巴利語法句譯註
Pali-Chinese
Dhammapada with Exegeses
廖文燦 譯註
目  次
2 Appamādavaggo
不放逸品
(Dh21-32)
7 Arahantavaggo 阿羅漢品 (Dh90-99)
14 Buddhavaggo 已覺者品 (Dh179-196)
19 Dhammaṭṭhavaggo
存續於法品
(Dh256-272)
21 Pakiṇṇakavaggo
散漫品
(Dh290-305)
22 Nirayavaggo 地獄品 (Dh306-319)
25 Bhikkhuvaggo 比丘品 (Dh360-382)
26 Brāhmaṇavaggo 婆羅門品
(Dh383-423)
  《法句》(Dhammapada(dhamma法+pada句),他譯:法句經),相傳是有幸者(Bhagavant(bhaga幸+vant有),他譯:世尊、薄伽梵)在許多事件中,親口說出的法句,再由別人編輯而成;總共有423首法句。1960年泰國549所的巴利文佛學院,在9級的課程中,把《法句註》列為第3級課程唯一的科目[1]。而具壽Khantipālo表示:《法句》的英譯本已超過30種[2]。可見《法句》在泰國、在英語世界受重視的程度。
  本書《巴利語法句譯註》有許多巴利字的譯名,與傳統的譯名不同。這不是譯註者想要標新立異,而是要正本清源,以便展現巴利語佛經的原意。因此,譯註者儘量以語源學(etymology)的方法,把巴利語單字翻譯為漢字。書中許多頁的末端,有某些譯名的解釋;其中許多譯名的解釋來自佛經,而解釋者全部都是有幸者。普通水準的讀者如果忽略、不閱讀這些解釋,極可能造成重大損失。讀者如果還有疑問,可以翻閱譯註者著作的《巴利語佛經選譯》的附錄〈巴利字索引〉。如果疑問還是不能消除,請翻閱T. W. Rhys Davids & William Stede著作的Pali-English Dictionary(簡稱PED)。
  讀者如果想要知道每一法句的歷史背景,可以閱讀K. Sri. Dhammananda長老著作、周金言居士譯的《法句經/故事集》。
  本書的初稿在公元2002年7月完成。後來,譯註者又翻譯許多佛經;透過比對、分析,修正許多巴利語的譯名。2005年《巴利語佛經選譯》出版、《巴利語守則譯註》(守則:Pāṭimokkha,音譯「波羅提木叉」)的初稿完成後,譯註者又對本書進行品質檢驗,次數超過五次,本書才算定稿。
  譯註者當初翻譯《法句》,主要是為了自用。現在出版本書,是為了紀念先父張心分居士(生前名叫廖心分,11/15/1927~4/16/2005)逝世一週年。
  先父在晚年時期,是大乘佛教淨土宗的信仰者。住在台南縣白河鎮的吳居士,據說是通靈者。吳居士告訴家母及我:先父在逝世後25日之內,已投胎為人。吳居士不是以通靈謀生,也不收取通靈的諮詢費,在談到我的祖母、外祖父、外祖母逝世後轉生的地點也符合業的報應原則,因此他的話應該值得信賴。但願先父投胎為人之後,妥善依據長老說(Theravāda(thera長老+vāda說),水野弘元譯:上座部、上座說)佛教的經典修行,進入聖者的行列,不要在許多生的輪迴流轉。
  感謝具壽明法擔任本書的編輯,並且提供一些寶貴的意見。另外,具壽明法又熱心引用Dhammapada-aṭṭhakathā(《法句註》;簡稱「DhA」)的許多解釋,作為本書某些法句的註腳。而譯註者的時間有限,無法依據有幸者的四大指示(cattāro mahāpadesa。請參見D ii123-126)去查證DhA的每一個註解是否完全符合有幸者的教誡。因此,但願讀者在閱讀DhA的註解時,考慮到有幸者的四大指示。
  也感謝先父及家母廖琴女士,使我有機會吸收文明社會的知識、有時間把某些佛經從巴利語翻譯為漢語。先父生前以二崙國中會計主任的身分退休。他在青年、壯年時期與家母在雲林縣二崙鄉的家鄉,以飼養母豬產銷仔豬、種植香蕉及柳丁為副業,非常辛勞。由於先父掌握到經營的密訣,有位朋友曾對譯註者說先父是「農業社會的倖存者」。
  本書初版第一次印刷的經費來自先父的手尾錢。法的喜樂勝過一切的喜樂(Dh354)。但願讀者閱讀本書之後,會得到法的喜樂。
廖文燦  公元2006年(佛曆2550年)3月20日
| 
   譯註者簡介:廖文燦,生於公元1952年。1975年中原理工學院工業工程系畢業。1980年紐約聖約翰大學企業管理碩士。曾任成功大學兼任講師,講授:投資管理、企業診斷。目前經商。已出版的著作有《巴利語佛經選譯》、《巴利語法句譯註》。  | 
 
        
