddena kicchena manussattabhāva labhitvā idāni puññabalena Buddha saraanti gantvā sammāsambuddho Bhagavāti aveccappasādena satthari pasīdi, āyatanagata mama saraṇāgamana passa nibbāṇadhammassa ca sudhammata,

[SL Page 020] [\x 20/]
Yad
āha tathā micchāpaipannopi ekovādeneva satthārā sabbadukkhakkhayasakhātanibbāṇa sampāpitoti dasseti:

“Eva anekaguarasi samujjalanta
Veneyyajantukumud
āni vikāsayanta
T
āpopasantikaraa saraantimeta
Santatthiko tibhuvane na bhajeyya ko v
ā”ti.

Aggidattopi nāma sāvatthiya mahākosalarañño purohito, so raññā pasenadīkosalena pitari kālakate amhāka pitu purohitoti gāvena tasmiññeva hāne hapetvā paccuggamanasamānāsanādīhi sambhāvana karīyamāno eva cintesi-aya rājā mayi ativiya gārava karoti. Na kho pana rājūna niccakālameva citta gahetu sakkā samānavassenahi saddhi rajjasukha nāma sukha hoti ahañcamhi mahallako pabbajitume yuttanti, so rājāna pabbajja anujānāpetvā sattāhena sabba attano dhana dānamukho vissajjetvā bāhirakapabbajja pabbaji, ta nissāya dasapurisasahassāni anupabbajisu, so tehi saddhi agamagadhānañca kururaṭṭhassa ca antare vāsa kappetvā tesa 1 ovādi deti-tātā yassavo kāmavitakkādayo uppajjanti so nadito 2 ekeka vālukāpua āharitvā imasmiṃ ṭhāne okiratūti, te sādhūti paissuitvā kāmavitakkādīna uppannakāle tathākarisu, aparena samayena mahāvālukārāsi ahosi, ta ahicchatto nāma nāgarājā pariggahesi, agamagadhavāsino ca kururaṭṭhavāsino ca māse māse tesa mahanta sakkāra āharitvā 3 dāna denti, athesa aggidatto ima ovāda adāsi-pabbata saraa yāthavana saraayātha ārāma saraa yātha rukkha saraa yātha eva sabbadukkhato muccissathāti, attano antevāsikepi iminā ovādena ovadati, bodhisattopi katābhinikkhamao sammā sambodhi patvā tasmi samaye sāvatthi nissāya jetavane viharanto paccūsakāle lokaolokento aggidattabrahmaa saddhi antevāsikehi attano ñāṇajālassa anto paviṭṭha disvā sabbepime arahattassa upanissayasampannāni ñatvā sāyahasamaye mahāmoggallānatthera āha-moggallāna ki na passasi aggidattabrāhmaa mahājanaatitthe pakkhandāpenta? Gaccha tesa ovāda dehīti, bhante bahu ete ekakassa mayhaavisayhā,sace tumhepi āgamissatha visayhā bhavissantīti

 

1 Ima, 2 turitena, 3 abhiharitvā,

[SL Page 021] [\x 21/]

Moggallāna amahpi āgamissāmi tva purato yāhīti, thero gacchantova cintesi-ete balavanto ceva bahuca sace sabbesa samāgamaṭṭhāne kiñci kathessāmi sabbepi vagga vaggena uṭṭhaheyyunti, atha attano ānubhāvena thullaphusitaka deva vuṭṭhāpesi, te phusitesu patantesu uṭṭhāya uṭṭhāya attano attano paṇṇasāla pavisisu, thero aggidattassa paṇṇasāladvāre hatvā agtidattāti āha, so therassasadda sutvā imasmi loke ma nāmena ālapitu samattho nāma natthi ko nukho ma nāmena ālapatīti mānatthaddhatāya ko esoti? Āha, aha brāhmaṇāti, ki vadesīti?, Ajja ma ekaratti idha vasanaṭṭhāna ācikkhāti, idha vasanaṭṭhāna natthi, ekassa ekāva paṇṇasālāti, aggidatta manussā nāma manussānagāvogunna pabbajitā pabbajitāna santika gacchanti, 1 mā eva kari dehi me vasanaṭṭhānanti, ki pana tva pabbajitoti? Āma pabbajitomhīti, sacepi pabbajito kaha te khāribhaṇḍa? Ko pabbajitomhīti, sacepi pabbajito kaha ke khāribhaṇḍa? Ko pabbajitaparikkhāroti? Atthi me parikkhāro visu visu pana na gahetvā caritu dukkhanti abbhantareneva na gahetvā vicarāmi brāhmaṇāti, so ta na gahetvā vicarissatīti therassa kujjhī, atha na so āha-apehi 2 aggidatta mākujjhi vasanaṭṭhāna me ācikkhāti, natthi ettha vasanaṭṭhānanti, etasmi pana vālukārāsimhi ko vasatīti? Eko nāgarājāti, etamme dehīti, nasakkā dātu bhāriya etassa kammanti, hotu dehi meti, tenahi tvameva jānāhīti, thero vālukārāsi abhimukho pāyāsi, nāgarājā ta āgacchanta disvā aya samao ito āgacchati na jānāti maññe mama atthibhāva dhūmāyitvā 3 na māressāmiti dhūmāyi, 4 thero-aya nāgarājā ahameva dhūmayītu sakkomi aññe sa sakkontīti maññe sallakkhetīti sayampi dhūmāyi 4 dvinnampi sarīrato uggata dhūmā yāvabrahmalokā uṭṭhahisu. Ubhopi dhūmā thera abādhetvā nāgarājānameva bādhenti, nāgarājā dhūmavega sahitu asakkonto pajjali, theropi tejodhātu samāpajjitvā tena saddhi yeva pajjali, tāpi aggijālā yāva brahmalokā uṭṭhahisu, ubhopi jālā thera abādhayitvā nāgarājānameva bādhenti, athassa sakala sarīra ukkāhi padīpata viya ahosi, isigao oloketvā cintesi-nāgarājā samaajhāpeti bhaddako vata samao amhāka vacana asutvā naṭṭhoti, thero nāgarājānadametvā

1 Āgacchanti. 2 Amhe 3 dh
ūpāyitvā 4 dhūpāyi

[SL Page 022] [\x 22/]

Nibbisevana
katvā vālukārāsimhi nisīdi, nāgarājā vālukārāsi bhogehi parikkhipitvā kūṭāgāra kucchippamāṇa phaa katvā 1 therassa upari dhāresi isigaṇā pātova samaassa matabhāva vā amatabhāva vā jānissāmāti therassa santika gantvā tavālukārāsimatthake nisinna disvā añjali paggayha abhitthavantā āhasu-samaa kaccasi nāgarājena na bādhitoti, ki na passatha eta mama uparaphaa dhāretvā hitanti? Te acchariya vata bho samaassa evarūpo nāma nāgarājā damitoti thera parivāretvā aṭṭhasu, tasmi khae satthā āgato. Thero satthāra disvā uṭṭhāya vandi, atha na isayo āhasu-ayampi tayā mahantataroti, esa Bhagavā sattha aha imassa sāvakoti, satthā vālukārāsamatthake nisīdi, isigao-aya tāva sāvakassa ānubhāvo imassa pana ānubhāvo kīdiso bhavissatiti añjalimpaggayha satthāra abhitthaci, satthā aggidatta āmantetvā āha-aggidatta tva tava sāvakāna ca upāsakāna ca ovādi dadamāno kinti vatvā ovadasīti. Eka pabbata saraa gacchatha vana ārāma rukkha saraa gacchatha etāni saraagato sabbadukkhā pamuccatīti. Eva tesa ovāda dammīti, tena vutte ta sutvā Bhagavā aggidatta tattha tattha isigili vepullavebhārādike pabbate ca mahāvana gosigasālavanādīni vanāni ca veuvanajīvakambavanādayo ārāmeva udenicetiyaGotamacetiyādīni rukkhacetyāni ca tena tena manussā bhayena tajjitā bhayato muñcitukāmā puttalābhādīni ca patthayamānā saraa yanti, eta pana sabbampi saraa neva khema na uttama na ca eta paicca jātiādisu dhammesu santesu ekopi jātiādito sabbadukkhā pamuccati, yo ca gahaṭṭho vā pabbajito vā “itipiso Bhagavā araha sammāsambuddho”ti ādikaBuddhadhammasaghānussati kammaṭṭhāna nisyaseṭṭhavasena Buddha ca dhamma ca sagha ca saraṇāgato, tassapi ta saraṇāgamana aaññatitthiya vandanādīhi kuppati calati yo hi catunna saccāna dassanavasena etāni saraagato tassa eta saraa khemañca uttamañca so ca puggalo eta saraa paicca sakalasmāpi vaṭṭadukkhasmā muccissatīti vatvā tassa dhamma desento evamāha:-

 

“Bahu ce saraa yanti pabbatāni vanāni ca,
Ār
āmarukkhacetyāni manussā bhayatajjitā.

1 M
āpetvā

[SL Page 023] [\x 23/]
Neta
kho saraa khema neta saraamuttama,
Neta
saraamāgamma sabbadukkhā pamuccati.
Yo ca Buddha
ca dhamma ca sagha ca saraa gato,
Catt
āri ariyascāni sammappaññāya passati.

Dukkha
dukkhasamuppāda dukkhassa ca atikkama,
Ariya
ñcaṭṭhagika magga dukkhūpasamagāmina
Eta
kho saraa khema eta saraamuttama,
Eta
saraamāgamma sabbadukkhā pamuccatī”ti.

G
āthāpariyosāne sabbepi te isayo sahapaisambhidāti arahatta pattā,

Eva
pabbatamādikañca saraa gantvā isīna gaṇā,
Santi
nāvagamu purā napi yato maggañca tā gāmina,
Tasm
ā dullabha sambhava varatara laddhāna saddhādhano
Ta
cintāmaisanniha tisaraa ko vā budho vissaje.

Lokiyasara
ṇāgamanaphalampana bhavasampattiñceva bhogasampattiñca sādheti, tena
vutta
:-

“Ye keci Buddha
saraa gatāse
Na te gamissanti ap
āya,
Pah
āya mānusa deha
Devak
āya paripūressanti”ti.

Tath
ā dhammasagharatanepi yojetvā vattabba, tatra ca ye saraṇāgamanūpakkilesasamucchedena saraagatā te apāya na gamissanti, itare pana saraṇāgamanena na gamissantīti eva gāthāya bhāvattho veditabbo. Aparampi vutta-”atha kho sakko devānamindo asītiyā devatā sahassehi saddhi yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasakami-pe-ekamanta hita kho sakka devānaminda āyasmā Mahāmoggallāno etadavoca-sādhu kho devānaminda Buddhasaraṇāgamana hoti Buddha saraṇāgamana hetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugati saggaloka uppajjanti te aññe deve dasahi hānehi adhigahanti = dibne āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi-pe-dhamma saraa gato hotīti ādi. Apica-sanakumāro nāma mahā brahmā tāvatisadevaloka āgantvā sudhammāya dibbasahāya sakkassa

[SL Page 024] [\x 24/]

Devarañño āsane devaparisāhi parivuto nisīditvā saraaphalameva dassetuevamāha-”yekeci bhonto Buddha saraa gatā dhamma saraa gatā sagha saraagatā sīlesu paripūrakārino te kāyassabhedāparammaraṇā appekacce paranimmitavasavattina devana sahavyata uppajjanti, appekacce nimmāṇaratīnadevāna-pe-tusitāna devāna-pe-yāmāna devāna-pe-tāvatisānadevāna-pe-cātummahārājikāna devāna sahavyata uppajjanti, te gandhabbakāyaparipūrentī”ti. Apica-caturāsītisahassasakhāta karīsassa catutthabhāgappamāṇasuvaṇṇarūpīyakasapātīna yathākkama rūpiyasuvaṇṇahiraññapūrānasabbalakārapatimaṇḍitāna caturāsītiyā hatthi sahassāna caturāsītiyā assasahassānacaturāsītiyā rathasahassāna caturāsītiyā dhenusahassāna caturāsītiyā kaññāsahassānacaturāsītiyā pallakasahassāna caturāsītiyā vatthakoisahassāna aparimāṇassa ca khajjabhojjādibhedassa āhārassa pariccajanavasena sattamāsādhikāni sattasavaccharāni nirantarappavattavelāmamahādānato ekassa sotāpannassa dinnadāna mahapphalatara, tato ekassa sakadāgāmino, tato ekassa anāgāmino, tato ekassa arahato, tato ekassa paccekabuddhassa tato sammāsambuddhassa, tato Buddhapamukhassa saghassa dinnadāna mahapphalatara tato cātuddisa sagha uddissa vihārakaraa, tato saraṇāgamana mahapphalataranti, imamattha pakāsentassa velāmasuttassa aññesampi aggappasādasuttādīnañca vasena lokiya saraṇāgamanassa phala veditabba. Ki bahunā, heṭṭhimakoiyā saraagato upāsako sotāpattiphalasacchikiriyāya paipanno hotīti vuttattā saraṇāgamana yathādhimutti tividhabodhisu aññatara sādhetīti veditabba:-

Eva vipāko paraloka sambhavo
Vibh
āvito Buddhavarena sādhuka,
Idheva sabb
ādhigatamphala aha
Bha
ṇāmi ta kappinabhūmipādihi.

So kira kappino rājā amhāka Bhagavati jetavane viharante saya paccante kukkuavatīnagare mahākappino nāma rājā hutvā rajja kāreti, tassa rañño pana balo
balav
āhano 1 puppho pupphavāhano supattoti pañcaassā honti,  Vālo vālavāhano.

[SL Page 025] [\x 25/]

R
ājā tesu supatta saya ārohati, itare cattāro assārohana sāsanaharaatthāya adāsi, rājā te pātova bhojetvā gacchatha dve vā tīṇi vā yojanāni āhiṇḍitvā Buddhassa vā dhammassa vā saghassa vā uppannabhāva ñatvā mayha sukhasāsana āharathāti peseti, te catuhi dvārehi nikkhamitvā dve tīṇi yojanāni āhiṇḍitvā sāsana alabhitvā paccāgacchanti, athekadivasa rājā assa abhiruhitvā 1 amaccasahassaparivuto uyyāna gacchanto kilantarūpe pañcasatamatte vāṇijake nagara pavisante disvā ime addhāna kilantā addhā imesa santikā eka bhaddaka sāsana sossāmīti te pakkosāpetvā kuto āgacchathāti pucchi, atthi deva ito vīsayojanasatamatthake sāvatthi nāma nagara tato āgacchāmāti, atthi pana vodese kiñcisāsana uppannanti? Deva añña kiñcinatthi sammāsambuddho pana uppannoti, rājā tāvadeva pañcavaṇṇāya pītiyā phuasarīro kiñci sallakkhetu
asakkonto muhutta
vītināmetvā tātā ki vadethāti pucchi, Buddho deva uppannoti, rājā dutiyampi tatiyampi tatheva vītināmetvā catutthe vāre ki vadetha tātāti pucchitvā Buddho deva uppannoti vutte tātā vo satasahassa dadāmīti aparampi kiñci sāsana atthīti pucchi, atthi deva dhammo uppannoti, tampi sutvā purimanayeneva rājā tayo vāre vītināmetvā catutthe vāre dhammoti pade vutte idhāpi vo satasahassa dammīti vatvā aparampi sāsana atthi tātāti pucchi, atthi deva sagharatana uppannanti, rājā tampi sutvā tatheva tayo vāre vītināmetvā catutthe vāre saghoti pade vutte idhāpi vo satasahassa dammīti vatvā amacca sahassa oloketvā tātā ki karissathāti pucchi, deva tumhe ki karissathāti? Aha tātā Buddho uppanno dhammo uppanno sagho uppannoti sutvā na puna nivattissāmi satthāra uddissa gantvā tassa santike pabbajissāmīti, mayampi deva tumhehi saddhi pabbajissāmāti, rājā suvaṇṇapaṭṭe akkharāni likhāpetvā vāṇijake āha- anojā nāma devī tumhāka tīṇi satasahassāni dassati eva ca na vadeyyātha raññā kira te issariyavissaṭṭha yathāsukha sampatti paribhuñjāhīti, sace pana vo rājā kahanti pucchati satthāra uddissa pabbajissāmīti vatvā gatoti āroceyyāthāti, amaccāpi attano attano

1 Āruyha.

[SL Page 026] [\x 26/]

Bhariyāna tatheva sāsanāni pahiisu, rājā vāṇijake uyyojetvā amaccasahassaparivuto takhaayeva nikkhami, satthāpi ta divasameva paccūsakāle loka olokento mahākappina rājāna saparivāra disvā aya mahākappino vāṇijakāna santikā tinna ratanānauppannabhāva sutvā tesa vacana tīhi satasahassehi pūjetvā rajja pahāya amaccasahassaparivuto ma uddissa pabbajitukāmo sve nikkamissati so saparivāro saha paisambhidāhi arahatta pāpuissati paccuggamanamassa karissāmīti punadivase cakkavatti viya khuddakagāmabhojaka paccuggacchanto sayameva pattacīvara gahetvā vīsayojanasatamagga paccuggantvā candabhāgāya nadiyā tīre nigrodharukkhamūle chabbaṇṇarasmiyo 1 vissajjento nisīdi, rājāpi āgacchanto eka nadi patvā kā nāmesāti pucchi, aravacchā nāma devāti, kimassā parimāṇanti, gambhīrato gāvuta puthulato dve gāvutā devātā, atthi panettha nāvā vā uumpovāti, natthi devāti, nāvādīni olokente amhe jāti jara upaneti jarā maraa, aha nibbematiko hutvā tīṇi ratanāni uddissa nikkhanto tesa me ānubhāvena ima udaka udaka viya mā ahosīti tinna ratanāna guaṃ āvajjitvā “itipiso Bhagavā araha sammāsambuddho”ti Buddhānussati anussaranto saparivāro assasahassena ukadapiṭṭhi pakkhandi, sindhavā piṭṭhipāsāṇe viya pakkhandisu, burāna aggaggāneva temisu, so ta uttaritvā parato gacchanto aparampi nadi disvā aya ki nāmāti pucchi, nīlavāhinī nāma devāti, kimassā parimāṇanti gambhīratopi puthulatopi aḍḍhayojana devāti, sesa purimasadisameva, ta pana nadidisvā “svākkhāto Bhagavatā dhammo”ti dhammānussati anussaranto pakkhandi, tampi atikkamitvā gacchanto apara nadi disvā aya ki nāmāti pucchi, candabhāgā nāma devāti, kimassā parimāṇanti gambhīratopi puthulatopi yojana devāti, sesapurimasadisameva, ima pana nadi disvā “supaipanno Bhagavato sāvakasagho”ti saghānussati anussarantā pakkhandi, tampi nadi atikkamitvā gacchanto satthusarīrato nikkhante chabbaṇṇarasmiyo addasa, nigrodharukkhassa sākhāviapapalāsāni sovaṇṇamayāni viya ahesu, rājā cintesi-aya obhāso neva candassa na suriyassa na devabrahmanāgasupaṇṇādīna aññatarassa addhā aha satthāra 2 uddissa

1 Ra
siyo 2 attāna

[SL Page 027] [\x 27/]

Āgacchanto Gotamabuddhena di
ṭṭhe bhavissāmīti, so tāvadeva assapiṭṭhito otaritvā onatasarīro rasmianusārena satthāra upasakamitvā manosilārase nimujjanto viya Buddharasmīna anto pavisitvā satthāra vanditvā ekamanta nisīdi saiamaccasahassena, satthā tassa ānupubbikatha kathesi, rājā desanāvasāne saparivāro sotāpattiphale patiṭṭhahi, atha sabbeva uṭṭhahitvā pabbajja yācisu, satthā āgamissati nukho imesa kulaputtāna iddhimayapattacīvaranti upadhārento ime kulaputtānaiddhimayapattacīvaranti upadhārento ime kulaputtā paccekabuddhasahassassa cīvarasahassa 1 adasu, kassapabuddhakāle vīsatiyā bhikkhusahassānampi vīsaticīvarasahassāni adasu, anacchariya 2 imesa iddhimayapattacīvarāgamanti ñatvā dakkhiahattha pasāretvā etha bhikkhavo caratha brahmacariya sammā dukkhassa antakiriyāyāti āha, te tāvadeva aṭṭhaparikkhāradharā vassasatikattherā 3 viya hutvā vehāsaabbhuggantvā paccorohitvā satthāra vanditvā nisīdisu, tepi vāṇijakā rājakula gantvā raññā pahitasāsana 4 ārocāpetvā deviyā āgacchatūti vutte pavisitvā vanditvā ekamantaaṭṭhasu, atha te devī pucchi-tātā ki kāraṇā āgatatthāti? Maya raññā tumhāka santikapahiti tīṇi kira no satasahassāni adāni devīti, tātā atibahu bhaatha ki tumhehi rañño kata kismici vo rājā pasanno ettaka dhana dāpetīti, devi na añña kici kata rañño pana eka sāsana ārocayimhāti, sakkā pana ta tātā mayhampi ārocetunti? Sakkā devīti, tenahi tātā vadethāti, devi Buddho loke uppannoti, sāpi ta sutvā purimanayeneva pītiyā phuasarīrā tikkhattu kici asallakkhetvā catutthe vāre Buddhoti vacana sutvā imasmipade raññā ki dinnanti? Satasahassa deviti, tātā ananucchavika 5 raññā kata evarūpasāsana sutvā tumhāka satasahassa dadamānena, aha hi vo mama duggatapaṇṇākāratīṇi satasahassāni dammīti, añña tumhehi rañño ki ārocitanti?, Te idacidacāti itarānipi dve sāsanāni ārocesu: devi purimanayeneva pītiyā phuasarīrā tikkhattu kici asallakkhetvā catutthe vāre tatheva sutva tīṇi tīṇi satasahassāni dāpesi, eva te sabbānipi dvādasasatasahassāni labhisu, atha ne devī pucchi-rājā kaha tātāti? Devi satthārauddissa pabbajissāmīti gatoti, mayha tena ki sāsana dinnanti? Sabba

1 Ticīvarasahassa. 2 Acchariya. 3 Vassasaṭṭhikattherā. 4 Raññāpahitabhāva.
5 Anucchavika
.

[SL Page 028] [\x 28/]

Kira tena tumhāka issariya vissaṭṭha, tumhe kira yathāruci sampatti anubhavathāti, amaccā pana kaha tātāti? Tepi raññā saddhiyeva pabbajissāmāti gatā devīti, sā tesabhariyāyo pakkosāpetvā ammā tumhāka sāmikā raññā saddhi pabbajissāmāti gatā,tumhe ki karīssathāti?, Ki pana tehi amhāka sāsana pahita deviti? Tehi kira attano sampatti tumhāka vissaṭṭhā tumhe kira ta yathāruci paribhuñjathāti, tumhe pana devī kikarissathāti? Ammā so tāva rājā hutvā magge hitakova tīhi satasahassehi tīṇi ratanāni pūjetvā khelapiṇḍa viya sampatti pahāya pabbajissāmīti nikkhanto, mayā pana tinnaratanāna sāsana sutvā tīṇi ratanāni navahi satasahassehi pūjitāni na kho panesā sampatti nāma rañño eva dukkhā mayhampi dukkhā eva, ko rañño chaḍḍitakhelapiṇḍa jannukehi patiṭṭhahitvā mukhena gahissati? Na mayha sampattiyā attho ahampi satthāra uddissa gantvā pabbajissāmīti, devi mayampi tumheheva saddhi gantvā pabbajissāmāti, sace sakkotha sādhu ammāti, sakkoma devīti, sādhu ammā tenahi ethāti rathasahassa yojāpetvā ratha āruyha tāhi saddhi nikkhamitvā antarāmagge pahama nadi disvā yathā raññā puṭṭha tatheva pucchitvā sabba pavatti sutvā rañño gatamagga olokethāti vatvā sindhavāna padavalañja na passāma devīti vutte rājā tīṇi ratanāni uddissa nikkhanto saccakiriya katvā gato bhavissatīti ahampi tīṇi ratanāni uddissa nikkhantā tesa me ānubhāvena ida udaka udaka viya mā ahosīti tinna ratanāna gua anussaritvā rathasahassa pesesi, udaka piṭṭhipāsāṇa viya ahosi cakkāna aggaggā nemivaṭṭiyova
temi
su, eteneva upāyena itarāpi dve nadiyo uttari, atha satthā tassā āgamana ñatvā yathā attano santike nisinnā bhikkhu na paññāyanti evamakāsi, sāpi gacchantī gacchantī satthu sarīrato nikkhantarasmiyo disvā tatheva cintetvā satthāra upasakamitvā vanditvā ekamante hitā pucchi bhante mahākappino tumhāka uddissa nikkhanto āgatattha maññe kaha so amhākampi na dassethāti, nisidatha tāva idheva pana na passissathāti, tā sabbāpi pahaṭṭhacittā idheva kira nisinnā sāmike passamāti nisīdisu, satthā ānupubbīkatha kathesi, anojā devī desanāvasāne saparivārā sotāpattiphala pāpui, mahākappinatthero tāsa vaḍḍhitadhamma suanto saparivāro saha

[SL Page 029] [\x 29/]

Pa
isambhidāhi arahatta pāpui, tasmi khae satthā tāsa te bhikkhū dassesi, tāsa pasa āgatakkhaeyeva attanā sāmike kāsāvadhare muṇḍasire disvā citta ekagga na bhaveyya, tena maggaphalāni pattu na sakkueyyu, tasmā acalasaddhāya patiṭṭhitakāle tāsa te bhikkhu arahatta patte dassesi, tāpi te disvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā bhante tumhākatāva pabbajitakicca matthaka pattanti vatvā satthāra vanditvā ekamanta hitā pabbajjayācisu, eva vutte pana satthā uppalavaṇṇāya āgamana cintesīti ekacce vadanti, satthā pana tā upāsikāyo āha-sāvatthi gantvā bhikkhuṇī upassaye pabbajathāti, tā anupubbena cārika caramānā antarāmagge mahājanena abhihaasakkārasammānā padasāva vīsayojanasatika magga gantvā bhikkhuṇīupassaye pabbajitvā arahatta pāpuisūti.

Gantv
āna saraa seṭṭha mahaggha ratanattaya,
Phala
sandiṭṭhika eva pāpuṇāti yato tato.

Tath
āgata vitaraa catumāra raañjaya,
Sara
a ko na gaccheyya karuṇā bhāvitāsaya

Sv
ākkhāta tena saddhamma sasārabhayabhañjaka,
Karu
ṇāguaja tassa saraa ko na gacchati.

Parip
ītāmatarasa saddhammosadhabhājana,
Sa
gha puññakara ko hi saraa na gamissatiti.

Anacchariyameta
pacchimabhavikassa rañño dharamānaka sammāsambuddha uddissa jīvita pariccajitvā Buddhānussatibalena gacchantassa, parinibbute pana satthari cetiyauddissa jīvita pariccajitvā sakalasarīre dīpa jāletvā sabbaratti padakkhia karontassa magalabodhisattassa ya sarīraādāhaa tadetā acchariya so hi kappasatasahassādhikāni soasaasakheyyāni pāramiyo pūretvā bhavābhave sasaranto ekassa Buddhassa cetiyadisvā imassa Buddhassa mayā jīvita pariccajitu vaṭṭatīti daṇḍadīpakavehananiyāmena sakalasarīra vehāpetvā ratanamattamakula 1 satasahassagghanaka suvaṇṇapātisugandhasappissa pūrāpetvā tattha sahassavaṭṭiyo jāletvā ta sīsenādāya sakalasarīrajāletvā cetiya padakkhia karonto sakalaratti vītināmesi, eva yāva aruuggamanā vāyamanta

1 Ratanamakula
, ratanarattamakula.

[SL Page 030] [\x 30/]
Ssapissa 1 lomak
ūpamatta usuma na gahi padumagabbha paviṭṭhakālo viya ahosīti. Tiṭṭhatu tāvesa mettacittamattenapi nivāretu samattho bāhiraggi abbhantarikā rāgaggi ādayopi na saraagata jhāpetu na sakkonticeva, tena vutta:-

“Ek
ādasaggisantāparahita ratanattaya
Karu
ṇāguayogena anotattātisītala,
Sara
anti gata satta na sakkonti patāpitu
Yath
ā tiukka nimmugga anotattamahāsare”ti.

Evampi anacchariya
cetiya disvā sammāsambuddha uddissa pariccattajīvitassa tassa bodhisattassa, acchariyampana kīḷāvasena Buddhānussatiyā kataparicayattā dārusākaṭīkena namo Buddhāyāti vatvā ta khae laddhaphalameva, so hi rājagahanagarasmimicchādiṭṭhikassa putto, aññe sammādiṭṭhikassa puttopi atthi, te dve dārakā abhihaguakīḷa kīḷanti, tesu sammādiṭṭhikassa putto gua khīpamāno Buddhānussati āvajjitvā namo Buddhassāti vatvā gua khipati, itaropi titthiyāna gue uddisitvā namo arahantānanti vatvā khipati, tesu sammādiṭṭhikassa putto jināti, itaro parājeti 2 so tassa kiriya disvā aya eva anussaritvā eva vatvāva gua khipanto ma jināti amahpi evarūpa karissāmīti Buddhānussati paricaya akāsi, athekadivasa tassa pitā sakaayojetvā dārūna atthāya gacchanto tampi dāraka ādāya gantvā aaviya dārūna sakaapūretvā āgacchanto bahinagare susānasāmante udakaphāsukaṭṭhāne gone mocetvā bhattavissaggamakāsi, athassa te gonā sāyahasamaye nagara pavisantehi gonehi saddhinagarameva pavisisu, sākaikopi gone anubandhanto nagara pavisitvā sāyahasamaye gone disvā ādāya nikkhanto dvāra na sampāpui, tasmi hi appatteyeva dvāra pihita, athassa putto ekakova rattibhāge sakaassa heṭṭhā nipajjitvā nidda okkami, rājagaha pana pakatiyāpi amanussabahula, ayañca susānasantike nipanno, tattha na dve amanussā passisu, eko sāsanassa paikaṇṭako micchādiṭṭhiko, eko sammādiṭṭhiko. Tesu micchādiṭṭhiko āha- aya no bhakkho ima khādāmāti, itaro ala mā te ruccīti ta nivāresi, so tena nivāriyamānopi tassa vacana anādiyitvā dāraka pāde gahetvā

1 V
āyamantassāpissa. 2 Parajjati, parājiyati.

[SL Page 031] [\x 31/]

Āka
ḍḍhi, so Buddhānussatiyā paricitattā tasmi khae “namo Buddhassā”ti āha, amanusso mahābhayabhīto paikkamitvā aṭṭhāsi, atha na itaro amhehi akicca katadaṇḍakammamassa karīssāmīti vatvā tesa sammādiṭṭhiko ta pekkhamāno aṭṭhāsi, micchādiṭṭhiko nagara pavisitvā rañño bhojanapāti pūretvā bhojana āhari. Atha naubhopi tassa mātāpitaro viya hutvā uṭṭhāpetvā bhojetvā imāni akkharāni rājāva passatu mā aññoti ta pavatti pakāsento yakkhānubhāvena bhojanapātiya akkharāni chinditvā pātidārusakae pakkhipitvā sabbaratti ārakkha katvā pakkamisu, puna divase rājakulato corehi bhojanabhaṇḍa avahaanti kolāhala karontā dvārāni pidahītvā oloketvā tattha apassantā nagarā nikkhamitvā ito cito ca olokentā dārusakae suvaṇṇapāti disvā ayacoroti ta dāraka gahetvā rañño dassesu, rājā akkharāni disvā ki eta tātāti pucchitvā nāha deva jānāmi mātāpitaro me āgantvā ratti bhojetvā rakkhamānā aṭṭhasu ahampi mātāpitaro me rakkhantīti nibbhayo nidda upagato ettaka aha jānāmīti, athassa mātāpitaro ta hāna agamisu, rājā ta pavatti ñatvā te tayopi jane ādāya satthusantikagantvā sabba ārocetvā kinnukho bhante Buddhānussati eva rakkhā hoti udāhu dhammānussati ādayopīti, athassa satthā mahārāja na kevala Buddhānussatiyeva rakkhā yesa pana “svākkhāto Bhagavatā dhammo’ti ādippabhede dhammague ārabbha uppajjamāna dhammānussati ta sati gahetvā pabujjhanavasena niccakāla vā ekadivasavā tīsukālesu dvīsu kālesu ekasmi kāle atthi, yesa “supaipanno Bhagavato sāvakasagho”ti ādippabhede saghague ārabbha uppajjamānā saghānussati atthi, yesavo dvattisākāravasena vā navasīvathikāvasena vā catudhātuvavatthānavasena vā ajjhattanīlakasiṇādi rūpajjhānavasena vā uppajjamānā kāyagatāsati atthi, yesa hi karuṇābhāvanāya ramantā atthi, tathā yesa mettābhāvanāya niccakāla ramantā atthi, tesa sabbesampi aññena rakkhāvaraena vā mantosadhehi vā kicca natthīti vatvā tāya
Buddh
ānussatiyā saddhi dhammānussati ādīnipi dassento evamāha:-

“Suppabuddha pabujjhanti sadā Gotamasāvakā,
Yesa
divā ca ratto ca nicca Buddhagatā sati.

[SL Page 032] [\x 32/]

 


Nicca
dhammagatāsati-nicca saghagatāsati-nicca kāyagatāsati-ahisāya rato mano-

SuppaBuddha
pabujjhanti sadā Gotamasāvakā,
Yesa
divā ca ratto ca bhāvanāyaratomano”ti.

Dhamma
sutvā dārako mātāpitūhi saddhi sotāpattiphala patvā pacchā pabbajitvā sabbepi arahatta pāpuisu, tena vutta:-

“Na manuss
ā manussehi nāgarogānalehi vā,
Īsakampi bhaya hoti ratanānussatikkhae.

Tasm
ānussaraṇīyesu Buddhādisu sagāravo,
Anussareyya satata
sasārūpasamatthiko”ti.

Apica- na mahi munimuninta
nīlanettambujehi
Na ta sava
a puamhā dhammapāna na pāyi, na bhaji gaavara so titthiye sampasūto
Atitaru
avayasmi saṇṭhito ya tathāpi

Abhivadanayuta
ta Buddhanāma vaditvā
Gahitakumatiyakkh
ā ta khaasmi pamutto,
Vihitanikhilarakkho bhojitannotha ratti

Sukhamasayi sus
āne vitasoko tato hi.

Sugatamatulabuddhi
lokasannīta buddhi
Suviditavaradhamma
orasa ta gaañca,
Sara
amīti payātu bhūtale jantuloko
Satatamatimati
ta ninnamevā kareyya

Ett
āvatā-
Tasm
ā Buddhañca dhammañca saghañca saraa iti,
Gacch
āmīti panetesa matthamādo pavaṇṇiya.

Kammappayojana
ceva pabhodādi phalampana,
Pas
ādajananatthāya sakkacca kathayāmaheti.

Yampana vutta
ta sabbathā pakāsita hoti-

Bhavesu eva
vividhā bhayā paha
Niruttara
ya ratanattaya vara,
Dad
āti ya Buddhanisevita siva
Na y
āti ko ta saraa tathāgata.

Ityabhinaca s
ādhujana pāmojjatthāya kate Upāsakajanālakāre saraaniddeso nāma pahamo paricchedo.


[SL Page 033] [\x 33/]

Eva
saraagatehi pana upāsakopāsikajanehi sīlepatiṭṭhāya patirūpadhutagasamādānena ta parisodhetvā pañca vaijjā pahāya dhammena samena jīvika kappentehi upāsakapadumādibhāva patvā dine dine dasapuññakiriyavatthūni pūrentehi antarāyakaradhamme pahāya lokiya lokuttarasampattiyo sādhetabbāti, ayamettha sakhepo, vitthāro pana eva veditabbo.

Tattha “s
īle patiṭṭhāyā”ti ettha sīlanaṭṭhenasīla samādhānaṭṭhena sīlaupadhāraaṭṭhena cāti attho, tattha samādhāna kāyakammādīnasusīlyatāvasenāvippakiṇṇatā, upadhāraa kusalāna dhammāna patiṭṭhāvasena vā dhāraabhāvo ayadva attho sīlasaddassa saddalakkhaṇānusārena veditabbo, aññampi panettha sirattho sīlattho sītalattho sālatthoti evamādinā nayena attha vaṇṇayanti, tampi vaṇṇāgamādi yuttiyā yathāsambhavato veditabba. Ta paneta pañcasīla uposathasīladasasīlanti tividha hoti, tattha pañcasīla nāma sāvatthiya nissāya jetavane viharantena Bhagavatā sāmaerāna sikkhāpadavacatthāpanattha pāṇātipātādīna jātarūpapariyantāni yāni dasasikkhāpadāni vuttāni, tesu:-”pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpada samādiyāmi, adinnādānā veramaṇī sikkhāpada samādiyāmi, tatiyassa idha micchācāravasena vattabbato kāmesu micchācārā veramaṇī sikkhāpada samādiyāmi, musāvādā veramaṇī sikkhāpadasamādiyāmi, surāmeraya majjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpada samādiyāmī”ti imāni pañcasikkhāpadāni, tāni hi mahāsāvajjattā sukarattā ca niccasīlavasena vuttāti, tena vutta:-
“pa
hamā cettha ekanta akusalacittasamuṭṭhānattā pāṇātipātādīna pakativajjato
verama
iyo”ti ca, gihīkamma vicārentassa jātarūparajatapaiggahaa paikkhepahāriyato maññamānassa upāsakassa vasena pañceva sikkhāpadāni vuttāni, tāni hi kenaci rakkhituna sukarānīti, aparampi vutta:- ādikammikassa upāsakassa vasena pañceva vuttāni, so hi dasasikkhāpadāni akhaṇḍa rakkhitabbānīti khaṇḍane ādīnava dassetvā vuccamāno samantato vehita viya attāna maññamāno na kiñci rakkhitu ussaheyya rakkhito vā sikkhāpadabheda pāpueyya tasmā tassa otārattha pañceva vuttānīti.

Tattha pāṇātipātā veramaṇīti ādisu “pāṇo”ti jīvitindriyapaibaddhā khandhasantati, ta vā upādāya paññatto satto,

[SL Page 034] [\x 34/]

Tassa pāṇassa atipāto = pāṇātipāto pāṇavadho pāṇaghātoti vutta hoti. Atthato pana tasmi pāṇe pāṇasaññino tassa pāṇassa jīvitindriyūpacchedaka upakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārāna aññataradvārappavattā vadhaka cetanā pāṇātipāto, ida vutta hoti:-
y
āya cetanāya pavattamānassa jīvindriyassa nissayabhūtesu mahābhūtesu upakkamakaraahetūna mahābhūtappaccayā uppajjanakamahābhūtānuppajjissanti, sā tādisappayogasamuṭṭhāpikā cetanā pāṇātipāto, laddhupakkamaniṭṭhābhūtāni 1 itarabhūtāni viya na visadānīti samānajātiyāna kāraa na hontīti, tathāhi gahitapaisandhikassa sattassa yāvajīvitapariyosāna purimapurimuppannajīvitindriya sahakārinā kammena uttaruttarajīvitindriyamuppādiyati, yadātu khaggapātādivirodhappaccayasannipāto tadā tasamāna kālamuppannajīvitindriya taduttara mandasāmatthiya uppādeti, tampi tato mandatarasāmatthiya, tampi tato mandatarasāmatthiyanti sabbathā asāmatthiye uppādite vijjamānampi kamma sahakāriyappaccayavekallato uttari uppajjanārahampi jīvitindriyana uppādeti, ettha rūpajīvitindriye vikopite itarampi tasambandhatāya vinassatīti ubhinna yecetthagahaa veditabba, tasmā manodvāre pavattāya vadhakacetanāya pāṇātipātabhāvo natthīti, kāyavacīdvārāna aññataradvārappavatto rūpārūpajīvitindriyasakhāto tabbatthusamavāye uppajjitabba dussīlyacetanāvisesaso pāṇātipāto, tato pāṇātipātā. Veramaṇīti ettha verasaddūpapadassa manatino vera manatiti atthe veramaṇīsaddo daṭṭhabbo, veranti dussīlya manatīti pajahati vinodeti byantīkaroti ana bhāva gametīti attho, verahetutāya verasaññātapāṇātipātādipādhamma manati mayi idha hitāya kathamāgacchasīti tajjenti viya nīharatīti vutta hoti, viramati vā etāya kāraabhūtāya veramhā puggaloti vikārassa vekāra katvā veramaṇī. Tenevettha 2
“verama
ṇī sikkhāpada viramaṇī sikkhāpada”nti dvidhā sajjhāya karonti. Sikkhitabbāti =sikkhā, pajjate anenāti = pada, sikkhāpada = sikkhāya adhigamūpāyoti attho athavā mūlanissayo patiṭṭhāti vutta hoti. Veramaṇī eva sikkhāpada = veramaṇīsikkhāpada, viramaṇī sikkhāpada vā dutiyena nayena, sammā ādiyāmi samādiyāmi, avitikkamanādhippāyena acchiddakāritāya asabalakāritāya ca ādiyāmīti vutta hoti.

1 Laddhūpakkamānihibhūtāni

 

2 Tenevacettha.

 

[SL Page 035] [\x 35/]

Atthato pana verama
ṇīti kāmāvacarakusalacittasampayuttā virati, sā pāṇātipātā viramantassa “yā tasmi samaye pāṇātipātā ārati virati paivirati veramaṇī akiriyā akaraa anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto”ti evamādinā nayena vibhage vuttā, sampayuttā panettha taggahaneneva gahetabbā tappadhānatāya hi vibhage viratiyeva niddiṭṭhāti, kāmañcesā veramaṇī nāma lokuttarāpi atthi, idha pana “samādiyāmī”ti vuttattā samādānavasena pavattirahā 1 na hotīti kāmāvacarakusalacittasampayuttā viratīti vuttā.
Sikkh
āti tisso sikkhā,-adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhāti. Imasmi panettha sampatta viratisīla lokikā vipassanā rūpārūpajjhānāni ariyamaggo ca sikkhāti adhippetā.
Et
āsa hi samādānaviratisīla vadanti, yathāha:-”katame dhammā sikkhā? Yasmi samaye kāmāvacara kusala citta uppanna hoti somanassasahagata
ñāṇasampayutta-pe-tasmi samaye phasso hoti-pe-avikkhepo hoti, ime dhammā sikkhā-pe-katame dhammā sikkhā? Yasmi samaye rūpūpapattiyā magga bhāveti vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi-pe-pahama jhā-pe-pañcama jhāna upasampajja viharati-pe-avikkhepo hoti, ime dhammā sikkhā-pe-katame dhammā sikkhā? Yasmi samaye arūpūpattiyā-pe-nevasaññānāsaññāyatanasahagata-pe-avikkhepo hoti, ime dhammā sikkhā.
Katame dhamm
ā sikkhā? Yasmi samaye lokuttara jhāna bhāveti
n
īyyāṇika-pe-avikkhepo hoti, ime dhammā sikkhā”ti, etāsu sikkhāsu yāya kāyaci sabbesavā pada adhigamūpāye athavā nissayo patiṭṭhāti sikkhāpada, vutta heta:- “sīlanissāya sīle patiṭṭhāya sattabojjhage bhāvento bahulīkaronto”ti evamādi ettha vuttanayena sabbasikkhāpadesu sādhāraṇāna padāna attho veditabbo, itopara visesapadamattameva vaṇṇayissāma.