1. 《巴利語法句譯註》的巴利語版本,以CS ( Chaṭṭha Saṅgāyana)版為主體,並以PTS的版本(O. von
Hinuber & K. R. Norman (Editors), Dhammapada, Oxford: The Pali Text
Society, 1995)校勘。
2. 巴利語法句漢譯的最重要目標:精確。
3. 巴利語法句漢譯方式的第一優先:直譯。
  巴利語法句漢譯方式的第二優先:意譯(直譯難以被了解時)。
  巴利語法句漢譯方式的第三優先:音譯(直譯及意譯難以被了解時)。
4. 儘量以語源學(etymology)的方法,把巴利語單字翻譯為漢字。其他人已從梵語單字或巴利語單字翻譯而成的漢語單字,如果能精確表現巴利語的字義,儘量予以採用;否則,就創造新的翻譯。
5. 有些巴利語是一義多字時,盡量以不同的漢字表達。如:(1) sarīra:[身]體 (2) kaḷebara, kaḷevara:身軀 (3) samussaya:軀體
6. [kho確實]:單獨出現在一般經文時,視為虛字,不譯出。在[gāthā偈]及[udāna自說語]之中,則予以譯出。
7. [iti這樣]、[ti這樣]:在一句話的最後面時,是結尾語,視為虛字,不譯出。
8. 一句的人名,以呼格出現時,儘可能在句首就譯出,以符合漢語的習慣。
9. 羅馬字母的巴利語人名,第一個字母以大寫表示。例如:Ānanda(阿難)。
10. 名詞是複數的主格.業格.具格.從格.與格.屬格.處格時,翻譯為「諸...」;名詞是複數的呼格時,翻譯為「...們!」。
  但是,有代名詞或某些形容詞附隨的名詞,在複數形態時,根據代名詞或某些形容詞即可了解是複數形態時,不添加「諸」或「們」。如:
  (1) [te那些(陽複主格)] [bhikkhū比丘(陽複主格)]:那些比丘。
  (2) [ekacce一些(陽複主格, a.)] [bhikkhū比丘(陽複主格)]:一些比丘
11. 有些巴利字的性別與漢字不同,如:[dāra妻(陽性)];但是在漢字,「妻」是陰性。因此在註解so、sa、taṁ、tad、naṁ、sā時,依巴利字的性別翻譯為「「他」、「它」、或「她」。但是在翻譯為漢字的經文時,依漢字的性別習慣翻譯:屬於男性的第三人稱,翻譯為「他」;屬於女性的第三人稱,翻譯為「她」;屬於雄性動物或雌性動物的第三人稱,翻譯為「牠」;不屬於男性、女性、或動物的第三人稱,翻譯為「它」。上述六巴利字是主格;其業格、具格、從格、與格、屬格、處格的翻譯方式,亦依此類推。「他們」、「她們」、「牠們」、「它們」的翻譯方式,亦依此類推。
12. A: Aṅguttaranikāya(增支部)
  a.:adjective(形容詞)
  BD:Buddhist Dictionary(佛教字典)
  BSk.:Buddhist Sanskrit(佛教徒的梵語)
  cf.:confer(參見)
  cp.:compare(比較)
CS :Chaṭṭha Saṅgāyana(第六次一起唱誦。第六次結集 )
  denom.:denominative(自名詞或形容詞派生出來的動詞)
  Dh:Dhammapada(法句)
  DhA:Dhammapadatthakathā,
Dhammapada-aṭṭhakathā
(法句註)
  D: Dīghanikāya(長部)
  etym.:etymology(語源)
  f.:陰性(feminine)
  indef.:indefinite(不定的)
  intens.:intensive(強意語)
  interj.:interjection(感嘆詞)
  M: Majjhimanikāya(中部)
  m.:陽性(masculine)
  med.:medium(為自言,=refletive(反照); 參見巴利文法)
  n.:中性(neuter)
  opp.:opposite(反義詞)
  PED:Pali-English Dictionary(巴英字典)
  pp.:過去被動分詞(past participle
passive)
  ppr.:現在主動分詞(present participle
active)
  pref.:prefix(字首)
PTS:The Pali Text Society
  q. v.:quod vide(見...)