Adinn
ādānanti ettha adinnanti parapariggahīta vatthu, yattha paro yathākāmakāritaṃ āpajjanto adaṇḍāraho anupavajjo ca hoti 2 tathāvidha hi parena pariggahīta tena kāyena vā vācāya vā na dinnanti adinna tassa ādāna adinnādāna, ta pana atthato tassa parapariggahite parapariggahītasaññino tadādāyakaupakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārāna aññataradvāra

 

1 Pavattārahasā. Pavattārahasā. 2 Anupavajjhohoti.

[SL Page 036] [\x 36/]

Ppavatt
ā theyyacetanāyeva, tato adinnādānāti pahamasikkhāpade vuttanayena yojetabbo,esanayo itaresupi.

Tatiye k
āmesu micchācārāti ettha kāmesūti vatthukāmesu, te hi kāmīyantīti kāmāti vuccanti, atthato pana pañcakāmaguabhūtā, te rūpasabhāvattā rūpakkhandhapariyāpannāti daṭṭhabbā, teneva surāmerayapānampi ettha sagahītanti vadanti, tasmā kammapathadesanāya tassa sagaho veditabbo, micchācāroti kilesakāmavasena lāmakācāro, atthato pana kāyadvārappavattā eva māturakkhitādisu agamanīyavatthusu maggena maggapaipattisakhātavītikkamacetanā, agamaniyavatthunāma-māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sārakkhā saparidaṇḍā dhanakkītā chandavāsinī bhogavāsinī paavāsinī odapattakinī ohatacumbaṭā dāsī ca bhariyā kammakārī ca bhariyā dhajahaṭā muhuttikāvāti vīsatividhahoti, tattha māturakkhitā nāma-ya mātā rakkhati gopayati issariya karoti vasa vatteti, esanayo piturakkhitādisupi,ya pana gotta rakkhati sā gottarakkhitā, yañca sahadhammikā rakkhanti sā dhammarakkhitā, sārakkhā nāma-bālakāleyeva mamāya bhariyā bhavissatīti pariggahitā antamaso mālāguaparikkhittāpi, saparidaṇḍā nāma-yo ittha nāma itthigacchati tassa ettako daṇḍoti hapitadaṇḍā, dhanakkitā nāma- yā dhanena kītā vasati, chandavāsini nāma- yā attano ruciyā vasati, bhogavāsinī nāma-yā bhogattha vasati, paavāsinī nāma-yā paattha vasati, odapattakinī nāma-yā udapatta āmasitvā hitā, ohatacumbaṭā nāma-cumbaa oropetvā vāsitā, dāsi nāma-dāsiceva hoti bhariyāca, kammakārī nāma kammakārī ceva hoti bhariyā ca, dhajāhaṭā nāma-karamarānītā vuccati yā parasenāya jinitvā ānītā, muhuttikā nāma-takhaikā, sā yadipi anibaddhā takhae pana agamanīyā evāti. Etāsu māturakkhitādayo dhammarakkhitāvasānā aṭṭha rakkhakānaanuññāya vinā vītikkamesu purisassa micchācāra bhajanti, tāsa pana natthi micchācāro, rakkhakāna anuññāya upagame ubhinnampi natthi micchācāroti, sārakkhādayo pana dvādasabhariyā sāmikassa pariccāgamantarena vītikkame sayampi micchācāra bhajanti, sace hi kāci sāmikena apariccattāva aññadesantaratopi āgantvā attano tathabhāvaajānāpetvā kenaci savāsa kappeyya so kiñcāpi tassā anavajjasaññāya

 

[SL Page 037] [\x 37/]

Savāsa kappeti sāmikena apariccattattā abhinnampi kammabandho yevāti vadantīti paipattisagahe vutta,tathā sati pasukūlādisaññāya parabhaṇḍa harantassāpi kammabandhappasagato ubhinnampi kammabandhoyevāti vacanamayutta viya dissati, vīmasitvā gahetabba, sāmikassa pariccāge ubhinnampi natthi micchācāroti.

Mus
āvādoti ettha musāti abhūta ataccha vatthu, vādoti tassa bhūtato tacchato viññāpana, lakkhaato pana atathavatthu tato para viññāpetukāmassa tathā viññattisamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo, tato musāvādā.

Sur
āmerayamajjapamādaṭṭhānāti ettha surāti surena nāma vanacarakena pahamadiṭṭhattā ābhatattā cāya surāti vuccati,ta piṭṭhasurā pūvasurā odanasurā kiṇṇapakkhittā sambhārasayuttāceti pañcavidha hoti. Tadanugua merayampi pupphāsavo phalāsavo madhavāsavo guḷāsavo sambhārasayuttoti pañcavidha, tattha pūve bhājane pakkhipitvā udaka datvā manthitvā katā pūvasurā, eva sesasurāpi, kiṇṇanti pana tassā surāya bījavuccati, ye surāmodakātipi vuccanti, te pakkhipitvā katā kiṇṇapakkhittā, dhātakīsāsapādinānāsambhārehi sayojitā sambhārasayuttā madhukatālanālikerādipuppharaso ciraparivāsito pupphāsavo, panasādiphalaraso phalāsavo, muddikāraso madhvāsavo, ucchuraso guḷāsavo, harīṭakāmalakakaukabhaṇḍādinānāsambhārānaraso viraparivāsito sambhārasayutto, ettha surāmerayassa ca samānepi sambhārasayoge manthitvā katā surā ciraparivāsanamattena puppharasādayo merayanti, evampi surampi merayanteva āpajjeyya? Na tena yutta, anāpatti amajjañca hoti majjavaṇṇa majjagandha majjarasa ta pivatīti anāpattivāre tadubhaya sandhāya vuttattā, tasmā yassa kassaci pamādaṭṭhānatāya majjakicca dissati, ta sabba majjameva, vuttahi:- ya vā panaññampi kiñci atthi madanīya yena pītena matto hoti pamatto ida vuccati majjanti, evañca katvā tālanālikerādīna puppharasādayo majjakiccayogato majja ariṭṭhādayo tadabhāvena amajjanti siddha hoti, keci pana bhaanti ariṭṭhādayo majjakiccavaṇṇatāya majjameva tatthāpi gattasamhamādayo madavikārā dissantīti, ta aññesupi pugaphalakudrūsabhojanādisu tesa sambhamadassanato na yutta, nahi te sāsane

 

[SL Page 038] [\x 38/]

Loke ca majjabhāvena pasiddhāti, tasmā pūvasurādisabbampi madakaraavasena majjapītavanta madayatīti katvā pamādaṭṭhānanti pānacetanā vuccati sā hi pamādakaraattā pamādaṭṭhānanti vuccati, tasmā surādi ajjhoharaṇādhippāyato kāyadvārappavattā surāmerayamajjāna ajjhoharaacetanā surāmerayamajjapamādaṭṭhānanti veditabbā, surāmerayamajjapamādaṭṭhāna = surāmerayamajjapamādaṭṭhānā, tato veramaṇīti ādinā pureviya yojetabba. Eva pāṇitipātādīna pañcannampi saddattho bhāvattho ca veditabbo.

Kammappayojanesu pa
hama tāva sīhavyaghghādinekopaddava samākulamagamanīyamagga pariharitvā aññasmi gamanīyepi magge jīvitopaghātakara voradhanāpahārī kimpakkapādapāvāṭavisakūpādīni vatvā khemamagga dassento paṇḍitapuriso viya kudiṭṭhimagge pariharitvā lokiyalokuttarasampattidāyaka nibbāṇamagga dassento Bhagavatā sabbasampattisādhaka attabhāvaghātanato pāṇātipātato virati pahama vatvā tadanu adinnādānāviratiādayo vuttāti evamādinā kammappayojanamicchantehi
yath
āgamakāraa vattabba, mayampana dasasilapariyante kāraabhāva dassayissāma.
Id
āni tadeta pañca sīla samādiyantena upāsakajanena tāva attanā gahitasaraṇāgamanassa bhedā bhedo upaparikkhitabbo, yadi kenaci akalyāṇamittasasaggādinā bhinnasarao hoti saraṇāgamana tāva visodhetabba, atha abhinnasaraena sīlameva samādātabba, abhinnasaraassapi na puna saraṇāgamanassa anavajjattā sīlasamādānato pubbe paipannena saraṇāgamanapuññena vigatapaipakkhe cittasantāne samādinnasīlassa vipulaphalapailābhahetuttā ca saraṇāgamanapubbaka sīlasamādāna yujjateva, samādiyantenāpi sīlalakkhaaññuno bhikkhussa vā bhikkhuiyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā santike sattharigārava uppādetvā pasādasommahadayanayanena ajjadivasanti vā ajjaādi katvā imasmi pakkhe māse utumhi savacchareti eva kālapariccheda vā sati vā ussāhe āpāṇakoikanti jīvitapariyanta katvā vā sīladāyakena vuttavidhinā vatvā pañcasikkhāpadāni samādiyāmīti ekato samādāya puna pacceka pāṇātipātā veramaṇī sidkhāpada samādiyāmi-pe-surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadasamādiyāmīti yathā pāḷi vā pāḷigati ajānantena sakasakabhāsāya vā vacībheda katvā

[SL Page 039] [\x 39/]

Sam
ādātabba, añña alabhantena attanāpi yathāvuttavidhinā samādātabbamevāti, ayamettha pañcasīla niddeso.

Uposathas
īla nāma heṭṭhā vuttehi pāṇātipātādīhi saddhi vikālabhojana virati ceva sāmaerāna anuññātesu dasasu sattama aṭṭhama ca idha sattama katvā uccāsayanamahāsayanā veramaṇī aṭṭhama katvā samādinna sīla, ta hi “aṭṭhagasamannāgato kho visākhe uposatho upavuttho”ti vuttattā uposathasīlanti vuccati, tattha pāṇātipātādisu pañcasu pahamadutiyacatutthapañcamāni vuttanayāneva, tatiyapana abrahmacariyāveramaṇīti pāḷiya vuttanayeneva vattabba, tattha abrahmacariyanti aseṭṭhacariya dvaya dvaya samāpatti, sā hi “appassādākāmā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyyo”ti ādinā hīlitattā aseṭṭhā appasatthā carayāti vā hīlitatthavuttiyā aseṭṭhāna appasatthāna itthipurisāna cariyāti vā aseṭṭhacariya aseṭṭhacariyattāva abrahmacariyanti vuccati, atthato pana kāyadvārappavattā asaddhammapatisevanaṭṭhāna vītikkamacetanā abrahmacariya, tattha asaddhammapatisevanaṭṭhāna nāma itthipurisādīna tinna dvinna maggāna pakativātena asamphuṭṭhokāso, tato abrahmacariyā.

Vik
ālabhojanāti ettha aruuggamanato paṭṭhāya yāvamajjhantikā aya Buddhādīnaariyāna āciṇṇasamāciṇṇo bhojanakālo nāma, tadañño vikālo bhuñjitabbaṭṭhena bhojanayāgubhattādisabba yāvakālikavatthu, yathā ca rattūparatoti ettha rattibhojana rattīti uttarapadalopena vuccati, evamettha bhojanajjhoharaa bhojananti vuccati, vikālebhojanā = vikālabhojana, tato vikālabhojanā, vikāle yāvakālikavatthussa ajjhoharaṇāti attho, atthato pana kāyadvārappavattā vikāle yāvakālikajjhoharaacetanā vikālabhojananti veditabbā.

Sattamasikkh
āpade naccagītavāditañca naccagītavāditavisūkadassanañca =
naccag
ītavāditavisūkadassananti ekasesasarūpekasesavasena duve naccagītavāditasaddā daṭṭhabbā, tattha pahamena attanā naccanaccāpanavasena naccā ca gāyanagāyāpanavasena gītā ca vādanavādāpanavasena vāditā ca veramaṇī vuttāti veditabbā, tattha hi attanā payojiyamāna parehi payojāpiyamānañca nacca naccabhāvasāmaññato ekeneva saccasaddena

[SL Page 040] [\x 40/]

Gahita
, tathā gītavāditāni, dutiyena tesa yeva naccagītavāditāna visūkadassanā
verama
ṇī vuttā, naccādīna hi dassana “sabbapāpassa akaraa”nti ādinayappavattassa
Bhagavato s
āsanassa sacchandarāgappavattito anulomattā visūka paṭānibhūta dassananti
vis
ūkadassana, dassanena cettha savaampi sagahīta, dvirūpekasesanayena alocanasabhāvatāya vā pañcanna viññāṇāna savaakiriyāyapi dassanasakhepasayogabhāvato, ki vutta hoti, payuttāni passitu vā sotu vā uposathikassa na vaṭṭatīti vutta hoti, atthato pana naccādīna payojana payojāpana payuttadassanasakhātā kāyavacīdvārappavattā dussīlyacetanā naccagītavāditavisūkadassananti veditabba, khuddakaṭṭhakathāyampana naccā ca gītā ca vāditā ca visūkadassanā ca = naccagītavādikavisūkadassanā, visūkadassanañcettha brahmajāle vuttanayena gahetabbanti ādi vatvā ya pana papañcita, tadidamettha uposathasikkhāpadavaṇṇanāya adhikattā uposathasuttavaṇṇanāyañca agahitattā na likhita.

“M
ālāgandhavilepanadhāraamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā”ti ettha kiñcāpi mālāsaddo loke baddhamālāvācako, sāsane pana rūḷhiyā pupphesupi vattati, tasmā yakiñci baddhābaddhavā ta sabba mālāti daṭṭhabba, uposathikassa hi baddhābaddhānampi pupphānamalakāratthāya dhāraa na vaṭṭati, gandhanti vāsacuṇṇadhupādikavilepanato añña gandhajāta, vilepananti yakiñci vilepanattha pisitvā paiyatta, uposathasuttavaṇṇāya pana vilenanti chavirāgakaraanti vutta, tasmā mukhacuṇṇakamukhālepanānampi chavirāgakaraattā idha vilepanagahaneneva gahaadaṭṭhabba, tattha mukhacuṇṇaka nāma mukharāgavyañjana, mukhālepana nāma mukhaparikammakaraa, mukhepi kāḷapiakādīna haraatthāya osadhābhisakhatagogamattikakakka denti tena lohite calite sāsapakakka denti tena dose khādite tilakakkadenti tena lohite sannisinne haliddikakka denti tena chavivaṇṇe āruhe mukhacuṇṇakena mukhacuṇṇenti, ta sabba na vaṭṭati, vibhusanavasena asādiyantassa pana mukhavevaṇṇiyāpaharaatthāya bhesajjavasena ādeso, mālā ca gandha ca vilepana ca = mālāgandhavilepanāni, tesa yathākkamena dhāraañca maṇḍanañca vibhūsanañca dhāraamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānāti, tattha piandhana dhāraaṃ ūṇaṭṭhānapūraamaṇḍana,

[SL Page 041] [\x 41/]

Gandhavasena chavir
āgavasena sādiyana vibhūsana, tesa hāna kāraa, yāya dussīlya cetanāya tesa dhāraṇādīni mahājano karoti, sādhāraa maṇḍana vibhūsanaṭṭhāna, tato atthato pana kāyadvārappavattā mālādīna dhāraṇādihetubhūtā dussīlyacetanā mālāgandhavilepana dhāraa maṇḍana vibhusanaṭṭhānanti veditabbā.

A
ṭṭhame “uccāsayana mahāsayanā”ti ettha ucca sadda samānattha uccāti saddantaradaṭṭhabba. Senti etthāti

[SL Page 041] [\x 41/]

= Sayana
, ucca pamāṇātikkanta sayana = uccāsayana, ki ta? Āsandādīni,
āsanadvettha sayanagahaeneva gahitanti daṭṭhabba, tattha pamāṇātikkanta āsanaṃ āsandīti vuccati, pādesu vāḷarūpāni hapetvā kato pallako nāma, tasmā yakiñci āsana vā sayana vā muṭṭhihatthātirekapādana uccāsayanamevāti daṭṭhabba, tañca kho majjhimapurisassa hatthena, yassidāni vaḍḍhakīhatthoti samaññā, tattha uposathikena kappiyattharaatthatānipi āsanasayanāni labhitvā uccāsayana hoti na hotīti? Uparikkhitabba, pādatalato yāva aaniyā heṭṭhimanto tāva muṭṭhimānena vā hatthamānena vā minitvā muṭṭhihatthapādaka kappiyanti vaajetabba, no ce kappiyachaḍḍetabba, “mañce chamāyava sayetha santhate”ti vuttattā kappiyattharaatthatāya vā anatthatāya vā bhūmiyā tia paṇṇapalālādīni santharitvā kate santhate vā āsanasayanakappetabba, kaasārakiañjādīnīpi kappiyattharaeneva sagahītānīti daṭṭhabbāni,
akappiyatthara
amahantatāya mahanta sayana mahāsayana, na pamāṇamahantatāya na hi dīghato vitthārato vā sayanassa katthaci pamāṇa vutta, yadatikkamena pamāṇamahantatāya mahanta siyā, uccato pana vutta, tadva purimapasagahītattā na mahāsayananti niṭṭhamettha gantabba, mahāsayanasaddo pana akappiyattharaa mahantatāya mahāsayananti ruhiyā vā gonakādi akappiyattharaatthateyeva āsana sayane daṭṭhabbo, etthāpi sayanagahaenevāsanassa gahaa daṭṭhabba, tasmā yakiñci āsanavā sayana vā kampiyampi akappiyattharaasayutta mahāsayanamicceva veditabba, tatiramāni akappiyattharaṇāni-goako cittikā paikā tūlikā vikatikā uddalomi ekantalomi kaṭṭhissa koseyya kuttaka hatthattharako assattharako rathattharako ajinappavei kādalimigapavarapaccattharaa sa uttaracchada ubhatolohitakūpadhā

[SL Page 042] [\x 42/]

Nanti, tattha go
akoti dīghalomako mahākojavo, caturagulādhikāni kirassa lomāni, cittikāti vāṇacitra uṇṇāmayattharaa, ya hatthicchedādivasena vicitra hoti, paikāti uṇṇāmayo setattharako, paalikāti ghanapuppho uṇṇāmayo attharako, yo āmilikapaṭṭotipi vuccati, tūlikāti rukkhatūla latātūla poakītūlāna aññatarapuṇṇatūlikā, vikatikāti sīhavyagghādirūpavicitro uṇṇāmayattharako, uddalomīti ubhato dasauṇṇāmayattharaa, keci ekato uggatapupphantipi vadanti, ekantalomīti ekato dasauṇṇāmayattharaa, keci ubhato uggatapupphanti vadanti, kaṭṭhissanti ratanapatisibbitakoseyyasāṭakamaya paccattharaa, koseyyanti ratanasibbitameva kosiyasuttamaya paccattharaa, suddhakoseyya pana vaṭṭatīti vinaye vutta, dīghanikāyaṭṭhakathāyampana hapetvā tūlika sabbāneva goakādīni ratanapatisibbitāni vaṭṭatīti vutta, kuttakanti soasanna nāṭakitthīna hatvā naccana yoggauṇṇāmayattharaa, hatthattharādayo tattha tattha attharaakaattharāva, ajinappaveṇīti ajinacammehi mañcappamāṇena sibbitvā katāpavei, kādalimiga pavarapaccattharaanti kadalimigacamma nāma atthi tena kata pavarapaccattharaa, ta kira setavatthassupari kadalimigacamma pattharitvā sibbetvā karonti, sauttaracchadanti saha uttaracchadena uparibaddhena rattavitānena saddhinti attho. Setavitānampi heṭṭhā akappiyapaccattharae sati na vaṭṭati asati pana vaṭṭati, ubhatolohitakupadhānanti sīsūpadhānañca pādupadhānañcāti mañcassa ubhato lohitaka upadhāna, etampi attharitvā nipajjitabbato akappiyattharaamevāti na kappati, yampana ekameva upadhāna ubhosu passesu rattavā hoti padumavaṇṇa vā vicitra vā sace pana pamāṇayutta vaṭṭati mahā upadhānapana paikkhitta alohitakāni ce vaṭṭantiyeva, etesu yena kenaci atthataakappiyattharaa sayutta nāma, tāni hi antamaso bhūmiyāpi attharitvā nisīditu vā nipajjitu vā na vaṭṭanti, ettha pana atikkantapamāṇa akappiyattharaaviyuttauccāsayana, akappiyatthatañca pamāṇātikkanta mahāsayana, pamāṇātikkanta pana akappiyatthatañca uccāsayana mahāsayananti paipattisagahe vuttattā sikkhāpadapāliyā uccāsayanañca mahāsayanañca uccāsayananti ekaseso daṭṭhabbo, ettha ādhāre paikkhitte tadādhārāpi

[SL Page 043] [\x 43/]

Kiriy
ā paikkhittāva hotīti uccāsayana mahāsayanā icceva vutta, atthato pana kāyadvārappavattā tadupabhogasakhātā dussīlyacetanā uccāsayananti veditabbā, athavā uccāsayana mahāsayanāti vattabbe uttarapadalopenāya niddeso katoti ñātabba, āsanakiriyā pubbakattā ca sayana kiriyāya sayanagahaenevettha āsanassāpi gahaadaṭṭhabbanti. Eva vikāla bhojanādīnampi saddattho bhāvattho ca veditabbo.
Kammappayojana
dasasīlapariyanteyeva āvibhavissati.
Tadeta
pana uposathasīla samādiyantena sve uposathiko bhavissāmīti ajjeva idañcidañca kareyyāthāti āhārādividhāna vicāretabba, sīlasamādānato paṭṭhāya añña kiñci akatvā dhammasavaena kammaṭṭhānamanasikārena ca vītināmetabba, vutta hi:-uposathaupavasantena paroparodha paisayuttā kammantā na vicāretabbā, āyavayagaanakarontena na vītināmetabba, gehe pana āhāra labhitvā niccabhattikabhikkhunā viya paribhuñjitvā vihāra gantvā dhammo vā sotabbo, aṭṭhatisāya vā ārammaesu aññataravā manasikātabbanti. Tasmā uposathadivase pātova heṭṭhā vuttanayena bhikkhussa vā bhikkhuiyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā santike imañca ratti imañca divasanti ādinākālapariccheda katvā uposathagavasena aṭṭhasikkhāpadāni samādiyāmīti ekato katvā samādāya puna pacceka “pāṇātipātāveramaṇī sikkhāpadasamādiyāmi-adinnādānāveramaṇī sikkhāpada samādiyāmi-abrahmacariyā veramaṇī sikkhāpada samādiyāmi-musāvādā veramaṇī sikkhāpada samādiyāmi-surāmeraya majjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpada samādiyāmi-vikālabhojanā veramaṇī sikkhāpada samādiyāmi-naccagītavādita visūkadassana mālāgandhavilepana dhāraamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā veramai sikkhāpada samādiyāmi-uccāsayana mahāsayanā veramaṇī sikkhāpada samādiyāmī”ti yathāpāli samādātabba, pāliajānantena pana attano bhāsāya paccekavā Buddhapaññatta uposatha adhiṭṭhāmīti ekato adhiṭṭhānavasena vā samādātabba, añña alabhantena attanāpi adhiṭṭhātabba, upāsakasīla hi attanā samādiyantenāpi samādinna hoti parasantike samādiyantenāpi ekajjha samādinnampi samādinnameva hoti pacceka samādinnampi, kintu pana-

[SL Page 044] [\x 44/]

Ekajjha
samādiyato ekāyeva viraticetanā hoti sā pana sabbaviraticetanāna kiccakārīti tenāpi sabbasikkhāpadāni samādinnāneva honti, pacceka samādiyato pana nānā virati cetanāyo yathāsaka kiccavasena uppajjanti, sabbasamādānepi pana vacībhedo 1 kātabboyevāti, apica-”kacci bahumanussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kulejeṭṭhāpacāyino uposatha upavasanti paijāgaronti puññāni karontī”ti pāliyatadaṭṭhakathāyaca paijāgarontīti paijāgaraa uposathakamma nāma karonti, ta karontā ekasmi addhamāse catunna uposathadivasāna paccuggamanānugamanavasena karonti, pañcamīuposatha paccuggacchantā catutthiya uposathikā honti anugacchantā chaṭṭhiya, aṭṭhamī uposatha paccaggacchantā sattamiya uposathīkā honti anugacchantā navamiya, cātuddasūposatha paccuggacchantā terasiya uposathikā honti, paṇṇarasūposathaanugacchantā pāṭipade uposathikā hontīti vuttattā uposathadivasato purimapacchimadivasesupi paccuggamanānuggamanavasena icchantehi uposathasīlasamādātabbameva. Tathā aparampi:-

 

“Cātuddasi pañcadasi yāva pakkhassa aṭṭhamī,
P
āṭihāriyapakkhadva aṭṭhagasusamāhita”ti.

Ādipāliya tadaṭṭhakathāyañca pāṭihāriyapakkho nāma antovasse temāsanibaddhauposatho, ta asakkontassa dvinna pavāraṇāna antare ekamāsanibaddhauposatho, tampi asakkontassa pahamapavāraato paṭṭhāya eko addhamāso pāṭihāriyapakkhoyeva nāmāti vuttattā antovasse te māsa māsa addhamāsasakhāte kālepi viriyamadhika katvā uposathasīlapālanamupāsakajanāna yujjateva, teneva sabbadā paipattiparādhīnopi bhikkhū antovasse viriyārambha karonteva, tena vuttavinaye-”antovassa nāmeta sakala divasa rattiyā ca pahamapacchimayāmesu appamattehi bhavitabba viriya ārabhitabba porāṇakamahātherāpi sabbapaibodhe chinditvā antovasse ekacāriyavatta pūrayisu”ti ādi, aññesa vā matena ekasavaccharassa hemanta gimha vassāna sakhāta tayo utu, te yathākāla pavattitvā parivattamānā pacceka addhamāsena

1 Pañcabhedo.

[SL Page 045] [\x 45/]

Parivattanti, tasmi addhamāse sattāna utuparināmena ābādhā uppajjanti tesavūpasamanatthāya te aṭṭhagasamannāgata uposathasīla rakkhanti, iti parikammavasena harītabbattā tinna utūna ekeko addhamāso pāṭihāriyapakkho nāmāti āgatattā tasmitasmi pakkhe vyādhivūpasamanatthampi upāsakajanehi ta uposathasīla rakkhituyutta viya dissati, tathāhi:- pañcuposathajātake kapoa sigālādayo pañcapijanā tasmitasmi kāle ta ta ārammaa katvā ime lobhādayo aniggahitvā gocarāya na nikkhamissāmāti niyama katvā uposathavāsa kappesuyevāti tampi jātaka āharitvā ettha vattabba, amhehi pana ganthahīrukajanānuggahāya na vutta. Tatiya sagīti kathāyañca asoko dhammarājā tadekadivasa saghamajjhe nisinno satthārā desitā dhammā kittakāti pucchitvā khandhato caturāsīti dhammakkhandhasahassānīti sutvā ekekadhammakkhandha ekekena vihārena pūjessāmīti caturāsītinagarasahassesu caturāsītivihārasahassāni kātu āṇāpetvā tīhi savaccharehi vihāre niṭṭhāpetvā ekadivaseyeva paṇṇe pesite ta pavatti sutvā ito sattanna divasāna accayena vihāramaho bhavissati, sabbe aṭṭhagasīlāni samādiyitvā antonagare ca bahinagare ca vihāramaha paiyādentūti pūjānimittakālamariyāda katvāva āṇāpesi, eva hi sati uposathasikkhāpadāna anuposathadivase samādāna virujjhatiti? No virujjhati, kasmāti ce? Yathā na loke visuchanadivaso nāma atthi yattha yattha pana loke chana anubhoti so so chanadivasoti vuccati, eva na māsādisu pāṭipadādayo viya visu uposathadivaso nāma atthi. Yattha yattha pana atthakāmā uposatha upavasanti te te uposathadivasāti vuccantīti.
Tath
ā ca sati pañcamī aṭṭhamī cātuddasī paṇṇarasī uposathadivasāti gahetvā tesapaccugamanānuggamanavasena samādānavidhāna virujjhatīti, tampi na virujjhati, kasmāti ce? Tasmi tasmi divase dhammasavaa sannipātādīna bahulattā tāyeva uposathadivasabhāvenātippasiddhāti, tasmā vā utumāsapakkhavāsarādivasena mariyādakatvā tasmi tasmi samaye uposathaga vasena rakkhitabba sīla uposathasīla nāma, ya pana sīla utumāsādivasena kālamariyāda katvāpi na tathā akatvā āpāṇa koivasena samādiyati, tadeta nicca sīla nāmāti gahetabba, tasmā yampana vutta paipattisagahe uposathaga

[SL Page 046] [\x 46/]

Vasena vutt
ānipi aṭṭhasikkhāpadāni niccasīlavasena rakkhitabbāniyevāti, ta vīmasitvā gahetabba, tenevahi:-

“Ye gaha
ṭṭhā paññākarā sīlavanto upāsakā,
Dhammena d
āra posenti te namassāmi mātalī”ti.

Ettha s
īlavantoti pada uddharitvā upāsakatte patiṭṭhāya pañcahipi dasahipi sīlena samannāgatoti atthavaṇṇanā katā, na aṭṭhahīpīti, athāpi “upāsako sīlavā kalyāṇadhammo parisasobhano”ti ādikāya parivārapāliyā vā attha vicārentena aṭṭhakathācariyena upāsako silavāti pada uddharitvā pañcavā dasavā sīlāni gopayamānoti attho pakāsito, eva tasmā vuttanayena uposathasīla samādātabba.

Dasas
īla nāma heṭṭhā vuttesu aṭṭhasu sattamasikkhāpada naccādi mālādi virativasena sattamaṭṭhama uccāsayanasikkhāpadañca navama katvā jātarūparajatasikkhāpadena saha rakkhitabba sīla. Nirussāhena pana upāsakena pañcasīlāniyeva niccasīlavasena rakkhitabbāni ussāhavatā pana imāni dasasikkhāpadāni niccasīlavasenarakkhitabbānīti ussāhavatā pana imāni dasasikkhāpadāni niccasīlavasenarakkhitabbānīti veditabbāni, tena vuttavisuddhimagge-”sativā ussāhe dasā”ti tattha dasasikkhāpadassa iminānayena attha vaṇṇanā veditabbā, jātarūpanti suvaṇṇa, rajatanti kahāpana lohamāsaka jatumāsakādi yayattha vohāra gacchati, tadubhaya jātarūparajata, tassa yena kenaci pakārena sādiyanapaiggaho nāma, sace hi attano atthāya diyyamāna vā katthaci hita ya nippariggahadisvā saya gahāti aññena vā gahāpeti, ida ayyassa hotūti eva sammukhā vā asammukhā vā ya pana mayha suvaṇṇa atthi, ta tuyha hotūti eva parammukhā ṭhita vā kevala vācāya vā hatthamuddāya vā tuyhanti vatvā pariccatta, yo kāyavācāhi apaikkhipitvā cittena adhivāseti, aya sādiyati nāma, tasmā kāyena paiggahaa vācāya gahāpana manasā sādiyananti tividhampi paiggahaa sāmaññaniddesena ekasesena vā gahetvā paiggahaṇāti vutta, tasmā jātarūparajatapaiggahaṇā veramaṇīti yojetabbanti.
Ayamettha atthava
ṇṇanā, samādiyantena pana heṭṭhāvuttanayena samādātabba, ante pana jātarūparajata-pe-samādiyāmīti vattabba.

Kammappayojana
pana eva veditabba, sabbārambhamūlakattā jīvitindriyassa sattānapiyatamattā ca pahama tāva

 

[SL Page 047] [\x 47/]

Pāṇātipātato viramana vutta, dhanāpaharaampi sattāna jīvitaharaamiva appiyanti tadanantara adinnādānato viramaa vutta, tadubhayampi sattā itthiphoṭṭhabbādīni nissāya pariccajantīti tadanantara abrahmacariyā kāmesu micchācārā viramaa vutta.

Athavā adraṭṭho calitapalita vasena desagginā aayhamāno dīgharatta sukhāya hotīti pahama tāva adosamūlaka pāṇātipātāviramaa vutta, aluddho lobhaniyampi asappāya na sevanto arogo hotīti tadanantara alobhahetuka adinnādānā viramaavutta, tadubhayampi itthisasaggena vinā samupagacchatīti dassetu tadanantaraabrahmacariyā kāmesumicchācārā viramaa vutta, kāyikakammānantara vacīkammadassetu tadanantara musāvādā viramaa vutta, surāpānassāpi kāyikakammabhāve tena pāṇaghātādi sabbampi sijjhatīti dassetu tadanantara surāpānato viramaa vutta, lokavajjānantara paññattivajje dassetu tesupi tāva vikālabhojanakālaparidīpakaṃ ārogyādisukhanibandhana vikālabhojanato viramaa vutta, tadanantarakāyikānāvāresu olārikabhūtanaccanato tadanantara vācasikānācāresu olārikabhūtagītato viramaa vutta, vāditampana ubhinnamanurūpanti tadanantara tato viramaa vutta, tesayeva naccādīna paṭānibhūta dassana visūkadassanato viramaa vutta, tadanantara phoṭṭhabbārammaabhūtāni mālāgandhavilepanānikamato dhāraa maṇḍana vibhūsana visayānīti tehi viramaa vutta, tadanantaraphoṭṭhabbārammaavasena sakhārārammaa, neva uccāsayanamahāsayanāni vuttānīti tehi viramai vutta, ante pana kāyakamma vacīkamma manokammabhūtajātarūparajatapaiggahaṇā viramaa vuttanti veditabba, athavā jātarūparajatapaiggahaṇā viramaa gihīna hāriyanti sikkhāpadasuttaṭṭhakathāya pacchima pana sāmaerānaeva visesabhūtanti vutta, visuddhimagge pana “sativā ussāhe dasā”ti vutta, tasmā tapacchimaga sāmaerāna viya gihīna na ekantikanti pacchā vuttanti evamādinā
kammappayojana
vattabba.

Ettha pana dosavy
ādhi tikicchākusalena vejjena vuttamahita parivajjetvā hitameva
sevantena yath
ā ārogādisukhamadhigantabba hoti, tathā rāgadosavyādhitikicchakena Buddhena Bhagavatā ya ya bhojanasenāsanādika uposathikādīna

[SL Page 048] [\x 48/]

Manu
ññāta ta tadeva sevantena upāsakajanenapi lokiya lokuttarasukhamadhigantabba.

Apica yasm
ā visuddhimagge rāgacaritassa adhotavedika bhūmmaṭṭhakaakatapabbhāratiakuikapaṇṇasālādīna aññatara rajokiṇṇa jatukābharitaoluggavilugga atiucca vā ati nīca vā ujjagala sāsaka asuci visamamagga yattha mañcapīṭhampi makunabharīta durūpa dubbaṇṇa ya olokentasseva jigucchā uppajjati, tādisa sappāya, nivāsana pārupana antaracchinnaolambavilambasuttākākiṇṇa jālapūvasadisa sānamiva kharasamphassa kiliṭṭhabhāriya kicchapariharaanti ādi vatvā yāgubhattakhajjakampi eva dubbaṇṇasāmākakudrūsa kaṇājakādimaya pūtitakkabilagajinnāsākasūpeyya. Yakiñcideva kevalaudarapūramatta vaṭṭatīti ca, dosacaritassa senāsana nātiucca nātinīca chāyūdakasampanna suvibhatta bhittitthambhasopāṇasupariniṭṭhitamālākammalatākamma nāvāvidhacittakammasamujjalasamasiniddhabhūmitala brahmavimānamiva kusumadāma vicittavaṇṇa celavitāna samalakata supaññatta sucimanoramattharaamañcapīṭha tattha tattha vāsatthāya nikkhitta kusumavāsa gandhasugandha ya dassanamattena pītipāmojja janayati evarūpa sappāya, nivāsana pāparaampissa cīnapaṭṭasomārapaṭṭa koseyyakappāsika sukhumakhomasukhāmādīna ya ya paṇīta tena tena ekapaṭṭa vā dupaṭṭa vā samaasāruppa vaṭṭatīti ādi vatvā yāgubhattakhajjakampi vaṇṇagandharasasampannaojavanta manorama sabbākārapaṇīta yāvadattha vaṭṭatīti ādi ca dosacaritassa vuttāni senāsanādīni mohacaritassa saddhācaritassapi sappāyāni, Buddhacaritassa senāsanādisu ima nāma asappāyanti natthi, vitakkacaritassa bhojanādīni rāgacaritasadisānīti ca vutta, tasmā samādinnuposathasīlena upāsakajanena ta ta vayānurūpābharaamitarītarena hi viya kāmabhogīhi yeva sevitabba uccāsayana mahāsayanādi parivajjitvā anuññātesupi attano cariyānurūpāni bhojanasayanādīni yeva sevitabbāni. Tena vutta:-

“Paidhānamhi paṭṭhāya yo paresa hitāhita,
Viceyya
ñatvā akkhāsi vinayādi vināyako.

Sabbaññu so hi Bhagavā sabbadā karuṇāparo,
Aca
ñajhavādi atulo abbhutoruguṇākaro.

[SL Page 049] [\x 49/]

Tena
ñatvā paikkhitta ya au thūlameva vā,
Anatikkaman
īyanta jīvitātikkamepica.

Ā
ṇā hi maggasāmissa anumattāpi viññunā,
Mah
āmeru drarukkhepā iti disvāpi rakkhiyā.

Atikkamitv
ā vacana khuddadesissarassa ca,
Dukkha
pappoti ce kinnu sabbalokissarassa ta.

Munind
āna atikkamma kusaggacchedamattano,
Erapattena ya
laddha tadida dīpayissati.

Sabbesa
sattadosana vinayopāya kovido,
Soca satth
ā pajānāti nāha jānāmi kidvana.

Vejjo kom
ārabhaccova bālakāna hitāhita,
J
ānāti na tu bālā te evarūpā maya idha.

Aggi
pakkhanda athavā pabbataggā patetivā,
Yadi vakkhati kattabba
ñātakārī hi so jino.
Anatikkaman
īyanti ya vutta tena satthunā,
J
īvitukāmo papātava ārakā na vivajjaye”ti.

Id
āni pāṇātipātāveramaṇī sikkhāpada samādiyāmīti ādinā samādinnasīlena
yath
āsamādinna niccasīlamuposatha sīla vā:-

Apekkhamakarontena j
īvitepi parāgate,
Saddh
āya appamattena rakkhitabba ca sādhukanti.

Vuttatt
ā yathā kikīsakuikā hatthipādena vicuṇṇiyamānā jīvita pariccajitvā attano aṇḍameva rakkhati, yathā camarīmigī vyādhena paripātiyamānā jīvita tiṇāyapi na maññamānā kaṇṭaka gumbādisu lagga attano vālameva rakkhati, eva jīvite apekkhaakarontena rakkhitabba, tañca yathā eka puttako kuimbiko ta eka putta ekanayanova ta ekanayana rakkhanto appamattova hoti eva appamattena rakkhitabba, vutta hi:-

“Kik
īva aṇḍa camarīva vāladhi
Piya
va putta nayana va ekaka,
Tatheva s
īla anurakkhamānakā
Supesal
ā hotha sadā sagāravā”ti.

[SL Page 050] [\x /]

Eva
rakkhantenāpi

Kha
ṇḍādīnamabhāvena bhujissādiguehi ca,
Aviyutta
yathā hoti rakkhitabba tathādara.

Ida
hi yassa niccuposathasīlesu ādimhi ante vā sikkhāpada bhinna hoti tassa sīlapariyante chinnasāṭako viya khaṇḍa nāma hoti, yassa pana majjhe bhinna tassa chiddasāṭako viya chidda nāma, yassa paipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni tassa piṭṭhiyā vā kucchiyā vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kālarattādīna aññatara sarīravaṇṇā gāvī viya sabala nāma, yassa antarantarā bhinnāni tassa antarantarā visabhāgabindu vicitrāgāvīviya kammāsa nāma hoti, tasmā sabbaso sikkhāpadāna abhedena bhinnānadva paikammakaraena khaṇḍādibhāvato viyojetvā rakkhitabba.

Uposathas
īlesu pana abrahmacariyasīla asatipi dvayadvayasamāpattiya mātugāmassa ucchādana nahāpana sambāhana sādiyana, sajagghanasakīḷanasakeḷāyanassādāna, cakkhunā cakkhussa upanijjhāyana, tirokuḍḍādigatāya hasanagāyanādi saddassādana, mātugāmena saddhi hasitalapitakīḷitānussaraa, gahapati vā gahapatiputta vā pañcahi kāmaguehi samappita samagībhūta disvā tadassādana, aññatara devanikāyapaidhāya brahmacariyacaraadvāti etasmāpi sattavidhamethunasayogā viyojetabba, so hi tassa ekasena khaṇḍādibhāvāpādanate, khaṇḍampi chiddampi sabalampi kammāsampīti sutte āgatoti, eva paneta khaṇḍādibhāvato viyojitampi yathā vivaṭṭupanissayatāya tahādāsavyato mocetvā bhujissābhāvakaraato bhujissa, tato eva viññūhi pasatthattā viññuppasattha, tahādiṭṭhihi aparamaṭṭhattā aparāmaṭṭha, upacāraappaṇāsamādhīna savattanena samādhisavattanikañca hoti, eva rakkhitabbaeva pana:-

Vajjita
catuhi dosehi samupeta catuhi ca,
Gu
ehi rakkhita sīla ka panattha na sādhaye.

Eva
samādinna sīla rakkhitabba, eva akhaṇḍādibhāva pāpetvā rakkhitabbampi niccuposathasīla amittasasaggādinā sativossaggena vā kodho upanāho makkho palāso issā macchariya māyā sāṭheyya thamho sāramho māno atimāno mado pamādo lobho moho viparītamanasikāroti evamādīna

[SL Page 051] [\x 51/]

P
āpadhammāna santāne pavattiyā sakilissati, tathāhi paresa vajja disvā kodhuppādanamattenapi sīla sakilissati, pageva kodha uparūpari vaḍḍhetvā bandhanena, tathāpare guehi sambhāviyamāne disvā te guṇā yathā tesu na dissanti tathā makkhaena ki so bahussuto tato mayā anukena vā bahutara sutanti evamādinā yugaggāhato avaṭṭhānena ca, tathāpare sampattimanubhavante disvā tadusuyyante attano sampatti ca yathā parehi sādhāraṇā na hoti tathā nigūhanena hi tathā nigūhitabba, anicchantena pana kevala na dātabbāva, tathā attano vijjamānassa dosassa paicchādanena, so hi chādito viya roge attavyābādhāya savattati, attani avijjamānassa guassa vibhāvanena ca, tena hi jano rittamuṭṭhi dassetvā vañcito viya bālako na puna taupasakamitabba maññeti tathā cittamanupajātamaddavamakammaññaca yathā hoti tathā cittassa thaddhabhāvakaraena, parehi pasasitabbayutta kassaci kiñci kiriya disvā vā sutvā vā so hi nāma eva karissati aha taddigua karissāmīti eva karauttariyena ca, tathā seyyassa seyyā hamasmīti ādinā unnamanena abbhunnamanena, tathā bhogayobbanādīhi majjanena vā tehiyeva cittavossajjanena ca, tathā kiñcideva lobhaniyyadisvā lubbhanena, karaiyākaraṇīyesu muyhanena aniccādi atthassa niccādito viparītamanasikaraena cāti evamādīhi sakilissati. Tasmā amhāka bodhisatto kalāburājādīhi ceva bhojaputtādīhi ca anatthe kayiramāne kujjhitvā olokanamattampi nākāsi, vidhurajātakādisu sakkādayopi devalokādi pahāya idha uyyānādisu uposathakamma karisūti te te jātakāpi ettha vattabbā. Uposathasutte pana uposathiko ’aha khvajja idañcidañca khādanīya khādi idadvidañca bhojanīya bhuñji svedānāhaidañcidañca khādanīya khādissāmi idañcidañca bhojanīya bhuñjissāmīti no tena
abhijjh
āsahagatena cetasādivasa atināmetī”ti vuttattā eva pavatto añño vā kāmavitakkādi aparisuddhavitakkopi uposathasīlassa sakilesoti veditabbo. Etesu pana yena kenaci aññena vā sakiliṭṭha niccasīlamuposathasīla vā na mahapphala hoti na mahānisasa na mahājutika na mahāvipphāra, tasmā:-

Sa
kilesavisuddha hi rakkhanto sīlamattano,
Visa
jīvitukāmova ārakā na vivajjeye.

[SL Page 052] [\x 52/]

Yasm
ā paneta niccuposathasīla kodhūpanāhādipāpadhammānamanuppādanena
patir
ūpadesavāsena kalyāṇamittasasaggena saddhammasavaena sucaritajjhāsayatāhi ca
sabbupakkilesavinimmutto saradak
ālasuriyo viya virocati, tasmā:-

Visujjhanti yath
ā sattā pahāya malajallikā,
Sa
kilese vihāyeva vodape sīlamattano.

Apica:-uposathas
īla upavasantassa citta sace kenaci upakkilesena upakkiliṭṭha hoti athānena upakkiliṭṭha me citta sīla me aparisuddhanti tappariyodapanāya Buddho anussarītabbo-”itipi so Bhagavā araha sammāsambuddho vijjācaraasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussāna Buddho Bhagavā”ti evatassa tathāgata anussarato citta pasīdati pāmojja uppajjati ye cittassupakkilesā te pahīyanti, yathā ca kakkamattikodakehi tajjena ca purisassa vāyāmena upakkiliṭṭha sīsavisujjhati evamassāpi imāya Buddhānussatiyā sīla visujjhati brahmuposathavāsamupavasati brahmena saddhi savasati. So ce Buddha anussarati, athānena dhammo anussaritabbo, “svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaveditabbo viññūhī”ti evahissa saha tantiyā navalokuttaradhamma anussarato purimanayena cittappasādo hoti pāmojja jāyati upakkilesā pahīyanti, yathāsotti cuṇṇodakehi tajjena ca ubbaṭṭana ghaṭṭana dhovanādinā purisassa vāyāmena upakkiliṭṭhassa kāyassa pariyodapanāhoti, evamimāya dhammānussatiyā upakkiliṭṭhassa cittassa tanissitassa ca sīlassa vodapana hoti, dhammuposathavāsamupavasati dhammena saddhi savasati, noce dhamma anussarati athānena sagho anussaritabbo-”supaipanno Bhagavato sāvakasagho ujupaipanno Bhagavato sāvakasagho ñāyapaipanno Bhagavato sāvakasagho sāmīcipaipanno Bhagavato sāvakasagho yadida cattāri purisayugāni aṭṭhapurisapuggalā esabhagavato sāvakasagho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhieyyo añjalikaraṇīyo anuttara puññakkhetta lokassā”ti tassa sagha anussarato purimanayena cittappasādādayo honti, yathāpana ūsaka [x] khāragomayādikehi tajjena ca rajakassa

[X] usumoti ve s
ādhu

[SL Page 053] [\x 53/]

V
āyāmena upakkiliṭṭhassa vatthassa pariyodapanā hoti, evamimāya saghānussatiyā upakkiliṭṭhassa cittassa tannissitassa ca sīlassa vodapana hoti, saghuposathavāsamupavasati saghena saddhi savasatīti, evamādinā Buddhānussati ādivasenapi yo sīla visodheti:-

Suparikammakato dhoto yath
ā veuriyo mai,
Mahaggo jotim
ā eva sīla cassa virocati.

Eva
surakkhitassapi sīlassa sakilesavodānāni veditabbāni:-

Dasannampi panetesa mekekassadhun
ā pana
A
gappayogabhedādi phalato vaṇṇanā siyā.

Tattha p
āṇātipātassa tāva-pāṇo pāṇasaññitā vadhakacitta upakkamo tena maraanti pañca agāni, sāhatthiko āṇattiko nissaggiyo thāvaro vijjāmayo iddhimayoti chappayogā, tattha kāyena vā kāyapaibaddhena vā paharaa sāhatthiko payogo, so uddissānuddissa bhedato duvidho hoti, tattha uddissake ya uddissa paharati tasseva maraena kammanā bajjhati, yo koci maratūti eva anuddissike pahārappaccayā yassa kassaci maraena kammanā bajjhati, ubhayatthāpica 1 paharitamatte vā maratu pacchā vā teneva rogena paharitakkhaeyeva kammanā bajjhati, maraṇādhippāyeneva paharitvā tena amatassa puna aññena cittena pahāre dinne pacchāpi yadi pahamappahāreneva marati tadāeva kammabandho, atha dutiyappahārena, natthi pāṇātipāto, ubhayepi matepi pahamappahāreneva kammabandho, ubhayehi pi amite nevatthi pāṇātipāto, esanayo bahūhipi ekassa pahāre dinne tatrāpihi yassa pahārena marati tasseva kammabandho hoti.
Adhi
ṭṭhahitvā 2 pana āṇāpana āṇattiko payogo, tatthapi sāgatthike vuttanayeneva
kammabandho anussaritabbo, chabbidho cettha niyamo veditabbo:-

“Vatthu k
ālo ca okāso āvudha iriyāpatho,
Kiriy
ā visesoti ime cha āṇatti niyāmakā”ti

Tattha vatth
ūti māretabbo pāṇo. Kāloti pubbahāparahādikālo, yobbanathācariyādikālo 3
ca, ok
āsoti

1 Ubhayath
ā. 3 Yobbanatthaviriyādikālo, yobbanathāmaviriyādikālo.
2 Avadhitv
ā.

[SL Page 054] [\x 54/]

G
āmo vā nigamo vā vana va racchā vā sighāṭaka vāti evamādi, āvudhanti asi vā usu vā satti vāti evamādi, iriyāpathoti māretabbassa mārakassa va hāna vā nisajjāvāti evamādi kiriyā visesoti vijjhana vā chedana vā bhedana vā sakhamuṇḍikavāti evamādi, yadihi vatthu visavādetvā ya mārehīti āṇatto tato añña māreti āṇāpakassa natthi kammabandho, atha vatthu avisavādetvā māreti āṇāpakassa āṇattikkhae āṇattassa maraakkhaeti ubhayesampi kammabandho, esanayo kālādisupi, māraatthampana kāyena vā kāyapaibaddhena vā paharaa nissajjana nissaggiyo payogo, sopi uddissānuddissabhedato duvidho, eva kammabandho cettha pubbevuttanayena veditabbo, māraatthameva opātakhaana apassena upanikkhipana bhesajjavisayantādiyojana vā thāvaro payogo, sopi uddissānuddissabhedato duvidho eva tatthāpi pubbe vuttanayeneva
kammabandho veditabbo, ayantu viseso:-m
ūlaṭṭhena opātādisu paresa mūlena vā mudhā vā dinnesupi yadi tappaccayā koci marati mūlaṭṭhasseva kammabandho, yadipica tena aññena vā tattha opāte vināsetvā bhūmisame katepi pasudhovakā vā pasu gahanti mulakhaakā vā mūlāni khaantā āvāṭa karonti deve va’ vassante kaddamo jāyati tattha ca koci otaritvā vā laggitvā mā marati mūlaṭṭhasseva kammabandho, yadipana yena laddha so añño vā vitthavatara gambhīratara vā karoti tappaccayā ca koci marati ubhayesampi kammabandho, yathātu mūlāni mūlehi sasandanti tathā tatra thale kate muccati eva apassenādisupi yāva tesa pavatti tāva yathāsambhava kammabandho veditabbo, māraatthampana vijjāparijapana vijjāmayo payogo. Dāṭhāvudhādīnadāṭhākoanādimiva 1 māraattha kammavipākajīddhivikārakaraa iddhimayo payogoti.
Evamimesu chasu payogesu a
ññatarena tāya ca agasiddhiyā pahamasikkhāpadassa bhedo hoti. So ca atthi appasāvajjo, atthi mahāsāvajjo, tattha kunthakipillikassa hi vadho appasāvajjo, tato mahanta mahantatare tiracchāne mahāsāvajjo, tatopi dussīlamanussassa, tato gorūpikasīlamanussassa, tato saraagatassa, tato pañcasikkhāpadikassa, tato sāmaerassa, tato puthujjanika bhikkhuno, tato sotāpannassa, tato sakadāgāmissa, tato

1 Āvudhādīna dhārākoanādi.

[SL Page 055] [\x 55/]

An
āgāmissa, tato khīṇāsavassa vadho atimahāsāvajjoyeva, ettha kunthakipillikassa vadho appasāvajjoti vacana tato mahantatarādīna vadha apekkhitvā vutta “pāṇātipāto bhikkhave āsevito bhāvito bahulīkato nirayasavattaniko tiracchānayonisavattaniko pettivisayasavattaniko yo sabbalahuso pāṇātipātassa vipāko manussabhūtassa appāyukabhāvasavattaniko hoti”ti vacanato pana sabbapāṇātipātopi mahāsāvajjova, tasmā pañcasikkhāpadikena uposathikena vā:-

Khuddak
ānampi jantūna jīvita jīvita viya,
Attano rakkhitabba
ca hitakāmena attano.

Sapp
āṇaka pana udaka vinā pāṇasaññā paribhuñjantassa natthi koci doso, vuttahi:-”appāṇakasaññissa asadvicca ajānantassa na maraṇādhippāyassa ummattakādīnañca anāpattī”ti. Pāṇakā ettha natthīti saññā = appāṇakasaññā, paipattisagahe pana ajjatanāposathikā hutvā udaka parissāvetvāva paribhuñjanti taparissāvitodakaparibhogassa anavajjattāti veditabba, na parissāvetvā appāṇakasaññāya paribhogassa sāvajjattāti vatvā aññathā pañcasikkhāpadikenāpi parissāpetvā paribhuñjitabba siyāti vutta, parissāvitodakassa anavajjattā pañcasikkhāpadikenāpi parissāvetvā paribhuñjanameva varatara phalato pana-sabbepi pāṇātipātādayo duggatiphala apāyabhayanibbattakattā, tassa pana duggatiphalassa vibhāgo devadutasuttādīhi vitthārato veditabbo, duggatiyampi yete aniṭṭhā akantā amanāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā te yathāvakāsa upasaharitvā tesuyeva vipākassa nibbattanato aniṭṭhaphala diṭṭhadhamme avesārajjādiphalāti veditabbā. Tathāhi pāṇātipātassa tāva agapaccagavipannatā ārohaparināhapahīnatā javasampattiviyogo duppatiṭṭhitapādatā virūpadassanatā amudutaunahatthapādatā soceyyaviyogakāraatā dubbalya avissaṭṭhavacanatā sabbalokassa appīyatā chambhitatta suppadhasiyatā parūpakkamena maraa mandaparivāritā virūpatā, vevaṇṇiya bahavābādhatā sokabahulatā piyehi manāpehi vippayogo appāyukatāti evamādiphalavibhāgo veditabbo.
P
āṇātipātā veramaiyā pana-agapaccagasampannatā ārohaparināhasampattitā
javasampattit
ā suppatiṭṭhitapādatā vārutā

[SL Page 056] [\x 56/]

Mudut
ā sucitā sūratā mahābalatā vissaṭṭhavacanatā sabbalokassa piyatā abhejjaparisatā acchambhitā appadhasitā parūpakkamena amaraatā anantaparivāratā surūpatā susaṇṭhanatā appābādhatā asokitā piyehi manāpehi saddhi avippayogatā dīghāyukatāti evamādīni phalāni veditabbāni. Apiva-pāṇaghātako puggalo imasmiyeva attabhāve daṇḍamuggarādīhi upahato bhavati, ito cuto niraye uppajjitvā anekavassakoisu mahantadukkhamanubhavitvā dīghassa addhuno accayena tato cuto puññakammacchiddena manussajātiya mahāvibhavasampanne uditodite visāle kule nibbattitvā dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatopi tādisa sampatti ananubhavitvā yobbaneva maraa pāpuṇāti. Tena vutta:-

“Sabbopabhogadhanadha
ñña visesalābhī
R
ūpena bho samakaraddhajasantibhopi,
Yo yobbanepi mara
a labhate akāma
K
āma sadā tu parapāṇaharo naro hī”ti.

Ekacce pana satt
ā pāṇātipāta katvā antalikkhe hitāpi samuddamajjha pakkhantāpi vajiraguhāya paviṭṭhāpi tena kammavipākena mokkha na labhisu yeva, ta kathanti ce-ekokira manusso kammante appavatta gona palālaggīhi jhāpetvā māresi, so tena kammena avīciniraye nibbattitvā anekavassasahassāni pacitvā tato cuto attabhāvasate ākāseyeva pallagginā jhāyitvā mato. Aparā itthīpi sunakhassa gīvāya vālikāghaabandhitvā udake osīdāpetvā māretvā tena pāpakammena avīciya nibbattitvā anantadukkhamanubhavitvā tato cutā attabhāvasate nāvāya samuddamajjha patvā tena kammena ta nāva agantvā baddha viya hita disvā kālakaṇṇisalākāya gahitā tattheva vālikāghaa gīvāya bandhitvā udake vissaṭṭhā matā. Aparepi sattagopāladārakā ekagodha vammika paviṭṭha disvā tasmi vammike sabbamukhāni pidahitvā sattāhaccayena ta vissajjesu, tepi dārakā tassa amāritattā niraya āgantvā catuddasa atta bhāve pabbatavivara paviṭṭhā pāsāṇaphalakena pihitadvārā sattasattadivasatoyeva nirāhārā jīvitamatta gahetvā nikkhamisu, eva ākāsagatāpi samuddamajjha pattāpi pabbaguhāya paviṭṭhāpi pāpakammato na muñcantiyeva, tenavutta Bhagavatā:-

[SL Page 057] [\x 57/]

“Na antalikkhe na samudda majjhe
Na pabbat
āna vivara pavissa,
Na vijjat
ī so jagatippadeso
Yattha
ṭṭhito mucceyya pāpakammā”ti.

Aparampi vutta
pāṇātipāte desa dassentena Bhagavatā matakabhattajātake:-

“Eva
ce sattā jāneyyu dukkhāya jātisambhavo,
Na p
āṇo pāṇina haññe pāṇaghātī hi socatī”ti

S
īvalittheropi sasāre sasaranto ekasmi attabhāverājā hutvā attano caturagini senagahetvā añña nagara parivāretvā sattāhaccayena sadvāramadāsi,* so ettaka katvā tena kammena pacchimattabhāve sattadivasasattamāsādhikāni sattasavaccharāni mātukucchiyamahanta dukkhamanubhavi:-

Evamekampi so pa
a na nihantvāna sabbaso,
Rundhitv
ā nagara dukkhameva patto yato tato,

P
āṇa na haññe naca ghāteyeyya
Nac
ānujaññā hanata paresa,
Sabbesu bh
ūtesu nidhāya daṇḍa
Ye th
āvarā ye ca tasanti loketi.

Id
āni tadanantara niddiṭṭhassa adinnādānassa parapariggahītatta parapariggahītasaññitā theyyacitta upakkamo te naca haraanti pañceva agāni veditabbāni, payogesu pana theyyapasayha paicchanna parikappa kusāvahārāna vasena pavattā sāhatthiko āṇattiko nissaggiko atthasādhako dhuranikkhepoti ime pañcapayogā veditabbā, tatthayo sandhicchedādīni katvā adissamāno harati tulākūṭa mānakūṭakūṭakahāpaṇādīhi vā vañcetvā gahāti tasseva gahato avahāro theyyāvahāroti veditabbo, yo pana pasayha balakkārena paresa santaka gahāti gāmaghātakādayo viya attano pattabalitovā vuttanayeneva adhika gahāti. Rājabhaṭādayoviya, tasseva gahato avahāro pasayhāvahāroti veditabbo, paicchādetvā pana avaharaa paicchannāvahāro, so evaveditabbo, yo puggalo uyyānādisu paresa omucitvā hapita agulīmuddikādi disvā pacchā gahissāmīti pasunā vā paṇṇe na vā paicchādeti

* Sadvāramadāsi.

[SL Page 058] [\x 58/]

Tassa ett
āvatā uddhāro natthīti na tāva kammabandho hoti yadā pana sāmikā vicinantā apassitvā sve jānissāmāti sālayāva gatā honti athassa ta uddhārato uddhāre kammabandho, paicchannakāleyeva ta mama santakanti saññāya vā gatā idāni te chaḍḍhitabhaṇḍaidanti pasukula saññāya vā gahantassa pana bhaṇḍadeyya, tesu dutiyadivase āgantvā vicinitvā adisvā dhuranikkhepa katvā gatesupi gahita bhaṇḍadeyyameva pacchā ñatvā codiyamānassa addato sāmikāna dhuranikkhepā kammabandho hoti, kasmā? Yasmā tassa payogena tehi na diṭṭhanti, yo pana tathā rūpa bhaṇḍa yathāṭhāne hitayeva apaicchādetvā theyya cittopādena akkamitvā kaddame vā vālikāya vā pavesetvā heṭṭhā koi atikkameti, tassa pavesitamatteyeva kammabandho, parikappetvā pana gahaaparikappāva hāro nāma, so bhaṇḍokāsavasena duvidho, tatrāya bhaṇḍaparikappo sāṭakatthiko anto gabbha pavisitvā sace sāṭako bhavissati gahissāmi sace sutta na gahissāmīti parikappetvā andhakāre pasibbaka gahāti tatrave sāṭako hoti uddhāreyeva kammabandho, suttañce hoti rakkhati, bahinīharitvā muñcitvā suttantiñatvā punaāharitvā ṭhapeti rakkhatiyeva suttanti ñatvāpiya ya laddha ta gahetabbanti gacchati padavārena kāretabbo, bhūmiya hapetvā gahāti uddhāre kammabandho, coro coroti anubandho chaḍḍetvā palāyati rakkhati sāmikā disvā gahanti rakkhatiyeva, añño yo koci gahāti bhaṇḍadeyya, sāmikesu nivattesu saya disvā pageveta mayā gahita mamadāni santakanti gahantassāpi bhaṇḍadeyyameva tattha svāya sace sāṭako bhavissati gahissāmīti ādinānayena pavatto parikappo aya bhaṇḍaparikapponāma, okāsaparikappo pana eva veditabbo ekacco parapariveṇādīni paviṭṭho kiñci lobhaneyya bhaṇḍa disvā gabbhadvārapamukhaheṭṭhā pāsādadvārakoṭṭhakarukkhamūlādivasena pariccheda katvā sace ma etthantare passissanti daṭṭhukāmatāya gahetvā vicaranto viya dassāmi noce passanti harissāmīti parikappeti tassa ta ādāya parikappita pariccheda atikkantamatte kammabandho hoti, iti yvāya vuttanayena pavatto parikappo okāsaparikapponāma evamimesa dvinnampi parikappāna vasena parikappetvā gahato avahāro parikappāvahāroti veditabbo, kusa sakāmetvā pana avaharaa kusāvahāronāma, sopi eva veditabbo, yo puggalo vilīvamaya vā tālapaṇṇamaya vā katasaññāna yakiñci

[SL Page 059] [\x 59/]

Kusa
pātetvā sāṭikādimhi bhājiyamāne attano koṭṭhāsassa samīpe hita appagghataravā mahagghatara vā samasama vā agghena parassa koṭṭhāsa haritukāmo attano koṭṭhāse patita kusa parassa koṭṭhāse pātetu kāmatāya uddharati rakkhati tāva, parassa koṭṭhāse patite rakkhateva, yadāpana tasmi patite parassa koṭṭhāsato parassa kusauddharati uddhaamatte kammabandho, sace pahamatara parakoṭṭhāsato kusauddharati attano koṭṭhāse pātekukāmatāya uddhāre rakkhati pātane rakkhati, attano koṭṭhāsato pana attano kusa uddharati uddhāreyeva rakkhati, ta uddharitvā parakoṭṭhāse pātentassa hatthato mutta matte kammabandho hoti aya kusāvahāro, Imesa pana pañcanna avahārāna vasena pavattesu sāhatthikādisu sāhatthiko nāma parassabhaṇḍa sahatthā avaharati, āṇattiko nāma asukassa bhaṇḍa avaharāti aññaṃ āṇāpeti, nissaggiyo nāma sukaghāta parikappitokāsāna anto hatvā bahipatana, atthasādhako nāma asukassa bhaṇḍa yadā sakkosi tadā ta avaharāti āṇāpeti tattha sace paro anantarāyiko hutvā avaharati āṇāpakassa āṇattikkhae yeva kammabandho, parassa vā pana telakumbhiyā avassa telapivanakāni upāhaṇādīni pakkhipati hatthato muttamatteyeva kammabandho,dhuranikkhepo pana ārāmābhiyogaupanikkhittabhaṇḍavasena veditabbo, tāvakālikabhaṇḍadeyyāni adentassapi esova nayoti aya payogabhedo hoti. Tampana dussīlassa santake appasāvajja, tato gorūpasīlassa santake mahāsāvajja, tato saraagatassa santake mahāsāvajja, tato pañcasikkhāpadikassa sāmaerassa puthujjana bhikkhuno sotāpannassa sakadāgāmissa anāgāmissa santake mahāsāvajja khīṇāsavassa santake ati mahāsāvajja yeva. Phalato panassa nibbattā-appahutadhaññatā mandabhogatā anuppannāna bhogāna anuppatti uppannānabhogāna athācariya patthitāna pañcakāmaguṇāna khippamappailābhitā rājacorūdakaggi appiyadāyādehi sādhāraa bhogatā asādhāraassa dhanassa appailābho sabbalokanīcatā atthīti vacanassapi assavaatā dukkhavihāritāti evamādiphalavibhāgo veditabbo. Adinnādānā veramaiyā pana-mahaddhanatā pahūta dhaññatā anantabhogatā anuppannabhoguppattitā uppannabhogathāvaratā icchitāna bhogāna khippapailābhitā rājacorūdakaggi appiyadāyādehi asādhāraa bhogatā asādhāraa dhanapai

[SL Page 060] [\x 60/]

L
ābhitā lokuttamatā natthikabhāvassa ajānanatā sukhavihāritāti evamādayo ta tasuttānusārena veditabbā. Api ca-adinnādāyipuggalo imasmiyeva attabhāve kaṇṭakalatādīhi anekappakāra anayavyasana pāpuṇāti, tenāha Bhagavā:-”yathārūpānakho pana pāpakāna hetu rājāno cora āgucāri gahetvā vividhā kammakaraṇā kārenti kasāhipi tāḷenti vettehipi tāḷenti addhadaṇḍakehipi tāḷenti hatthampi chindanti pādampi chindanti hatthapādampi chindanti kaṇṇampi chindanti nāsampi chindanti kaṇṇanāsampi chindantī” ti ādi, evamimasmi yeva attabhāve anekavidhakammakaraahetubhūtaadinnamādiyitvā tena pāpakammena anekavassakoisahassesu niraye pacitvā tato cuto petayoniya nibbattitvā tatthamahanta khuppipāsā dukkhamanubhavanto aneta antarakappe vitināmetvā sace manussayoni labhati tatthapi yācako kapao vicuṇṇo hutvā dhīdhīti eva pavatta anekakkharasatehi paritajjiyamāno nekapilotikāhi katavasanakicco ūkākiṇṇasiro jallikā kiṇṇagatto sokākiṇṇahadayo vilāpehi mukharitamukho manussapeto hutvā pavedhamāno vicarati, tenāhu porāṇā:-

“Yo y
ācako bhavati bhinnakapālahattho
Mu
ṇḍodhigakkhara satehi ca tajjayanto,
Bhikkha
sadāribhavane sakucelavāso
Deh
ī parattha paracittaharo narohī”ti.

Imamattha
dassentena Bhagavatāpi vutta-”adinnādāna bhikkhave āsevita bhāvitabahulīkata nirayasavattanika hoti tiracchānayoni savattanika hoti, pettivisaya savattakika hoti yo sabbalahuko adinnādānassa vipāko manussabhūtassa dobhaggiyasavattaniko hotī”ti.

Eva
adinna dhanamādiyanto
Di
ṭṭheva dhamme narakādikepi,
Pappoti dukkha
vyasanañca neka
Naro paratthesu rato yatohi.
“Tato adinna
parivajjayeyya
Ki
ñci kvacī sāvako bujjhamāno,
Na h
āraye harata nānujaññā
Sabba
adinna parivajjayeyyā”ti.

Tadanantara
niddiṭṭhassa abrahmacariyassa ajjhācariyavatthu sevamāna payogo
maggenamaggapa
ipatti adhivāsananti cattāri

[SL Page 061] [\x 61/]

A
gāni, tattha attano ruciyā pavattassa tayo, balakkārea pavattitassa tayoti anavasesena gahaena cattāro, daṭṭhabbā atthasiddhimpana tiheva, tathā micchācārassa tatthapana pahama aga agamanīyavatthutāti daṭṭhabba, payogato abrahmacariyādīnasāhatthiko eva payogoti evamettha payogato vinicchayo veditabbo, ta pana dussīlāya itthiyā vītikkamena appasāvajja tato gorūpasīlikāya mahā sāvajja tato saraagatāya pañcasikkhāpadikāya sāmaerāya puthujjanabhikkhuiyā sotāpannāya sakadāgāmiyā tato anāgāmiyā vītikkame mahā sāvajja khīṇāsavāya pana ekantamahāsāvajjameva, tathā micchācāro, so pana yāva pañcasikkhāpadikāya vā netabbo. Phalato pana kāmesumicchācārassa bahupaccatthikatā sabbajanassa appiyatā annapānavatthasayanāsanādīna alābhitā dukkhasayanatā dukkhapaibujjhanatā apāyabhayehi appamuttatā itthinapusakabhāvapailābhatā kodhanatā asakkaccakiriyatā pattakkhandhatā adhomukhatā itthipurisāna aññamañña appiyatā aparipuṇṇindriyatā aparipuṇṇalakkhaatā niccasāsakatā ussukkabahulatā dukkhavihāritā sabbato bhayatā piyehi manāpehi viyogitāti evamādiphalavibhāgo veditabbo.
Agaman
īyavatthuvītikkamaphalattā nāya phalavibhāgo abrahmacariyassa vattabbo, kiñcāpi na vattabbo, uposathagabhedavasena pavattassa yathāsambhava sabbajanassa appiyatā annapānādīna alābhitā dukkhasayanadukkhapaibujjhanatā apāyehi aparimuttatā pattakkhandhatā adhomukhatā aparipuṇṇaindriyatā aparipuṇṇalakkhaatā dukkhavihāritā sabbato bhayatāti evamādayo vattabbā, yathā abrahmacariyassa eva vikāla bhojanādīnatinnanna sabbajanassa appiyatādayo yathā sambhava vattabbā, abrahmacariyā veramaiyā pana-vigata pacchatthikatā sabbajanapiyatā annapānasayanādīna lābhitā sukhasayanatā sukha paibujjhanatā apāyabhayavinimmuttatā itthibhāvapailābhassa vā napusakattabhāvapailābhassa vā abhabbatā akkodhanatā sakkaccakiriyatā 1 apattakkhandhatā anadhomukhatā itthipurisāna aññamaññapiyatā paripuṇṇindriyatā paripuṇṇalakkhaatā nirāsakatā appossukkatā sukhavihāritā akutobhayatā piyavippayogābhāvatāti evamādīni veditabbāni, tathā micchācārāveramaiyā, apica-paradāriko imasmiyeva attabhāve dhanadaṇḍavadhadaṇḍādīhi abhibhūto 1 Paccakkha kāritā.

[SL Page 062] [\x 62/]

Mahanta
anayavyasana patvā tatocuto niraye uppajjitvā cittadukkha manubhavitvā sace manussayoni pailabhati attabhāvasate itthibhāva pāpuṇāti purisā hi itthiyo vā itthiyo hi purisā vā abhūtapubbā nāma natthi, purisā hi nāma parassadāre aticaritvā kāla katvā bahūni vassasatasahassāni niraye pacitvā manussajāti āgacchantā attabhāvasate itthibhāvaṃ āpajjanti.

Sapatta bahulo hoti sad
ācāpatti titthiko,
Itthi v
ā paṇḍako cāpi paradārarato naroti.

Ti
ṭṭhatu tā cettha ativisāriṇī kathā sakhepato pana sā eva veditabbā-kappasatasahassapūritapāramī amhāka ānandatthero ekissāya jātiyā siddhena paradārasamāgamena niraye pacitvā tato cuto cuddassu attabhāvesu itthi jāto, sattasu attabhāvesu agajātavadhapāpui, takathanti ce-so thero sasāre sasaranto magadharaṭṭhe rājagahanagare kammāraputto hutvā pāpamittasasaggena paradārakamma katvā jīvitapariyosāne okāsaladdhena puññakammena vasaraṭṭhe 1 kosambiya asītikoidhanaseṭṭhiputto hutvā uppajjitvā kalyāṇamitta sasaggena bahūni puññāni katvā maraakāle rājagahe kataparadārikakammassa sammukhī bhūtattā roruvaniraye uppajjitvā tattha anekavassakoisatasahassesu pacitvā kamma khepetvā kaṇṇāṭajanapade gadrabho hutvā uppajji, tattha amaccadārako esamaddito javasampanno bhavissatīti agajāta madditvā attano vāhanamakāsi, tato cuto mahāvane kapi hutvā nibbatti, tatthapi uppanna divaseyeva yūthapatinā mama putta ānethāti āharāpetvā daha gahetvā rodantasseva dantehi asitvā uddhaabījo, tato cuto dasaṇṇavadese gono hutvā nibbatti, tatthapi taruakālayeva uddhaaphalo ahosi, tato cuto vajjiraṭṭhe vibhavasampanne kule napusako hutvā uppanno, dullabhe manussattabhāve noca itthi noca puriso ahosi, tato cuto sakkassadevarañño devakaññā hutvā nibbatti, tato dutiye tatiye catutthepi attabhāve devakaññāyevahutvā nibbatti, pañcame vāre tasmiyeva devaloke javanadibbaputtassa aggamahesihutvā nibbatti, tato cuto vedeharaṭṭhe mithilāya agātirañño aggamahesiyā kucchismi uppajjitvā abhirūpā rujānāma rājakaññā ahosi tassā pitā rativaḍḍhana nāma pāsāda kāretvā tattha vasāpetvā

 

1 Vagaraṭṭhe.

[SL Page 063] [\x 63/]

Divase divase pa
ñcavīsati samuggehi mālapeseti, vatthābharaesuyeva annapānesuca pamāṇa natthi, dāna dātu addhamāse addhamāse sahassañca dāpesi, sā ta gahetvā dāna datvā sīla rakkhitvā jīvitapariyosāne tāvatisadevaloke mahesakkho devaputto hutvā nibbatti, tenavutta:-

“Itthi na mu
ñcati sadā puna itthibhāvā
N
ārī sadā bhavatiyo puri so parattha,
Yo v
ā careyya paradāra malaghanīya
Ghora
ñca vindati sadā vyasanañca nekanti”

Tasm
ā samādinnaniccuposathasīlenupāsakajanena-appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo aṭṭhikakhalūpamā kāmā appassādanaṭṭhena-pe-tiukkūpamā kāmā dahanakicca sampādanaṭṭhena agārakāsūpamā kāmā mahābhītāpaṭṭhena supinakūpamā kāmā ittaraṭṭhena yācitakūpamā kāmā tāvakālikaṭṭhena rukkhaphalupamā kāmā sabbaga paccaga bhañjanaṭṭhena asisūnūpamākāmā atikuṭṭanaṭṭhena sattisulūpamā kāmā vinivedhanaṭṭhena sappasirūpamā kāmā satibhayaṭṭhena bahudukkhā bahupāyāsā ādīnavo ettha bhiyyoti vuttattā tādisehi rūpasaddagandharasa phoṭṭhabbasakhātehi pañcahi kāmaguehi samannāgatāhi itthīhi saddhi lobhavasena allāpa sallāpa mattampi akatvā sīlameva rakkhitabba, vuttañceta:-

“Sallape asihatthena pis
ācenapi sallape
Ās
īvisampi āsīde yeka daṭṭho najīvati
Natveva eko ek
āya mātugāmena sallape”ti.

Tasm
ā ta ta sīla jīvitamiva maññamānena upāsakajanena jalita agārakāsumiva abrahmacariya paradārasevanañca parivajjetabba, vuttaceta:-

“Abrahmacariya
parivajjayeyya agārakāsu jalitava viññu,
Asambh
ūnanto pana brahmacariya parassadāra nātikkameyyā”ti.

Abrahmacariy
ānantaraniddiṭṭhassa musāvādassapi vatthuviparītatāvisavādanacitta tajjo vāyāmo parassa atthavijānananti cattāriagāni, visavādanādhippāyena hi payoge katepi parena tasmi atthe aviññāte visavādanassa asijjhanato parassa tadattha vijānanampi ekaaganti veditabba, keci abhūta

[SL Page 064] [\x 64/]

Vacana
visavādanacitta parassa tadattha vijānananti tīṇi agānītivadanti, tattha abhūtatthavacananti = abhūtatthavacana,atthamukhenahi vacanassa bhūtatāvā, abhūtatāvā, vacanañcanāma idha abhūtassa vā abhūtata bhūtassavā abhūtata katvā kāyena vā vācāya vā viññāpanapayogo, so na vinā atthe nahotīti vatthuviparītatā tajjovāyāmoti eva taagadvayamekato katvā abhūtavacananti vutta, tenavutta:-

“Laddhig
ūhana cittañca vācātadanu lomikā
Vacanatthapa
ivedho ca musāvādo tivagiko”ti.

Sace pana paro dandhat
āya vicāretvā tamattha jānāti santiṭṭhāpaka cetanāya pavattattā kiriyasamuṭṭhāpaka cetanākkhaeyeva musāvāda kammanā bajjhati, etthapanāya pucchā hoti, musābhanissanti pubbaphāgo atthi musā mayā bhaitanti pacchimabhāgo natthi, vuttamatteyevahi koci pammussati ki tassa kammabandho hoti nahotīti? Sā evaaṭṭhakathāsu vissajjitā-pubbabhāge musā bhaissantica bhaantassa musā bhaṇāmītica jānato pacchābhāge musā mayā bhaitanti na sakkā na bhavitu sacepina hoti.
Kammabandhoyeva purimamevahi a
gadvaya pamāṇa yassāpi pubbabhāge musā
bha
issanti ābhogo natthi bhaanto pana musā bhaṇāmīti jānāti bhaitepi musā mayā
bha
ṇītanti jānātitassa kammabandho na vattabbo, kasmātice? Pubbabhāgakkhae musā bhaissāmīti ābhoga vinā sahasā bhaantassa vacanakkhae musā etanti upaṭṭhitepi nivattetumasakkuneyyatāya avisabhāvato, pubbabhāgo hi pamāṇatara tasmi asati davā bhaita vāravā bhaita vā hotīti, ettha davāti sahasā ravāti aññña vattukāmassa khalitvā añña bhaana, tena vutta:-

“Pam
āṇa pubbabhāgova tasmi sati na hessati,
Sesadvayanti nattheta miti v
ācā tivagikā”ti.

Tattha tasmi
pubbabhāge sati sesadvaya nahotīti eva natthi avassa hoti yevāti attho so pana kākanikamattassa atthāya musā kathena appasāvajjo tato aḍḍhamāsakassa pañcamāsakassa aḍḍhakahāpaassa tato anagghaniyabhaṇḍakassa atthāya musākathena mahāsāvajjo,apica-gahaṭṭhāna attano santaka adātukāmatāya natthiti ādīnayappavatto appasāvajjo, sakkhī hutvā atthabhañjanavasena vutto mahā sāvajjo, tathā yassaattha
bha
ñjati tassa

[SL Page 065] [\x 65/]

Appagu
atāya appasāvajjo, mahā guatāya mahā sāvajjo, kilesāna mandatibbatā vasenapi appasāvajja mahā sāvajjatā vattabbā, musākathetvā pana sagha bhindantassa ekanta mahā sāvajjoyeva. Phalatopanassa avippasannindriyatā avissaṭṭha amadhura bhaitā visamāsita aparisuddhadantatā atithūlatā vā atikisatā vā atirassatā vā atidīghatā vā dukkhasamphassatā duggandhamukhatā assūsaka parijanatā anādeyyavacanatā kamaladalasadisamudulohitanayanaparijivhānamabhāvo uddhatatā ananuvattanatāti evāmādiphalavibhāgo veditabbo, visesatopanassa anādeyyavacanatā suduggandhamukhatāca phala, vuttañca:-

“Vacan
ā dukkha khinnova abhūtakkhāna tālito,
Assaddhiyotiduggandha mukho hoti mus
ārato”ti.

Mus
āvādā veramaiyā pana-vippasannindriyatā vissaṭṭhamadhurabhāṇitā samasitasuddhadantatā nātithulatā nātikisatā nātirassatā nātidīghatā sukhasamphassatā uppalagandhamukhatā sussūkaparijanatā ādeyyavacanatā kamaladalasadisamudulohitanayanajivhatā 1 anuddhatatā anuvattanatāti 2 evamādayo veditabbā apica-musāvādinā puggalena akattabba nāma pāpaka natthi tenavutta:-
“Eka
dhamma atitassa musāvādissa jantuno,
Viti
ṇṇa paralokassa natthipāpa akāriyanti.”

Yopana gaha
ṭṭhabhūto musāvādato na patilīyati na patikuati tassa santāne gualavampinatthi, yassa pabbajitassa musāvādelajjānatthi tassa samaabhāvampinatthi, yathāha-”passasi no tva rāhula ima udakadhāna ritta tucchanti evambhante eva rittatuccha kho rāhula tesa sāmañña yesa natthi sampajānamusāvāde lajjā”ti. Cetiyo nāma eko rājāatthi, tassa mukhato uppalagandho vāyati sarīrato candanagandho vāyati ākāse baddhapallako nisīdati khaggahatthā cattāro vijjādharā catusu disāsu ārakkha gahanti tenaraññā musākathitakālato paṭṭhāya te vijjādharā khagge chaḍḍetvā palātā mukhato
uppalagandho sar
īrato candanagandhoca antaradhāyi, ākāse nisīditu asakkonto bhūmiyapatiṭṭhāsi, bhūmiya akkanta

1 Kamaluppala sadisamudulohita tanujivhatā,

 

 2 acapalatā.

 

[SL Page 066] [\x 66/]

Matte pa
havi vivaramadāsi, so teneva kāyena gantvā nirayāpaviṭṭho, tenavutta
Bhagavat
ā-”musāvādo bhikkhave āsevito bhāvito bahulīkato nirayasavattaniko hoti
tiracch
ānayonisavattaniko hoti pettivisaya savattaniko hoti yo sabbalahuko musāvādassa vipāko manussa bhūtassa abhūtakkhāna savattaniko hotī”ti, eva musāvādī “abhūtavādī niraya upetī”ti, vuttattāca niraye uppajjitvā anekavassakoisu pacitvā tato cuto manussajāti patvā anekajātisate abhūtakkhānatālito hoti dīno jao nippaññoca hoti appiyo hoti maccho viya ajivho kapilamaccho viya duggandho mukhohoti aputtako hoti uppajjamānācassadārakā dhītaroyeva uppajjanti uppajjitvā va dārakā kicca na karonti.
Tenavutta
:-

“D
īno vigandha vadanoca jao apañño Mugosadā bhavati appiya dassanoca, pappoti dukkha matulañca manussabhūto Vāca musābhaati yo hi asañña satto”ti.

Tasm
ā silavantehi upāsakajanehi na musāvādo bhāsitabbo na parehi bhaṇāpetabbo no ca pasasitabbo, vuttañceta:-

“Sabhaggato v
ā parisaggato vā
Ekassaceko na mus
ā bhaeyya,
Na bh
āṇaye bhaata nānājaññā
Sabba
abhūta parivajjayeyyā”ti.