  rp.:relative pronoun(關係代名詞)
  S:Saṁyuttanikāya(已被結合的部。他譯:相應部)
  SED:Sanskrit-English Dictionary(梵英字典)
  Sk.:Sanskrit(梵語)
  Sn:Suttanipāta(經集)
  suffix:接尾詞
  Vedic:吠陀梵語、早期梵文
  <:來自
  °:位置在 ° 的資料已被省略
  [ ]:[ ]內無該漢語相對應的巴利語,但在語意之中有[ ]
    內的意思。
  單3現:單數、第3人稱、現在式
  單2過:單數、第2人稱、過去式
  複1未:複數、第1人稱、未來式
  複2imp.:複數、第2人稱、imperative
  陽單主格:陽性、單數、主格
  中複處格:中性、複數、處格
  陰單業格:陰性、單數、業格
  三單:陽性.單數、中性.單數、陰性.單數
  與屬格:與格、屬格
  那:在本書一律發音為「ㄋㄚˋ」。如:那個、在那裡、那、禪那。
I. 主格 ...
II. 呼格 ...!
III. 業格 1. (某一動詞的受詞) ... 2. (副詞) 在... 3. (副詞) ...
IV. 具格 1. 以... 2. 因... 3. 被...(下接pp.或pass.) 4. 與...
     5. 經...
V. 從格 1. 從... 2. 由於... 3. 比...
VI. 與格 1. 對... 2. 為(ㄨㄟˋ)...(下接業格) 3. 代表...
     3. (某一名詞主格的受詞*) ...
VII. 屬格 ...的
VIII. 處格 1. 於... 2. 在... 3. 在...[之]中 4. 在...[之]上
      5. 在...[之]時
*某一名詞主格的受詞 某一名詞主格具有及物動詞的特徵時,與格被當作受詞使用。例如:[Sabba一切][pāpassa惡(中單與格)] [akaraṇaṁ不作(中單主格)], [kusalassa善(中單與格)] [upasampadā全部完全行(陰單主格)]. (「不作一切惡,全部完全行善。」(Dh183))
1.   
現(=現在式):...
2.   
未(=未來式):將...
3.   
過(=過去式):1. ... 2. 曾...*
4.   
imp.:(第1人稱) 要...
   (第2人稱) 1. 請... 2. ...!
    (第3人稱) 但願...
5. opt. 1. 應...2. 能...3. 會... 4. 可以...
6. pass.:被...
7. caus.:使...
8. ger. ...後
9. inf. 1. 可... 2. 能...
10. ppr.(現在主動分詞) 1. 正在...[的] 2. 正在...者 
11. 現在被動分詞 1. 正在被...[的] 2. 正在被...者
12. pp. 1. 已被... 2. 已...
13. grd. 1. 應被... 2. 能被... 3. 應... 4. 能...
14. cond.(條件式) 若...則
*曾... 特別強調這個動詞是過去式。
     
Namo
tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa.