Mus
āvādānantara nidiṭṭhassa surāpānassa surādīna aññataratā pātukamyatācittaajjhoharaappayogo tenaca ajjhoharaanti cattāriagāni, keci pana lakkhaa yutta surāca hoti ta payogena ajjhoharaticāti duvaggikanti vadanti, ettha ca majjasaññāya agabhāvena avutattā amajjasaññitāya pivantopi majjapānakammanā bajjhatīti keci, majjasaññāya vā kamyatāgahaena gahitattā visu agabhāvena aniddiṭṭhāti maññamāno amajjasaññitāya pivantassa natthi kammabandhoti añño, tadeta samuṭṭhālepi pana kāyo surāti jānana cittañcāti surāti jānana cittassa samuṭṭhānabhāvena saddhammanettiṭīkāya vuttattā yuttaviyadissati, vīmasitvā gahetabba

[SL Page 067] [\x 67/]

Cinti pa
ipattisagahe vutta, sāratthadīpaniyampana-yassasattakapakkhe cittaakusalameva hoti ta lokavajja, teneva cullagaṇṭhipade majjhimagaṇṭhipade ca vutta-”eka satta māressāmīti tasmi yevapadese nipanna añña mārentassa pāṇasaññissa atthitāya pāṇātipāto hoti eva majja pivissāmīti añña majja pivantassa majjasaññassa atthitāya akusalameva hoti, yathāpana kaṭṭhasaññāya sappa ghātentassa pāṇātipāto na hoti eva nālikerapānasaññāya majja pivantassa akusala na hotī”ti. Keci pana vadanti sāmaerassa surāti ajānitvā pivantassa pārājika natthi akusala pana hotīti ta tesa matimatta, bhikkhuno ajānitvā bījato paṭṭhāya majja pivantassa pācittiyasāmaero jānitvā pivanto sīlabheda pāpuṇāti na ajānitvāti ettakamevahi aṭṭhakathāyavutta akusalampana hotīti na vuttanti, aparampi vadanti ajānitvā pivantassāpi sotāpannassa mukha surā na pavisati kammapathappatta akusalacitteneva pātabbatoti, tampinasundara, bodhisatte kucchigate bodhisattamātu sīla viyahi idampi ariyasāvakānadhammatā siddhanti veditabba, teneva dīghanikāye kūṭadanta suttaṭṭhakathā yavutta-bhavantarepi ariyasāvakā jīvitahetupipāṇa na hanti na sura pivanti sace pana surañca khīrañca missetvā mukhe pakkhipanti khīrameva pavisati na surā, yathā ki? Yathā koci sakuṇāna khīra missake udake khīrameva pavisati na udaka, ida yoni siddhanti ce idampi dhammatā siddhanti veditabbanti sabbameta vutta, athāpi gaṇṭhipade surāti vā navaṭṭatīti jānitvā vā pivantassa akusalamevāti vutta, yampana surāpānasikkhāpadaṭṭhakathāya majjabhāvo ca tassa pānācāti agadvaya vutta tabhikkhūna yeva sandhāya vutta, vinayaṭṭhakathāya akusala citteneva pātabbato lokavajjanti sādhāraavacanampi sacittakapakkhayeva sandhāya iti vuttakaṭṭhakathāyañca akusalacittenevacassapātabbato ekantena mahāsāvajjabhāvotivutta, nahi ajānitvā pivantassa mahāsāvajjabhāvo sambhavati yadibhaveyya adinnādānādisupi atippasago bhaveyya, tatthevasiyā pānīyasaññāya sura pivantassa pānacetanā sambhavato pāpasambhavoti, taparidahanattha sakasaññāya vattha gahāmīti parabhaṇḍa ukkhipantassa gahaa cetanā sambhavepi pāpabhāvato na yutta, athāpi evasiyā yathāpi phaakasaññāya mātara mārentassa vatthuvisesa sambhāvato ānantariya hoti evamidhāpi vatthuvisesa sambhāvato pāpanti, tatattha vadhakacetanāya

[SL Page 068] [\x 68/]

Sahas
ā majjapānaka saññāviya ettha pāniyasaññāya sāvajjabhāvato, tatthāpi lobhasahagata cittuppādena pātabbato pāpamevāti ce, yajjeva kujjhitvā valli chindissāmīti sappaghātentassāpi pāpasiyā, tatthapi duṭṭhacittassa sambhavato pāpamevāti yo vadeyya so eva pucchitabbo, kimettha duṭṭhacitta nissāya pāpa hoti udāhu sappaghāta nissāyāti? So sammāvadamāno eva vadeyya duṭṭhacitta nissāyāti, yajjeva tatthāpi lobhacittanissāya bhavatu na surāpāna nissāyāti eva ñāpetabbo, teneva aṭṭhakathāya sāmaero jānitvā pivanto sīlabheda pāpuṇāti na ajānitvāti ettakameva vutta akusala pana hotīti na vutta”surāpāna bhikkhave āsevita bhāvita bahulīkata nirayasavattanikatiracchānayoni savattanika pettivisaya savattanikanti evamādika pāli vadantena Bhagavatāpi jānitvā sura pivantasseva nirayasavattanikādi bhāvo anuññāto tasmā saddhammanettiṭīkādisu majjasaññāya pātukamyatā gahaeneva gahitapakkhassa sādhitattā surāti ajānitvā pivato nattheva akusalanti gahetabba, añña vā visesakāraapariyesitvā vattabba. Ta pana-pasatamattassa pāne appasāvajja añjalimattassa pāne mahā sāvajja kāyasacālanasamattha pana bahu pivitvā gāma ghāta nigamaghātakammakarontassa ekantamahāsāvajjameva, heṭṭhā vuttanayena pāṇātipātādīna satipi mahāsāvajjabhāve sabbehipipanetehi musāvādena saghabhedanameva mahāsāvajja ta hi kappa mahāniraye paccanasamattha mahākibbiya, khuddakaṭṭhakathāyampana-apicettha surāmeraya majjapamādaṭṭhāna meva mahāsāvajjana tathā pāṇātipātādayo kasmā? Manussa bhūtassapi ummatta bhāvasavattanena ariya dhammantarāyakaraatoti vutta, kiñcāpi vutta, musākathetvā saghabhedanameva tatopi mahāsāvajja, sabbakaukavipākattā pāṇātipātādisu hi ya kaukavipāka tamahāsāvajjanti, alapapadvena phalato panassa-atītānāgata paccuppannānakiccakaraṇīyāna khippamajānanatā muṭṭhassatitā ummattakatā paññāvihīnatā ālasiyabhāvo jaatā yobbanādīhi mattatā pamattatā sammūḷhatā thambhitā sārambhitā phalamūgatā ussukitā asaccavāditā pisuatā pharusavācasamphappalāpitā rattindivatanditatā akataññutā akataveditā guaviyuttatā macchariyatā dussīlatā anujjukatā kodhanatā ahirikatā anottappitā micchādiṭṭhikatā amahantatā medhāvihīnatā apaṇḍitatā atthānatthesu akusalatāti evamādi

[SL Page 069] [\x 69/]

Phalavibh
āgo veditabbo. Surāmeraya majjapamā daṭṭhānā veramaiyā pana-atītānāgata paccuppannesu kiccakaraṇīyesu khippa paijānanatā sadā upaṭṭhitasatitā anummattakatā ñāṇavantatā analasatā ajaatā anelamūgatā amattatā appamattatā asammohatā acchambhitā asārambhitā anissukitā 1 saccavāditā apisuṇā pharusāsamphappalāpavāditā rattindivamatandikatā kataññutā kataveditā amaccharitā cāgavantatā sīlavantatā ujutā akkodhanatā hirimanatā ottappitā ujudiṭṭhikatā mahantatā medhāvitā paṇḍitatā atthānatthakusalatāti evamādīni phalāni, apica-yepana halāhala visakappa surāmerayapivanti te tena kammena niraye uppajjitvā anekavassakoisu tattha pacitvā tato cutā kicchena manussajāti labhitvāpi ummattā honti nilajjāhonti dīnattabhāvā dukkhitā honti sokenapuṇṇahadayā virūpāca honti, tenāhuporāṇā:-

“Ummattak
ā vigatalajjaguṇā bhavanti
D
īnā sadā vyasanasoka parāyanāca,
J
ātabhavesu vividhesu virūpadehā
Pitv
ā halā hala visava sura vipaññā”ti.

Sur
ānāma dibbalokassa āvaraa rāgādīna pahavaṭṭhāna tiṇṇa bhavāna patiṭṭhā tīhi mahāpurisehi garahitā tividhassapi duccaritassa kāraa tilokassa sāsana patiṭṭhā tassa vināsakara tenavutta:-

“Tidiv
ā caraa timalappabhava
Tibhavassa gati
tijanāvamata,
Tividhassapi duccacaritassa hita

Tibhavubbhava s
āsana nāsakaranti.”

Apica-pip
āsamatta sahitu asamatthā hutvā majja pibantā janāta nidāna ghoranirayadukkha kathannu sahissanti, yathāha:-

“Pibanti ye majjamas
ādhukanta
Pip
āsamatta sahitā sahantā,
Te ta
nidāna narakesu dukkha
Katha
sahissanti sughora rūpanti.”

1 Anussa
gitā.

[SL Page 070] [\x 70/]

Ye pana niccuposatha s
īlena samannāgatā upāsaka janā halāhalavisamiva majjapānaparivajjenti te pana nānāratanasamujjalena cakkaratanena cakkavāḷa vijaya katvā cakkavatti sirimanubhavanti, tathā tāvatisabhavena sakkodevarājā hutvā nānāratana maimayūkha bhāsure ratanavimāne naccagītavādita caturasurasundarīnahasitalapitavilāsehi modamānā devarajjasiri pāpuanti, pariyosāne aṭṭhagikamaggañāṇaturagamāruyhasahaya sopasagga sasārakantāra khepetvā nibbāṇapura pavisanti, tenāhu:-

“Narindasampatti narindaloke surindasampatti sura
gamajjhe,
Muninda sampatti mah
ārahante nadullabhe kantasurāviratte”ti

Apica-sakala jambud
īpe channavutiyā paṭṭanakoi sahassehi chappaṇṇāsa ratanākarehi nava navutiyādoa mukhasatasahassehi tikkhattu tesaṭṭhiyā nagarasahassehi ca parivārite dvāravatīnagare dibbasirimeva rajjasiri manubhavantā vāsudevanarindādi sadabhātikarājāno sura pivitvā mahāmuggare gahetvā aññamañña vadhitvā matā apāyameva pūrayisu pubbadevāpi sura pivitvā merumatthake vipannā tidasavāsīhi apanītā lavaasāgareyeva nimuggāti, tasmā upāsaka janehi surāmeraya na pātabba naca pāyetabba noca pasasitabba, tenavutta Bhagavatā:-

“Majja
ñca pāna na samācareyya
Dhamma
ima rocaye yo gahaṭṭho,
Na p
āyaye pivata nānu jaññā
Umm
ādanattha 1 iti na viditvā.

Mad
āhi pāpāni karonti bālā
Karonti ca
ññepi jane pamatte,
Eta
apuññāyatana vivajjaye
Umm
ādana mohana bālakanta”ti.

Tadanantara
niddiṭṭhesu paññattivajjesu vikālabhojanassa tāva-vikālato vatthussa ca yāvakālikatta ajjhoharaṇā anummattakatāti cattāri agāni veditabbāni, vikālabhojanādīni tīṇi kilesāna mandatikkhatāya appasāvajja mahā sāvajjāni, apicettha āsevana bāhullato sikkhāpada abhibhavitvā kimete

1 Ummādatattā.

[SL Page 071] [\x 71/]

N
āti vītikkamanato paikammakaranicchāya ca abhāvato mahāsāvajjatā vipariyayena appasāvajjatā ca daṭṭhabbāti evamettha vajjato vinicchayo veditabbo.

Ucc
āsayana mahāsayanassa-pamāṇātikkantatā akappiyattharaatthatā tathāsaññitā tasmiṃ āsana sayanañcāti cattāri agānīti evamettha agato vinicchayo veditabbo, dasameagādivasena vinicchayo purimasikkhāpadesu vuttānusārena veditabbo. Phalato panesa vikālabhojanā veramaṇī ādīnampi- sabbajanapiyatā annapānavatthasayanādīnalābhitā sukhasayanatā sukhapaibujjhanatā apāyabhaya vinimmuttatā na pattakkhandhatā anadhomukhatā nirāsakatā appossukkatā sukhavihāritāti evamādīni yathāsambhavaveditabbāni, apica dasapicetāni sikkhāpadāni hīnena chandena cittaviriya vimasādīhipi
sam
ādinnāni hīnāni majjhimehi majjhimāni paṇītehi paṇītāni, tahādiṭṭhimānehi vā upakkiliṭṭhāni hīnāni anupakkiliṭṭhāni majjhimāni tattha tattha paññāya anuggahitāni paṇītāni, ñāṇavippayuttena vā kusalacittena na samādinnāni hīnāni sasakhārikañāṇa sampayuttena majjhimāni asakhārikena paṇītānīti eva hīnāditopi viññātabbo vinicchayo.
Eva
vidhampi niccuposathasila gahaṭṭhasilattā tesa ya ya vītikkamati ta tadeva bhijjati avasesa na bhijjati, yato tesa samādāneneva puna pañcāṅgikatta aṭṭhagikattavā sampajjati, nahi tesa sāmaerāna viya ekasmi bhinne sabbānipi bhinnāni honti, yate, sabbasamādāna kātabba siyāti, aparepana hu-visu visu samādinnesu ekasmi bhinne ekameva bhinna hoti, pañcagasamannāgata sīla samādiyāmi aṭṭhagasamannāgatasīla samādiyāmīta eva pana ekato katvā samādinnesu ekasmi bhinne sabbānipi bhinnāni honti samādānassa bhinnattā, yantu pana vītikkanta teneva kammabandhoti, tasmā sīlabhedanameva veditabba.

Ād
īnavo pāṇavadhādikāna meva vibhattokamatodhunāhi,
Thometvas
īla tividhepisīle sasephale jantupasādanāya.

S
īla nāmeta sabbabhaya mahaṇṇavatāraṇāya nāvā, rūpavicittakaraṇāya vaṇṇatulikā, kusala candakiraamaṇḍanāya khīrasāgaro, kusaladhammābhi rūhanassa bījāvao, nānāvidharatanaparipuṇṇa vajiradoi, bahumāna bhamaragaṇānuciṇṇa kusumamañjarī,

[SL Page 072] [\x 72/]

Sabbasampattiyo abhimukha
katvā amhānakaraassa hatthasaññā apagatamaraabhayo
purissaro, lokav
āsīhi dāsabhāvāya āropitapaṇṇakaraa, saggapādapādharavasundharā,
n
āgadevabrahmakuñjarakumbhāna namanekakuso, devaloka pāsādābhiruhanāya nissei,
satt
āna sarīravaṇṇāvaharasāyano, dhammacakkavattino nānāratanabhāsura
kir
īṭakūṭo,sabbamanoratha paripūraena surapādapo, sāsana mahā saroruhe
pabuddhagu
agandhavāyanako pakajo, tinna ratanāna uppattiṭṭhānabhūto mahā
s
āgaro, saṅāhasagaasadvāritapadumataṭāko, dīnandhakāraviddhasane saradasuriyo,
mett
ājalanissandanāya bubbudaṭṭhāna, kilesagajakumbhapāṭanekasīhanakhapañjara, nibbāṇapura pavisantānameka paramāyana, sasārasāgara samuttaraṇāya mahāsetu, aneka rājagaakirīṭa koimairasi pūrā pādapīṭho, catunna apāyāna pavesana nivāraṇāya mahā aggala, jāti jarā maraa mahā ghamma nibbāpanāya mahāmegho, sabbasattāna abhayadāyako dhammarājā, aṭṭhakkhaandhakāra viddhasīsaradasuriyo, aṭṭhāripuggala kuumbikāna hatthasāro, Buddhasāsanapālanekasarao mahāmattoti. Evasīlague paccavekkhitvā attano rathacakkena vihaññamāne garuapotake disvā jīvitepi apekkha akatvā asurayuddhāya pakkantasakko devarājā viya ca gilitamacchassa agganaguhe calana disvā uggiritvā udake nipajjāpetvā vīmasetvāṭhitā balākā viyaca attano dhana datvā gataṭṭhānato tīhi savaccharehi āgata purisa disvā aññassa hatthato sahassa gahetu pasārita hattha ākuñcitvā hitā gaikā viyaca, tathā kukkuaamārenta purisa dhammagaṇḍikāya nipajjāpetvā sace eta na māressasi te sīsachindissāmīti ukkhipita pharasu disvā kukkua sāmi mama jīvita tava dammiti vuttapuriso viyaca, vaṭṭarasa bhuñjitukāmo hutvā tīṇi savaccharāni gatakāle vīmasitvā gahitassekassa attano ruci kathita dhammasiri saghabodhirājā viyaca, sakkacca sīlarakkhanto appamatto upāsakajano mahanta bhogakkhandha adhigacchati. Sabbadisāsu patthaakittihoti ya ya khattiparisa vā brāhmaa parisa vā gahapatiparisa vā pavisanto visāradova pavisati upagacchati asammuho kāla karoti kāyassa bhedā parammaraṇā sagga loka uppajjati, vutta heta-”pañcime gahapatayo ānisasā sīlavato sīlasampadāyā”ti. Tadetañca veditabba-amhāka Bhagavati sāvatthiya nissāya jetavane viharante sattasatamattā vāṇijā

[SL Page 073] [\x 73/]

N
āva abhiruyha samudda pakkhantā tesa ta nāva saravegena samuddamajjhapattakāle mahanto uppāto pāturahosi, ūmiyo ito cito uṭṭhahitvā nāvamudakena pūretuṃ ārabhisu, osīdamānāya pana tāya nāvāya mahājano attano attano devatāna nāma vatvā āyācantā vilapanti tesa antare eko puriso mayha īdise bhaye paisaraa atthinukhoti āvajjamāno attano rakkhita suparisuddha saraasīla disvā ūmimatthake baddhapariyakena nisīdi tathā nisinna disvā avasesā samma ime janā maraabhayabhītā nānā devatāyo namassamānā vilapanti tadeva bhaya kasmā natthīti pucchisu ta sutvā aha nāvābhiruhanadivase saghassa dāna datvā saraasīla samādiyitvā āgatomhi tena me bhaya natthīti āha puna te ki sāmi ta saraasila aññesampi vaṭṭatīti āhasu, sopi sabbesampi vaṭṭatīti āha, eva sati amhākampi ta saraasīla dethāti yācisu, so te sattasatamattake vāṇijake sattakoṭṭhāse katvā pañcasīlāni adāsi tesu pahama satagopphakappamāṇe udake hatvā sīla gahi, dutiyasata jannuppamāṇe tatiyasatakaippamāṇe catutthasata nābhippamāṇe pañcamasata thanappamāṇe chaṭṭhasatagalappamāṇe udake hatvā sīla gahi, sattamasata loajala mukha pavisanakāle sīlagahi, eva so tesa sīla datvā tumhāka añña paisaraa natthi sīlameva ābhogakarothāti ghosanamakāsi, te sattasatā vāṇijā tattheva kālakatvā āsannakāle gahitasīlānubhāvena tāvatisadevanagare uppajjisu, tesa sabbesampi ekaṭṭhāneyeva vimānāni ahesu, ācariyassa satayojanubbedha kanakavimāna ahosi senavimānāni taparivāretvā pacchāpacchāgahitāna ūnaūnā hutvā nibbattisu, sabbapacchima pana vimāna dvādasayojanika ahosi, te pana devatā uppannakkhaeyeva attanā katapuññakamma āvajjamānā ācariya nissāya tāsa sampattīna laddhabhāva ñatvā gacchāma attano ācariyassa gua sammāsambuddhassa ārocessāmāti devatā Sayutte vuttanayena majjhimayāme Bhagavanta upasakamitvā bhante aya ācariyo amhāka evapaisarao jātoti tassa gua vatvā tathāgata vanditvā padakkhia katvā devalokameva gatā. Tenavutta Bhagavatā:- “pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhatanikkhitto eva sagge katamehi pañcahi pāṇātipātā paivirato hoti adinnādānā paivirato hoti kāmesumicchācārā paivirato hoti musāvādā paivirato

[SL Page 074] [\x 74/]

Hoti sur
āmeraya majjapamādaṭṭhānā paivirato hoti imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato yathābhata nikkhitto eva sagge”ti. Anacchariyameta vaijjāya jīvika kappentānametesa saggagamana, corakamma katvā jīvantāna gahita pañcasīlāna saggagamanameva acchariya ta kathanti ce? Kassapasammāsambuddhakāle sahassamattā corā janapadehi anubandhantā palāyitvā arañña pavisitvā nilīyanaṭṭhānaalabhantā avidūre pāsāṇapiṭṭhe nisinna tāpasa disvā bhante amhāka saraa hothāti āhasu, ta sutvā tāpaso tumhāka sīlasama paisaraa natthīti vatvā sabbesapañcasīlamadāsi puna thero sīlagahetvā hitāna tesa sabbesampi idāni tumhe sīlavantā tasmā yekeci āgantvā tumhe ghātenti tesupi kopa akatvā mettameva karothāti ovadamadāsi, tepi sādhūti sampaicchisu, tadā janapadavāsino manussā gantvā core disvā sabbepi māresu, tepi maritvā gahitapañcasīlānubhāvena kāmāvacaradevaloke nibbattisu, tesu corajeṭṭho jeṭṭhakadevaputto ahosi avasesā tassa parivāradevaputtā ahesu, te sabbepi anulomapailomato chakāmāvacaresu dibbasampatti anubhavantā eka Buddhantarakhepetvā amhāka sammāsambuddhe uppanne devalokato cavitvā sāvatthiyā avidūre kevaṭṭasahassa nivāsabhūte kevaṭṭagāme nibbattitvā vuddhippattā suttanipāte vuttanayena kapilamaccha gahetvā sammāsambuddhassa santika jetavana gantvā dhammadesanasutvā arahatta pāpuisu. Tenavutta:-

Ñātīnañca piyo hoti mittesu ca virocati,
K
āyassa bhedā sugati upapajjati sīlavā”ti.

Tasm
ā surakkhita katvā rakkhitapañcasīla ihalokaparalokassatthameva sādheti.
Vutta
ñceta:-

“S
īlamevedha sikkhetha asmi loke susikkhita,
S
īla hi sabbasampatti upanāmeti sevitanti.”

Ariy
ā pana bhavantare attano ariyabhāva ajānantāpi pāṇavadhādi na karontiyeva, evaheṭṭhā vuttanayena sattasatamattehi vāṇijakehiceva sahassamattehi corehi ca muhuttarakkhitapañcasīlameva saggamokkhasukhadāyaka hoti aneka

[SL Page 075] [\x 75/]

Divasam
āsasavaccharesu pana akhaṇḍa acchidda asabala akammāsa bhujissaviññuppasattha aparāmaṭṭha samādhisavattanikaca katvā rakkhitasīla ko nāma na muni vaṇṇayissati. Tena vutta:-

“Iti di
ṭṭheva dhammepi ānisase asesake,
Konu gaccheyya pariyanta
vadanto evamādike

Vel
āmadāne paṭṭhāya saghe dānagga sammata,
Vatv
ā tatopi seṭṭhanti pañcasīla pakāsitanti.

Pa
ñcasīlaphala eva manantimiti vaṇṇita,
Uposathassa s
īlassa vipāka ko bhaissati.

Tath
āpi vaṇṇitoyeva pasāda janaye yato,
Uposatha vip
ākoya bindumatta pakāsaye.

Ek
āhuposathenāpi paranimmitavasavattisu,
h
āneso upapajjeyya itivutta mahesinā”ti.

“Evamupavuttho kho vis
ākhe aṭṭhagasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaso mahājutiko mahāvipphāro” tica vuttattā soasanna mahājanapadāna agānamagadhāna kāsīna kosalāna mallāna cetiyāna vagāna kurūna pañcālānamacchāna sūrasenāna assakāna avantīna gandhārāna kambojāna rajjato imesa hi soasanna mahājanapadāna bheritalasadisa katvā kaippamāṇena sattaratanehi pūritānampi issariyādhipacca aṭṭhagasamannāgatassa uposathassa soasi kalanāgghanti, tiṭṭhatu tāva soasanna mahā janapadāna issariyādhipacca sakalacakkāvāḷepi mahāsudassanassa cakkavattino sattaratanasamujjalampi issariyādhipacca ekamahorattaupavuttha uposathassa puñña soasabhāge katvā tato ekabhāgampi nāgghati ekarattuposathassa soasiyākalāya vipāka phalameva tato bahutara hoti. Ta kissahetu? Kapaa mānusaka rajja dibba sukha upanidhāya. Tathāhi aṭṭhagasamannāgatauposatha upavasitvā appekacce cātummahārājikāna devāna sahavyata uppajjanti tattha yāni mānusakāni paññāsasavassāni cātummahārājikāna devāna eso eko

[SL Page 076] [\x 76/]

Rattindivo hoti t
āyarattiyā tisarattiyo māso tena māsena dvādasamāsiyo savaccharo tena savaccharena dibbāni pañcavassasatāni dibbasukha anubhavanti, tāni manussagaanāya navutivassa satasahassappamāṇāni honti, appekacce tāvatisāna devāna sahavyatauppajjanti, tattha yāni mānusakāni vassasatāni tāvatisāna devāna eso eko rattindivo tāya rattiyā tisarattiyo māso tena māsena dvādasamāsiyo savaccharo tena savaccharena dibbavassasahassa dibbasukhamanubhavanni, ta manussagaanāya tisso ca vassakoiyo saṭṭhica vassasatasahassa hoti appekacce yāmāna devāna sahavyata uppajjanti tattha yāni mānusakāni dve vassasatāni yāmāna devāna eso eko rattindivo tāya rattiyā tisarattiyo māso tena māsena dvādasamāsiyo savaccharo tena savaccharena dve vassasahassāni dibbasukhamanubhavanti, tāni manussagaanāya cuddasavassakoiyo cattāḷisañca vassasatasahassāni honti, appekacce tusitāna devāna sahavyata uppajjanti tattha yāni mānusakāni cattāri vassasatāni tusitāna devāna eso eko rattindivo tāya rattiyā tisarattiyo māso tena māsena dvādasamāsiyo savaccharo tena savaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni dibbasukhamanubhavanti tāni manussagaanāya sattapaññāsakoiyo saṭṭhiñca satasahassāni honti appekacce nimmānaratīna devāna sahavyata uppajjanti tattha yāni mānusakāni aṭṭhavassasatāni nimmānaratīna devāna eso eko rattindivo tāya rattiyā tisarattiyo māso tena māsena dvādasamāsiyo savaccharo tena savaccharena dibbāni aṭṭhavassasahassāni dibbasukhamanubhavanti, tāni manussagaanāya dve ca satāni tisakoiyo saṭṭhica satasahassāni honti. Appekacce paranimmitavasavattīna devānasahavyata uppajjanti tattha yāni mānusakāni soasavassasatāni paranimmitavasavattīnadevāna eso eko rattindivo tāya rattiyā tisarattiyo māso tena māsena dvādasamāsiyo savaccharo tena savaccharena dibbāni soasavassasahassāni dibbasukhamanubhavanti, tāni pana manussagaanāya navasatañcekavīsatikoiyo saṭṭhica satasahassāni honti. Idakho pana sandhāya avocumha kapaa mānusaka rajja dibba sukha upanidhāyāti, sabbañcapaneta sandhāya vutta Bhagavatā:-

[SL Page 077] [\x 77/]

“Cando ca suriyo ca ubho sudassan
ā
Obh
āsaya anupariyanti yāvatā
Tamonud
ā te pana antalikkhagā
Nabhe pabh
āsanti disā virocanā.

Etasmi
ya vijjati antare dhana
Mutt
āmaṇī veuriyañca bhaddaka
Si
gīsuvaṇṇa athavāpi kañcana
Ya
jātarūpa bhaakanti vuccati.

A
ṭṭhagupetassa uposathassa
Kalampi te n
ānubhavanti soasi
Candappabh
ā tāragaṇāva sabbe
Tasm
ā hi nārī ca naro ca sīlavā.

A
ṭṭhagupeta upavassuposatha
Pu
ññāni katvāna sukhudrayāni
Anindit
ā saggamupenti hāna”ti.

Tadeva
ñca veditabba, ekūposathikā nāmekā therī purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissaya kusala upacinanti vipassissa Bhagavato kāle bandhumatī nagare aññatarassa kuumbikassa gehe gharadāsī hutvā nibbatti, sā vayappattā attano ayyakāna veyyāvacca karonti jīvati, tena samayena bandhumārājā anuposathauposathiko hutvā purebhatta dānādīni datvā pacchābhatta dhamma suṇāti, atha mahājano yathā rājā paipajjati tathā anuposatha uposathagāni samādāya carati athassa dāsiyā etadahosi etarahi rājā ca mahājano ca uposathagāni samādāya carati yannūnāhauposatha divasesu sāmike yācitvā uposathasīla samādāya vatteyyanti cintetvā sāmikehi yācitvā laokāsā suparisuddha uposathasīla rakkhitvā tena puññakammena tāvatisesu nibbattā aparāpara sugatiyeva sasaranti mahati dibbasampatti anubhavitvā nibbāṇa

[SL Page 078] [\x 78/]

Rasampi paribhu
ñjitukāmā imasmi Buddhuppāde devakāyā cavitvā sāvatthiyamahāseṭṭhikule nibbattitvā viññūta patvā paṭācārāya theriyā santike dhamma sutvā pabbajitvā vipassana vaḍḍhetvā ta matthaka pāpetu nāsakkhi, paṭācārātherī tassā cittācāra ñatvā ovādamadāsi sā tassā ovāde hatvā sahapaisambhidāhi arahatta patvā pabbajjā sukha vindanti mahati pīti uppādetvā udāna udānentī imā gāthā abhāsi:-

“Nagare bandh
ūmatiyā bandhumā nāma khattiyo,
Divase pu
ṇṇamāya so upagañchi uposatha.

Aha
tena samayena kumbhadāsī ahu tahi,
Disv
ā sarājaka sena evāha cintayi tadā.

R
ājāpi rajja chaḍḍetvā upagañchi uposatha
Saphala
vata ta kamma janakāyo pamodito.

Yoniso paccavekkhitv
ā duggatañca daliddata,
M
ānasa sampahasetvā upagañchi uposatha.

Aha
uposatha katvā sammāsambuddhasāsane,
Tena kammena sukatena t
āvatisa agañchaha.

Tattha me sukata
vyamha uddha yojanamuggata,
K
ūṭāgāravarūpeta mahāsayana bhūsita.

Acchar
ā satasahassāni upaṭṭhissanti mā sadā,
A
ññe deve atikkamma atirocāmi sabbadā

Catusa
ṭṭhi devarājūna mahesittamakārayi,
Tesa
ṭṭhicakkavattīna mahesittamakārayi.

Suva
ṇṇavaṇṇā hutvāna sasarāmi bhavā bhave,
Sabbattha pavar
ā homi upavāsassida phala.

Hatthiy
āna assayāna rathayānañca kevala,
Labh
āmi sabbameveta upavāsassida phala.

[SL Page 079] [\x 79/]

Sova
ṇṇamaya rūpimaya athopi phalikāmaya,
Lohita
kamayañceva sabba pailabhāmaha.

Koseyyakambaliy
āni khomakappāsikāni ca,
Mahaggh
āni ca dussāni sabba pailabhāmaha.

Anna p
āna khādanīya vatthasenāsanāni ca,
Bhoge ca
ūnatā natthi upavāsassida phala.

Varagandha
ñca mālañca cuṇṇakañca vilepana,
Sabbameta
pailabhe upavāsassida phala.

K
ūṭāgārañca pāsāda maṇḍapa hammiya guha,
Sabbameta
pailabhe upavāssida phala.

J
ātiyā sattavassāha pabbaji anagāriya,
Addham
āse asampatte arahattamapāpui.

Ekanavute ito kappe yamuposathamup
āvasi,
Duggati
nābhijānāmi upavāsassida phala,

Kiles
ā jhāpitā mayha bhavā sabbe samūhatā,
N
āgīva bandhana chetvā vihārāmi anāsavā.

S
āgata vata me āsi Buddhaseṭṭhassa santike,
Tisso vijj
ā anuppattā kata Buddhassa sāsana

Pa
isambhidā catasso ca vimokhopi ca aṭṭhime,
Cha
abhiññā sacchikatā kata Buddhassa sāsana”ti.

Etampi paripu
ṇṇa katvā rakkhitauposathakammassa phala. Aḍḍhu posathakammassa phalameva veditabba amhāka Bhagavati sāvatthiya nissāya jetavane viharante kosambiya ghosita seṭṭhi kukkuaseṭṭhi pāvāriyaseṭṭhīti tayo seṭṭhi honti. Te upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya pañcasatatāpase himavantato āgantvā nagare bhikkhāya carante disvā pasīditvā bhojetvā paiñña gahetvā cattāro māse attano santike vāsetvā

[SL Page 080] [\x 80/]

Puna vass
āratte āgamanatthāya paijānāpetvā uyyojesu, tāpasāpi tato paṭṭhāya aṭṭhamāse himavante vasitvā cattāro māse tesa santike vasanti, te aparabhāge himavantate, āgacchantā araññāyatane eka mahānigrodha disvā tassa mūle nisidisu, tesu jeṭṭhakatāpaso cintesi-imasmi kho adhivatthā devatā na oramattikā bhavissati mahesakkhenevettha devarājena bhavitabba, sādhu vatassa sacāya isigaassa pānīya dadeyyāti. So pānīyaadāsi tāpaso nahānodaka cintesi tampi adāsi tato bhojana cintesi tampi adāsi athassa etadahosi-aya hi devarājā amhehi cintiyacintita sabba deti ahovata na passeyyāmāti. So rukkhakkhandha padāletvā attāna dassesi. Atha na devarāja mahatī te sampatti kinnu te katvā aya laddhāti pucchisu māpucchatha ayyāti. Ācikkha devarājāti so attanā katakammassa parittakattā lajjamāno kathetu na visahati tehi punappuna nippīḷiyamāno pana tena hi suṇāthāti vatvā kathesi. So kireko duggatamanusso hutvā bhati pariyesanto anāthapiṇḍikassa santike bhatikamma labhitvā ta nissāya jīvika kappesi. Athekasmiuposathadivase sampatte anāthapiṇḍiko vihārato āgantvā pucchi tassa bhatikassa ajja uposathadivasabhāvo kenaci kathitoti? Na kathito sāmīti tenahissa sāyamāsa pacathāti.
Athassa patthodana
pacisu. So divasa araññe kamma katvā sāya āgantvā bhatte vaḍḍhetvā dinne chātosmīti sahasā abhuñjitvāva aññesu divasesu imasmi gehe bhattadetha sūpa detha vyañjana dethāti mahākolāhala hoti. Ajja sabbe nissaddā nipajjisu mayhamevekassāhāra vaḍḍhayisu, kinnukho etanti cintetvā pucchi avasesā bhuṃñjisu na bhuṃñjisūti na bhuñjisu tātāti, kikāraṇāti? Imasmi gehe uposatha divasesu sāyamāsa na paccati sabbeva uposathikā honti, antamaso thanapāyinopi dārake mukhavikkhālāpetvā catumadhura mukhe pakkhipāpetvā mahāseṭṭhi uposathike kāreti. Gandhatelappadīpe jalante khuddakamahallakadārakā sayanagatā dvattisākārasajjhāyanti, tuyha pana uposathadivasabhāva kathetu sati na karimha, tasmā tameva bhatta pakka bhuñjassu nanti. Sace idāni uposathikena bhavitu vaṭṭati ahampi bhaveyyanti. Ida seṭṭhi jānātīti, tenahi ta pucchathāti. Te gantvā seṭṭhi pucchisu so evamāha-idāni pana abhuñjitvā mukha vikkhāletvā

[SL Page 081] [\x 81/]

Uposatha
gāni adhiṭṭhahanto upaḍḍhuposathakamma labhissatiti. Itaro ta sutvā tathā akāsi tassa sakaladivase kamma katvā chātassa sarīre vātā kuppisu so yotta bandhitvā yottakoiya gahetvā parivatteti seṭṭhi ta pavatti sutvā ukkāhidhāriyamānāhi catumadhura gāhāpetvā tassa santika āgantvā ki tātāti pucchi sāmi vātā me kupitāti.
Tenahi u
ṭṭhāya ida bhesajja khādāhīti tumhehi khādittha sāmīti. Amhāka aphāsukanatthi tva khādāhīti sāmi uposathakamma karonto sakala kātu nāsakkhiupaḍḍhakammampi me vikala mā ahosīti na icchi 1 mā eva kari tātāti vuccamānopi anicchitvā arue uṭṭhahante milātamāla viya kāla katvā tasmi nigrodharukkhe nibbatti, tasmā imamattha kathetvā so seṭṭhi Buddhamāmako dhammamāmako saghamāmako tanissāya katassa upaḍḍhu posathakammassa nissandenesāsampatti mayā laddhāti āha.

Eva
mahānisasanti viditvā sīlasampada,
Nayana
ekanettova rakkha sīlamuposatha.

K
ālapariyantikassa pi sīlasseso phalodayo,
Apariyantassa hi phala
ki vakkhāmi ito para.

Āp
āṇakoika yāva niccasīla hi rakkhita,
Munindova pah
ūhoti phalato ta vibhāvitu.

Tasm
ā vuttanayañceva vakkhamāṇa nayampica,
Anugantva nayato
ñeyya dasasīla phalodaya.

Iti s
īlagua vicintayanto
Kusalo j
īvitahetutopi sīla
Avikha
ṇḍiya sādhu sodhayanto
Abhinibb
āti atandito ghaantoti.

Yampana vutta
eva saraagatehi upāsakopāsikajanehi sīle patiṭṭhāyāti tattha
s
īlamettāvatā sabbathā pakāsita hoti.

1 Na khādi.

[SL Page 082] [\x 82/]

Eva
ya surapādapova sakala bhogāvaha patthita
S
īla ya vividha Buddhehi satata khaṇḍādibhāvāpaha
Katv
ā samparipālitantu sakala dukkha nihantvāmata
Nibb
āṇampi dadāti ko hi matimā tasmi pamāda bhaje.

Iti abhinava sādhujanapāmojjatthāya kate
Up
āsakajanālakāre sīlaniddeso nāma dutiyo paricchedo.

Id
āni-”patirūpadhutagasamādānena ta parisodhetvā”ti ettha kilesāna dhunanato dhutagānīti laddhanāmāni yāni terasa Bhagavatā anulomapaipadayeva ārādhetukāmāna sāsanikāna kulaputtāna anuññātāni, seyyathida-pasukūlikagatecīvarikaga piṇḍapātikaga sapadānacārikaga ekāsanikaga pattapiṇḍikagakhaupacchābhattikaga āraññakaga rukkhamūlikaga abbhokāsikaga sosānikagayathāsanthatikaga nesajjikaganti. Tesu yāni gahaṭṭhāna anurūpāni tāni visuuddharitvā tesa samādānādibhedehi saddhi vinicchayakathā vattabbā. Tesu ca uddhariyamānesu pabbajitādisupi tesa kāni anurūpānīti sandeho jāyeyya tasmā tesampi tāni uddharitvāva vakkhāma, etthahi terasapi bhikkhūna anurūpāni ekenāpi yathāppaccaya saki kamena vā sabbadhūtagāna paribhuñjitabbattā sacehi abbhokāse āraññakagasampanna susāna hoti ekopi bhikkhu ekappahārena sabbadhutagāni paribhuñjitu sakkotīti. Bhikkhuṇīna pana-āraññakaga gaaohīyanasikkhāpadena khaupacchābhattikaga anatirittabhojanasikkhāpadena paikkhitta. Abbhokāsika rukkhamūlika sosānikagāni tāsa dupparihārāni dutiyikāya vinā vāsassa paikkhepā.
Sam
ānacchandāya ca dutiyikāya dullabhattā. Iti tāsa pañceva hapetvā aṭṭhecānurūpāni.

Terasasu pana-
hapetvā tecīvarikaga dvādasa sāmaerāna anurūpāni. Satta sikkhamāna sāmaerīna. Upāsaka upāsikāna

[SL Page 083] [\x 83/]

Pana-ekasanika
ga pattapiṇḍikaganti imāneva dve anurūpāni. Sakkā ca paribhuñjitunti.
Tattha n
ānāsanabhojana paikkhepena ekāsaneyeva bhojanassa samādānapariharaacetanā ekāsanikaga dutiyakabhājanapaikkhepena ekasmi patte piṇḍagahaassa samādāna pariharaacetanā pattapiṇḍikaga imāni pana dvepi dhutagāni samādiyantena upāsakajanena antarā avicchedanattha kismiñcideva garuṭṭhānīye tādisa alabhante sayampi vā samādātabba vuttampiceta-sabbāneva dhutagāni dharamāne Bhagavati Bhagavato santike samādātabbāni, parinibbute mahāsāvakassa santike tasmi asati khīṇāsavassa santike anāgāmissa sakadāgāmissa sotāpannassa tipiakassa dvipiakassa ekapiakassa ekasagītikassa aṭṭhakathācariyassa tasmi asati dhutagadharassa tasmimpi asati cetiyagana sammajjitvā ukkuṭīka nisīditvā sammāsambuddhassa santike vadantena viya samādātabbāni apica sayampi samādātu vaṭṭatiyevāti.

Imesa
vaṇṇanādāni samādānavidhānato
Pabhedato bhedato ca
ānisasā ca hessati.

Tattha ek
āsanikaga tāva samādiyantena “nānāsanabhojana paikkhipāmītivā ekāsanikaga samādiyāmi”tivā samādātabba. Nānāsanabhojane paikkhitte atthato ekāsanabhojana anuññāta tasmiñca adhiṭṭhite nānāsanabhojana paikkhitta hoti. Tasmā dvinnamaññatarena dvīhipi mā paikkhepa adhiṭṭhānamukhena samādātabba evasamādinnadhutagena pana bhojanakāle patirūpaṭṭhāna sallakkhetvā nisīditabbayatthana koci garuṭṭhāniyyo yāva bhojanapariyosānā na upasakamati yadivā pana koci tādisepi hāne ativissatthabhāvena upasakameyya yāva bhuñjitu nārahati tāva vuṭṭhātabba, ayampana vippakata bhojano patirūpamassa āsana paññapetvā okāsakāretvā bhuñjitabba sace balavasaddhāya garuṭṭhānīya disvā sahasā vuṭṭhahati na puna bhuñjitabba kasmā? Āsanā vuṭṭhitattāti. Idamassavidhāna. Aya pabhedo-tayo ekāsanikā ukkaṭṭho majjhimo mudūti tattha ukkaṭṭhoyampi bhojane bhuñjitukāmo hattha otāreti tato añña na gahāti ki? Tato añña nānāsanabhojana hotīti?

[SL Page 084] [\x 84/]

Na hoti. Yadi na siy
ā mudumajjhimāna dhutagabhedo siyā, na hoti yeva, ayampana paramappicchatāya ābhatābhatassa gahaattā ca nānāsanabhojana viyāti maññamāno tato añña aggahetvā teneva yāpeti. Yadipanassa gehe paricārakā na kiñci bhutta ayirakenāti sappiādīni āharanti, bhesajjatthameva vaṭṭati, na āhārattha, majjhimo yāva pātiyā bhattana khīyati tāva añña gahitu labhati, aya hi bhojanapariyantiko nāma hoti yāva pātiyā bhatta pariyosāna tāva gahanato muduko yāva āsanā na vuṭṭhāti tāva bhuñjitu labhati so hi āsana pariyantiko nāma imesampana tiṇṇampi nānāsana bhojana bhuttakkhae dhutaga bhijjati. Ayamettha bhedo. Ayampanāni saso-appabādhatā appātakatā lahuṭṭhāna bala phāsuvihāro rasatahāvinodana appicchatādīna anulomavuttitāti, tasmā:-

“Ek
āsanabhojane rata na yati bhojanappaccayā rujā,
Visahanti rase alolupe parih
āpeti na kammamattano.

Iti ph
āsuvihārakārae sucisallekharatūpasevite,
Janayetha visuddham
ānaso ratimekāsanabhojane sadā”ti.

Evamek
āsanikage samādāna vidhānappabheda bhedānisasā veditabbā.

Pattapi
ṇḍikagampi “dutiyakabhājana paikkhipāmītivā pattapiṇḍikaga
sam
ādiyāmī”tivā purimanayeneva samādātabba. Tena pana pattapiṇḍikena bhojana kāle ekasmiyeva bhājane bhuñjitabba samantato bhājanāni nikkhipitvā tahi tahi hatthaotāretvā na bhuñjitabba sace panassa paricārakā nānābhājanehi byañjanāni upanāmenti, ekabhājaneyeva sagahitabba, odanehi pana asammissa katvā kiñci ajjhoharitukāmena purimabhājana paikkhipitvāva bhājanantarena patigahitabba. Eva hi ta dutiyaka bhājana na hoti, atha yāpanamattassa abhuttattā puna bhuñjitukāmo hoti tampi paikkhipitvā purimabhājanena aññena vā bhuñjitabba nānābhājana loluppaviddhasanattāyeva hi assa dhutagassa samādānanti. Yāgu pānakālepi bhājane

[SL Page 085] [\x 85/]

hapetv
ā vyañjane laddhe vyañjana vā pahama khāditabba, yāgu vā pātabbā. Sace pana yāguya pakkhipati, pūtimacchakādimhi vyañjane pakkhitte yāgu paikkūlā siyā apaikkūlameva katvā bhuñjitu vaṭṭati. Tasmā tathārūpa vyañjana sandhāya ida vuttayampana madhusakkarādika appaikkūla hoti ta pakkhitabba. Gahantena ca pamāṇayuttameva gahetabba, na ekabhājaneyeva gahāmīti bahu gahetvā na nāsetabbaṃ āmakasāka hatthena gahetvā khāditu vaṭṭati, hatthe bhājana saññāya abhāvato. Tathā pana akatvā patteyeva pakkhitabba, dutiyakabhajānassa pana paikkhittattā aññarukkhapaṇṇampi na vaṭṭatīti, idamassa vidhāna pabhedato pana ayampi tividho hoti-tattha ukkaṭṭhassa aññatra ucchūkhādanakālā kacavarampi chaḍḍetu na vaṭṭati.
Odanamacchama
sapūpepi bhinditvā khāditu na vaṭṭati. Aññehi apanītakacavarabhinditvā hapitameva pana khāditabba majjhimassa ekena hatthena bhinditvā khādituvaṭṭati, hatthayogī nāmesa muduko pana ya pātiyā pakkhitta sabba hatthena vā dantehi vā bhinditvā khāditu labhati, yato ta pattayogīti vadanti imesa pana tiṇṇampi dutiyakabhājana sāditakkhae dhutaga bhijjati, ayamettha bhedo ayampanānisaso-nānārasatahāvinodana atiracchatāya pahāṇa āhāre payojanamatta dassitā thālakādipariharaakhedābhāvo avikkhittabhojitā appicchatādīna anulomavuttitāti.
Tasm
ā:-

“N
ānābhājanavikkhepa hitvā okkhittalocano,
Kha
anto viya mūlāni rasatahāya subbato.

Sar
ūpa viya santuṭṭhi dhārayanto sumānaso,
Paribhu
ñjeyya āhāra ko añño pattapiṇḍiko”ti.

Eva
pattapiṇḍikage samādānavidhānappabhedabhedānisasā veditabbā.

Im
āni pana sevantassa yassa kammaṭṭhāna vaḍḍati tena sevitabbāni. Yassa pana sukumārabhāvena lūkhapaipatti asahantassa bhāyati tena na sevitabbāni, yassa pana sevatopi vaḍḍhateva na hāyatī tenāpi pacchima janata anukampantena

[SL Page 086] [\x 86/]

Sevitabb
āni. Yassāpi sevatopi asevatopi na vaḍḍhati tenāpi sevitabbāniyeva āyativāsanatthāyāti. Tanuca sesa dhutagānampi samādānādayo bhedā vattabbā, te kasmā na vuttāti? Tehi gahaṭṭhāna payojanabhāvato tesa yevaca nissāya ārabbhassa katattāti.
Tasm
ā tadanurūpa dhutagāna yeva vasena idha te vuttā sesadhutagānampi pana samādānādi bhedā atthikehi visuddhimaggato gahetabbāti.
Evamanur
ūpadhutagasamādānenahissa upāsakajanassa appicchatā santuṭṭhisallekha pavivekampi ca viriyārambha suharatādi gua salila vikkhālitamala silameva parisuddhabhavissati ca tāni ca sampajjissanti, tasmā yampana vutta “patirūpa dhutaga samādānena ta parisodhetvā”ti ta ettāvatā sabbathā pakāsita hoti.

“Iti vihata kaliccho pattasantosas
āro
Paramaariyava
se saṇṭhito sayamina,
Muni dasatayabh
ūte dīpayanto dhutage
Dvayamidhamanur
ūpa desayī yo gihīna.


Iti abhinava s
ādhujanapāmojjatthāya kate
Up
āsaka janālakāre dhutaganiddeso nāma tatiyoparicchedo.

Id
āni “pañcavaijjā pahāyā”ti ādimhi pana “pañcimāni bhikkhave vaijjāni upāsakena akaraṇīyāni katamāni pañcasatthavaijjā sattavaijjā masavaijjā majjavaijjā visavaijjā imāni kho bhikkhave pañcavaijjāni upāsakena akaraṇīyānī”ti vuttattā satthavaijjādayo pañcavaijjā upāsakajanehi akaraṇīyyā. Tattha “satthavaijjā”ti āvudhabhaṇḍa katvā vā kāretvā vā yathākatha vā pailabhitvā tassa vikkayo, “sattavaijjā”ti manussavikkayo, “masavaijjā”ti sunakhādayo viya mikasūkarādayo posetvā masa sampādetvā vikkayo,
“majjava
ijjā”ti yakiñci majja yojetvā tassa

[SL Page 087] [\x 87/]

Vikkayo, tattha duvidha
majja surāca merayañcāti tesa vibhāgo heṭṭhā pakāsitoyeva, “visavaijjā”ti visa yojetvā sagahetvā vikkayo, tattha sattavaijjā visavaijjā ca paroparādhenimittatāya akaraṇīyāti vuttā, sattavaijjā abhujissabhāvakaraato masavaijjā vadhakahetuto majjavaijjā pamādaṭṭhānatāyāti daṭṭhabba. Pañcavaijjā pahāyāti pañcamicchāvaijjā pahāya tāsa akaraamevettha pahāṇanti daṭṭhabba.

Dhammena samena j
īvika kappentehī”ti ettha dhammenāti dhammato anapetena kasivaijjādinā, tena aññampi adhammika jīvana paikkhittanti veditabba, samenāti kāyasmādinā sucaritena etena appatikuṭṭha ya kiñci jīvitūpakaraapariyesanasagahītanti daṭṭhabba. Dhammena samena pariyiṭṭhāna upakaraṇānaanurūpaparibhogopi ettheva sagahītoti daṭṭhabbo. Sopi hi jīvika kappiyati etenāti = jīvikā kappananti na sakkā vattunti. Evamassa dhammikāna pariyesana paribhogānavasena sampādana veditabba tattha dhammena paccayapariyesana nāma pabbajitānampi tāva na sukara, pageva gahaṭṭhāna, tasmā tehi svāya Bhagavatā:-

Sig
ālovādakādīhi suttantehi hitesinā,
Ubholokajay
āyeti paipatti pakāsitā.

Gaha
ṭṭhāna patiṭṭhāya tattha dhammena paccayā,
Phasitabb
ā tathātesa tesamijjhanti dhammato.

Bhagavat
āhi-cattāro kammakilesā pahātabbā catuhi hānehi pāpa kamma na kātabbachabhogāna apāyamukhānī vajjetabbānī cattāro amittā parivajjitabbā cattāro mittā sevitabbā cha disā paicchādetabbāti gharāvāsa samāvasantāna kulaputtāna ihaloka paralokasakhātesu vīsu lokesu daṇḍaduggatibhayādīna vijayanato ubholokavijayā nāma paipadā desitā. Tattha cattāro kammakilesāti pāṇātipātādayo vutta heta-”katamassa cattāro kammakilesā pahīnā honti pāṇātipāto kho gahapatiputta kammakileso adinnādāna

 

[SL Page 088] [\x 88/]

Kammakileso k
āmesu micchācāro kammakileso musāvādo kammakileso imassa cattāro kammakilesā pahīnā hontī”ti, tattha kammameva kilissanti etehi sattāti vā kilesa sampayuttā vā kammakilesā, surāpāna apāyamukhabhāvena parato vattukāmatāya kammakilesadesana na āropitanti veditabba, tampi upāsakāna akaraṇīyattā vuttalakkhaayogatova vattabbamevāti. Catuhi hānehīti chandādi catupāpakaraehi, vutta heta-”katamehi catuhi hānehi pāpa kamma karoti chandāgati gacchanto pāpakamma karoti dosāgati gacchanto pāpa kamma karoti bhayāgati gacchanto pāpakamma karoti mohāgati gacchanto pāpa kamma karotī”ti tattha yo aya me mitto vā sandiṭṭho vā ñātako vā lañcha pana me detīti chandādivasena asāmika sāmika karoti aya chandāgati gacchanto pāpa kamma karoti nāma, yo aya me verīti pakativeravasena vā ta khaṇānuppannakodhavasena vā asāmika sāmika karoti ayadosāgati gacchanto pāpa kamma karoti nāma. Yo pana-aya rājavallabho vā visamanissito vā anatthampi me kareyyāti bhīto assāmika sāmika karoti aya bhayāgatigacchanto pāpa kamma karoti nāma, yopana-mandattā momūhattā ya vā ta vā vatvā asāmika sāmika karoti aya mohāgati gacchanto pāpa kamma karoti nāma. Tathā kiñci bhājento aya me sandiṭṭho vā sambhatto vāti pemavasena atireka deti aya me verīti dosavasena ūnaka deti aya imasmi adīyamāne mayha anatthampi kareyyāti bhīto kassaci atireka deti mo mūhattā dinnā dinna ajānanto kassaci ūnakakassaci adhika deti so catubbidhopi yathākkamena chandāgatiādīni gacchanto pāpa kammakaroti nāma. Yopana:-

“Chand
ā dosā bhayā mohā yo dhamma ativattati
Nih
īyati tassa yaso kālapakkheva candimā”ti.

Bhagavat
ā vuttavacana manussaranto pakatimajjhattatāya vā imāni cattāri pāpakaraṇāni parivajjeti so catuhi hānehi pāpa kamma na karotīti veditabba vuttaheta-”yato kho gahapatiputta ariyasāvako neva chandāgati gacchati na dosā gati gacchati na bhayāgatigacchati na mohāgati gacchati imehi

[SL Page 089] [\x 89/]

Catuhi
hānehi pāpa kamma na karotī”ti. Tasseva catuhi hānehi pāpa kammaakarontassa hiraññasuvaṇṇadāsidāsamittāmaccādīna phutighosassavasena vuddhieva ākakhītabbā, no parihāni vutta heta:-
“Chand
ā dosā bhayā mohā yo dhamma nātivattati,
Āp
ūrati tassa yaso sukkapakkheva candimā”tī.

Cha ca bhog
āna apāyamukhāniti ettha surāmerayamajjapamādaṭṭhānānuyogādīni apāyamukhānināma. Vuttaheta-”surāmerayamajjapamādaṭṭhānānuyogo kho gahapatiputta bhogāna apāyamukha vikālavisikhācariyānuyogo bhogāna apāyamukhasamajjābhicaraa bhogāna apāyamukha jūtappamādaṭṭhānānuyogo bhogānaapāyamukha pāpamittānuyogo bhogāna apāyamukha ālasiyānuyogo bhogānaapāyamukha”ti. Tattha na Bhagavā etāni majjapamādaṭṭhānānuyogādīni sattānasukhapaibāhanatthāya parivajjesi mahākāruikatāya pana tadanuyogavasena ta hetuke ādīnave disvā tato satte mocetukāmo parivajjesi. Vuttaheta:-

“Cha kho me gahapatiputta
ādīnavā surāmeraya majpapamādaṭṭhānānuyoge-sandiṭṭhikā dhanañjāni kalahappavaḍḍhanī rogāna āyatana akittisajananī kopīna nidasanī paññāya dubbalī karaṇītveva chaṭṭha pada bhavati ime kho gahapatiputta cha ādīnavā surāmerayamajjapamādaṭṭhānānuyoge, cha kho me gahapatiputta ādīnavā vikālavisikhācariyānuyoge-attāpissa agutto arakkhito hoti puttadāropissa agutto arakkhito hoti sāpateyyampissa agutta arakkhita hoti sakiyo ca hoti pāpakesu hānesu abhūtavacana tasmi rūhati bahunnañca dukkhadhammāna purakkhato hoti. Ime kho gahapatiputta cha ādīnavā vikālavisikhācariyānuyoge. Cha kho me gahapatiputta ādīnavā samajjābhicarae-kva nacca kva gīta kva vādita kva akkhāta kva pāṇissara kva kumbhathūnanti, ime kho gahapatiputta cha ādīnavā samajjābhicarae. Cha khome gahapatiputta ādīnavā jūtappamādaṭṭhānānuyoge-jaya vera pasavati, jito cittamanusocati, sandiṭṭhikā dhanañjāni, sabhāgatassa vacana na rūhati mittāmaccesu paribhūto hoti,
āvāhavivāhakāna apatthito hoti akkhadhutto

[SL Page 090] [\x 90/]

Purisapuggalo n
āla dārābharaṇāyāti, ime kho gahapatiputta cha ādīnavā jūtappamādaṭṭhānānuyoge cha khome gahapatiputta ādīnavā pāpamittānuyoge-ye dhuttā ye soṇḍā ye pipāsā ye nekatikā ye vañcanikā ye sāhasikā tyassa mittāhonti te sahāyā, ime kho gahapatiputta cha ādīnavā pāpamittānuyoge. Cha khome gahapatiputta ādīnavā ālasiyānuyoge-atisītanti kamma na karoti atiuhanti kamma na karoti atisāyanti kammana karoti atipātoti kamma na karoti atichātosmīti kamma na karoti atidhātosmīti kamma na karoti, tassa eva kiccāpadesabahulassa viharato anuppannāceva bhogā na uppajjanti uppannā ca bhogā parikkhaya gacchanti, ime kho gahapatiputta cha ādīnavā ālasiyānuyoge”ti.

Tattha majjapam
ādaṭṭhānānuyogassa ādīnavaniddese-”sadiṭṭhikā”ti saya daṭṭhabbā saya passitabbāti attho, “dhanañjānī”ti dhanahāni, surāpānadhuttā purisapuggalā surāpānahetu. Api sakaabhārehi vahitabbāni hiraññasuvaṇṇāni katipāheneva parikkhayapāpenti, eva sandiṭṭhikā dhanañjāni, “kalahappavaḍḍhanī”ti vācākalahassa ca hatthaparāmāsakāyakalahassa ca vaḍḍhanī, rogāna āyatananti” tesa tesaakkhirogādīna rogāna khetta, “akittisajananī”ti sura pivitvā hi mātarampi paharati pitarampi bahu avattabba vadati akātabba karoti tena garahampi daṇḍampi hatthapādādicchedampi pāpuantā ihalokepi paralokepi akitti pāpuanti, iti tesa sā surā akittisañjananī nāma hoti, “kopīna nidasanī”ti guyhaṭṭhānampi vicariyamāna hiri kopeti vināseti tasmā ke pīnanti vuccati, surāmadamattā hi aga vicaritvā vicaranti, tena tesa sā surā kopīnassa nidasanato kopīna nidasanīti vuccati, “paññāya dubbalī karaṇī”ti kammassakatapaññā dubbala karoti.

Vik
ālavisikhācariyānuyogassa ādīnavaniddese-”attāpissa agutto hoti arakkhito”ti avelāya caranto hi khānukaṇṭakādīni akkamati, ahināpi yakkhādīhipi samāgacchati. Ta taṃ ṭhāna gacchatīti ñatvā verinopi ta nilīyitvā gahanti vā hananti vā, eva attāpissa agutto hoti arakkhito, puttadārāpi amhāka pitā amhāka sāmiratti carati kimaga pana

[SL Page 091] [\x 91/]

Mayanti, itissa puttadh
ītaropi bhariyāpi bahi patthana katvā ratti carantā anayavyasanapāpuanti, eva puttadāropissa agutto arakkhito hoti. “Sāpateyya”ti tassasaputtadāraparijanassa ratticaraabhāva ñatvā corā suñña geha pavisitvā ya icchanti ta haranti, eva sāpateyyampissa agutta arakkhita hoti. Sakiyo ca hotī”ti. Aññehi katapāpakammesupi iminā kata bhavissatīti sakitabbo hoti, yassa yassa gharadvārena yāti tattha ya aññena corakamma paradārikakamma vā kata ta iminā katanti vutte abhūta asantampi tassa rūhati patiṭṭhati. “Bahunnañca dukkhadhammānanti” ya ettakadukkha domanassanti vattu na sakkā aññasmi puggale asati ta sabba vikālacārimhāti āharitabba hoti iti so bahunna dukkhadhammāna purakkhato puregāmī hotīti.

Samajj
ābhicaraassa ādīnavaniddese-”kva naccanti” kasmi hāne naanāṭakādinaccaatthīti pucchitvā yasmi gāve vā nigame vā ta atthi tattha gantabba hoti tassa naccadassana gamissāmīti ajja vatthamālāgandhādīni paiyādentasseva sakaladivasakammacchedo hoti naccadassanena ekāhampi dvigatīhampi tattheva hoti atha vuṭṭhisampatti ādīni labhitvāpi vappādikāle vappādīni akarontassa anuppannabhogā nuppajjanti, tassa bahigatabhāva ñatvā anārakkhe gehe corā ya icchanti ta karonti tenassa uppannāpi bhogā vinassanti. “Kva gītanti” ādisupi esevanayo. Tattha “gītanti” padagata saragata tālagata avadhānagatanti gandhabbasatthavihita aññampi gītanti veditabba, “vāditanti” vīṇāveumurajāki vādana,”akkhānanti” bhāratarāmāyanādi akkhāna, “pāṇissaranti” kasatāla pāṇitālanti vadanti. “Kumbhathūnanti” caturassara ammaatāla, rukkhasāradantādisu yena kenaci caturassara ammaatāla katvā ta catusu passesu cammena onaitvā katavādita kaabherisaddoti keci.

J
ūtappamādaṭṭhānānuyogassa ādīnavaniddese-”jayanti”jūta jinanto, “veranti” jitena
ke
ikapurisena jayanimitta attano upari vera virodha pasavati, jita mayāti hi
parisamajjhe parassa s
āṭaka vehana vā gahāti, so parisamajjhe

[SL Page 092] [\x 92/]

Me avam
āna karosi hotu sikkhāpessāminanti tattha vera bandhati eva jinanto verapasavati, “jito”ti aññena jito samāno, ya tena tassa veṭṭhana vā sāṭako vā añña vā pana hiraññasuvaṇṇādicitta gahita ta anusocati-ahosi vata me ta vata me natthīti tappaccayā socati, eva jito cittamanusocati. “Sabhāgatassa vacana na rūhatī”ti vinicchayaṭṭhāne sakkhipuṭṭhassa yato vacana nappatiṭṭhāti, aya akkhasoṇḍo jūtakaro māssa vacana gahitthāti vattabbo bhavissati. “Mittāmaccāna paribhūto hotī”ti ta hi mittāmaccā eva vadanti-samma tvampi nāma kulaputto jūtakaro chinnabhinnako hutvā vicarasi na te ida jātigottāna anurūpa ito paṭṭhāya mā eva kareyyāsīti, so eva vuttopi tesa vacana na karoti, tato tena saddhi na ekato tiṭṭhanti na nisīdanti, tassakāraṇā sakkhipuṭṭhāpi na kathenti eva mittāmaccāna paribhūto hoti. “Āvāhavihāhakānanti” āvahakā nāma-ye tassa gharato dārika gahetukāmā, vivāhaka nāma-ye tassa gehe dārikadātukāmā, “apatthito hotī”ti anicchito hoti, “nāla dārābharaṇāyā”ti dārābharaatthāya na samattho, etassa gehe dārikā dinnāpi etassa gehato ānītāpi amhehi eva positabbā bhavissatīti.

P
āpamittānuyogassa ādīnavaniddeso-”ye dhuttā”ti akkhadhuttā, “soṇḍā”ti itthi soṇḍā bhattasoṇḍā pūvasoṇḍā mūlakasoṇḍā, “pipāsā”ti pānasoṇḍā, “nekatikā”ti patirūpakena vañcanakā, “vañcanikā”ti sammukhā vañcanakā “sāhasikā”ti ekagārikādi sāhasikakammakārino, “tyassamittāhontī”ti te assa mittā honti aññehi sappurisehi saddhina ramati gandhamālādīhi alakaritvā carasayana āropitasūkaro gūthakūpamiva te pāpamitteyeva upasakamati tasmā diṭṭheva dhamme samparāyañca bahu anatthanigacchati.

Ālasiy
ānuyogassa ādīnavaniddese-”atisītanti kamma na karotī”ti manussehi kālasseya vuṭṭhāya ehi amho kammanta gacchāmāti vutto atisīta tāva aṭṭhini bhijjanti gacchatha tumhe pacchā jānissāmīti aggi tappento nisīdati te gantvā kamma karonti itarassa kamma parihāyati. Atiuhanti ādisupi esevanayo.

[SL Page 093] [\x 93/]

Catt
āro amittāti aññadatthuharādayo cattāro vutta heta:-”cattāro me gahapati putta amittā mittapatirūpakā veditabbā aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako veditabbo apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo”ti. Tattha “aññadatthuharo”ti sayatucchahattho āgantvā ekasena ya kiñci haratiyeva. “Vacīparamo”ti vacanamatteneva dāyako viya hoti vācā eva etassa paramā na kammanti vacīparamo “anuppiyabhāṇī”ti anuppiya bhaati. “Apāyasahāyo”ti bhogā yehi surāpānādīhi apāyanti vigacchanti tesu bhogāna apāyesu sahāyo hoti, ete pana cattāro pacceka catuhi kāraehi mittapatirūpakāti veditabbā, vuttaheta:-

“A
ññadatthu haro hoti appena bahumicchati,
Bhayassa kicca
karoti 1 sevati attakāraṇāti”2

Imehi kho gahapatiputta catuhi
hānehi aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabboti. Atītena paisantharati anāgatena paisantharati niratthakena sagahāti paccuppantesu kiccesu vyasana dasseti imehi kho gahapatiputta catuhi hānehi vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo. Pāpakampikassa anujānāti kalyāṇampissa anujānāti sammukhāssa vaṇṇa bhāsati parammukhāssa avaṇṇa bhāsati imehi kho gahapatiputta catuhi hānehi anuppiyabhānī amitto mittapatirūpako veditabbo.
Sur
āmerayamajjapamādaṭṭhānānuyogesahāyo hoti vikāla visikhācariyānuyoge sahāyo hoti samajjābhicarae sahāyo hoti jūtappamādaṭṭhānānuyoge

 

1 Na karoti, pakaroti.

 

2 Atthakāraṇā

 

[SL Page 094] [\x 94/]

Sah
āyo hoti imehi kho gahapatiputta catuhi hānehi apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo.

Tattha “a
ññadatthuharo hotī”ti ekasena hārako hoti sahāyassa geha rittahattho āgantvā nivatthasāṭakādīna vaṇṇa bhāsati so ativiya tva samma imassa vaṇṇa bhāsatīti añña nivāsetvā ta deti “appena bahumicchatī”ti ya kiñci appaka katvā tassa santikā bahu pattheti. “Bhayassa kicca karotī”ti attano bhaye uppanne tassa dāso viya hutvā tata kicca karoti saya sabbadā na karoti bhaye uppanne karoti na pemenāti.
“Sevatiattak
āraṇā”ti mittasanthavavasena na sevati attano atthameva paccāsisanto sevati bhayassa kiccakārī anatthaparihārattha sevati aya vaḍḍhi atthanti ayametesa dvinnaviseso.

Vac
īparamaniddese-”atītena paisantharatī”ti sahāye āgate hiyyo vā pare vā na āgatoti amhāka imasmi vāre sassa atīva nipphanna bahūni sāliyabījādini hapetvā maggaolokentā nisīdimha ajja pana sabba khīṇanti eva atītena sagahāti. “Anāgatenā”ti imasmi vāre amhākasassa manāpa bhavissati phalabhārabharitā sāriādayo sassa sagahe kate tumhāka sagaha kātu samatthā bhavissāmāti eva anāgatena sagahāti.
“Niratthaken
ā”ti hatthikkhandhe vā assapīṭṭhe vā nisinno ehi bho idha nisīdāti vadati manāpa sāṭaka nivāsetvā sahāyakassa me anucchaviko añña pana mayha natthīti vadati eva niratthakena sagahāti nāma “paccuppannesu kiccesu vyasana dassetī”ti sakaena me atthoti vutte cakkamassa bhinna akkho bhinnoti ādīni vadati.

Anuppiyabh
āṇīniddese-”pāpakampissa anujānātī” ti pāṇātipātādisu ya kiñci karomāti vutte sādhu samma karomāti anujānāti. “Kalyāṇampissa anujānātī”ti sahāyena desakāla

[SL Page 095] [\x 95/]

Asallakkhetv
ā kalyāṇa karomāti vutte tassa tato uppajjanavirodhādika sallakkhetvā tajānatto eva sādhu samma karomāti anujānāti. “Sammukhāssa vaṇṇa bhāsatī”ti sahāyassa santike eva assa ācāragocarabāhusaccadīpaṭībaddha vaṇṇa bhāsati, “parammukhāssa avaṇṇa bhāsatī”ti parammukhe tena kata kiñci gūhitabba añña vā tassa aguasampakāsento avaṇṇameva bhaati.

Ap
āyasahāyaniddese-”majjapamādaṭṭhāne sahāyo hotī”ti asukaṭṭhāne sura pivanti ehi tattha gacchāmāti vutte sādhūti vuṭṭhahati, esanayo sabbattha. Ete pana cattāro amittā attahitakāmena ārakāva parivajjitabbā. Vutta heta:-

“Ete amitte catt
āro iti viññāya paṇḍito,
Ārak
ā parivajjeyya magga paibhaya yathā”ti.

“Catt
āro mittā”ti upakāramittādayo. Vutta heta-”cattāro me gahapatiputta mittā suhadā veditabbā-upakāro mitto suhado veditabbo samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo atthakkhāyi mitto sudaho veditabbo anukampako mitto suhado veditabbo”ti.

Tattha “suyad
ā”ti sundarahadayā, pemasampattivasena bhaddacittā, etepi pacceka catuhi kāraehi suhadāti veditabbā. Vutta heta-”catuhi kho gahapatiputta hānehi upakāro mitto suhado veditabbo-pamatta rakkhati bhītassa saraa hoti pamattassa sāpateyya rakkhati uppannesu kiccakaraṇīyesu taddigua bhogamanuppādeti imehi kho gahapatiputta catuhi hānehi upakāro mitto suhado veditabbo. Catuhi kho gahapatiputta hānehi samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo-guyhamassa ācikkhatī guyhamassa pariguyhati āpadāsu na vijahani jīvitampissa atthāya

[SL Page 096] [\x 96/]

Pariccatta
hoti imehi kho gahapatiputta catuhi hānehi samānadukkho mitto suhado veditabbo. Catuhi kho gahapatiputta hānehi atthakkhāyī mitto suhado veditabbo-pāpā nivāreti kalyāṇe niveseti assuta sāceti saggassa magga ācikkhati imehi kho gahapatiputta catuhi hānehi atthakkha yī mitto suhado veditabbo. Catuhi kho gahapatiputta hānehi anukampako mitto suhado veditabbo-abhavenassa na nandati bhavenassa nandati avaṇṇabhaamāna nivāreti vaṇṇa bhaamāna pasasati, imehi kho gahapatiputta catuhi hānehi anukampako mitto suhado veditabbo”ti.

Upak
āramittaniddese-”pamatta rakkhatī”ti majja pivitvā gāmamajjhe vā gāmadvāre vā magge vā nippanna disvā eva nipannassa kocideva nivāsanapārupanampi gaheyyāti samīpe nisīditvā pabuddhakāle gahetvā gacchati. “Pamattassa sāpateyyanti” sahāyo bahi gato vā hoti sura pivitvā matto geha anārakkha kocideva yakiñci citta hareyyāti geha pavisitvā tassa dhana rakkhati. “Bhītassā”ti kismicideva bhaye uppanne mā bhāyi mādise sahāye hite ki bhāyatīti ta bhaya haranto paisaraa hoti “taddiguabhoganti” kiccakaraṇīye uppanne sahāya attano santika āgata disvā vadati kasmā āgatosīti rājakule kamma atthi ki laddhu vaṭṭatīti eko kahāpanoti, nagare kammanāma ekakahāpanena na nipphajjati dve gahāti, eva yattaka vadati tato digua deti.
Sam
ānasukhadukkhamittaniddese-”guyhamassa ācikkhatī”ti. Attano guyha nigūhituyuttakatha aññassa akathetvā tasseva ācikkhati. “Guyhamassa pariguyhatī”ti tena kathitaniguhitu yutta katha yathā aññe na jānanti eva rakkhatī. “Āpadāsu na vijahatī”ti uppanne bhaye na pariccajati. “Jīvitampissa atthāyā”ti attano jīvitampitassa sahāyassa atthāya pariccattameva hoti jīvita agaetvāpi tassa kicca karotiyeva,

[SL Page 097] [\x 97/]

Atthakkh
āyī mittaniddese-”pāpā nivāretī”ti amhesu passantesu tva eva kātu na labhasi pañcaverāni dasaakusalakamma pathe mā karohīti nivāreti. “Kalyāṇe nivesetī”ti kalyāṇakamme tīsu saraesu pañcasu vā sīlesu dasakusalakammapathesu vattassu dānadehi puñña karohi dhamma suṇāhīti eva kalyāṇe niyojeti. “Assuta sācetī”ti assutapubba sukhumanipua sāceti. “Saggassa magga”nti ima kamma katvā sagge nibbattatīti eva saggamagga ācikkhati.

Anukampamittaniddese- “abhavenassa na nandat
ī”ti tassa abhavena avaḍḍhiyā puttadārassa vā parijanassa vā tathārūpa pārijuñña disvā vā sutvā vā na nandati anattamano hoti. “Bhavenā”ti vaḍḍhiyā tathārūpamassa sassādi sampatti vā issariya pailābha disvā vā sutvā vā nandati attamano hoti. “Avaṇṇa bhaamāna nivāretī”ti asuko virūpo na pāsādiko dujjāto dussīloti vā vutte mā eva bhai rūpavā ca so pāsādiko ca sujāto ca sīlasampannocāti ādivacanehi para attano sahāyassa avaṇṇabhaamānanivāreti. “Vaṇṇa bhaamāna pasasatī”ti asuko rūpavā pāsādiko sujāto sīlasampannoti vutte aho suṭṭhu vadati subhāsita tayā evameta esapuriso rūpavā pāsādiko sujāto silasampantoti eva attano sahāyassa para vaṇṇa bhaamānapasasati. “Chadisā”ti:-

M
ātā pitā disā pubbā ācariyā dakkhiṇā disā,
Puttad
ārā disā pacchā mittāmaccā ca uttarā.
D
āsakammakarā heṭṭhā uddha samaabrāhmaṇā,
Et
ā disā namasseyya alamattho kule gihī”ti.

Vutt
ā chadisā. Ettha ca mātāpitaro pubbūpakāritāya puratthimādisāti veditabbā. Ācariyā dakkhieyyatāya dakkhiṇādisāti, puttadārā piṭṭhito anubandhana vasena pacchimādisāti, mittāmaccā-yasmā so mittā macce nissāya te te dukkhavisese uttarati tasmā uttarādisāti, dāsakammakarā pādamūle tiṭṭhanavasena heṭṭhimādisāti, samaabrāhmaṇā guehi upari hitabhāvena uparimādisāti veditabbāti.

[SL Page 098] [\x 98/]

Et
ā pana chadisā paicchādentena puttena tāva mātāpitaro puratthimādisā pañcahi hānehi paccupaṭṭhātabbā, vutta heta-”bhato ne bharissāmi kicca nesa karissāmi kulavasapaṭṭhapessāmi dāyajja paipajjāmi athavā pana petāna kālakatāna dakkhiaanuppadassāmī”ti. Eva paccupaṭṭhitāhi mātāpitaro pañcahi hānehi putta anukampanti yathāha-”pāpā nivārenti kalyāṇe nivesenti sippa sikkhāpenti patirūpena dārena sayojenti samaye dāyajja nīyyādentī”ti. Pañcahi hānehi antevāsinā ācariyā dakkhiṇādisā paccupaṭṭhātabbā. Vutta heta-”uṭṭhānena upaṭṭhānena sussūsāya pāricariyāya sakkaccasippapaiggahaenā”ti. Eva paccupaṭṭhitāhi ācariyā antevāsika pañcahihānehi anukampanti. Yathāha- “suvinīta vinenti suggahīta gāhāpenti sabbasippasutasamakkhāyino bhavanti mittā maccesu parivedenti disāsu parittānakarontī”ti pañcahi hānehi sāmikena pacchimādisā bhariyā paccupaṭṭhātabbā-
“samm
ānanāya anavamānanāya anaticariyāya issariyavossaggena alakārānuppadānenā”ti eva paccupaṭṭhitāhi bhariyā pañcahi hānehi sāmika anukampanti. Yathāha-
“susa
vihitakammantā ca hoti susagahītaparijanā ca anaticāriṇī ca sambhatañca
anurakkhati dakkh
ā ca hoti analasā sabbakiccesū”ti pañcahi hānehi kulaputtena uttarādisā mittāmaccā paccupaṭṭhātabbā. Vuttaheta- “dānena veyyāvaccena atthacariyāya samānattatāya avisavādanatāyā”ti eva paccupaṭṭhitāhi mittāmaccā pañcahi hānehi kulaputta anukampanti- “pamatta rakkhanti pamattassa sāpateyya rakkhanti bhītassa saraa honti āpadāsu na vijahanti aparapajācassa paripūjentī”ti pañcahi hānehi ayirakena heṭṭhimādisā dāsakammakarā paccupaṭṭhātabbā. Vuttaheta-”yathābalakammantasavidhānena bhattavetanānuppadānena gilānupaṭṭhānena acchariyāna rasānasavibhāgena samaye vossaggenā”ti. Eva paccupaṭṭhitāhi dāsakammakarā pañcahi hānehi ayiraka anukampanti, yathāha- “pubbuṭṭhāyino ca honti pacchāni pātino ca dinnadāyino ca sukatakammakārakā ca kittivaṇṇaharācā”ti pañcahi hānehi kulaputtena uparimādisā samaabrāhmaṇā paccupaṭṭhātabbā, vuttaheta-”mettena

[SL Page 099] [\x 99/]

K
āyakammena mettena vacīkammena mettena manokammena anāvaadvāratāya āmisānuppadānenā”ti. Eva paccupaṭṭhitā hi samaabrāhmaṇā chahi hānehi kulaputtaanukampanti. Yathāha-”pāpā nivārenti kalyāṇe nivesenti kalyāṇena manasā anukampanti assuta sāventi suta pariyodapenti saggassa magga ācikkhantī”ti eva paipajjantena etādisā paicchāditā nāma honti. Vutta heta- “evamassa esā puratthimādisā paicchannā hoti khemā appaibhayā”ti ādi.

Tattha puratthim
ādisā niddese-”bhato ne bharissāmī”ti aha mātāpitūhi thañña pāyetvā hatthapāde vaḍḍhetvā mukhena sighānika apanetvā nahāpetvā maṇḍetvā bhato bharito jaggito svāha ajja te mahallake pādadhona nahāpana yāgubhattadānādīhi bharissāmi.
“Kicca
nesa karissāmī”ti aha attano kicca hapetvā mātāpitunna rājakulādisu uppanna kicca gantvā 1 karissāmi “kulavasa hapessāmī”ti mātāpitunna santakakhettavatthuhiraññasuvaṇṇādi avināsetvā rakkhanto kulavasa hapessāmi “dāyajjapaipajjāmī”ti mātāpitaro attano ovāde avattamāne micchāpaipanne dārake vinicchayavatvā aputtake karonti te dāyajjārahā na honti ovāde vattamāne pana kulasantakassa sāmike karonti aha eva vattamāno dāyajja paipajjāmi. “Dakkhia anuppadassāmī”ti tesapattidāna katvā tatiyadivasādito paṭṭhāya dāna anuppadassāmīti, “pāpā nivārentī”ti pāṇātipātādīna diṭṭhadhammikasamparāyika ādīnava vatvā tāta mā evarūpa karīti nivārenti tampi garahanti. “Kalyāṇe nivesentī”ti anāthapiṇḍikoviya lacha datvāpi sīlasamādānādisu nivesenti. “Sippasikkhāpentī”ti attano ovāde hitabhāva ñatvā vasāgata muddagaanādika sippa sikkhāpenti. “Patirūpenā”ti kulasīlarūpādīhi anurūpena. “Samaye dāyajja nīyyādentī”ti samaye dhana denti, tattha niccasamayo kālasamayoti dvesamayā, niccasamaye dentā nāma uṭṭhāya samuṭṭhāya ima gaha ayate paribbayo hotu iminā kusala karohīti denti kālasamaye dentā nāma sikkhāṭhapana āvāhavivāhādi

1 Gahetvā.

[SL Page 100] [\x 100/]

Samaye denti apica pacchimak
āle maraamañcenipannassa iminā kusala karohīti dentāpi samaye denti nāma.

Dakkhi
a disāniddese-”uṭṭhānenā”ti āsanā uṭṭhānena, antevāsikena ācariya dūratova āgacchanta disvā āsanā uṭṭhāya paccugamana katvā hatthato bhaṇḍaka gahetvā āsanapaññāpetvā nisīdāpetvā vījanapādadhovana pādamakkhanāni kātabbāni, ta sandhāya vutta uṭṭhānenāti. “Upaṭṭhānenā”ti divasassa tikkhattu upaṭṭhānagamanena, sippuggahaakāle pana avassa eva gantabba hoti. “Sussūsāyā”ti saddahitvā savaena, asaddahitvā suantohi visesa nādhigacchati. “Pāricariyāyā”ti avasesakhuddakapāricariyāya, antevāsikena hi ācāriyassa pātova vuṭṭhāya mukhodaka dantakaṭṭha datvā bhattakālepi pānīya gahetvā paccupaṭṭhānādīni katvā vanditvā gantabba kiliṭṭhavatthādīni dhovitabbāni sāya nahānodaka paccupaṭṭhāpetabba aphāsukakāle upaṭṭhātabba,
pabbajiten
āpi saya antevāsikavatta kātabba ida sandhāya vutta pāricariyāyāti. “Sakkaccasippapaiggahaenā”ti sakkaccapaiggahaa nāma thoka gahetvā bahuvāre sajjhāyakaraa , edapadampi visuddhameva gahetabba. “Suvinīta vinentī”ti eva te nisīditabba eva hātabba eva khāditabba eva bhuñjitabba pāpamittā vajjetabbā kalyāṇamittā sevitabbāti eva ācāra sikkhāpenti vinenti.

“Suggah
īta gāhāpentī”ti yathā suggahīta gahāti eva atthavyañjanañca sohetvā payoga dassetvā gahāpenti. “Mittāmaccesu patiṭṭhāpentī”ti aya amhāka antevāsiko vyatto bahussuto mayā samasamo eva sallakkheyyāthāti eva gua kathetvā mittāmaccesu patiṭṭhāpenti “disāsu parittāna karontī”ti sippa sikkhāpanenevassa sabbadisāsu rakkha karonti uggahitasippohi ya ya disa gantvā sippa dasseti tattha tatthassa lābhasakkāro uppajjati so ācariyena kato nāma hoti gua kathentopissa mahājano ācariyassa pāde dhovitvā vaḍḍhita antevāsiko vatāyanti pahama ācariyasseva guakatheti brahmalokappamāṇopissa lābhasakkāro uppajjamāno ācariyassa santakova hoti.
Apica-ya


[SL Page 101] [\x 101/]

Vijja
parijapitvā gacchanta aaviya corā na passanti amanussā vā dīghajātikādayo vā na vihehenti ta sikkhāpentopi disāsu parittāna karonti, yadi so disa gato hoti tato kakhauppādetvā attano santika āgatamanusse etissa disāya amhāka antevāsiko vasati tassa ca mayhañca imasmi sippe nānākaraa natthi gacchatha tameva pucchathāti, evaantevāsika paggahantopissa tattha lābhasakkāruppattiyā parittāna karoti nāma, patiṭṭha karotīti attho, sesamettha purimanayeneva yojetabba.

Tatiyadis
āvāre-”sammānanāyā”ti devamāte tissamāteti eva sambhāvitakathā kathanena “anavamānanāyā”ti yathā dāsakammakarādayo hehetvā vihehetvā kathenti eva hiletvā vihehetvā akathanena “anaticariyāyā”ti atikkamitvā bahi aññāya itthiyā saddhi paricaranto ta aticarati nāma, tathā akaraena. “Issariyavossaggenā”ti itthiyo hi mahālatā sadisampi ābharaa labhitvā bhatta vicāretu alabhamānā anissarā honti kaacchu hatthe hapetvā tavaruciyā karohīti bhattagehe vissaṭṭhe sabba issariya vissaṭṭha nāma hoti evakaraenāti attho. “Alakārānuppadānenā”ti attano vibhavānurūpena alakāradānena. “Susavihitakammantā”ti yāgubhatta pacanakālādīni anatikkamitvā tassa tassa sādhukaraena suṭṭhu savihitakammantā. “Susagahītaparijanā”ti sammānanādīhi ca
sa
gahītaparijanā, idha parijano nāma sāmikassaceva attano ca ñātijano. “Anaticāriṇī”ti sāmika muñcitvā añña manasāpi na pattheti. “Sambhatanti” kasivaijjādīni katvā ābhatadhana. “Dakkhā ca hotī”ti yāgubhattapacanādisu chekā nipuṇā hoti. “Analasā”ti nikkosajjā yathā aññā kusītā nisinnaṭṭhāne nisinnāva honti hitaṭṭhāne ṭṭhitāva evaahutvā vipphārikena 1 cittena sabbakicca nipphādeti, sesamidhāpi purimanayeneva yojetabba.

Catutthadis
āvāre- “avisavādanatāyā” ti yassa yassa nāma gahāti ta ta avisavādetvā ida amhāka gehe

1. Avippaisārikena.

[SL Page 102] [\x 102/]

Atthi idamapi atthi ta
gahetvā gacchāhīti eva avisavādetvā dānena. “Aparapajā cassa paipūjentī”ti sahāyakassa puttadhītaro pajānāma tesa pana puttadhītaro nattupanattukāca aparapajānāma te paipūjenti keḷāyanti mamāyanti magalakālādisu tesa magalādīni karonti sesamidhāpi purimanayeneva yojetabba.

Pa
ñcamadisāvāre- “yathābala kammantasavidhānenā”ti daharehi kātabba mahallakehi mahallakehi kātabba daharehi itthīhi kātabba purisehi purisehi kātabba itthīhi akāretvā tassa tassa balānurūpeneva kammantasavidhānena. “Bhattacetanānuppadānenā”ti ayakhuddakaputto aya ekavihārīti tassa tassa anurūpa sallakkhetvā bhattadānena ceva paribbayadānenaca. “Gilānupaṭṭhānenā”ti aphāsukakāle kamma akāretvā sappāyabhesajjādīni datvā paijagganena. “Acchariyāna rasāna savibhāgenā”ti acchariye madhurarase labhitvā sabbameva akhāditvā tesampi tato savibhāgakaraena “samaye vossaggenā”ti kiccasamayena ca 1 kālasamayena ca vossajjanena, kiccasamaye vossajjananāma sakaladivasa kamma karontā kilamanti tasmā yathā na kilamanti eva vela ñatvā vissajjana kālasamaye vossajjana nāma chananakkhattakīḷādisu alakārabhaṇḍakhādanīyabhojanīyādīni datvā vissajjana. “Pubbuṭṭhāyino”ti sāmike apaibujjhanteyeva kammantagamanatthāya vuṭṭhahanasīlā honti. “Pacchānipātino”ti tasmibhuñjitvā sukhanipanne saya pacchānipajjanasīlā honti na tato puretara tattha tattha nipatitvā niddāyanti “dinnadāyino”ti ya kiñci corikāya agahetvā sāmikehi dinneyeva ādāyino. “Sukatakammakārino”ti ki etassa kammena katena na maya kiñci labhāmāti anujjhāyitvā tuṭṭhayadayā yathā ta kamma sukata hoti eva kārakā. “Kittivaṇṇaharā”ti parisamajjhe kathāya sampattāya ko amhāka sāmikehi sadiso atthi maya attano dāsabhāvampi na jānāma tesa sāmikabhāvampi na jānāma eva no anukampantīti guakathāhārakā sesamidhāpi purimanayeneva yojetabba.

1. Niccasamayena,

[SL Page 103] [\x 103/]

Cha
ṭṭhadisāvāre-”mettena kāyakammenā”ti ādisu mettacittā paccupaṭṭhapetvā katāni kāyakammādīni mettāni nāmāti vuccanti tattha bhikkhū nimantessāmīti vihāragamanadhammakaraka gahetvā udakaparissāvana piṭṭhiparīkammapādaparikammādīni karaañca metta kāyakamma nāma bhikkhu piṇḍāya paviṭṭhe disvā sakkacca yāgudetha bhatta dethāti ādivacanañceva sādhukāra datvā dhammasavaasakkaccapaisanthārakaraṇādīni ca metta vacīkamma nāma amhākakulūpagattherā averā hontu abyāpajjhāti eva cintana metta manokammanāma”anāvaadvāratāyā”ti apihitadvāratāya tattha sabbadvārāṇi vivaritvāpi sīlavantānaadāyako akārako pihitadvāro yeva sabbadvārāṇi pana pidahitvāpi tesa dāyako kārako vivaadvāroyeva nāma, iti sīlavantesu gehadvāra āgatesu santayeva natthiti avatvā dātabba eva anāvaadvāratānāma hoti. “Āmisānuppadānenā”ti purebhattabhuñjitabbaka āmisa nāma tasmā sīlavantāna yāgubhattasampadānenāti attho “kalyāṇena manasā anukampantī”ti sabbe sattā sukhī hontu arogā abyāpajjhāti evahitapharaena, apica-upaṭṭhākāna geha aññe sīlavante sabrahmacārī gahetvā pavisantāpi kalyāṇena cetasā anukampantināma, “suta pariyodapentī”ti ya tesa pakatiyā suta atthi tassa attha kathetvā kakha vinodenti tathattāya vā. Paipajjāpenti sesamidhāpi purimanayeneva yojetabba.