敬拜那個有幸者[3].阿羅漢.已正確完全覺者
Suttapiṭake在經藏
Khuddakanikāye在微小部
Dhammapada 法句
[Yamaka雙][vaggo品(陽單主格)]
1 
Manopubbaṅgamā dhammā,
manoseṭṭhā manomayā;
   manasā ce
paduṭṭhena,
bhāsati
vā
karoti vā.
   Tato naṁ dukkham anveti, cakkaṁ va vahato padaṁ.
[Mano意][pubbaṅgamā先導(陽複主格, a.)] [dhammā法(陽複主格)],
[mano意][seṭṭhā最勝(陽複主格, a.)] [manomayā從意做成(陽複主格, a.)];
[manasā意(中單具格)] [ce若] [paduṭṭhena[4]徹底為難(中單具格, pp.)],
[bhāsati說(單3現)] [vā或] [karoti作(單3現)] vā.
  [Tato從那邊] [naṁ他(陽單業格)] [dukkham苦(中單主格)] [anveti隨...去(單3現)],
  [cakkaṁ輪(中單主格)] [va如] [vahato載運(陽單屬格, ppr.)] [padaṁ足(中單業格)].
  以意[5]為先導的諸法,以意為最勝,從意做成;若以已徹底為難的意說或作,苦從那邊隨他去,如正在載運者的輪[隨]足[去]。
2 
Manopubbaṅgamā dhammā,
  manoseṭṭhā manomayā;
  manasā ce pasannena,
  bhāsati vā karoti vā.
  Tato naṁ sukham anveti,
  chāyā va anapāyinī.
  [Mano意][pubbaṅgamā先導(陽複主格, a.)] [dhammā法(陽複主格)],
  [mano意][seṭṭhā最勝(陽複主格, a.)] [manomayā從意做成(陽複主格, a.)];
  [manasā意(中單具格)] [ce若] [pasannena明淨(中單具格, pp.)],
  [bhāsati說(單3現)] [vā或] [karoti作(單3現)] vā.
  [Tato從那邊] [naṁ他(陽單業格)] [sukham樂(中單主格)] [anveti隨...去(單3現)],
  [chāyā影(陰單主格)] [va如] [anapāyinī不離去(陰單主格, a.)]. (cp. Dh1)
  以意為先導的諸法,以意為最勝,從意做成;若以已明淨的意說或作,樂從那邊隨他去,如影不離去。
3~4[6]
3   Akkocchi maṁ avadhi maṁ,
  ajini maṁ ahāsi me;
  ye ca taṁ upanayhanti,
  veraṁ tesaṁ na sammati.
[Akkocchi罵(單3過)] [maṁ我(業格)] [avadhi打殺(單3過)] maṁ,
  [ajini勝過(單3過)] [maṁ我(業格)] [ahāsi竊奪(單3過)] [me我(與格)];
  [ye凡是(陽複主格, rp.)] [ca但是] [taṁ他(陽單業格)] [upanayhanti怨恨(複3現)],
  [veraṁ怨(中單主格)] [tesaṁ他們(陽複屬格)] [na不] [sammati被平息(單3現)]. (cf. M iii154)
  『他罵我、打殺我、勝過我、對我竊奪』;但是凡是怨恨他,他們的怨不被平息。
4 
Akkocchi maṁ avadhi maṁ,
  ajini maṁ ahāsi me;
  ye ca taṁ nupanayhanti,
  veraṁ tesūpasammati. 
[Akkocchi罵(單3過)] [maṁ我(業格)] [avadhi打殺(單3過)] maṁ,
  [ajini勝過(單3過)] maṁ [ahāsi竊奪(單3過)] [me我(與格)];
  [ye凡是(陽複主格, rp.)] [ca但是] [taṁ他(陽單業格)] [n不(=na)]
[upanayhanti怨恨(複3現)],
  [veraṁ怨(中單主格)] [tes他們(陽複處格, =tesu)][ūpasammati被全部平息(單3現)]. (cp. Dh3) (cf. M iii154)
  『他罵我、打殺我、勝過我、對我竊奪』;但是凡是不怨恨他,怨在他們之中被全部平息。
5   Na hi verena verāni,
  sammant’īdha kudācanaṁ,
  averena ca sammanti;
  esa dhammo sanantano.
[Na不] [hi確實] [verena怨(中單具格)] [verāni怨(中複主格)],
  [sammant’被平息(複3現)][īdha在這裡] [kudācanaṁ在任何時候],
[averena無怨(中單具格)] [ca但是] [sammanti被平息(複3現)];
  [esa這(陽單主格)] [dhammo法(陽單主格)] [sanantano永久不變(陽單主格, a.)]. (cf. M iii154)
  在這裡在任何時候,諸怨確實不被怨平息,但是被無怨平息;這法永久不變。
6   Pare ca na vijānanti,
  mayam ettha yamāmase;
  ye ca tattha vijānanti,
  tato sammanti medhagā. 
[Pare其他諸人 (陽複主格)] [ca但是] [na不] [vijānanti擴大知(複3現)],
  [mayam我們(複主格)] [ettha在此處] [yamāmase止息(複1imp.)];
  [ye凡是(陽複主格, rp.)] [ca但是] [tattha在那邊] vijānanti,
[tato從那邊] [sammanti被平息(複3現)] [medhagā爭執(陽複主格)]. (cf. M iii154)
  但是其他諸人[7]不擴大知[8]:我們在此處要止息;但是凡是在那邊擴大知,諸爭執從那邊被平息。
7~8
7   Subhānupassiṁ viharantaṁ,
  indriyesu asaṁvutaṁ;
  bhojanamhi cāmattaññuṁ,
  kusītaṁ hīnavīriyaṁ,
  taṁ ve pasahati Māro,
  vāto rukkhaṁ va dubbalaṁ.
[Subh美妙][ānupassiṁ隨看(陽單業格, a.)] [viharantaṁ住(陽單業格, ppr.)],[indriyesu根(中複處格)] [asaṁvutaṁ未完全圍(陽單業格, pp.)];
  [bhojanamhi食物(中單處格)] [c及][āmattaññuṁ不知適量(陽單業格, a.)],
  [kusītaṁ懈怠(陽單業格, a.)] [hīnavīriyaṁ英雄本色已被捨棄(陽單業格, a.)],
  [taṁ他(陽單業格)] [ve確實] [pasahati徹底克服(單3現)] [Māro魔羅(陽單主格)],
  [vāto風(陽單主格)] [rukkhaṁ樹(陽單業格)] [va如] [dubbalaṁ弱力(陽單業格, a.)].
  魔羅[9]確實徹底克服正在住的隨看[10]美妙者[11]、於諸根[12]未完全圍、及於食物不知適量、懈怠、英雄本色[13]已被捨棄的他,如風[徹底克服]弱力的[14]樹。
8   Asubhānupassiṁ viharantaṁ,
  indriyesu susaṁvutaṁ;
  bhojanamhi ca mattaññuṁ,
  saddhaṁ āraddhavīriyaṁ.
  Taṁ ve nappasahati Māro,
  vāto selaṁ va pabbataṁ.
[Asubh不美妙][ānupassiṁ隨看(陽單業格, a.)] [viharantaṁ住(陽單業格, ppr.)],
  [indriyesu根(中複處格)] [susaṁvutaṁ善完全圍(陽單業格, pp.)];
  [bhojanamhi食物(中單處格)] [ca及] [mattaññuṁ知適量(陽單業格, a.)],
  [saddhaṁ信(陽單業格, a.)] [āraddhavīriyaṁ英雄本色已被確立(陽單業格, a.)].
  [Taṁ他(陽單業格)] [ve確實] [na不]p[pasahati徹底克服(單3現)] [Māro魔羅(陽單主格)],
  [vāto風(陽單主格)] [selaṁ岩(陽單業格, a.)] [va如] [pabbataṁ山(陽單業格)].
  魔羅確實不徹底克服正在住的隨看不美妙[15]者、於諸根已善完全圍、及於食物知適量[16]、信、英雄本色已被確立的他,如風[不徹底克服]岩山。
9~10
9   Anikkasāvo kāsāvaṁ,
  yo vatthaṁ paridahissati;
  apeto damasaccena,
  na so kāsāvam arahati.