Evamet
ā chadisā paicchādetvā gharamāvasantena yathāhi bhamaro pupphānavaṇṇagandha ahehaya tuṇḍehi pi pakkhehipi raja āharitvā anupubbena cakkappamāṇa madhupaala karoti eva attānampi parampi apīḷetvā anupubbena dhammena samena bhogā saharitabbā. Eva sahae ca bhoge yasmā āyo nāma heṭṭhimantena vayato catugguo icchitabbo aññathā hi vayo avicchedavasena na santāneyya nivesana bhāvo ca na sambhaveyya tasmā catukoṭṭhāsa savibhajitvā ekena koṭṭhāsena bhogā bhuñjitabbā dvīhi koṭṭhāsehi kasivaijjādikamma payojetabbacatuttho pana koṭṭhāso āpadatthāya nidahitvā hapetabbo eva hi rājaaggiudakacoradukkhādīna vasena bhoge nāsiteta bhūmito uddharitvā punadeva gharāvāsa saṇṭhapetu sakkoti. Vuttaheta:-

[SL Page 104] [\x 104/]

“Catudh
ā vibhaje bhoge save mittāni ganthati
Ekena bhoge bhu
ñjeyya dvīhi kamma payojaye
Catuttha
ñca nidhāpeyya āpadāsu bhavissatī”ti.

Ettha ca kusalakara
assa visu koṭṭhāse Bhagavatā na vutto, eva hi vutte ettakeneva kusala kātabbanti Bhagavatā paricchedo kato nāma siyā, tathā ca puññakammakarae sahussāhitattāpi teneva kātu maññeyyu pageva mandā, kiñci akkhātāropi bhaveyyu-
Bhagav
ā saya bodhisattakāle deyyadhammassa matta nāma na aññāsi attano asesetvā yācakānayeva adāsi eka cakkhu yācito dvepi cakkhūni uppāṭetvā adāsi ucchukalāpo viya yantake nippīḷiyamāno lohitampi aggimajjha vā pavisitvā sakalampi attabhāvatesayeva pariccāgamakāsi idāni sabbaññutabuddho samāno ettakena puñña kātabbanti paricchindati deyyadhammapariccāgo ca mahānisaso aññesa vā attano vā pariccāgamahantatta sabbaññuta ñāṇādhigama vā nābhinandatiti. Tasmā yathāvibhavasaddhānurūpa catuhi ekena vā koṭṭhāsena puññakaraamicchanto Bhagavā tadatthāya visu koṭṭhāsa anuddharitvā catudhā bhoge vibhajīti veditabba. Aṭṭhakathācariyā pana bhuñjitabbakoṭṭhāsato bhikkhunampi kapaaddhikavanibbakādīnampi dāna dātabbanti vadanti. Ta ādikammikassa dānapaipattiya otāraatthāyāti veditabba. Otiṇṇo hi kamena so viya Bhagavā attane, masalohitampi dātu samattho bhaveyyāti.

So eva
ñca veditabbo-yā itthi sāmike anukampāya sayanaṭṭhānato pahama uṭṭhahitvā parijane kammante yojeti gehagana sammajjāpeti khīradohanādi karoti yathā sāmikassa mana vaḍḍhati tathā paipajjati hadayagamena vacanena sāmika pucchitvā nahānodakādi sampādeti sāyahe ca gehe bhuñjantāna sabbesa bhojana dāpetvā ye aladdha bhojanā tesampi bhojana sampādetvā vajagatāna gunnampi āgatānāgate pucchitvā dvārakoṭṭhakādisu rakkhā vidhāna kāretvā kuñcikāmuddike āharāpetvā aguttaṭṭhāne hapitāni bhaṇḍāni guttaṭṭhāne hapāpetvā punadivase pātova idañcidañca kātabbanti vicāretvā paccāsayati.

[SL Page 105] [\x 105/]

S
āmikassa ca tassa mātāpitunnañca samaabrāhmaṇānañca sakkāra garukāra karoti
āgatāgatāna āsana paññāpetvā pādadhovanādi kāretvā bhojana dāpeti, sāmikassa suttakantanādisu dakkhā gahitagahita analasāva sayañca karoti parijanehi kātabba tehi kārāpeti, sāmino dāsidāsesu ete sakaladivasabhāga kammāni karonti ete pubbahe ete sāyaheti jānitvā gilānānañca tesa balābala jānitvā bhesajjayojanādīhi sagahāti sāmikena sañcitāni dhanadhaññāni surakkhita katvā hapeti dhuttīcorīsurālolā na hoti saraasīle patiṭṭhitā hoti amaccharī hutvā dānasavibhāgaratā hoti, imehi dhammehi samannāgatā sā itthi manāpakāyikāna devāna santike uppajjati. Tena vutta Bhagavatā anuruddhattherassa-”imehi kho anuruddha aṭṭhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇāmanāpakāyikāna devāna sahavyata uppajjantī”ti ādi. Manāpa kāyikādevā nāma nimmānaratīdevaloke icchiticchitāni vaṇṇarasasukhāni pailabhantā devā. Apica-

Y
ā pana akkodhanā hoti sā abhirūpā hoti, yā dāna deti sā mahābhogā hoti, yā issāvamānana karoti sā ānubhāvasampannāhoti, parivārasampannā ca, ta kathanti ce-ekasmi samaye mallikādevī jetavana gantvā sammāsambuddha vanditvā ekamanta nisinnā cattāro pañhe pucchi- “bhante imasmi loke ekaccā itthiyo dubbaṇṇā honti daliddā honti appesakkhā honti. Ekaccā virūpā honti bhogasampannā honti aḍḍhā honti mahesakkhā honti. Ekaccā abhirūpā honti daliddā honti appesakkhā honti, ekaccā abhirūpā honti aḍḍhā honti mahesakkhā honti, tāsa tathābhāvāya kāraa kinti? Ta sutvā Bhagavā- “mallike imasmi loke yā itthi kodhabahulā samaabrāhmaṇāna annapānadānādīhi upaṭṭhāna na karoti paralābhasakkāre issāvamāna karoti sā ito cutā manussattabhāva pailabhitvā virūpā hoti daliddā hoti appesakkhā hoti, yā kodhabahulā hoti dāna deti issāvamāna na karoti sā uppannuppannaṭṭhāne virūpā hoti dhanavatī hoti mahesakkhā hoti. Yā kodha na karoti dāna na deti issāva

[SL Page 106] [\x 106/]

M
āna na karoti sā uppannuppannaṭṭhāne abhirūpā hoti daliddā hoti mahesakkhā hoti, yā kodha na karoti samaabrāhmaṇāna annapāṇādīhi upaṭṭhāti paralābhasakkāre issāvamāna na karoti sā uppannuppannaṭṭhāne abhirūpā hoti aḍḍhā hoti mahesakkhā hotī”ti āha. Ta sutvā mallikādevī-bhante aha atītajātiya kodhabahulā ahosi nukho idāni dubbaṇṇā ahosi samaabrāhmaṇāna annapānādīhi upaṭṭhānamakāsi nukho tasmā mahā bhogā ahosi paralābhasakkāresu issāvamāna na akāsi nukho idāni mahesakkhā ahosinti imasmi rājakule khattiya brāhmaagahapatikaññāna sabbesa hi issariyādhipacca kāremi, bhante ajjapaṭṭhāya kodha na karomi samaabrāhmaṇānaannapānādīhi upaṭṭhāna karomi paralābhasakkāre issāvamānampi na karomīti vatvā vanditvā saraa gatā.

Tasm
ā akkodhanā abhirūpā honti dinnadānā aḍḍhā mahaddhanā honti issāvamānaakarontiyo ānubhāvasampannā parivārasampannā ca honti. Evamiminā ubho lokavijayāya paipattikkamena aññena vā Buddhāppatikuṭṭhena sammājīvassa sampādana veditabba.

Phalato k
āmasugatiya paisandhikāle pavatte ca yathāraha aṭṭhakāmāvacara mahāvipākāni aṭṭha ahetukavipākānīti soasavidha sammājīvassa phalaveditabbanti.

Ānisa
sato parūpavādavadabandhanādīna diṭṭhadhammikāna samparāyikānañca duggati dukkhānamabhāvo iṭṭhasammatāna rūpādīna pailābhoti evamādiko tassāti saso veditebbā.

Sa
kilesato mahicchatā asallekhavihāritā abhirikatā anottappatāti evamādayo tassa sakilesā veditabbā.

Vod
ānato appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā pavivekatāti evamādayo tassa vodānāti veditabbā.

Iti evam
ādīhi sammāpaipattīhi ājīva parisodhentehi upāsakopāsikajanehi “pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato upāsako upāsaka caṇḍālo ca hoti upāsakamalañca

[SL Page 107] [\x 107/]

Up
āsakapatikiṭṭhoca, katamehi pañcahi-assaddho hoti dussīlo hoti kotūhala magaliko ca hoti magala pacceti no kamma ito ca bahiddhā dakkhieyya gavesati tattha ca pubbakāra karotī”ti evamāgata ājīvavipatti pahāya, “pañcahime bhikkhave dhammehi samannāgato upāsako upāsakaratanañca hoti upāsakapadumañca hoti upāsakapuṇḍarīko ca hoti katamehi pañcahi- saddho hoti sīlavā hoti akotūhalamagaliko hoti kamma pacceti no magala na ito ca bahiddhā dakkhieyya gavesati idha ca pubbakāra karotī”ti evamāgato upāsakaratanādibhāvo pāpui tabboti. Ettāvatā yampana vutta”pañca vaijjā pahāya dhammena samena jīvika kappentehi upāsakaratanādibhāva patvātī”ti tasabbathā pakāsita hoti.

Eva
so muni lokadhammakusalo lokekadīpo jino
Satt
āna ubhayatthasādhakamida sasāsi sammā vidhi,
Icchanto sivama
ñjasañca vibhava te lokato sambhava
P
ūretu na mati kareyya matimā ko ta budho bhūtaleti.

Iti abhinavas
ādhujanapāmojjatthāya kate upāsaka janā lakāre ājīva niddesonāma Catuttho paricchedo Idāni “dasapuññakiriyavatthūni pūrentehī”ti ettha dasapuññakiriyavatthūni nāma dānasīlabhāvanāpacāyana veyyāvaccapattidānānumodana dhammasavaa dhammadesanā diṭṭhijjukammasakhātāni dasadhammāni. Tānihi puññaphalanibbattanato attasantānapunanatoca puññāṇi, kattabbatāya kiriyā tesa ānisasāna vatthutāya vatthunicāti = puññakiriyavatthūni, gaanato dasaparimāṇattā dasa ca tāni puññakiriyavatthunicāti = dasapuññakiriyavatthūnīti vuccanti. Tattha dīyate etenāti = dāna, deyyadhammapariccāga cetanā eva sesesupi. Ettha deyyadhammanāma:-
“Anna p
āna vattha yāna mālāgandhavilepana, Seyyāvasathapadīpeyya dānavatthu ime dasā”ti.

[SL Page 108] [\x 108/]

Eva
annādidasavidha vatthu. Sīlayatiti sīla kāyavacikammāni sammā dahatiti attho.
Sus
īlyavasena hi kāyakammādīni avippakiṇṇāni sampati āyatiñca hitasukhāvahāni sammā ṭhapitāni samāhitāni honti. Sīlayati upadhāretītivā sīla, upadhāraa panettha kusalānaadhiṭṭhānabhāvo. Bhāveti kusaladhamme āsevati vaḍḍheti etāyāti = bhāvanā. Apacāyati pūjāvasena sāmīci karoti etāyāti = apacāyana. Ta ta kiccakarae vyāvaassa bhāvo = veyyāvacca. Attano santāne nibbattā patti dīyati etenāti pattidāna. Patti anumodati etenāti = pattānumodo. Pubbapadalopena pana anumodoti vutta. Dhamma suanti etenāti = dhammasavaa dhamma desenti etāyāti = dhammadesanā. Diṭṭhiyā ujukaraadiṭṭhijjakammanti ayamettha padavicāro.

Etesa
puññakiriya vatthūna kamatodhunā,
Vinicchay
ānisasetu pavakkhāmi yathāraha.

Tatthas
ānusayasantānavato paresa pūjānuggahakāmatāya attano vijjamānavatthu pariccajanavasappavattā cetanā dāna nāma.

Ann
ādi dānavatthūna cāgo so buddhipubbako,
Ye ta
dānanti dīpenti Buddhā dānaggadāyino.

D
ānavatthu pariyesana vasena dinnassa somanassa cittena anussaraa vasena ca pavattā pubbabhāgapacchābhāgacetanāpi ettheva sagaha samodhāna gacchati. Vuttañceta:-

“Purim
ā muñcanā ceva parā tissopi cetanā,
Hoti d
ānamaya puñña eva sesesu dīpaye”ti.

Ettha purim
āti dānatthāya deyyadhamma dhammena samena uppādentassa uppannapariccajissāmīti cintentassa dakkhieyye pariyesantassa ca yāva vatthuno paiggāhakassa hatthe vissajjana paritamana vā tāva pavattā pubbabhāga cetanā. Paiggāhakassa pana hatthe vissajjana cetanāpi parinamanacetanā vā muñcanā cetanā nāma, aparāni attano vissaṭṭhavatthumhi ālaya akatvā sādhu suṭṭhu aggadāna me dinnanti somanassa cittena paccavekkhantassa uppannā aparabhāga


[SL Page 109] [\x 109/]

Cetan
ā, tissopi cetanāti ayañca purimā cetanā ayañca muñcanā cetanā ayañca aparā cetanāti tissopi cetanā ekato hutvā dānamaya puñña hoti. Dānamaya puññakiriyavatthunāmahotīti attho. Puññantipada apekkhitvā hotīti ekavacananiddeso.

Id
āni yathāvuttamattha sesesupi atidisanto āha eva sesesu dīpayeti. Sesesupi sīlādisu puññakiriyavatthusu eva yathāvuttanayena sīla rakkhissāmīti cintentassa pabbajissāmīti vihāra gacchantassa pavattā purimacetanā sila samādiyantassa pabbajantassa sīlapūrentassa uppannā majjhimā cetanā pūrita meti paccavekkhantassa uppannā aparacetanāti eva tisso cetanā ekato hutvā sīlamaya puññakiriya vatthunāmāti ādinā dīpaye pakāseyyāti attho,

Nanu ca attan
ākatapuññānussaraa cetanā diṭṭhijjukamme sagahītā? Ayañca aparabhāgacetanā sāyevāti kathamassā tattha sagahoti? Nāya doso. Visayabhedena ubhinnampi visesasambhāvato, puññānussaraa hi attanā katapuññavisayameva, ayapana tabbatthuvisayāti, pākaoyeva dvinna visesoti. Niccasīlādivasena pañca aṭṭhadasa vā sīlāni samādiyantassa paripūrentassa asamādiyitvāpi sampattakāyavacīduccaritato viramantassa pabbajantassa upasampadamālake savara samādiyantassa catupārisuddhisīla paripūrentassa ca pavattā cetanā sīla nāma. Tenāha:-

“K
āyakammavacīkamma sāvajjā viratī hi yā,
Micch
ājīvā ca ta sīla iti vutta mahesinā”ti.

Catt
āḷīsāya kammaṭṭhānesu khandhadisu catusu bhumisu
parikammasammasanavasappavatt
ā appaa appattā gotrabhū pariyosānā cetanā bhāvanā nāma, niravajjavijjā pariyāpuana cetanāpi ettheva sagayhati, yācettha deyyadhammakhayato vayato sammasitvā dadato pavattā ca sāpipubbe viya ubhayabhāgacetanā tathā pavattattā bhāvanāmaya puññakiriya vatthuyevāti veditabba. Tathācāha:-

“Cittass
ūpakkilesāna yā cintā paipakkhikā,
Tass
ā yā bhāvanā sā hi bhāvanāti pakittitā”ti.

Vayas
ā guehi ca pūjārahe garuṭṭhānīyye mahallake disvā āsanā uṭṭhahattassa
pattac
īvarapaiggahaa maggasampadāna

[SL Page 110] [\x 110/]

Abhiv
ādana añjalīkaraa āsanapupphagandhābhihāra karontassa ca pavattā
bahum
ānakaraa cetanā apacāyana nāma. Vuttañca:-

“Gu
ayuttesu sakkāra kiriyā vandanādikā,
P
ūjārahena muninā pūjāti parikittitā”ti.

C
īvarādisu paccāsārahitassa asakiliṭṭhena ajjhāsayena samaabrāhmaa vuddhānavattapaivatta kaara vasena gilānūpaṭṭhāna vasena ca pavattā cetanā veyyāvacca nāma.
Veyy
āvaccā pacāyanāna hi aya viseso-vayasā guena cajoṭṭhana gilānānañca ta takiccakaraa veyyāvacca, sāmīcikiriyā apacāyananti. Tena vutta:-

“Gil
ānagua vantāna dānādi kiriyāsuvā,
Āsanodakad
ānādi veyyāvaccanti saññita”ti.

D
ānādika ya kiñci sucaritakamma katvā asukassa nāma patti hotu sabbasattāna vā hotūti eva attanā katassa parehi sādhāraabhāva paccāsisana vasena pavattā cetanā pattidāna nāma. Kimpaneva patti dadato puññakkhayo hotiti? Na hoti, yathā ekadīpa jāletvā tato dīpasahassa jālentassa pahamadīpo khīṇoti na vattabbo purimālokena pana saddhi pacchimālokassa ekībhāvena atimahāva hoti evameva patti dadato parihāni nāma na hoti vaḍḍiyeva pana hotīti daṭṭhabbo. Katha panesādinnā nāma hotīti ida me puññakamma sabbasattāna asukassa vā parinamatūti eva pubbabhāge pacchāpi vacībheda karontena manasāyeva vā cintentena dinnā nāma hoti keci pana ya mayā katasucarita tassaphala dammīti vuttepi patti dinnāva hotīti vadanti.
Kusaladhamm
ādhikārattā pana parehi ca kammasseva anumoditabbattā kammameva dātabba anumodentenāpi kammameva anumoditabbanti. Idamettha ācariyāna
sanni
ṭṭhāna. Tenāhu:-

“Paramuddissa ya
dāna annavatthādi dīyate’
Pattid
ānanti ta āhu yuttasaddhammadesakā”ti.

Parehi kata
ya kiñci sucarita kamma dinnamadinnampi vā issāmaccheramala pahāya sādhu suṭṭhuti anumodantassa pavattā cetanā pattānumodana nāma tenāha:-
[SL Page 111] [\x 111/]

“Maddiva puttad
ānamhi dinnassabbhanumodanā,
Patt
ānumodanātīha vuttā uttamavādinā”ti

Evamima
dhamma sutvā tattha vuttanayena paipajjanto lokiya lokuttaraguavisesassa bhāgī bhavissāmi bahussuto vā hutvā paresa dhammadesanādīhi anuggaahissamīti evaattano vā paresa vā hita pharaa vasappattena asakiliṭṭhajjhāsayena hitūpadesasavaa cetanā dhamma savaa nāma niravajjavijjādisavaacetanāpi ettheva sagayhati. Vuttañca:-

“Vih
āya vikkhepamala aṭṭhakatvāna sādhuka
Saddhammasava
a ettha savaanti pakāsitanti.

Āmisaki
ñcikkha nirapekkhacittassa attano pagua dhamma vimuttāyatanasīse hatvā desentassa tatheva niravajjavijjāyatanādika upadisantassa ca pavattā cetanā dhammadesanā nāma. Tathācāha:-

“Hitajjh
āsayato yāhi parassahitadesanā,
Desan
āmayapuññanti desayī ta sudesako”ti.

Atthidinnanti
ādinayappavattā sammādassanavasena diṭṭhiyā ujukaraa diṭṭhijjūkammanāma. Yadi eva ñāṇavippayutta cittuppādassa diṭṭhijjukammapuññakiriya bhāvo na
labbhat
īti? No na labbhati purimapacchima cetanānampi ta ta puññakiriyasseva
sa
gahanato. Tena vutta:- “purimā muñcanā cevāti” ādi, tasmā kiñcāpi ujukaraavelāyaṃ ñāṇasampayuttameva citta hoti purima pacchimabhāge pana ñāṇavippayuttampi hotīti
tass
āpi diṭṭhijjūkamma puññakiriyabhāvo uppajjatīti, alamatipapañcena.

Imesu pana dasasu pattid
ānānumodanā dāne sagaha gacchanti ta sabhāvattā, dānampi hi issāmaccherāna paipakkhā, etepi, tasmā samānapaipakkhatāya ekalakkhanattā te dānamayapuññakiriyavatthumhi sagayhanti. Apacāyanaveyyāvaccā sīlamaye puññe sagayhanti cārittasīlabhāvato. Desanā savaa diṭṭhijjukatā pana kusaladhammā sevanato bhāvanāmaye sagaha gacchantīti ācariyadhammapālattherena vutta. Apare pana desento suanto ca desanānu

[SL Page 112] [\x 112/]

S
ārena ñāṇa pesetvā lakkhaṇāni paivijjha deseti suṇāti ca tāni ca desanā savaṇā paivedhameva āvahantīti desanā savaṇā bhāvanāmaye sagaha gacchantīti vadanti. Dhammadānasabhāvato desanā dānamaye sagaha gacchatītipi sakkāvattu, tathāhi vutta-”sabbadānadhammadāna jinātī”ti. Tathā diṭṭhijjukamma sabbatthapi sabbesaniyamanalakkhaattā. Dānādisuhi ya kiñci atthi dinnanti ādinayappavattāya sammādiṭṭhiyā visodhitayeva mahapphala hoti mahānisasa evañca katvā dīghanikāyaṭṭhakathāya diṭṭhijjukamma sabbesampi niyamanalakkhaanti vutta. Evadānasīlabhāvanāvasena tesu tīsu itare sagahanato sakhepato tividhameva puññakirayavatthu hotīti daṭṭhabba tathāceva Buddhadattācariyena vutta:-

“Gacchanti sa
gaha dāne pattidānānumodanā,
Tath
ā sīlamaye puññe veyyāvaccāpacāyanā.
Desan
ā savaa diṭṭhi ujutā bhāvanāmaye,
Puna t
īṇeva sambhonti dasapuññakirayāpicā”ti.

Ettha pana mah
āsaghiyā abhayagirivāsino ca diṭṭhijjukamma visu puññakiriyabhāvena na gahanti, tathāhi te-
“D
āna sīla bhāvanā-manasā suti desanānussati
Modan
ā veyyāvacca-pūjāsaraa patti pasasācā”ti

Attan
ākata puññānussaraa Buddhādisaraa gamana paraguappasasāti imāni tīni pakkhipitvā diṭṭhijjukamma agahetvā dvādasapuññakiriyavatthūni paññāpenti tāniidha diṭṭhijjukammeyeva sagaha gacchanti diṭṭhijjukammavaseneva tesa ijjhanato nahi viparītadiṭṭhikassa imānitīṇi sambhavanti tasmā te ekantena diṭṭhijjukammapuññakiriyavatthusmi sagahanti na visu puññakiriyabhāvena gahetabbāti adhippāyo tenavutta:-

“Sabb
ānussati puññañca pasasā saraattaya,
Yanti di
ṭṭhijjukammasmi yagaha natthi sasayo”ti

Ettha sabbasseva attan
ākatasucaritassa saraa sabbānussati puñña nāmaparehi katāya puññakiriyāya sammāpaipattiyāva vippasannacittena pasasana pasasānāma, santussantīti attho, idha panasaraattaya gahaena upacārato uttarapadalopato vā saraagamana adhippeta, nahisaraattayapuññakiriyavatthunāmāti, ayamettha puññakiriyavatthuna vinicchayo.

[SL Page 113] [\x 113/]

Ānisa
sesu pana dāsasavibhāgānisaso evaveditabbo dāna nāmeta dasapāramitāsu pahamapāramī catusu sagahavatthusu pahamasagahavatthu dānasīlabhāvanasakhātesu pahamo puññakiriyavatthu sabbabodhisattāna sañcaraamaggo sabbasambuddhāna vaso. Ta pana dento dānadāso dānasahāyo dānapatīti tividho hoti.
Tath
āhi yo attanā madhura bhuñjati paresa amadhura deti so dānasakhātassa deyyadhammassa dāso hutvā deti. Yo ya attanā bhuñjatita tadeva deti so sahāyo hutvā deti. Yo pana attanā yena kenaci yāpeti paresa madhura deti pati jeṭṭhako sāmi hutvā deti. Evampi tividho hoti avassī pedasavassī sabbatthavassīti, tathāhi yattha katthaci avassanto meghoviya yesa kesañci adento avassīnāma hoti katthaci eva vassanto megho viya kesañciyeva dento padesavassīnāma hoti. Sabbatthavassī catuddīpika mahāmegho viya avibhāgena sabbesa dento sabbattha vassīnāma. Tasmā dānapatī hutvā sabbesadentehi upāsakajanehi dānato pubbabhāge santuṭṭhehi bhavitabba dentehi cittapasādetabba dinne ca attamanehi bhavitabba. Vutta heta:-

“Pubbeva d
ānā sumano dada citta pasādaye,
Datv
ā attamano hoti esā yaññassa sampadā”ti

Apica-yo saya
dāna deti pare na samādapeti so uppannuppannaṭṭhāne bhogasampatti, pailabhati no parivārasampada. Yo saya dāna nadeti pare samādapeti so uppannuppannaṭṭhāne parivārasampada labhati no bhogasampada. Yo sayañca dānadeti pare samādapeti so uppannuppannaṭṭhāne bhoga sampadañca labhati parivārasampadañca. Yo pana sayampi dāna na deti parepi na samādapeti so uppannuppannaṭṭhāne no ca bhogasampada labhati no parivārasampada. Eva dānadento bahunna janāna piyo hoti sajjanāna sagama labhati tassa yaso dasa disāsu pattharitvā ābrahmalokā abbhuggacchati gihīdhammā anapeto hoti kāyassa bhedā parammaraṇā sagga loka uppajjati. Vutta heta-”pañcime bhikkhave dāne ānisasā katame pañca bahuno janassa piyo hoti manāpo

[SL Page 114] [\x 114/]

Santo sappuris
ā bhajanti kalyāṇe kittisaddo abbhuggacchati gihīdhammā anapeto hoti kāyassa bhedā parammaraṇā sugati sagga loka uppajjati ime kho bhikkhave pañcadāne ānisasā”ti ta paneta kālavasena pañcavidha hoti, vutta heta-”pañcimāni bhikkhave kāladānāni, katamāni pañca āgantukassa dāna deti gamikassa dāna deti gilānassadānadeti dubbhikkhe dāna deti yāni tāni navasassāni navaphalāni tānipahama sīlavantesu patiṭṭhāpeti imāni kho bhikkhave pañca kāladānānī”ti. Yo pana asakkacca dāna deti deyya dhamme ca puggale ca agārava katvā deti parehi dāpetā chaḍḍanīya dhammaviya kañcikāla deti āgāmika phale ādara akatvā deti so asappurisadānāni deti nāma, vuttaheta-”pañcimāni bhikkhave asappurisadānānī katamāni pañca asakkacca deti acittīkatvā deti asahatthā deti apaviddha deti anāgamana diṭṭhiko deti imāni kho bhikkhave pañca asappurisadānānī”ti yo hi eva adatvā sakkacca deti deyyadhamma soja katvā deti dakkhieyye gavesetvā deti anamatagge sasāre hatthapādavikalena me uppannajātisu pāmāṇa natthīti cintetvā sahatthā deti savaccharena phaladāyī vallijāti viya kañcikālaadatvā nirantara deti anāgatabhave mama ida bhavissatīti kammaphala saddahitvā deti aya sappurisadāna detināma, vuttaheta- “pañcimāni bhikkhave sappurisadānāni katamāni pañca sakkacca deti cittīkatvā deti sahatthā deti anapaviddha deti āgamanadiṭṭhiko deti imāni kho bhikkhave pañca sappurisadānāni katamāni pañca saddhāya dāna deti sakkacca dāna deti kālena dāna deti anaggahitacitto dāna deti attanāñca parañca anupahacca dāna deti, saddhāya kho pana bhikkhave dāna datvā
yattha yattha tassa d
ānassa vipāko nibbattati aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo
abhir
ūpo ca hoti dassanīyyo pāsādiko paramāyavaṇṇapokkharatāya samannāgato.
Sakkacca
kho pana bhikkhave dāna datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo yepissa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā cimmakarāti vā tepi sussūsanti sota odahanti aññākatta upaṭṭhapenti. Kālena kho pana bhikkhave dāna datvā

[SL Page 115] [\x 115/]

Yattha yattha tassa d
ānassa vipāko nibbattati aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo kālagatācassa atthā pacurā honti. Anaggahitacitto kho pana bhikkhave dāna datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati aḍḍho ca hoti mahaddhano mahā bhogo uḷāresu ca pañcasu kāma guesu bhogāya citta namati. Attānañca parañca anupahacca kho pana bhikkhave dāna datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo nacassa kutoci bhogāna upaghāto āgacchati aggahito vā udakato vā rājato vā corato vā appīyadāyādato vā. Imāni kho bhikkhave pañca sappurisadānānī”ti tattha “anaggahitacitto”ti macchariyena apariyonaddhacitto. Yo pana eva dāna dento manāpa deti so uppannuppannaṭṭhāne manāpaṭṭhāna pailabhati yo agga deti so aggaṭṭhāna pailabhati yo varabhaṇḍa deti so bhājanīyaṭṭhānādisu varabhaṇḍameva labhati yo pana seṭṭha deti so seṭṭhapadañceva pāpuṇāti uppannuppannaṭṭhāne dīghāyuko yasavā ca hoti. Tena vutta Bhagavatā uggadeva puttassa:-

“Man
āpadāyī labhate manāpa
Aggassa d
ātā labhate punagga,
Varassa d
ātā varalābhi hoti
Se
ṭṭha dado seṭṭhamupeti hāna.

Yo aggad
āyī varadāyī seṭṭhadāyī ca yo naro,
D
īghāyū yasavā hoti yattha yatthūpapajjatī”ti.

Ti
ṭṭhatu tāva attano dhanapariccāgena katadānānisaso, hattha ukkhipitvā dānaṭṭhānadassentena laddhasampatti eva veditabbā.

Jambud
īpe kira vāsu devo baladevo ajjuno pajjuno candadevo suriyadevo yaññadevo
aggidevo ghato a
kuroti dasabhātika rājāno nāma ahesu. Te disāvijaya katvā tesaṭṭhi nagarasahassāni gahetvā dvāravatī nāma nagare nisīditvā jambudīpa bhājentā attano bhagini añjanadevi asaritvā dasakoṭṭhāse karitvā bhājesu tadā tesa sabbakaiṭṭho akurorājā mayha bhāga mama bhagiiyā datvā aha vaijjāya jīvika kappemi. Apica no

 

[SL Page 116] [\x 116/]

Tumh
āka rajja gatakāle amhāka bhaṇḍato suka na gahathāti āha, ta sutvā te sabbepirājāno sādhūti sampaicchisu. So tato paṭṭhāya vaijjāya jīvika kappeti tadā akuro rājā attano dāsa bhaṇḍāgārikaṭṭhāne hapetvā tassa kulitthi ānetvā adāsi. Katthaci vāsudeva mahārājāti āgata sā tassa gabbha gahitvā putta vijāyi tasmiuppanne bhaṇḍāgāriko kālamakāsi. So vāsudevamahārājā pituno dinna sabba puttasseva adāsi. Tasmi vatthābharaehi attāna alakaritvā rājagehe vijambhitvā vicaraakāle eso dāso udāhunoti evarūpā kathā udapādi. Tadā ta sutvā añjanadevī dhenupamañāyena taadāsamakāsi. So lajjāya dvāravatīnagarato nikkhamma roruva nāma nagara 1 gantvā tattha tunnakamma katvā jīvati. Tasmi nagare asayho nāmaseṭṭhi yācakāna dāna deti so tunnakārako dānaṭṭhāna pucchitvā āgatāgatāna pasannacitto hattha ukkhipitvā dasseti. So tena puññakammena tato cuto ekasmi marukantāre mahānigrodhe dibbaputto 2 hutvā nibbatti. Tassa hatthatale pañcagulīhi icchaticchita paggharati tasmā tassa hatthakapparukkhalatāviya cintāmaiviya ca ahosi tadā akuro ca eko brāhmao cāti dve janā sakaasahassehi bhaṇḍāni gāhāpetvā kamboja gacchantā saṭṭhiyojana marukantārapāpuisu te divābhāge gantu asakkueyyatāya heṭṭhāsakae nisīditvā ratti ratti hi gacchantā kantāramajjha pāpuisu tadā tesa upakaraṇāni khīṇāni ahesu tadā akuro yattha pokkharaṇīvā nadī vā rukkhovā atthi ta oloketvā āgacchathāti catuddisa cattāro dūte pesesi. Tesu tayojanā gantvā adisvā āgatā eko dibbaputtassa nigrodha disvā āgantvā rājāna aha. Rājā parijane gahetvā gantvā nigrodha pavisitvā evarūpe sākhāviasampanne sandacchāye nigrodhe mahesakko devarājāhoti, so amhāka pānīya dadāti ce sundaranti āha. Dibbaputto rājāna sajānitvā nigrodhaviape hatvā hattha pasāresi pasāritahatthe pañcagulīhi ākāsagagādhārā viyaphaikamaivaṇṇapañcaudakadhārā nikkhamisu. Rājā saparivāro nahātvā ca

1.Bheruva nagara.

 

2. Bhummadevatā.

 

[SL Page 117] [\x 117/]

Pivitv
ā ca hito amhāka bhojanampi dadāti ce sundaranti āha. Teneva hatthena
dibbabhojan
āni nikkhamisu. Tatheva dibbavatthadibbābharaadibbamālāgandhavilepanānica vahisu tatheva dibbasayanānica.
R
ājā parijanehi saddhi dibbabhojanāni bhuñjitvā dibbavatthāni nivāsetvā pārupitvā dibbābharaavibhūsito dibbāni mālāgandhavilepanāni dhārayitvā dibbasayane nipajjitvā nidda okkamitvā sukha sayi. Tato brāhmao dhanalābhāya ito kamboja gantvā mayaki karissāma imameva pana yakkha yena kenaci upāyena gahetvā yānamāropetvā amhāka nagarameva gamissāmīti eva pana cintetvā tamattha akurassa kathento:-

“Yassa atth
āya gacchāma kamboja dhanahārakā,
Aya
kāmadado yakkho ima yakkha na yāmase. 1
Ima
yakkha gahetvāna sādhukena pasayha vā,
Y
ānamāropayitvāna khippa gacchāma dvāraka”nti.

Āha. Eva
pana brāhmaena vutto akuro sappurisadhamme hatvā eva hi sati amhehi mittadubhīkamma kata bhavissatīti cintetvā:-

“Yassa rukkhassa ch
āyāya nisīdeyya sayeyya vā,
Na tassa s
ākha bhañjeyya mittadubbho hi pāpako.

Yassekarattimpi gharevaseyya
Yatthannap
āna puriso labhetha,
Na tassa p
āpa manasāpi cetaye
Kata
ññutā sappurisehi vaṇṇitā.

Yassekarattimpi ghare vaseyya
Annena p
ānena upaṭṭhitosiyā,
Na tassa p
āpa manasāpi cetaye
Adubbhap
āṇī dahate mittadūbhi.

Yo pubbe katakaly
āṇo pacchā pāpena hisati,
Addap
āṇī 2 hato poso na so bhadrāni passatī”ti.

Ādi
vatvā ta paikkhipi. Dibbaputto brāhmaassa katha sutvā tassa pañcasakaasatāni antaradhāpesi. Brāhmao tāni adisvā kampito ahosi. Rañño ārādhanena devaputto tāni pañcasakaasatāni pacchā dassesi. Tasmi khae rājā

1. Niyyāmase.

 

2. Allapāṇī.

[SL Page 118] [\x 118/]

Devaputta
evamāha:- sāmi devarāja! Tavahatthe pañcagulīhi cintāmai viya icchiticchitapasavati, ta sakka devarājānanti maññāmi gandhabbadevarājānanti ca maññāmi tvakatarosi kīdisa puññakammamakāsīti pucchi tena vutta:-

“P
āṇite sabbasovaṇṇo pañcadhāro madhussavo
N
ānā rasā paggharanti maññeha ta purindada.
Kena p
āṇi kāmadado kena pāṇimadhussavo,
Kena te brahmacariyena pu
ñña pāṇimhi ijjhatī”ti

Ta
sutvā devaputto nāha sakkodevarājā neva gandhabborājā roruva nagare asayho nāma mahāseṭṭhi yācakāna dāna deti. Aha tasmi nagare daliddo tunna katvā jīvanto kataragehe dāna dassantīti pucchitvā āgatāgatāna pasannacitto hattha ukkhipitvā dassesi tena puññakammena imasmi rukkhe devatāhutvā nibbatti. Tena puññakammena mama hattha kapparukkhalatā viya sabbakāmadado ahosīti āha tena vutta:-

Tena p
āṇi kāmadado tenapāṇi madhussavo,
Tena me brahmacariyena pu
ññapāṇimhi ijjhatī”ti

Ta
sutvā pasannacitto akuro rājā attano nagara gantvā dvādasayojanaṭṭhāne uddhanāni āropetvā dasavassasahassāni sakalajambudīpavāsīna mahādānamadāsīti. Evadānaṭṭhāna hattha ukkhipitvā dassentassa evarūpā sampatti siyā, dāyakāna pana sampatti konāma vaṇṇayissati tena vutta Bhagavatā-”evañca kho bhikkhave sattā jāneyyu dāna savibhāgassa vipāka yathāha jānāmi na adatvā bhuñjeyyu naca tesamaccheramala citta pariyādāya tiṭṭheyya yopi tesa assa carimo ālopo carima kabalatatopi savibhajitvā bhuñjeyyu sacetesa paiggāhakā assū”ti. Tasmā-

D
āna tāna manussāna dāna bandhuparāyana,
D
āna dukkhādhipannāna sattāna paramā gati.

Dukkhanitthara
aṭṭhena dāna nāvāti dīpita,
Bhayarakkha
ato dāna nagarantica vaṇṇita.

D
āna durāsadaṭṭhena uttamāsivisotica,
D
āna lobhamalādīhi paduma anupalittato.

[SL Page 119] [\x 119/]

Natthi d
ānasamo loke purisassa avassayo,
Pa
ipajjatha tasmā ta kirayāyajjhāsayena ca.

Saggalokanid
ānāni dānāni matimā idha,
Kohi n
āma naro loke na dadeyya hite rato.

Sutv
ā devesu sampatti konaro dānasambhava,
Na dajj
ā sukhada dāna dāna cittappamodana.

D
ānamhi paipannohi accharā parivārito,
Ramate sucira
kāla nandane suranandane,

P
ītimudāra vindatidātā gāvamasmi gacchatiloke,
Kitti mananta
yātica dātā vissasanīyo hotivadātā.

Datv
ā dānayāti naro bhogasamiddhi
D
īghañcāyu sussaratañca vindati rūpa,
Sagge saddhi
kīḷati devīhi vimāne
hatv
ā nānā matta mayūrāhi ratasmi,

Cor
ārirājūdaka pāvakāna
Dhana
asādhāraameva dāna,
Dad
āti ta sāvakañāṇa bhūmi
Paccekabh
ūmi pana Buddhabhūmi”ti.

Ayamettha d
ānasavibhāgāni saso.

S
īlānisaso panaheṭṭhā vuttanayena veditabboapica-

“S
īla sukhāna parama nidāna
S
īlena silī tidiva payāti,
S
īlahi sasāra mupāgatassa
T
ānañca lenañca parāyanañca.

Avassayo s
īlasamo janāna
Kuto pana
ñño idhavā parattha,
S
īla guṇāna paramā patiṭṭhā
Yath
ā dharā thāvarajagamāna

S
īla kiresa kalyāṇa sīlaloke anuttara,
Ariyavutti sam
ācāro yena vuccati sīlavā”ti.

Apica-s
īlālakarasamo alakāro natthi sīlagandhasamo gandho natthi sīlasamakilesamalavidhopana natthi sīlasama

[SL Page 120] [\x 120/]

Pari
ḷāhavūpasamana natthi sīlasama kittijanana natthi saggārohaanibbāṇanagarappavesane ca sīlasama dvāra natthi yathāha:-

“Sobhante neva r
ājāno muttāmai vibhūsitā,
Yath
ā sobhanti yatino sīlabhūsanabhūsitā.

S
īlagandhasamo gandho kuto nāma bhavissati,
Yo sama
anuvāte ca paivāte ca vāyati.

Na pupphagandho pa
ivātameti
Na candana
tagaramallikā vā,
Sata
ñca gandho paivātameti
Sabb
ādisā sappuriso pavāti.

Na ta
sajaladā vātā na cāpi haricandana,
Neva h
ārā na maayo na candakiraakurā.

Samayant
īdha sattāna pariḷāha surakkhita,
Ya
sameti ida sīla ariya accanta sītala.

Att
ānuvādādibhaya viddhasayati sabbadā,
J
āneti kitti hāsañca sīla sīlavata sadā.

Sagg
ārohaasopāna añña sīlasama kuto,
Dv
āra vā pana nibbāṇa nagarassa pavesane.

Gu
ṇāna mūlabhutassa dosāna balaghātino,
Iti s
īlassa jānātha ānisasa manuttara”nti.

Ayamettha s
īlānisaso.

D
āne sīle ca ye vuttā ānisasā asesakā,
Te mandabh
āvanāyāpi sasijjhanti asasaya.

Bh
āvanā balayogena Buddhabhāvopi sādhiyo,
Tada
ññā kāhi sampatti bhāvanāya asādhiyā.

Tath
āhi-

Bh
āvanā balayuttassa abhiññāpi samijjhare,
S
ādhu sodhitavijjassa viseso iva mantajo.

Iddh
ī paracittañāṇañca purimā jāti anussati,
Dibbacakkhu
ñca sotañca pañcābhiññā imā matā.

[SL Page 121] [\x 121/]

Im
āpi bhāvitattassa sacittavasavattakā,
Tapo vises
ā hontīti bhāvetabbā hi bhāvanā.

Sunetto sattavass
āni bhāvetvā mettamuttama,
Sattasa
vaṭṭakappesu na ima loka punāgami.

Sa
vaṭṭe ca vivaṭṭe ca brahmaloke ca sasari,
Chatti
sakkhattu devindo āsi teneva kammunā.

Anekasatakkhattu
cakkavatti mahāyaso,
Ās
īti sutvā ki añña bhāvanā vaṇṇana vadeti.

Ayamettha bh
āvanānisaso.

M
āna pariccajitvāna uppādetvāna gārava,
Gu
a upaparikkhitvā upakārañca tādisa.

Buddh
ādi guaseṭṭhesu upakārisu vā pica,
Saddh
ā kataññutā paññā gāravādīhi maṇḍito.

Yato karoti p
ūja so bhāvato vandanādihi,
Tato so j
āyate aḍḍhe kulamhi uditodite

Asa
kitehi sattehi bhāvato vandanārahe.
Parattha p
ūjako satto yattha yatthūpapajjati,
Tattha tattha visi
ṭṭha so hāna labhati pūjiyanti.

Ayamettha apac
āyanānisaso.

Āpad
āsu sahāyāna lābhā naṭṭhatthasiddhiyā,
Pariv
ārasampadāceti veyyāvaccaphala mata.

Gil
ānaguavantāna dānādikiriyāsuvā,
Veyy
āvaccābhisambhūta ko phala vaṇṇayissati.

Yo gil
āna upaṭṭheti so upaṭṭheti ma iti,
Mah
ā kāruikenāpi so bhusa parivaṇṇito.

Buddh
ādīna guaḍḍhāna veyyāvaccassa ko gua,
Va
ṇṇitu cintitu vāpi samattho avināyako.

[SL Page 122] [\x 122/]

Pabha
gurena kāyena sukara puññamuttama,
Na kareyya katha
viññū anummatto sacetanoti.
Ayamettha veyy
āvaccānisaso.
Attatthamanapekkhitv
ā parattha dīyate yato, karuṇā kataññutā yogā pattidāna visesita.