[Anikkasāvo不無濁穢(陽單主格, a.)] [kāsāvaṁ袈裟(中單業格, a.)],
  [yo凡是(陽單主格, rp.)] [vatthaṁ衣服(中單業格)] [paridahissati穿(單3未)];
  [apeto離去(陽單主格, pp.)] [dama調伏][saccena真諦(中單具格)],
  [na不] [so他(陽單主格)] kāsāvam
[arahati值得領受(單3現)].
  凡是不無濁穢者,將穿袈裟的衣服,已被調伏、真諦離去;他不值得領受袈裟的[衣服]。
10  Yo ca vantakasāv’ assa,
  sīlesu susamāhito;
  upeto damasaccena,
  sa ve kāsāvam arahati.
[Yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca但是] [vanta吐出(pp.)][kasāv’濁穢(陽單主格)] [assa是(單3opt.)],
  [sīlesu戒(中複處格)] [susamāhito善定(陽單主格, pp.)];
  [upeto經歷(陽單主格, pp.)] [dama調伏][saccena真諦(中單具格)],
  [sa他(陽單主格)] [ve確實] [kāsāvam袈裟(中單業格, a.)] [arahati值得領受(單3現)].
  但是凡是濁穢已被吐出者,應是於諸戒[17]已被善定,已被調伏、真諦經歷;他確實值得領受袈裟的[衣服]。
11~12
11  Asāre sāramatino,
  sāre cāsāradassino,
  te sāraṁ nādhigacchanti,
  micchāsaṅkappagocarā.
[Asāre非核心(中單處格)] [sāra核心][matino思量(陽複主格, a.)],
  [sāre核心(陽單處格)] [c並且][āsāra非核心][dassino視為(陽複主格, a.)],
  [te他們(陽複主格)] [sāraṁ核心(陽單業格)] [n不][ādhigacchanti獲得(複3現)],
  [micchā邪][saṅkappa思惟][gocarā住於(陽複主格, a.)].
  在非核心之中思量核心[18]、並且在核心之中視為非核心、住於邪思惟的他們,不獲得核心。
12  Sārañ
ca sārato
ñatvā,
  asārañ ca asārato;
  te sāraṁ adhigacchanti,
  sammāsaṅkappagocarā.
  [Sārañ核心(陽單業格)] [ca但是] [sārato核心(陽單從格)] [ñatvā知(ger.)],
  [asārañ非核心(中單業格)] [ca並且] [asārato非核心(中單從格)];
  [te他們(陽複主格)] [sāraṁ核心(陽單業格)] [adhigacchanti獲得(複3現)],
  [sammāsaṅkappa正思惟][gocarā住於(陽複主格, a.)].
  但是從核心知核心後,並且從非核心[知]非核心[後],住於正思惟的他們,獲得核心。
13~14
13  Yathā agāraṁ ducchannaṁ,
  vuṭṭhi samativijjhati;
  evaṁ abhāvitaṁ cittaṁ,
  rāgo samativijjhati.
[Yathā像(adv.)] [agāraṁ屋(中單業格)] [ducchannaṁ惡覆蓋(中單業格, pp.)],
  [vuṭṭhi雨(陰單主格)] [samativijjhati完全貫穿越過(單3現)];
  [evaṁ如是] [abhāvitaṁ未修習(中單業格, pp.)] [cittaṁ心(中單業格)],
  [rāgo染(陽單主格)] samativijjhati.
  像雨完全貫穿越過已被惡覆蓋的屋;如是染完全貫穿越過未被修習的心[19]。
14  Yathā agāraṁ succhannaṁ,
  vuṭṭhi na samativijjhati;
  evaṁ subhāvitaṁ cittaṁ,
  rāgo na samativijjhati. 