Ye
ānisasā niddiṭṭhā dāne mānappahāyinā,
Savises
āva te sabbe pattidānepi vediyāti.

Ayamettha pattid
ānānisaso.

Iss
ā maccheravyāpāda vihisācāpi nāsiya,
Gu
ṇārādhita citto ya anumodati modako.

Yato tato mahesakkho sur
ūpo bhogavāpica,
D
īghāyuko sadā haṭṭho hotipuññānumodako.

Vissajjaitv
āna nissaga catupaññāsakoiyo,
Katv
ā jetavane ramme vihāra cārudassana.

So
ṇṇabhikārahatthassa sudattassa sirīmato,
Disv
ā sabbaññubuddhassa saghassa dadato siri.
Aho d
ānanni bahuso udāna abbhudīraya,
M
āṇavo anumodanto adento kākanampica,
D
āyakatopi adhika alattha kusalodaya.

Akatv
ā kāyavācāhi adatvā kiñcihatthato,
Cittappas
ādamattopi yadi eva phalāvaho.

Anumodanaja
puñña cittāyatta mahapphala,
Akaronto carantohi socan
īyyo aya janoti.

Ayamettha anumodan
āni saso.

[SL Page 123] [\x 123/]

Pa
ññavā suamānohi saddhamma Buddhadesita,
Sugambh
īra avitatha madhura amata viya.

Labhate parama
pīti devindenāpi dullabha,
Tadev
āla phala tassa māhotu paralokika.

Saddhammass
īdha gahaa na hotisavaa vinā,
Gaha
ena vināattha parikkhā no pajāyati.

Atthantu aparikkhanto attanov
ā parassa vā,
Asamatthova so hoti hitatthapa
ipattiyā.

Pariyatti vin
ā dhammo natiṭṭhati kudācana,
Sava
a vināpariyatti tasmāpi savaa vara.

Nekakappasatuss
āha samānītopi satthunā,
Saddhammo na pati
ṭṭhāti savaena vinā yato.

Tato tass
āpi ussāhe visesa samavekkhiya,
Sotabbo eva saddhammo api nibb
āṇadassināti.

Ayamettha sava
ṇāni saso.

Sabbad
āna dhammadāna jinātīti jinobruvi,
Desay
ī desakavaro desanā dullabhātica.

Attho pad
īyamānohi tato khippa vigacchati,
Dhammo pad
īyamānohi ubhayatthābhi vaḍḍhati.

Yoniso manas
īkāro atho saddhamma desanā,
Magga
ñāṇassa hetūti vutto maggaññunā sadā.

Sabh
āva ñāṇa dhammāna sasārādīnavaññutā,
Sacc
āna cāhisamayo sabbete desanā bhavā.

Yatoya
desako dhamma sabbasampattikāraa,
Deseti tasm
ā tassīdha sabbasampattiyo phalanti.

Ayamettha desan
āni saso.

[SL Page 124] [\x 124/]

Pasa
sā saraagamanānussatīna diṭṭhijjukammantogadhattā tesa vasena tattha ānisaso veditabbo

Yec
ānumodanā vuttā guṇā yevāpi desane,
Tepi yojj
ā yathāyoga masesā sampahasane.

Yo ca Buddha
ñca dhammañca saghañca saraa gato,
Mara
assāpi nāsajja karaa tamhi vijjati.

Tesunussara
ṇīyesu Buddhādisu sagāravo,
Anussareyya satata
sasārūpi samatthiko.

Apica-d
ānādisu yakiñci atthi dinnanti ādinayappavattatāya sammādiṭṭhiyā visodhita
mahapphala
hoti mahānisasanti ayamettha diṭṭhijjukamme ānisasoti.

Dasannameva
pana puññavatthuna
Visu
visu samparivaṇṇito phala,
Samaggabh
ūtānamasesato katha
Kathesi tesa
munina phalodaya.

Sabba
puñña samodhāya phala tesa visesaya,
Sambuddho nidhika
ṇḍamhi visesenābhivaṇṇayī.

Tattheva va
ṇṇita puñña vipākaphaladassinā,
Yassa d
ānena sīlena saññamena damenaca
Nidh
ī sunihito hoti itthiyā purisassavā.

Cetiyamhi ca sa
ghe vā puggale atithīsu vā,
M
ātarī pitarī vāpi atho jeṭṭhamhi bhātari.

Esonidh
ī sunihito ajeyyo anugāmiko,
Pah
āya gamanīyesu eta ādāya gacchati.

As
ādhāraa maññesa acorāharao nidhī,
Kayir
ātha dhīro puññāni yo nidhī anugāmiko.

Esa devamanuss
āna sabbakāmadado nidhī,
Ya
yadevābhi patthenti sabbametena labbhati.

[SL Page 125] [\x 125/]

Suva
ṇṇatā sussaratā susaṇṭhāna surūpatā,
Ādhipaccapariv
ārā sabbametena labbhati.

Padesarajja
issariya cakkavatti sukha piya,
Devarajjampi dibbesu sabbemetena labbhati.

M
ānusikā ca sampatti devaloke ca yā rati,
Y
ā ca nibbāṇasampatti sabbametena labbhati.

Mittasampadam
āgamma yoniso ve payuñjato,
Vijj
āmuttivasībhāvo sabbametena labbhati.

Pa
isambhidā vimokkhā ca yā ca sāvakapāramī,
Paccekabodh
ī Buddhabhūmī sabbametena labbhati.

Eva
mahiddhiyā esā yadida puññasampadā,
Tasm
ā dhīrā pasasanti paṇḍitā katapuññatanti.

Pu
ñña ceta hi nissesa manussatte samijjhati,
Ta
pabbatanadīvijju jalacandādi cañcala.

Tasm
ā ima khaavara laddhā sabbatthasādhaka,
Ādittacelas
īsova puññakiriyāsu yuñjatha.

Ett
āvatā dine dine dasapuññakiriyavatthūni pūrentehīti ya vutta ta sabbathā pakāsitahoti.

Dasakusalamiheva
sañcinantā sapaññā
Vividhavibhavas
āra pāpuitvā bhavesu,
Sakalabhava nid
āna ta cajitvāna taha
Vigatamara
a sokā nibbuti sambhunantiti.

Iti abhinava s
ādhujana pāmojjatthāya kate upāsakajanālakāre dasapuñña
kiriyavatthuniddeso n
āma pañcamo paricchedo.


[SL Page 126] [\x 126/]

Id
āni “antarāyakaradhamme pahāyā”ti ettha ariyānaupavādavacanañceva mātughātakādayo
c
āti ime saggāpavaggassa bādhakattā antarāyakaradhammā nāma. Ye pana
antar
āyakaradhamme asādhujanasasaggādīhi karonti te ariyūpavādakā ceva
ānantariyakammakārakāti ca vuccanti. Yathāha- Buddhapaccekabuddhasāvakāna ariyānaantamaso gihī sotāpannānampi anatthakāmā hutvā antimavatthunā vā guaparidhasanena vā upavādakā akkosakā garahakā ariyūpavādakā nāmāti. Tattha’natthi imesasamaadhammo assamaṇā ete”ti vadanto antimavatthunā upavadati nāma. “Natthi imesajhāna vā vimokkho vā maggo vā phala vā”ti vadanto gua paridhasanena upavadati nāma. Tattha “anatthakāmā hutvā”ti vacanena mātāpitaro viya puttāna ācariyupajjhāyā viya nissitakāna atthakāmā hutvā garahakā upavādakā na hontīti dasseti. Ye ca aya ariyoti jāna vā upavadeyyu ajāna vā ubhayathāpi ariyūpavādoca hoti ariyabhāvasseva pamāṇattā. Ariyoti pana ajānato aduṭṭhacittasseva tattha ariyaguabhāva pavedentassa guaparidhasana na hoti tassa ariyūpavādo na hotīti vadanti. Tadeta kamma
ānattariyasadisattā bhāriya saggāvaraa maggāvaraañca hoti. Tathāpi satekiccha hoti khamāpanena nānantariya viya atekiccha. Tassāvibhā vanattha ida vatthu mudāharanti.

A
ññatarasmi kira gāme eko thero ca dahara bhikkhu ca piṇḍāya caranti, te pahamaghareyeva uukamatta uhayāgu labhisu therassa ca kucchivāto atthi 1 so cintesi- aya yāgu mayha sappāyā yāva na sītalā hoti tāva na pivāmīti so manussehi ummāratthāya āhae dārukhaṇḍe nisīditvā ta pivi, itaro ta jigucchanto atichāto 2 vatāyamahallako amhāka lajjitabbaka akāsīti āha. Thero gāme vicaritvā vihāra gantvā sotā panno ayanti jānantoyeva daharabhikkhu āha- atthi te āvuso imasmi sāsane patiṭṭhāti, itaropi saccābhisamayo sāsane patiṭṭhāti maññamāno āma bhante sotāpanto ahanti āha, thero na karuṇāyamāno tenahāvuso uparimaggatthāya vāyāma mā akāsi khīṇāsavo tayā upavaditoti attāna

1. Rujati.

 

2. Atikhudābhibhūto.

[SL Page 127] [\x 127/]

Ācik
āsi. Itaro ca samaṇāna sāruppāsāruppa lokasamudācāramatta najānātīti adhippāyena vuttattā guaparidhasanena garahīti ta khamāpesi. Tenassa ta kamma maggācaraanāhosi pubbeva pattasotāpannattā saggāvaraamassakātumasamatthameva ta kammatasmā yo aññopi ariya upavadati tena gantvā ukkuika nisīditvā añjalipaggahetvā ahabhante tumhe idañcidañca avaca ta me khamathāti khamāpetabbo. Sace anupacchinnadosattā sotāpannasakadāgāmino rosena vā anāgāmiarahanto vā tassa atthakāmā hutvā āyatisavaratthāya na khamenti disāpakkantā vā honti, ye tasmi vihāre bhikkhu vasanti tesa santika gantvā ukkuika nisiditvā añjalipaggahetvā khamāpetabba. Katha? Aha bhante asuka nāma āyasmanta idañcidañca avacakhamatu me so āyasmāti eva vadantena khamāpetabba. Disāpakkante sati sissādike pesetvāpi khamāpetu vaṭṭatiyeva, sace pana ekacārikabhikkhu hoti nevassa vasanaṭṭhānagataṭṭhāna paññāyati ekassa paṇḍitassa bhikkhuno santika gantvā aha bhante asukanāmāyasmanta idañcidañca avaca ta me anussarato vippaisāro hoti ki karomīti vattabba, so vakkhati tumhe mā cintayittha thero tumhāka khamati citta vūpasamethāti, tenāpi ariyassa gatadisābhimukhena añjali paggahetvā khamatūti vattabba, sace se parinibbuto hoti parinibbutamañcaṭṭhāna pūjākaraaṭṭhāna vā gantvā yāva sīvathikā gantvāpi khamāpetabbo eva kate saggācaraañca na hoti pākatimeva hoti. Pākatikameva hotiticettha eva kate attano citta pasīdati ta kamma saggāvaraañca maggāvaraañca na hotīti adhippāyoti kecivadanti. Eva pana khamāpite ta kamma payogasampattiyā vipākassa paibāhitattā ahosikammavasena avipākadhammata āpannanti nevasaggāvaraa na maggāvaraañca hotiti evamettha attho gahetabbo. Aya hi ariyūpavādakammapāpassa diṭṭhadhammavedanīyakammassa ca dhammatāti.

[SL Page 128] [\x 128/]

Eva
akatapaikammantā ta no ce pākatika hoti, mahāsāvajja hoti. Mahāsāvajjo hi ariyūpavādo ānantariyasadiso. Yathāha- “seyyathāpi sāriputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme añña ārādheyya evasampadamida sāriputtavadāmi ta vāca appahāya ta citta appahāya ta diṭṭhiappainissajitvā yathābhata nikkhitto eva niraye”ti. Ayamettha ariyūpavādakamma vinicchayo.

Tattha
ānantariyakammakārakā nāma- mātughātaka pitughātaka arahantaghātaka lohituppādaka saghabhedakā ti ime pañcajanā daṭṭhabbā. Mātughātakādayo hi maggānantara phalappatti viya cutisamanantarameva nirayūpapattiyā vadhakassa
kammassa katatt
ā ānantariyakammakārakāti vuccanti. Tattha yena manussajātikā janikāmātā sayampi manussabhūteneva sañcicca jīvitā voropitā vā hoti, saññāya saddhivadhakacetanāya cetetvā māritā aya mātughātako nāma. Tasmā yena manussatthibhūtāpi ajanikā posāvanikamātā vā cūlamātā vā janikā vā amanussitthibhūtā mātā ghātikā so ānantariko na hoti. Yenasaya tiracchānabhūto manussitthibhutāmātā ghātitā sopi ānantariyo na hoti. Kamma panassa bhāriya hoti ānantariya āhacca tiṭṭhati. Tathā yena manussabhūto janako pitā sayampi manussabhūte neva jīvitā, voropito aya pitughātako nāma. Ettha pana yathā samānajātiyassa vikopane kamma garutara, na tathā asamānajātiyassāti. Manussajātikā janikāti vutta. Yathā manussabhāve hitasseva kusaladhammāna tikkhavisada sūrabhāvappatti, yathā ta tinnampi bodhisattānabodhisattanipphatti siyā, eva manussattabhāve hitasseva akusaladhammānampi tikkhavisada sūrabhāvappattīti manussabhūtenevāti ca vuttanti veditabba. Sace vesiyā putto hoti aya me pitāti na jānāti yassa sambhavena nibbatto, so ca tena ghāti to pitughātakotveva sakha gacchati. Ānantariyañca phusati.

E
akacatukka sagāmacatukka coracatukka cettha kathetabba. Tattha eaka māremīti abhisandhinā pihi eakaṭṭhāne hita manusso manussabhūta mātara vā pitara vā

[SL Page 129] [\x 129/]

M
ārento ānattariya phusati, maraṇādhippāyeneva ānantariyavatthussa vikopitattā. Eakābhisandhinā pana mātā pitu abhisandhinā vā eaka mārento ānantariya na phusati, ānantariyavatthu bhāvā bhāvato. Mātāpitu abhisandhīhi mātāpitaro mārento phusateva.
Esanayo itarasmimpi catukkadvaye. Sabbattha hi purima
abhisandhi citta appamāṇa, vadhakacittañceva tadārammaṇā jīvitindriyañca ānantariyabhāve pamāṇanti daṭṭhabba.

Yena antamaso gih
īlige hitopimanussajātiko khīṇāsavo sañcicca jīvitā voropito ayaarahantaghātako nāma. Amanussajātika pana arahanta manussajātiyavā avasesa ariyapuggala ghātetvā ānantariyo na hoti, pabbajjāpissa na vāritā, kamma pana bhāriyahoti. Tiracchāno manussaarahantampi ghātetvā ānantariyo na hoti, kamma pana atibhāriyanti veditabba. Yathā mātāpitusu eva arahantepi eakacatukkādīni veditabbāni.
Yo devadatto viya s
āsana uddhamma ubbinaya katvā catunna kammānaaññataravasena sagha bhindati, aya saghabhedako nāma. Tathāhi- apalokanakammaṃ ñattikamma ñattidutiyakamma ñatticatutthakammasakhāta catunna kammānaaññatara saghakamma ekasīmāya visu visu karontena sagho bhinno nāma hoti. Na aññathāti daṭṭhabba.

Yo devadatto viya du
ṭṭhacittena tathāgatassa jīvamānakasarīre khuddakamakkhikā pivanakamattampi lohita uppādeti aya lohituppādako nāma. Ettha lohituppāda nāma anto sarīreyeva lohitassa sañcayakaraa nahi tathāgatassa abhejjakāyatāya parūpakkamena na camma chinditvā lohita paggharati, sarīrassa pana antoyeva ekasmi hāne lohitasamosarati, āghātena pakuppamānā sañcita hotīti attho, yo pana rogavūpasamanatthajīvako viya phāletvā pūtimasalohita nīharitvā phāsu karoti, aya lohituppādako na hoti, bahu pana so puñña pasavatīti daṭṭhabba. Evambhūtamariyūpavādānantariyakammayathāvuttavidhinā upāsakopāsikajanehi pariharitabba. Ettāvatā antarāyakaradhamme pahāyāti yampana vutta, ta sabbathā pakāsita hoti.

[SL Page 130] [\x 130/]

Karotiya
saggagatīnivāraa-ihāpavaggā varaa tatheva,
Tamantar
āya karadhammameva-budhenañatvā parivajjanīyanti.

Iti abhinavas
ādhujanapāmojjatthāya kate upāsakajanālakāre
Antar
āyakaradhammaniddeso nāma chaṭṭho paricchedo.

Id
āni “lokiyalokuttarā sampattiyo sādhetabbā”ti ettha lokiyasampattiyo nāma-gahapati
mah
āsārasampatti brāhmaamahāsāra sampatti khattiyamahāsārasampatti padesarajjasampatti cakkavattisampatti devarajjasampatti ādivasena nekavidhā honti. Tattha yasmi seṭṭhikule cattāḷīsakoidhana nidahitvā divase divase pañcammana vaya karoti dasammana anto pavisati aya gahapatimahāsārasampatti nāma. Yasmi brāhmaakule asīti koidhana nidahitvā divase divase dasammana vaya karoti vīsati ammana anto pavisati, aya brāhmaamahāsārasampatti nāma. Yasmi rājakule koisata dhananidahitvā divase divase vīsati ammana vaya karoti, cattāḷīsa ammana anto pavisati aya khattiyamahāsārasampatti nāma. Upāsakaratanādibhāva patto pana upāsakajano etāpisampattiyo adhigantvā tāhi attāna alakaroti padesarajjasampattināma dviyojana tiyojana vīsati tisati cattāḷīsa paṇṇāsasaṭṭhi sattati asīti navuti vīsatiyojanasate hāne rajjakarontāna anubhavitabbauḷārarajjasampatti. Tampi adhikagantvā upāsakajano tāhi attāna alakaroti.
Cakkavattisampatti n
āma- catumahā dvīpa dvisahassaparittadvīpa patimaṇḍite sakalacakkavāḷagabbhe issariyādhipacca karontena cakkavattiraññā anubhavitabbā sampatti. Sā ceva veditabbā, antojanasmi balakāye dhammikāya rakkhāvaraa guttiyā savidhāna-khattiyesu anuyuttesu-brāhmaagahapatikesu-negamajanapadesu-samaabrāhmaesu-

[SL Page 131] [\x 131/]

Migapakkhisu- adhammakara
apaikkhepo-adhanāna dhanānuppadāna-samaabrāhmaopasakamana pucchananti. Evamāgata dasavidha cakkavatti vattapūretvā nisinnassa rañño cakkavattissa cakkadahato ya cakkaratana uppajjati indanīla mainābhi sattaratanamaya sahassāra pavāḷanemi rattasuvaṇṇanemisandhi yassa dasanna dasanna arāna upari eka muddhāra hoti vāta gahetvā saddakaraattha, yena kato saddo sukusalappatāḷita pañcagika turiyasaddo viya hoti, yassa nābhiyā ubhato passe 1. Dve sīhamukhāni honti abbhantara sakaa cakkasseva susiri, tassa kattā vā kāretā vā natthi, kammappaccayena utunā samuṭṭhāti ya rājā vuttanayena dasavidhacakkavattivatta pūretvā tadahuposathe paṇṇarase puṇṇamadivase sīsa nahāto uposathiko uparipāsādavaragato sīla visodhento 2. Nisinno puṇṇacanda viya suriyaviya ca uṭṭhenta passati yassa dvādasayojanato saddo sūyati tiyojanato 3. Vaṇṇo dissati, ya mahājanena’dutiyo maññe cando suriyo vā uṭṭhito’ti ativiya kutūhalajātena dissamānanagarassa upari āgantvā rañño anto purassa pācīnapasse nāti ucca nāti nīca hutvā mahājanassa pupphagandhādīhi pūjetu yuttaṭṭhāne akkhāhata viya tiṭṭhati.

Tadeva anubandham
āna hatthiratana uppajjati- sabbaseto rattapādo sattappatiṭṭho iddhimā vehāsagamo uposathakulā vā chaddantakulā vā āgacchati, uposathakulā āgacchanto hi sabbajeṭṭhako āgacchati, chaddantakulā āgacchanto sabbakaiṭṭho sikkhitasikkho damathūpeto, so dvādasa yojana parisa gahetvā sakalajambudīpa
anusa
yāyitvā pure pātarāsameva sakarājadhāni āgacchati.

Tampi anubandham
āna assaratana uppajjati-sabbaseto rattapādo kākasīso muñjakeso iddhimā vehāsagamo valāhaka assarājakulaja āgacchati.

Tampi anubandham
āna mairatana uppajjati, so hoti mani veuriyo subho jātimā aṭṭhaso suparikammakato āyāmato cakkanābhisadiso, so vepullapabbatā āgacchati,

1. Ubhohi passehi.

2. Āvajjento.

 3. Yojanato.

[SL Page 132] [\x 132/]

So catura
gasamannāgatepi andhakāre rañño dhajaggagato yojana obhāseti, yassobhāsena manussā divāti maññamānā kammante payojenti, antamaso kunthakipillika upādāya passanti.

Tampi anubandham
ānā itthiratana uppajjati pakati aggamahesī vā hoti uttarakuruto vā āgacchati maddarājakulato vā atidīghatādi chadosavivajjitā atikkantā mānusa vaṇṇaappattā dibba vaṇṇa yassā rañño sītakāle uhānigattāni honti uhakāle sītāni gattāni honti, satadhā phohitatūḷapicuno viya kāyasamphasso hoti kāyato candanagandho vāyati mukhato uppalagandho vāyati, pubbuṭṭhāyitādianekagua samannāgatā ca hoti.

Tampi anubandham
āna gahapatiratana uppajjati rañño pakatikammakaro seṭṭhi, yassa cakkaratane uppannamatte dibba cakkhu pātubhavati, yena samantato yojanamatte nidhi passati sassāmikampi assāmikampi, so rājāna upasakamitvā pavāreti “appossukko tva deva hohi aha te dhanena dhanakaraṇīya karissāmī”ti.

Tampi anubandham
āna parināyakaratana uppajjati rañño pakati jeṭṭhaputto cakkaratane uppanne atireka paññāveyyattiyena samannāgato hoti, so dvādasayojanāya parisāya cetasā citta parijānitvā niggahapaggahakaraa samattho hoti, so rājāna upasakamitvā pavāreti “appossukkotva deva hohi aha te rajja anusāsissāmī”ti.
Evamimehi sattahi ratanehi samann
āgato rājā cakkavatti vāmena hatthena suvaṇṇabhikāra gahetvā dakkhia hatthena cakkaratana abbhukkirati “pavattatu bhava cakkaratana abhivijinātu bhava cakkaratana”ti tato cakkaratana pañcagikaviya turiya madhurassara niccharanta ākāsena sineru vāmapasse katvā samuddassuparibhāgena sattayojanasahassappamāṇa pubbavideha gacchati anvadeva rājā cakkavatti cakkānubhāvena dvādasayojana vitthinnāya caturaginiyā senāya nāti ucca nāti nīca ucca rukkhāna heṭṭhābhāgena

[SL Page 133] [\x 133/]

N
īcarukkhāya uparūpari rukkhesu puppha phala pallavādi paṇṇākāra gahetvā āgatānahatthato paṇṇākārañca gahanto ehi kho mahārājāti evamādinā paramanipaccākārena āgate pairājāno”pāṇona hantabbo adinna nādātabba kāmesumicchācāro na kātabbo musā na bhāsitabbā majja na pātabba yathābhuttadva bhuchathā”ti anusāsanto gacchati.

Yattha pana r
ājā bhuñjitukāmo divā seyya vā kappetukāmo hoti tattha cakkaratana ākāsā oruhitvā udakādi sabbakiccakkhama bhūmibhāge akkhāhata viyatiṭṭhati, punarañño gamanacitte uppanne cakkaratana vehāna abbhuggantvā purimanayeneva saddakaronta gacchati, ya sutvā dvādasayojanikāpi parisā ākāsena gacchati. Cakkaratanaanupubbena puramatthima samudda ajjhogāhati, tasmi ajjhogāhite yathā yathā ajjhogāhati tathā tathā sakhitta ūmivipphāro hutvā ogacchamāna mahāsamuddasalilayojanamatta ogantvā anto samudde ubhosu passesu veuriyamaibhitti viya paramadassanīya hutvā tiṭṭhati. Mahājano yathākāma sattaratanāni gahāti. Punarājā bhikāra gahetvā ito paṭṭhāya mamarajjanti udakena abbhukkirati, eva puratthimasāgarapariyanta gantvā ta cakkaratana painivattati, painivattamāne ca tasmi sāgare parisā aggato hutvāmajjhe rājā cakkavatti ante cakkaratana hoti, tampi jalanidhi jala tena
viyoga
asahamānamiva nemimaṇḍala pariyanta abhihananta tīrameva upagacchati, eva rājā cakkavatti puratthimasamuddapariyanta pubbavideha abhivijinitvā dakkhiasamuddapariyanta jambudīpa vijetukāmo cakkaratana desitena maggena dakkhia samuddābhimukho gacchati, ta dasasahassappamāṇa jambudīpa vijinitvā dakkhiasamuddato paccuttaritvā sattayojana sahassappamāṇa aparagoyāna vijetuheṭṭhā vuttanayena gantvā tampi sāgarapariyanta abhivijinitvā pacchima samuddatopi uttaritvā aṭṭhayojanasahassappamāṇa uttarakuru vijetu tatheva gantvā tasamuddapariyanta tatheva abhivijinitvā uttarakurusamuddatopi paccuttaritvā evacatuddisa anusāsitvā cakkaratana tiyojanasatappamāṇa ākāsa ārohati, tattha hito rājā cakkavatti cakkaratanānu bhāvena catumahādvīpadvīsahassaparittadvīpapati

[SL Page 134] [\x 134/]

Ma
ṇḍita eta cakkavāḷagabbha suphullapuṇḍarīkavana viya oloketi, eva olokayato cassa anekappakārā pīti uppajjati. Ettavatā. Raññā cakkavattinā sāgarapariyantāya pahaviyā issariya adhigato hoti.

Eva
cakkavāḷapabbatamariyāda samuddapariyanta katvā hitassa cakkavāḷagabbhe adhigataissariyādhipaccassa rañño devaccharā viya abhirūpā nānāvidhapasādhanapasādhitā paripuṇṇarajanikarasadisaruciravaravadanā bimbaphalasadisadasanavasanā vimalasamasitāvivaradasanā asitanayanakesapāsā sujātāni nīlakuilabhamukā sujātahasayugalasannibhapīnapayodharā ratikarakanakarajataviracitavaramaimekhalā rathanemisadisavipulaghanajaghanataṭākarikarasadisamudukomaloruyugā naccagītavāditesu kusalāpiyabhāsiniyo caturāsītisahassa nāṭakitthiyobhavissanti. Puttasahassapamukho parināyakaratanabhūto jeṭṭhaputto bhavissati. Dvādasayojanikapañcagikaturiyamaṇḍala bhavissati. Pañcavīsati yojanika brāhmaamaṇḍalabhavissati. Aṭṭhacattāḷīsa yojanika sabbābharaa vibhūsitasannaddhapañcāyudhanānāvesadhārī amaccamaṇḍala bhavissati. Navutiyojana parimaṇḍala pañcayojanasatika sattaratanaracitamaṇḍapamālā paricchinnasenā bhavissati. Samannā catusu disāsu caturāsīti koisahassa sakheyyo balakāyo bhavissatīti evamādi anekavidhasirisamudayasamujjala cakkavatti vibhava hoti. Upāsakaratanādibhāva patto upāsakajano heṭṭhā vuttanayena saraasīlāvidhinā ima hi cakkavattisampatti pāpuitvā tāya attāna alakaroti.

Tattha “indan
īlamainābhī”ti indanīlamaimānābhī, ‘sattaratanamayasahassāra”ti sahassa assa arānanti = sahasāra, sahassa arā etassāti vā sahassāra, tampi sattaratanamaya.
“Pav
ālanemī”ti surattasiniddhapavālamayānemi “rattasuvaṇṇanemisandhī”ti sajhārāgasassirīkarattajambunadamayānemi sandhi hoti. “Yassā”ti cakkaratanassa “uparī”ti nemimaṇḍalapiṭṭhiya. “Ekamuddhāra hotī”ti dhamanavaso viya anto susirachiddamaṇḍalika vicitta vātagāhī pavāladaṇḍo hoti “sukusalappatāḷitapañcagikaturiyasaddoviyā”ti suṭṭhu kusalena sippinā pahaassa
pa
ñcagikassa

[SL Page 135] [\x 135/]

Turiyassa saddo viya yena kato saddo hot
īti attho. Tattha pañcagikaturiya nāma-ātatavitata ātatavitata ghana susira ca ida pañcaga, pañcagāni etassāti = pañcagā, pañcagameva pañcagikanti vuccati. Tatthaātata nāma cammapariyonaddhesu bheriyādi ekatalaturiya. Vitata nāma ubhayatala. Ātata vitata nāma tantibaddhapanavādi.
Ghananti samm
ādi. Susiranti vasasakha sigādi. “Kammapaccayena utunā”ti cakkavattibhāvāvahadānasīlādipuññahetunā utunā yathāvuttapuññakammasahāyabhūto paccayo kammassa vā sahāyabhūto paccayo kammapaccayo tena kammapaccayena utunā. Dasavidha cakkavattavattanti anto janasmi balakāye dhammikāya rakkhāvaraa guttiyā savidhāna-pe-pañhapucchananti, ida tattha gahapatike pakkhijāte ca visu katvā gahaa vasena dvādasavidhanti ca vaṇṇenti. Ettha ca antojana sakhāta puttadāra sīlasavare pataṭṭhāpento vatthagandhamālādīni cassa dadamāno sabbupaddava cassa nivārayamāno dhammika rakkhāvaraagutti sa vidahatināma. Balakāyādisupi esevanayo. Ayampana viseso. Balakāyo kāla anatikkamitvā bhattavetanasampādanenāpi anuggahetabbo. Abhisitta khattiyā bhadra assājāneyyādiratana sampādanenāpi upagahitabbā. Anuyutta khattiyā
tesa
anurūpayānavāhana sampādanenāpi paritosetabbā. Brāhmaṇā annapānavatthādinā deyyadhammena. Gahapatikā bhattabījanagalabalivaddādi sampādanena. Tathā nigamavāsino janapadavāsino ca bhattabījādidānena.
Samitap
āpabāhitapāpasamaabrāhmaṇā samaaparikkhāradānena sakkātabbā.
Migapakkhi
o abhayadānena samassāsetabbā. Ya cakkaratana passatīti sambandho. Uposathikoti uposatha vuccati aṭṭhagasamannāgata pakkhadivasesu gahaṭṭhehi rakkhitabbasīla samādānavasena ta etassa atthīti uposathiko. “Sabbaseto”ti
k
ālapiakādīna abhāvena visuddhasarīro. “Rattapādo”ti manosilācuṇṇarañjitapariyantoviya rajatapabbato hoti. “Sattappatiṭṭho”ti bhūmiphusanakehi vālavivaraga hatthoti imehi tīhi catuhi pādehi cāti sattahi avayavehi patiṭṭhitattā sattappatiṭṭho. “Vehāsagamo”ti yogī viya vehāsa gamanasamattho. “Sabba

[SL Page 136] [\x 136/]

Je
ṭṭho”ti sabbesa padhāno. “Chaddantakulā sabbakaiṭṭho”ti chaddantakulā āgacchanto sabbanihīno āgacchatīti yojetabba. Anusayāyitvā”ti anusitvā. “Kākasīso”ti kākagīvā viya indanilamai viya ca kālavaṇṇena sīsena samannāgatattā kākasīso. “Muñjakeso”ti suṭṭhu kappetvā hapitehi viya muñjasadisehi sahavaṭṭa ujugatehi kesehi samannāgatattā muñjakeso. “Valāhakassa rājakulā”ti sindavassajānīyarājakulato. “Subho jātimā”ti suṭṭhu bhāsatīti subho sundaroti attho, pabhā sampattiyā hi maino bhaddatā parisuddhaākārasamuṭṭhito kuruvindajāti ādi visesena amassopi hi maino ākāraparisuddhimūlakova. “Suparikammakato”ti suṭṭhukataparikammo apanītapāsāṇasakkharoti attho pāsāṇādi dosanīharaavasena parikamma nipphatti.
“Catura
gasamannāgatepī”ti kālapakkha cātuddasī aḍḍharattaghana vanasaṇḍa meghapaala sakhātehi catuhi agehi samannāgate rattandhakāre itthiratana uppajjatīti vatvā kuto assā pātubhāvoti āha-uttarakuruto vātiādi maddaraṭṭha kirajambudīpe abhirūpāna itthīna uppattiṭṭhāna maddarājakulatovā āgacchatīti sambandho cakkavattirañño puññatejena saya āgacchatīti adhippāyo “atidīghā”ti ettha ādisaddena atirassā atikisā atithūlā atikālī accodātāti imedese sagahāti. Yathāpamāṇa vutta evaṃ ārohaparināha kahagoratāca pāsādikā nātidīghādayo eva manussāna dibbarūpatāpīti āha-appatta dibba, vaṇṇanti “satadhā phohitatūlapicuno viyāti” sappimaṇḍe pakkhipitvā hapitassa satadhā vibhātassa tulapicuno viya, tūlapicunoti idakappāsapicuvasena vutta tūlapicuno pana vihananameva natthi. Rājānadisvānisinnasayanato pahamameva uṭṭhātīti pubbuṭṭhāyi, pubbuṭṭhāyitādīti etthāsaddena pacchānipātinī kikārapaissāvinī manāpacāriṇī piyavādinīti evamādi sagahāti
pacch
ānipātinīti sāmismi nisinne tassa tālavaṇṭena vījanādikicca katvā pacchā nipatati nisīdatīti pacchā nipātanī ki karomidevāti vācāya kikāra paisāvetiti kikāra paissāvinī rañño manāpameva carati karotīti manāpacāriṇī. Sabbesa piyameva vadatīti piyavādinī. “Paññāveyyattiyenā”ti paññāpāṭavena’paññāya

[SL Page 137] [\x 137/]

Tikkhabh
āvenāti vutta hoti. “Cetasā”ti attano cittena cintitanti parisāya cittanti evamādinā attho veditabbo. Eva cakkavatti sampatti anubhavitvā cātummahārājika dibbaloke devarajūhi anubhavitabbā sampattiyopi anubhavati. Tathāhi:-

Pa
havitalato dve cattāḷīsayojanasahassamatthake hāne yugandharamatthakasame ākāse cātummahārājika devaloka yāvacakkavāḷa pabbatā aṭṭhāsi, ta paneta vinā antaravīthiyo kanakarajatamaivimānehi nirantara ahosi, catunna pana devarājūna sattaratana sobhā samujjala devanagara yugandharapabbatamuddhani ahosi, tasmi devanagare manussagaanāya navutivassa satasahassāni dibbasampatti anubhavatiyeva.

Devar
ājasampatti nāma-tāvatisa yāma tusitanimmānaratiparanimmita vasavattisakhātesu devalokesu devarājūhi anubhavitabbā sampatti. Tatthatāvatisesūti maghena māṇavena saddhi tettisa saha puññakārino ettha nibbattāti tettisā, tadeva tāvatisa, ta nivāso etesanti tāvatisāti vadanti, yasmā pana “sahassā cātummahārājikāna sahassatāvatisānanti” vacanato sesacakkavāḷesupi chakāmāvacaradevalokā atthi, tasmā nāmamattaveveta tassa devalokassāti gahetabba te pana tāvatisādevā atthi pabbataṭṭhakā, atthi tesa paramparācakkavāḷa pabbata pattāyeva, tathā yāmādīnañca ekadevalokepi devāna paramparā cakkavāḷapabbata appattā nāma natthi.

Ida
pana tāvatisabhavana cātummahārājikato dvācattāḷīsayojanasahassaṭṭhāne sinerussa uparitale dasasahassa yojanike hāne patiṭṭhitanti veditabba tassa
p
ācinapacchimadvārānamantarā dasayojanasahassa hoti, tathādakkhiuttaradvārānatampana nagara sattaratanamahāpākārehi ceva sattaratanamayehi dvārakoṭṭhakasahassehi ca parikkhitta hoti, kanakarajatamai vimānapantīhi ceva nānāvidhauyyānapantīhi ca patimaṇḍita, nagarassa pācīna disābhāge ratanamayadvārakoṭṭhakapākārehi parikkhittasahassayojanika nandana

[SL Page 138] [\x 138/]

Vana
ahosi, uyyānassa ca nagarassa ca antare nandā culla nandānāma dve pokkharaiyo ahesu, tesa dvinna pokkharaṇīna tīre kadalimigacammamiva sukhasamphassā nandā cullanandāti dve ratana piṭṭhipāsāṇa ca ahesu, tathā dakkhiadisāyampi ratanamayadvārakoṭṭhakapākāra parikkhitta satayojanika phārasakavana ahosi, tassa uyyānassa ca nagarassa ca antarā bhaddāsubhaddā nāma dve pokkharaiyo ahesu, tesadvinna tīre bhaddāsubhaddā nāma dve ratanapiṭṭhipāsāṇā ahesu, pacchimadisābhāge pi tathā ratanapākāradvārakoṭṭhaka parikkhitta pañcayojanasatika cittalatāvana ahosi, tassa ca nagarassa ca antarācitrā cullacitrā nāma dve pokkharaiyo ahesu tesampi tīre citrā cullacitrā nāma dve ratanapiṭṭhipāsāṇā ahesu, tathā uttaradisābhāge ratanamaya dvārakohakaparikkhitta pañcayojanasatika missakavana nāma uyyāna ahosi. Tassa ca nagarassa ca antarā dhammā culladhammā nāma dve pokkharaiyo ahesu, tesadvinnampi tīre dhammā culladhammā nāma dve ratanapiṭṭhipāsāṇā ahesu, tathā nagarassa pācīna uttarakaṇṇeratanamayapākāradvārakoṭṭhakaparikkhittasattasahassayojanika mahāvana nāma uyyāna ahosi ratanamayasahassakūṭāgāra patimaṇḍitāna mahāvananandanavanānamantare yojanasatāvaṭṭā nandā nāma pokkharaṇī atthi, nagaramajjhe yojanasatubbedhehi nānāvidharatana mayūkha vipphurantadhajamālāhi samujjalanta sattasatayojanubbedha vejayanta nāma mahāpāsāda ahosi, tattha suvaṇṇayaṭṭhisu maimayā dhajā ahesu, maiyaṭṭhisu suvaṇṇadhajā, pavālayaṭṭhisu muttadhajā muttāyaṭṭhisu pavāladhajā sattaratanamayayaṭṭhisu sattaratanamayā dhajā ahesunti veditabba. Tassa pācīnadisābhāge puṇḍarīka nāma uyyāna ahosi, tasmi uyyāne pañcayojana bahalo parikkhepato paṇṇarasayojano ubbedhato paññāsa yojanakkhandho pāricchattako nāma ahosi, tassa ekekā sākhā paññāsa paññāsa yojanā hontīti tisatayojanappamāṇa sākhāmaṇḍala hoti tassa pupphāna ābhā paññāsayojanaṭṭhāne pattharati, vikasitakusumāna gandho yojanasata vāyati, eva sabbaphāliphullassa pāricchattakassamūle ubbedhato pañcadasayojana puphulato paññāsa yojana dīghato saṭṭhiyojanabandhujīvakakusumasamāna

[SL Page 139] [\x 139/]

Va
ṇṇa paṇḍukambalasilāsana ahosi, tattha nisinnakāle upaḍḍhakāyo pavisati, uṭṭhitakāle bheritalamiva sama hoti, sītuhasakhātā utu ca tattha manonukūlā pavattati, tathā navayojanasatikā sudhammā nāma devasabhā ahosi, tato ramanīyatara kira aññaṃ ṭhāna nāma natthi, māsassa aṭṭhasu divasesu tattha dhammasavaa hoti, yāvajjatanā ramanīya hāna disvā sudhammā devasabhā viyāti vadanti.

Evam
ādi vividhavibhavasampanne tāvatisabhavane sakko paivasati, tassaerāvano nāma asādhārao varavāraoatthi, so uyyāna kīḷāyanikkhamanakāle tettisajanānatettisakumbhe māpeti āvaṭṭena gāvuta 1 aḍḍhayojanappamāṇe, sabbesa majjhe sakkassatthāya sudassana nāmatisayojanika kumbha māpeti tassa upari dvādasayojaniko ratanamaṇḍapohoti, tattha antarantarā sattaratanamayā yojanubbedhā dhajā uṭṭhahanti, pariyante kikiikajālā olambanti, yassā mandavāteritāya pañcagikaturiyasaddasammisso dibbasagītasaddo viya ravo niccharati, maṇḍapamajjhe sakkassa yojaniko maipallako paññatto hoti, tattha sakko nisīdati, tettisakumbhānaekekasmi kumbhe satta satta danne māpeti, tesu ekeko paṇṇāsayojanāyāmo, ekekasmicettha dante satta satta pokkharaiyo honti, ekekāya pokkharaiyā satta satta padumiigacchā honti, ekekasmi gacche satta satta pupphāni honti, ekekassa pupphassa satta satta pattāni honti, ekekasmi patte satta satta devadhītaro naccanti, eva samannā paṇṇāsayojanaṭṭhāne hatthidantesuyeva nacca samajja hoti. Eva mahantena sirivilāsena saṭṭhiyojanavitthatāya sudassana mahāvīthiyā puravadhūna aḍḍhateyyakoṭīhi ceva dvīsu devalokesu devatāhi ca parivuto sakko devarājā mahanta dibbasampatti
anubhavati:

Up
āsakaratanādibhāva patto pana upāsakajano imampi sakkasampatti pailabhitvā manussagaanāya tisso ca vassakoiyo saṭṭhiñca vassasatasahassāni dibbasukhamanubhavanto tāhi sampattīhi attāna alakaroti.

1. Tigāvuta

[SL Page 140] [\x 140/]

Itoppabh
ūti devesu rājūna vibhavo pana.
Na sakk
ā hoti vaṇṇetu abuddhena yato tato,
Tatth
āyumānumānena viññeyyova sukhodayo.

Tath
āhi-dukkhato yātā apayātāti = yāmāti laddhanāmāna devāna nivāsanaṭṭhānatāya yāmasakhātesu devalokesu uppajjitvā tatthapi manussagaanāya cattāḷīsavassasatasahassādhikāni cuddasa vassakoiyo ca mahantadibbasampattimanubhavitvā tāhipi attāna alakaroti. Eva attano sirisampattiyā tusapīti itā gatā = ti tusitāti eva laddhanāmāna devāna nivāsanaṭṭhānatāya evaladdhanāme tusitapure uppajjitvā tatthapi manussagaanāya saṭṭhivassasahassādhikāni
sattapa
ññāsavassakoiyo mahanta dibbasukhamanubhavitvā tehipi attāna alakaroti.
Tath
ā nimmāna rati etesanti = nimmānaratinoti eva laddhanāmāna devāna
niv
āsanaṭṭhānatāya nimmānaratisakhātesu devesupi uppajjitvā manussagaanāya dve ca vassakoiyo cattāḷīsavassasatasahassādhikāni tisavassakoiyo aparimita
dibbavibhavamanubhavitv
ā tehipi attāna alakaroti. Tatheva paranimmitesu bhogesu attano vasa vattentīti = paranimmitavasavattinoti eva laddhanāmāna devānanivāsanaṭṭhānatāya paranimmitavasavattisakhātesu devesu uppajjitvā manussagaanāya navasata ekavīsatikoiyo saṭṭhiñca vassasatasahassāni avaṇṇanīya vipulodāra
mahanta
dibbasirimanubhavitvā tāyapi attāna alakaroti. Eva chakāmāvacaresu devesu anulomapailomavasena rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbasakhāte pañcakāmague suciramanubhavanto kāmasampatti anubhavati. Bhavantettha:-

Saggesu he
ṭṭhimasukha cakkavattisukhena hi,
P
āṇimattakapāsāṇa himavantantara mata.

Y
āni paññāsavassāni manussāna dino tahi,
Ti
sarattindivo māso māsā dvādasa vacchara.

Tena sa
vaccharenāyu dibba pañcasata mata,
He
ṭṭhi mānantu devāna āyuno hi catuggua.

[SL Page 141] [\x 141/]

Upar
ūpari devāna channa cāti vijāniya,
Ratanuttama cittehi viha
gapathacārihi,
Vim
ānehi ca ratanāna ko sukhavaṇṇayissati.

Ekova rakkho phalati sabba
icchānukūlaka,
Ya
hi tattha vasantāna ko sukha vaṇṇayissati.

Sugandha sukhasamphass
ā sovaṇṇāpi piandhanā,
Yesa
puññena ko tesa sukhagga vaṇṇayissati.

Acchar
ā vijjusañcārā accherasata maṇḍitā,
Mutt
ā vālukasachannā yuttā puññaphalattano.

Sampaphullalat
ālamba manuññā gindamaṇḍito,
Vicitta patta pakkh
īna vaggunigghosanādikā

Suva
ṇṇamaisopāna nīlāmalajalāsayā,
Ava
ṇṇarahitāneka sugandhakusumotthatā.
Pu
ññakammamahāsippi kappitā pītivaddhanā,
Pu
ññakammaratāvāsa vipakkhasukhadāyikā.

Sabbotukasukh
ārammā uyyānā nandanādayo,
Ye pamodanti kotesa
sukhagga vaṇṇayissatīti.

Evar
ūpa kāmabhavasampatti anubhavitvā rūpabhavasampattimpi anubhavitu kāmena upāsakajanena:-

“Piyo ca garubh
āvaniyo vattā ca vacanakkhamo,
Gambh
īrañca katha kattā no caṭṭhāneni yojako”ti.

Evam
ādi kalyāṇagua samannāgata kalyāṇamitta upasakamitvā visuddhimagge vuttanayena cariyānukūla kammaṭṭhāna gahetvā kāmacchandavyāpāda thīnamiddha uddhaccakukkuccavicikicchā vippahīna vitakkavicāra pītisukhacitte kaggatā sampayuttapahamajjhāna bhāvetabba. Tampaneta jhāna tividha hoti hīnamajjhima paitavasena. Tattha pailaddhamatta anāsevita hīna subhāvita aparipuṇṇa
vas
ībhāva majjhima ativiyasubhāvita sabbaso paripuṇṇa vasībhāva paitanti veditabba tampaneta pahamajjhāna hīna paritta bhāvetvā aparihīnajjhāno mahābrahmāna parivārakattā tesa parisati bhavāti = brahmapārisajjāti laddhanāmāna

[SL Page 142] [\x 142/]

Brahm
āna nivāsanaṭṭhānatāya brahmapārisajja sakhāte pahamatale nibbattitvā kappassa tatiyabhāgappamāṇa brahmasampatti manubhavati. Tameva majjhima bhāvetvā aparihīnajjhāno mahābrahmāna puro hitaṭṭhāne hitattā brahmapurohitāti laddhanāmānanivāsanaṭṭhānatāya brahmapurohitoti eva laddhanāme brahmaloke nibbattitvā upaḍḍhakappa brahmasampatti manubhavati. Tameva paṇīta bhāvetvā aparihīnajjhāno upāsakajano tehi tehi jhānādīhi guavisesehi brūhitā paividdhā brahmāno vaṇṇavantatāya ceva dīghāyukatādīhi ca brahmapārisajjādīhi mahantabhāvato ca mahābrahmānoti laddhanāmāna brahmāna nivāsanaṭṭhāna tāya mahābrahmāti vissute brahmaloke nibbattitvā ekamasakheyya kappa brahmasampatti manubhavati tayopete paṇītaratamaratanāvabhāsitasamānatalavāsinoti veditabbā. Ettha pana etesa tinnannampi asakheyyakappavaseneva āyuparicchedo daṭṭhabbo. Tathāhi brahmapārisajjādīnatinnampi mahākappāna vasena āyuppamāṇa paricchedo na  sambhavati, ekakappepi tesaavināsabhāvena paripuṇṇakappe asambhavato, tathāhesaloko sattavāresu agginā aṭṭhame vāre udakena puna sattavāresu agginā aṭṭhamevāre udakenāti eva aṭṭhasu aṭṭhakesu paripuṇṇesu pacchimavāre vātena vinassati, tattha pahamajjhānatala upādāya agginā nassati, dutiyajjhānatala upādāya udakena, tatiyajjhānatala upādāya vātena nassati.
Vutta
ñceta:-

“Satta sattaggin
ā vārā aṭṭhame aṭṭhamodakā,
Catusa
ṭṭhi yadā puṇṇā eko vāyuvaro siyā.
Aggin
ā bhassarā heṭṭhā āpena subhakihato,
Vehapphalato v
ātena eva loko vinassatī”ti.

Tasm
ā tinnannampi pahamajjhānatalāna eka kappepi avināsanabhāvato sakalakappe tesasambhavo natthīti asakheyyakappavasena tesa āyuparicchedo vutto. Dutiyajjhānalato paṭṭhāya pana paripuṇṇassa mahākappassavasena āyuparicchedo, na asakheyyakappavasena asakheyyakappo tica yojanāyāmavitthāravasena sāsaparāsito vassasataccayena ekekabījassa gahaena sāsaparāsito parikkhayepi

[SL Page 143] [\x 143/]

Akkhayasabh
āvassa mahākappasseva catutthabhāgo. So pana yattha rogadubbhikkhānaaññatara savattena bahusu vināsamupagatesu avasiṭṭhasattānapavattakusaladhammānubhāvena dasavassato paṭṭhāya anukkamena asakheyyāyuppamāṇesu sattesu puna adhammasamādānavasena kamena parihāyitvā dasavassāyukesu jātesu rogādisu aññatarasavaṭṭena sattāna vināsappattiyā ayameko antarakappoti eva paricchinnassa antarakappassa vasena catusaṭṭhi antarakappappamāṇo hoti, vīsati antarakappappamāṇotica vadanti tathā dutiyajjhāna tatiyajjhāna ca parittabhāvetvā aparihīnajjhāno uparimehi parittā ābhā etesanti = parittābhāti evaladdhanāmāna nivāsanaṭṭhānatāya parittābhasakhāte brahmaloke uppajjitvā dve mahākappāni brahmasampatti manubhavati. Tameva majjhima bhāvetvā aparihīnajjhāno appamāṇā ābhā etesanti = appamāṇābhāti vissute brahmaloke nibbattitvā cattāri mahākappāni brahmasampatti manubhavati. Tameva paṇīta bhāvetvā aparihīnajjhāno valāhakato vijju viya itocito ca ābhā sarati nissarati etesa sappītikajjhāna nibbattakkhandha santānattā ābhassarāti laddhanāmāna nivāsanaṭṭhānatāya ābhassarāti vissute brahmaloke nibbattitvā aṭṭhamahākappāni brahmasampatti manubhavati. Etepi tayo paṇītaratanāvabhāsitekatalavāsinoti veditabbā. Tathā catutthajjhāna paritta hīnabhāvetvā aparihīnajjhāno subhāti ekaghanā acalā sarīrābhā vuccati, sā uparibrahmehi parittā subhā etesanti = parittasubhāti eva laddhanāmāna nivāsanaṭṭhānatāya parittasubhasakhāte brahmaloke uppajjitvā soasamahākappāni
brahmasampattimanubhavati. Tameva majjhima
bhāvetvā aparihīnajjhāno appamānasubhā etesanti = appamāṇasubhāti eva laddhanāmāna brahmāna nivāsanaṭṭhānatāya appamāṇasubhasakhāte brahmaloke nibbattitvā dvattisamahākappāni brahmasampattimanubhavati. Tameva paṇīta bhāvetvā aparihīnajjhāno pabhāsamudayasakhātehi subhehi kiṇṇā ākiṇṇā subhakiṇṇāti eva laddhanāmānabrahmāna nivāsanaṭṭhānatāya subhakihasakhāte brahmaloke uppajjitvā upāsakajano


[SL Page 144] [\x 144/]

Catusa
ṭṭhimahākappāni brahmasampattimanubhavati. Etepi paṇītaratanāvabhāsitekatalavāsinoti veditabbā. Tathā pañcamajjhāna bhāvetvā aparihīnajjhāno jhānappabhāya nibbatta vipulaphalametesanti = vehapphalāti evaladdhanāmāna brahmāna nivāsanaṭṭhānatāya vehapphalasakhāte brahmaloke uppajjitvā pañcakappasatāni mahanta brahmasampattimanubhavati. Keci pana tameva “saññā rogo saññā gaṇḍo”ti ādinā”dhi citta dhi vateda citta”nti ādinā nayena arūpūpapattiyā ādīnavadassanena tadabhāve ca santapaṇīta bhāvasanniṭṭhānena vāyo kasie kesañci matena paricchinnakāsakasie vā bhāvanābalena tena pailabhitabbabhave arūpassa anibbatti sabhāvāpādānavasena arūpavirāgabhāvana bhāvetvā aparihīnajjhāno saññāvirāgabhāvanānibbatta rūpasantatimattattā natthi saññātammukhena vuttāsesaarūpakkhandhā ca etesanti = asaññā, teyeva sattāti asaññasattā iccevaladdhanāmāna brahmāna asañña sattāna nivāsanaṭṭhānatāya asaññasakhāte loke uppajjitvā pañcakappa satāni tattha pavattanti. Etepi paṇītaratanāvabhāsitekatalavāsinotidaṭṭhabbā. Eva sucirampi kāla rūpabhavasampattianubhavitvā arūpabhavasampattimpi paribhuñjitukāmo upāsakajano “dissanti kho pana rūpādhikaraa daṇḍādāna satthādānakalaha viggahavivāda”nti nakho paneta sabbaso āruppeti so ca tesa daṇḍādānādīnañceva cakkhurogādīnañca ābādhasahassāna vasena karajarūpe ādīnava disvā visuddhimagge vuttanayena ākāsānañcāyatana bhāvetvā aparihīnajjhāno ākāsānañcāyatanūpagāna devāna nivāsanaṭṭhānatāya eva laddhanāme arūpabhave nibbattitvā tattha vīsatikappasahassāni udāra pītisukhamanubhavati tatheva viññānañcāyatana bhāvetvā aparihīnajjhāno viññānañcāyatanupagāna devānanivāsanaṭṭhānatāya viññānañcāyatanasakhāte arūpabhave uppajjitvā cattāḷīsakappasahassāni atula pītisukhamanubhavati. Tathā ākiñcaññāyatana bhāvetvāaparihīnajjhāno ākiñcaññāyatanūpagāna devāna nivasanaṭṭhānatāyaeva laddhanāme arūpabhave uppajjitvā saṭṭhikappasahassāni uḷāra jhānasukhamanubhavati tatheva nevasaññānāsaññāyatana bhāvetvā aparihīnajjhāno nevasaññā

[SL Page 145] [\x 145/]

N
āsaññāyatanūpagāna devāna nivāsanaṭṭhānatāya nevasaññā nāsaññāyatanasakhāte arūpabhave uppajjitvā caturāsīti kappasahassāni atipaṇītatara samāpattisukhamanubhavati bhavantettha:-

Jh
āyino amitābhāve pītibhakkhā mahiddhikā,
Brahm
āno ko sukha tesa na munī vaṇṇayissati.

Tibh
āgakappa jīvanti brahmalokesu heṭṭhimā,
Catur
āsītisahassāni kappāni tesu uttamā.

P
ūrā sāsapiyo koṭṭhe sabbato yojanāyate,
Tato vassasate pu
ṇṇe jaḍḍetvā ekamekaka,
Y
āvatā rittaka hoti dīgho kappo tatepica.

Āyun
ā eva viññeyyo tesa sese sukhodayo,
Imin
ā pūtikāyena mandakālena sādhiyā.

Nekakappasata
āyu sukhañcāpi manomaya,
Yesa
tesa sukhaggassa kā ettha upamā siyā.

Visi
ṭṭhamiha ya puñña nibbāṇāvahameva ta,
U
ḷāraphalada eva brahmalokesu majjhima.

Paritta
kāmalokamhi pañcakāmaguodaya,
A
ññañca ya hitasukha sabba deti asesaka.

Sudullabha
bubbula dubbala ima
Sar
īramevavidha puññasādhaka,
Apu
ññakammesu payojaya jano
Sinerumuddh
ā patitova sociyo.

Yath
ā sāsapamattamhā bījā nigrodha pādapo,
J
āyate satasākhaḍḍho mahānīlambudopamo.

Tatheva pu
ññakammamhā anumhā vipula phala,
Hot
īti appapuññanti nāvamaññeyya paṇḍito ti.
Yampana vutta
lokiyalokuttarasampattiyo sādhetabbāti tattha ettāvatā lokiyasampattiyo pakāsitā honti.

[SL Page 146] [\x 146/]

Eva
vidhe neka vibhūti sāre
K
āme bhave rūpabhavetarepi,
Pappoti s
īlādiguena yena Ko nāma tasmi hi budho pamajje.

Iti abhinava s
ādhujana pāmojjatthāya kate upāsakajanālakāre
Lokiyasampattiniddeso n
āma sattamo paricchedo.

Id
āni lokuttarasampattiyo sādhetabbāti ettha lokuttarasampattiyo nāma upādānakkhandhasakhātalokato uttaranti uttinnāti vā lokuttarāti eva laddhanāmā sampatti, sā tividhā hoti sāvakabodhi paccekabodhi sammāsambodhīti. Ettha sāvakabodhi nāma satthu dhammadesanāya savaante jātattā sāvakāti eva laddhanāmehi sāvakehi maggapaipāṭiyā adhigantabbo saccābhisamayo. Tathāhi visuddhimagge vuttanayena
sot
āpattimagga bhāvetvā diṭṭhivicikicchā pahāṇena pahīṇāpāyagamano sattakkhattuparamo sotāpanno nāma. So pana tividho hoti, ekabījī kolakolo sattakkhattuparamoti. Tattha ekabījī nāma eka bhava sasaritvā arahatta patto, kola
kolo n
āma dve vā tīṇi vā sandhāvitvā dukkhassantakaro, sattakkhattuparamo nāma sattamajātito para uppādanārahassa bandhasantānassa arahattappattiyā nirodhattā sattamabhave dukkhassantakaro, sattabhavā ca sattakkhattu manussaloke paisandhigahaa vasena daṭṭhabbā, devalokabrahmalokesu hi tato adhikatarampi uppajjanti yeva. Tasmā visākhāca anāthapiṇḍiko seṭṭhi ca sakko devarājācāti ime tayo janā bhavanikantiyā balavatarattā chakāmāvacaresu anukkamena uppajjitvā tattha tatthāyuppamāṇena mahanti dibbasampatti samāpatti sukhañca anubhavitvā paranimmitadevaloke hatvā jhāna nibbattetvā brahmalokepi anukkamena uppajjantā tatthāyuppamāṇena udāra pītisukha

[SL Page 147] [\x 147/]

Anubhavitv
ā subhakihatale hatvā magga bhāvetvā anāgāmiphala patvā pañcasuddhāvāsesu anukkamena uppajjantā tattha tatthapi āyuppamāṇena samāpattisukhamanubhavitvā akaniṭṭhatale hatvā arahattamagga sacchikatvā nibbāṇapura pavisanti. Aparo rāgadosamohāna tanuttakara sakadāgāmi maggabhāvetvā sakadāgāmi nāma hoti, sakideva ima loka paisandhivasenāgacchati, tattha ekacco kāmabhave sakadāgāmiphala sacchikaroti, ekacco rūpabhave, ekacco arūpabhaveti sopi eva tividho hoti. Aparo kāmarāgavyāpādānamanavasesappahāṇakaraanāgāmimagga bhāvetvā anāgāmi nāma hoti, so hi paisandhivasena ima loka na āgacchatīti anāgāmi nāma jāto.

Tasm
ā saddhādīnamindriyāna adhikādhikavasena suddhāvāsesu uppajjanto saddhindriyādhikavasena avihatale upjajjitvā kappasahassa brahmasampattimanubhavati.
Tath
ā viriyindriyādhikavasena atappe uppajjitvā dvekappasahassāni mahanta pītisukha,anubhavati. Tatheva satindriyādhikattena sudasse uppajjitvā cattāri kappasahassāni vipulapītisukhamanubhavati. Tathā samādhindriyayassa adhikattā sudassītale uppajjitvā aṭṭhakappasahassāni udāra brahmasampattimanubhavati. Tatheva paññindriyādhikabhāvena akaniṭṭhatale uppajjitvā soasakappasahassāni atikkantabrahmasampattimanubhavati. Tattha avihādayo suddhāna anāgāmiarahantānameva āvāsāti suddhāvāsā, anunayapaighābhāvato suddho āvāso etesanti = suddhāvāsā, anunayapaighābhāvato suddho āvāso etesanti = suddhāvāso, tesa nivāsabhūmipi suddhāvāsāti vuccati. Imesu pana pahamatalavāsino appakena kālena attano hāna na vijahatīti = avihā nāma. Dutiyatalavāsino na kenaci tappantīti = atappā. Tatiyatalavāsino paramasundararūpattā sukhena dissantīti = sudassā. Catutthatalavāsino suparisuddha dassanattā sukhena passantīti = sudassino. Pañcamatalavāsino pana ukkaṭṭhasampattikattā natthi etesa kaniṭṭhabhāvoti = akaniṭṭhāti veditabbā.

Ettha pana antar
ā parinibbāyī upahaccaparinibbāyī asakhāraparinibbāyī
sasa
khāraparinibbāyī uddhasoto akaniṭṭhagāmīti. Avihesu pañca, tathā
atappasudassasudassisu, akani
ṭṭhesu pana uddhasotavajjā cattāro labbhanti, tattha tattha anāgāmīna āyuno vemajjha anatikkamitvā antarāca

[SL Page 148] [\x 148/]

Kiles
āna parinibbāṇa sakhāta arahatta patto antarāparinibbāyī nāma hoti, so pi evatividho hoti-kappasahassāyukesu tāva avihesu nibbattitvā eko nibbattadivaseyeva arahattapāpuṇāti, no ce nibbattadivaseyeva arahatta pāpueyya, pahamassa pana kappassa matthake pāpuṇāti, pahameko antarā parinibbāyī nāma. Aparo eva asakkonto dvinnakappasatāna matthake pāpuṇāti, aya dutiyo. Aparo evampi asakkonto catunna
kappasat
āna matthake pāpuṇāti aya tatiyo antarā parinibbāyī nāma hoti. Pañcama pana kappasata atikkamitvā arahatta patto upahaccaparinibbāyī nāma hoti. Atappādisupi esevanayo. Yattha katthaci uppanno pana sasakhārena sappayogena kilamanto dukkhena patto sasakhāraparinibbāyī nāma. Ime cattāro pañcapi suddhāvāsesu labbhanti. “Uddhasoto akaniṭṭhagāmī”ti ettha pana uddhabhāgiyavasena uddhamassa tahā sotā vāti =
uddha
soto, uddha vā gantvā pailabhitabbato uddhamassa maggasotanti = uddhasoto, akaniṭṭha gacchatīti = akaniṭṭhagāmī, so hi avihato paṭṭhāya cattāro devaloke sodhetvā akaniṭṭha gantvā parinibbāyati, aya uddha soto akaniṭṭhagāmī nāma. Aparo arahattamagga bhāvetvā anavasesakilesappahāṇena arahā nāma hoti khīṇāsavo aggadakkhieyyoti. Eva maggapaipāṭiyā adhigantabbo saccābhisamayo sāvakasambodhīti vuccati.

Paccekasambodhin
āma bodhaneyyabodhanattho hi balesu vasībhavo ananubandho sayambhūñāṇena saccābhisamayoti attho. Sammāsambuddhāna nahi sayambhūñānatāya sayameva pavattamānopi saccābhisamayo sānubandho aparimāṇāna sattānasaccābhisamayassa hetubhāvato, imesa pana yo ekassāpi sattassa saccābhisamayo hetu na hotīti ananubandhoti vuccati.

Samm
āsambodhi pana sammā sāma sabbadhammāna bujjhanato bodhanato ca
samm
āsambodhi nāma. Sabbaññutañāṇapadaṭṭhānahi maggañāṇa. Maggañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutañāṇa tasmā sammāsambuddhoti vuccati. Tenāha:-
“Buddhoti yo so Bhagav
ā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmasaccāni abhisambujjhi tattha ca sabbaññutappatto balesu

[SL Page 149] [\x 149/]

Vas
ībhāva”nti tividhāpetā tinna bodhisattāna yathāsaka āgamanīyapaipadāya
matthakappattiy
ā satipaṭṭhānādīna sattati sāya bodhipakkhiyadhammāna bhāvanā pāripūrīti veditabbā. Itarābhisamayāna tadavinābhāvato nahi sacchikiriyābhisamayena bhāvanābhisamayo nasambhavati, satica bhāvanābhisamayo pahāṇābhisamayo pariññābhisamayo ca siddhoyeva hotiti. Tasmā adhikāro chandatāti divagasamannāgatā patthanāvasena katapaidhāna upāsakajanā tatoppabhūti aggasāvakabhāvāya kappasatasahassādhikāna ekamasakheyya mahāsāvakabhāvāya kappānasatasahassayeva sambhārasambha raa karonto satthu sabrahmacārito vā catusaccakammaṭṭhānakatha sutvā tasmiyeva khae kālantarena vā tajja paipattianutiṭṭhantā ghaantā vāyamantā vipassana ussukkāpetvā saccāni paivijjhantā attano abhinīhārānurūpa saddhi aggasāvakabhūmiyā ca mahāsāvakabhūmiyā vā kevala vā aggamaggakkhae sāvakasambodhi adhigacchanti, tato para sāvakabuddhā nāma honti sadevake loke aggadakkhieyyāca. Athavā:-

“Manussatta
ligasampatti vigatāsavadassana,
Adhik
āro chandatā ete abhinīhārakāraṇā”ti.

Ime pa
ñcadhamme samodhānetvā katābhinīhārā pana upāsakajanā tatoppabhūti dve asakheyyāni kappāni satasahassañca bodhisambhārasambharaa karontā anupubbena sambhatapaccekabodhisambhārā tādise kāle carimattabhāvehitā ñāṇassa paripākagatabhāvena upaṭṭhitasaveganimitta gahetvā savisesa bhavādisu ādīnavadisvā sayambhūñāṇena pavatti pavattihetutañca paricchinditvā “so ima dukkhanti yoniso manasikarotī”ti ādinā āgatanayena catusaccakammaṭṭhāna brūhentā attano abhinīhārānurūpa sakhāre parimaddantā anukkamena vipassana paccekasambodhiabhisambujjhanti, aggaphalakkhaato paṭṭhāya paccekasambuddhānāma hutvā sadevakassa lokassa aggadakkhieyyā honti. Athavā yadi sambodhimicchanti:-

“Manussatta
ligasampatti hetusatthāradassana,
Pabbajj
āguasampatti adhikāro ca chandatā,
A
ṭṭhadhammasamodhānā abhinīhāro samijjhatī”ti.

[SL Page 150] [\x 150/]

Eva
vutte aṭṭhadhamme samodhānetvā sace paññādhikā cattāri asakheyyāni kappānasatasahassañca athasaddhādhikā aṭṭhaasakheyyāni kappāna satasahassañca athaviriyādhikā soasaasakheyyāni kappāna satasahassañca paripūritabodhisambhārā upāsakajanā carimabhave katapubbakiccā bodhimaṇḍa abhiruyha “na tāvima pallakabhindissāmi yāva me anupādāya āsavehi citta vimuccissatī”ti paiñña katvā aparājitapallake nisinnā asampattāya eva sajhāvelāya mārabala vidhamitvā purimayāme pubbenivāsānussatiñāṇena anekākāravokāre pubbenivutthakkhandhe anussaritvā majjhimayāme dibbacakkhuvisodhanena cutūpapāte ñāṇa anāgatase ñāṇa adhigantvā pacchimayāme “kiccha vatāya loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca uppajjati ca athaca panimassa dukkhassa nissaraa nappajānāti jarāmaraassā”ti ādinā jarāmaraato paṭṭhāya paiccasamuppādamukhena vipassana abhinivisitvā mahāgahaa chinditunisānasīlāya pharasu nisento viya kilesagahaa jinditu ñāṇapharasu tejento Buddhabhāvāya hetusampattiyā paripākagatattā sabbaññutañāṇādhigamāya vipassanagabbha gahāpento antarantarā nānā sampattiyo samāpajjitvā yathā vavatthāpite nāmarūpe tilakkhaa āropetvā anupadadhammavipassanāvasena anekākāravokārasakhāre sammasantā chattisakoisatasahassamukhena sammasanavāra vitthāretvā tattha mahāvajijañāṇasakhāte vipassaṇāñāṇetikkhasūrabhāvūpapanne uṭṭhānagāminī bhāvena pavattamāne yadā ta maggena ghaenti tadā maggapaipāṭiyā diyaḍḍhakilesasahassakhepento aggamaggañāṇena sammā sambodhi adhigacchanti, aggaphalakkhaato paṭṭhāya adhigatā nāma, sammāsambuddhabhāvato dasabalacatuvesārajjādayopi hi tesatadā hatthagatāyeva hontiti.

Tattha pa
ññādhikāna hi saddhā mandā hoti paññā tikkhā, tatova upāyakosallassa
visadanipu
abhāvena na cirasseva pāramiyo pāripūri gacchanti. Saddhādikāna paññā majjhimā hoti, tesa nātidīgha nātisanika pāramiyo pāripūri gacchanti. Viriyādhikānapana paññā mandā hotiti tesa cireneva pāramiyo pāripūri gacchanti. Yathā mahābodhi

 

[SL Page 151] [\x 151/]

Satt
āna na eva paccekabodhisattāna, tesa hi satipi paññādhikabhāve dve asakheyyāni kappāna satasahassañca bodhisambhārasambharaa icchitabba, na tato ora, saddhādhikaviriyādhikāpi vuttaparicchedato para katipaye eva kappeatikkamitvā paccekabodhi abhisambujjhanti, na tatiya asakheyyanti. Sāvakabodhisattāna pana yesaaggasāvakabhāvāya abhinīhāro tesa eka asakheyyakappāna satasahassañca sambhārasambharaa icchitabba. Yesa mahāsāvakabhāvāya tesa kappānasatasahassava. Tathā Buddhassa mātāpitunna upaṭṭhākassa puttassacāti, ayasannīṭṭhānakaro nayo. Icceva upāsakaratanādibhāva pattā upāsakajanā sīlavipulapākārasamādhiparikhāparivārita vipassanāñāṇadvāra satisampajaññadahakavāṭasamāpattimaṇḍapādipatimaṇḍita bodhipakkhiyajanasamākūla amatavaranagara
pavisitv
ā acchinnamakuila uju puthulavitthata satipaṭṭhānamahāvīthi otaritvā cattāri sāmaññaphalāni catasso paisambhidā chaabhiññā aṭṭhasamāpattiyoti imehi mahagghehi ratanehi attabhāva alakaronti. Tasmā:-

Sabba
ññu ñāṇa satarasi pajjotenāvabhāsitā,
Karu
ṇāpuṇṇacandena katasītapariggaha.

Dasabuddh
āmalabalo dāraggahavibhūsito,
Kusalosadhit
ārāhi sakiṇṇā sabbato disa.

Buddh
āsādhāraa ñāṇa suvaṇṇamaisigihi,
Buddhadhammoruselehi avaruddh
ā samantato.

Ves
ārajjamigindehi parisā vanarājisu,
Sukhavissatthac
ārīhi accantamupasobhitā.

Lokadhamm
ānilākampa dhiti meru dhajuggamā,
Satipa
ṭṭhānaraṭṭhaḍḍhā padhānānilavījitā.

Saddhammadesan
āvassa dhārāhi parisanditā,
Bojjha
gakusumākiṇṇa maggajaghamahāpathā.

Gu
aṇṇava parikkhittā sīlāmalatalā subhā,
Buddhabh
ūmi hi yā loke laddhā vīravarehi sā.

Visi
ṭṭhā sabbabhūmīna yadi etena labbhati,
Alabbhan
īya etena loke añña hi ki siyā.

[SL Page 152] [\x 152/]

Tato cint
āmaṇīdeva pādapo surabhī viya,
Nirantara
va ettheva kattabbo sādarādaroti.

Yampana vutta
eva saraagatehi upāsakopāsikajanehi sīle patiṭṭhāya patirūpadhutagasamādānena ta parisodhetvā pañca vaijjā pahāya dhammena samena jīvika kappentehi upāsakaratanādibhāva patvā dine dine dasapuññakiriyavatthūni pūrentehi antarāyakaradhamme pahāya lokiyalokuttarasampattiyo sādhetabbāti ta ettāvatā sabbākārena pakāsita hoti.

Sara
aguabhirāmo sīla bhūsābhirāmo
Paramadhutava
ijjo ruddha micchāvaijjo,
Nicita nikhilapu
ñño santatekantapuñño
Sivamapi nutapu
ñño sambhuneva sapañño.

Iti abhinava s
ādhujana pāmojjatthāya kate upāsaka janālakāre
Lokuttarasampattiniddeso n
āma aṭṭhamo paricchedo.

Id
āni imasmi upāsakajanālakāre ye sīlādayo kusaladhammā niddiṭṭhā na panesa kārako attā niddiṭṭho, tassa hi kārakassa vedakassa attano abhāve sīlādīna kusaladhammānaabhāvo siyā, tesamabhāvo tadāyattavuttīna tesa vipākānampi abhāvo hoti, tasmā sīlādīna kusaladhammāna desanā niratthikāti yojeyya, tasseva parihāro vattabbo, nāyaniratthikopāyadesanā, yadi kārakassa abhāvā sīlādīna kusaladhammānamabhāvo siyā tayā parikappitassa attanopi abhāvo siyā, ki kāraanti ce? Tassa attano aññassa kāraassābhāvato kārakābhāvepi kattā atthīti ce tathā sīlādinampi kusalāna asatipi kattari atthitā upagantabbā, kutoya taca tatthānurodho idha virodhoti, tathāpi yathāpana loke kārakābhāvepi pahavi āpatejautuādayo

[SL Page 153] [\x 153/]

Pa
icca akurādīna abhinibbatti dissati, tathā etesa sīlādīna kusalāna dhammānahetuppaccayasāmaggiyā abhinibbatti hotīti veditabbā. Athā pi cettha tayā paññāya parikappito nicco dhuvo sīlādīna kattā attā paramatthato atthīti ceta upaparikkhissāma tāva, so pana tava attā kārako vedako ki sacetano siyā pākāratarupāsāṇatiasadiso. Siyā, tassa kārakavedakattābhāvo ca siyā, sadi sacetano so cetanāya añño vā siyā, anañño vā, athānañño cetanāya nāse attano vināso siyā, ki kāraanti? Cetanāya anaññattā, athāpi bhavato adhippāyo eva siyā-attano pana nāso na bhavati nibbattacetanāyayeva nāso, bhavatīti, vuccate- attano anāse sati cetanāya pi nāso na bhavati, ki kāraanti? Cetanāya anaññattā, cetanattāna anaññatte sati cetanāyayeva nāso bhavati na attanoti ayuttameveta, cetanāyayeva vināse visesakāraa natthi, attāva nassatu tiṭṭhatu cetanā, atha cetanāya nāse attano nāso na bhavati cetanāya attā añño siyā, yathā aññassa assassa nāse mahisassa nāso na bhavati, evañca sati cetanāya anañño attāti tava paiññā hīnā, atha cetanattāna na aññatte sati attano anāse cetanāyapi anāso bhavatu, paiññā hīnā, atha vuttappakārato na viparīta vā siyā, attā nassatu, cetanā tiṭṭhatu, atha ca pana eva na bhavati anaññattā ce pakkha pariccajasi atha na pariccajasi paiññā hīnā bhavati, athāya bhavatodhippāyo siyā nāya mama attā cetanāya anañño añño yevāti, atra vuccate-idha pana aññatta duvidhahoti lakkhaa katamaññattañca desantarakatamaññattañcāti, tattha ki tva cetanattānalakkhaa katamaññatta vadesi udāhu desantarakatamaññattanti āha, lakkhaa katamaññatta vadesi udāhu desantarakatamaññattanti āha, lakkhaa katamaññattavadāmīti, yathāhi rūparasagandhādīna ekadese vattamānānampi lakkhaato aññatta hoti eva cetanattāna ekadese vattamānāna lakkhaato aññatta hoti tasmā lakkhaakatamaññatta vadāmīti, atra vuccate- yathāhi jātavedasā ayhamāne āmakaghae sāmavaṇṇavināse rasādīna

[SL Page 154] [\x 154/]

Vin
āso bhavati tatheva cetanāya vināse attano pi vināso siyā, ki kāraanti ce?
R
ūparasādīna viya eka desattāti, atheva bhavato mati siyā ekadesatte satipi attano pana vināso na bhavati cetanāyayeva vināso bhavatīti. Atra vuccate- attano anāse cetanāyapi anāso hoti ki kāraanni ce rūparasādīna viya samānepi avinibbhogato, atha samāne ekadesatte avinibbhogabhāve kena hetunā cetanāya eva nāso bhavati na pana attano, atha visesakāraa natthi tava laddhiyā attāva nassatu tiṭṭhatu cetanā, atha cetanāya nāso attano nāso na bhavati ubhinna ekadesatā natthi, evañca sati ko dosoti ce ya pana tayā vuttayathā rūpa rasagandhādīna ekadese vattamānāna lakkhaato aññatta, tathā cetanattānaekadese vattamānāna lakkhaato aññattanti, ta ayutta, paiññā hīnā, atha rūparasādīna viya samānepi ekadesatte yadi attano anāse cetanāyapi anāso na bhavati paiññā hīno asi, atha vuttappakārato viparīta vā siyā tava attānassatu ce cetanā tiṭṭhatu atheva na bhavatīti ce ekadesatā ca natthi, atha desantarakatamaññatta vadesi cetanattānaghaapaasakaakaṭādīna viya aññatta siyā, cetanāya vinā attā anuññāto ghaena vinā pao viya añño va ghao aññeva paoti, evañca sati ko dosoti ce? Acetano attāti pubbe vuttadosato na parimuccasīti, tassa paramatthato na koci kattā vā codetā vā attā atthīti daṭṭhabba, yadi eva atha kasmā Bhagavatā:-

Asm
ā lokā para loka yo ca sandhāvatī naro,
Yodha karoti vediyati sukhadukkha
saya kata”ti ca.

Satto sa
sāramāpanno dukkhamassa mahabbhaya,
Atthi m
ātā atthi pitā atthi sattopapātiko”ti ca.

Bhav
ā bhave pañcakkhandhā bhārā bhāro ca puggalo,
Bh
ārādāna dukha loke bhāranikkhepana sukha”ti ca.

Ya
hi karoti puriso kāyena vācā uda cetasā vā,
Ta
hi tassa saka hoti ta va ādāya gacchatī”ti ca.

[SL Page 155] [\x 155/]

Ekassekena kappena puggalassa
ṭṭhi sañcayo,
Siy
ā pabbatasamo rāsi iti vutta mahesinā”ti ca.

Assaddho akata
ññū ca sandhicchedo ca yo naro,
Hat
āvakāso vantāso save uttama poriso”ti ca.

Vuttanti. Sabba
eva vutte Bhagavatā tañca kho sammutivasena na paramatthato, nanu Bhagavatā idampi vutta:-

“Kinnu sattoti paccesi m
āradiṭṭhigatannu te,
Suddha sa
khārapuñjoya nayidha sattūpa labbhatī”ti.

Yath
ā hi agasambhārā hoti saddo ratho iti,
Eva
khandhesu sattesu hoti sattoti sammuti.

Tasm
ā na vacanamattamevāvalambitabba, naca daha mūḷahaggāhīnā nāma bhavitabba. Gurukulamupasevitvā suttapadānamadhippāyo jānitabbo, suttapadesu abhiyogo kātabbo, dve saccāni Bhagavatā vuttāni sammuti sacca paramatthasaccanti, tasmā dvepi sammuti paramatthasaccāni amissakato ñātabbāni, eva amissakato ñatvā koci kārako vā codako vā nicco dhuvo attā paramatthato natthīti upaparikkhitvā paccayasāmaggiyā dhammānapavatti sallakkhetvā paṇḍitena upāsakajanena atthakāmena dukkhassantakiriyā caturagasamannāgatamiranikarabhūtesu dhammappadīpavirahitesu vītivattesu eko dasabaladivākaro pātubhavati atidullabho, etena nayena samuppannesu Buddhesu
mah
ājana sasārasindhuto uttāretvā nibbāṇa thale patiṭṭhāpitesu tumhe ajjāpi
sa
sārapayonidhinimuggā ahu kalyāṇaguasampadāpagatapubbabhāgattā, sacetarahipi vassa sataccayena samuggamanasīso vāyu vegena ca kallolaghaitekacchiggala yugasampatto kāṇakacchapo viya paramadullabha manussatta pailabhitvā kenaci subhena aṭṭhakkhaa vinimmutta khaasampada sampādetvā hitā tumhe ta na sādhayissatha, ediso tumhāka kadā labheyya, apica bho maigaappabhābhāsuraratanākara pavisitvā kaṭṭhakahalasañcaya viya karonto ida accanta dullabha dhammaratanasamujjalavarasāsana patvā cittavasa gacchatha atha imamhā sāsanā cutā bhavakānana pavisitvā tantākulakajātā

[SL Page 156] [\x 156/]

Gu
ḷāguṇḍikajātā muñjababbajabhūtā anāgatatathāgatāna dassanamattampi alabhitvā dvāsaṭṭhidihiyo gahitvā apāya duggati vinipāta sasāra anatikkamantā cutito paisandhi gahamānā tīsu bhavesu yonisu pañcasu gatisu sattasu viññāṇaṭṭhitisu navasu sattavāsesu gambhiraghorasāgare pakkhitta nāvā viya yantayuttagono viya ca paribbhamantā ya ya duccarita samācaratha tumhe nibbatta nibbattaṭṭhāne vāsanāvegena tamunukarontā dīghassa addhuno accayena kenaci vidhinā anāgatasugatassa sammukhā hessatha tattha Bhagavā narāmaraparisamajjhe tumhāka vāsanādosaṃ āvikarissati, Gotamassa Bhagavato sāsane mahallakabhikkhussa dvinna daharānañca vāsanādosa viya upananda makkhikāvadhaka cāruṇī dūsakakuidūsaka puadūsaka ārāmadūsaka ambagopaka dubbaca kuhakādīna vāsanādosa viya ca tena tumhākabhavissati mahatī nindā. Apica sādhuupāsakajanā sokaparideva dukkhadomanassupāyāsasalilasampuṇṇe jātijarāmaraavyādhitaragolobhādi caṇḍamacchākule ghararakkhasādhivāse tahāsavanti paiggahe kāmāvaṭṭe agadhāpārasasārasāgare ummujjitvā nimujjitvā vitakkavīcibhakkhā hatā vicarantā kadalisahakāratālanālikerādi phalapādapasachanna sattatisavidha bodhipakkhiya dhammaratanākara saggāpavaggasukhadāyakamanāpa ima sāsanadipapatvā samadhigatapatiṭṭho kilesasaliloghenagantvā apāyavaabāmukhe apatanatthāya imasaraasīlādipaipatti surakkhita katvā rakkhissatha. Apica upāsakaratanādi bhāvapattā upāsakajanā tumhe sasārarasātalappatta avijjāmūla sakhārakkhandhabhavaggasaghaitajarāmaraasikhara sakalabhuvanatalavippakiṇṇatahāsākhavisayavīsakusumapupphita dukkhavisaphalabhārabharita tebhumakavaṭṭavisarukkhasakhepato catunna mahābhūtāna manasikārena khaṇḍākhaṇḍika katvā dvācattāḷīsāya koṭṭhāsesu vitthāramanasikārena phāletvā nāmarūpapariggahena sakalika katvā tasseva nāmarūpassa paccaye pariyesantā mūlāni uddharitvā anupubbavipassanā vātātape sosāpetvā aggaphalasampattiagginā jhāpetha. Eva sabbakilese jhāpetvā sāvakabodhiyā vā paccekabodhiyā vā sammāsambodhiyā vā attabhāva bhūsetukāmatā sabbakālapaipajjathāti. Ettavatā sakhepena sīlādīna kusaladhammana niratthakavādino parihāro niddiṭṭho hoti.

 

[SL Page 157] [\x 157/]

Eva
kammaphalesu saṇḍhitamatā diṭṭhijjukamme hitā
P
ālento saraa vara hataraa sīlañca niccetara,
S
ādhentā catucakkasampadavara sasāracakkāpaha
Ta
nibbāṇarasa pibantu vibudhā sambuddhasasevitanti.

Iti abhinavas
ādhujanapāmojjatthāya kate upāsakajanālakāre
Pu
ññaphalasādhakaniddeso nāma navamo paricchedo.

Atthato ganthato c
āpi suttato cāpi ettha ca,
Ayutta
vā viruddha vā yadi dissati kiñcipi.

Pubb
āpara viloketvā vicāretvā punappuna,
Dhitimat
ā gahetabba gahetabba na dosatoti.

Nik
āyantaraladdhīhi asammissocanākulo,
Mah
āvihāravāsīna pavattiphalanissito.

Nid
ānādikathāyutto attho yasmā pakāsito,
Tasm
ā hitatthakāmena kātabbo ettha ādaro.

Paj
āna hitakāmena karontena ca ya mayā,
Pu
ñña adhigata tena sukha pappontu pāṇino.

Antar
āya vinācāya yathāsiṭṭhimupāgato,
Tath
ā kalyāṇasakappā siddhi gacchantu pāṇina.

Sirivallabhan
āmena vissute pavare pure,
Saddho mahaddhano pubbe vis
ālakulasambhavo

Lokuttamoti pa
ññāto āsi yo bhikkhutena tu,
Jinas
āsanamappetu dinnovādesu saṇḍhito.

Pa
ṇḍubhūmaṇḍale yobhū vañño sāmantabhūmipo,
Saccasandho naye dakkho co
agagoti vissuto.

[SL Page 158] [\x 158/]

Tena k
ārāpitā rammā vihārā varadassanā,
Tayo
āsu mahīkantā kirīṭa miva bhāsurā.

Yo tesa
pavaro āsi vihāro cārudassano,
S
ītalūdakasampanno nānādumagaṇālayo.

Anekajanasammoda nayan
ālisamāgamo,
Tassa kittilat
āpuppha mañjarī viya bhāsurā.

Tidas
ālayanisseni viya jantuparāyano,
Agh
āpaharao rammo pharaṇī iti vissuto.

Gu
ṇākaro perampalli iti viññūhi dassito,
La
kādīpamhi sakale damiḷānalasamākule.

Āgat
ā pātumattāna bhuyo sāsanavuddhiyā,
Tambapa
ṇṇiddhajā therā sadā saddhammagocarā.

Āgama
anurakkhantā yasmi vāsamakappayu,
Tassa pubbuttare ramme p
āsāde vasatā mayā,
Racitoyamala
kāro sadā sajjanarañjako ti.

 

Itisīhalācariyabhadantānandamahātheraviracito upāsakajanālakāro niṭṭhito.