[Yathā像(adv.)] [agāraṁ屋(中單業格)] [succhannaṁ善覆蓋(中單業格, pp.)],
  [vuṭṭhi雨(陰單主格)] [na不]
[samativijjhati完全貫穿越過(單3現)];
  [evaṁ如是] [subhāvitaṁ善修習(中單業格, pp.)] [cittaṁ心(中單業格)],
  [rāgo染(陽單主格)] na samativijjhati. (cp. Dh13)
  像雨不完全貫穿越過已被善覆蓋的屋;如是染不完全貫穿越過已被善修習的心。
15  Idha socati pecca socati,
  pāpakārī ubhayattha socati;
  so socati so vihaññati,
  disvā kammakiliṭṭham attano.
[Idha在這裡] [socati悲傷(單3現)] [pecca死去(ger.)]
socati,
  [pāpakārī作惡者(陽單主格)] [ubhayattha在兩處(adv.)] socati;
  [so他(陽單主格)] socati so [vihaññati被擴大損壞(單3現)],
  [disvā見(ger.)] [kamma業][kiliṭṭham污染(中單業格, pp.)] [attano自我(陽單屬格)].
  作惡者在這裡悲傷、死去後悲傷,在兩處悲傷;見自我的業已被污染後,他悲傷、他被擴大損壞。
16  Idha modati
pecca modati,
  katapuñño ubhayattha modati;
  so modati so pamodati,
  disvā kammavisuddhim attano.
[Idha在這裡] [modati欣喜(單3現)] [pecca死去(ger.)]
modati,
  [katapuñño作福(陽單主格, pp.)] [ubhayattha在兩處(adv.)] modati;
  [so他(陽單主格)] modati so [pamodati徹底欣喜(單3現)],
  [disvā見(ger.)] [kamma業][visuddhim清淨(陰單業格)] [attano自我(陽單屬格)]. (cp. Dh15)
  已作福者在這裡欣喜、死去後欣喜,在兩處欣喜;見自我的業清淨後,他欣喜、他徹底欣喜。
17  Idha tappati
pecca tappati,
  pāpakārī ubhayattha tappati;
  “pāpaṁ me katan” ti tappati,
  bhiyyo tappati duggatiṁ
gato.
[Idha在這裡] [tappati被灼熱(單3現)] [pecca死去(ger.)]
tappati,
[pāpakārī作惡者(陽單主格)] [ubhayattha在兩處(adv.)] tappati;
“[pāpaṁ惡(中單主格)] [me我(具格)] [katan作(中單主格, pp.)]” [ti這樣(結尾語)] tappati,
[bhiyyo更多(adv.)] tappati [duggatiṁ惡去處(陰單業格)] [gato去到(陽單主格, pp.)].
  作惡者在這裡被灼熱、死去後被灼熱,在兩處被灼熱:『惡已被我作』,他被灼熱;已去到惡去處的[他],被灼熱更多。
18  Idha nandati
pecca nandati,
  katapuñño ubhayattha nandati;
  “puññaṁ me katan” ti nandati,
  bhiyyo nandati suggatiṁ
gato.
[Idha在這裡] [nandati歡喜(單3現)] [pecca死去(ger.)]
nandati,
  [katapuñño作福(陽單主格, pp.)] [ubhayattha在兩處(adv.)] nandati;
  “[puññaṁ福(中單主格)] [me我(具格)] [katan作(中單主格, pp.)]” [ti這樣(結尾語)] nandati,
  [bhiyyo更多(adv.)]
nandati [suggatiṁ善去處(陰單業格)] [gato去到(陽單主格, pp.)]. (cp. Dh17)
  已作福者[20]在這裡歡喜、死去後歡喜,在兩處歡喜:『福已被我作』,他歡喜;已去到善去處的[他],歡喜更多。
19~20
19  Bahum pi ce sahitaṁ bhāsamāno,
  na takkaro hoti naro pamatto,
  gopo va gāvo gaṇayaṁ paresaṁ,
  na bhāgavā sāmaññassa hoti.
[Bahum眾多(單業格, a.)] [pi即使...亦] [ce若] [sahitaṁ藏(ㄗㄤˋ)經(單業格)] [bhāsamāno說(陽單主格, ppr.)],
  [na不] [takkaro作他者(陽單主格)] [hoti變成(單3現)] [naro人(陽單主格)] [pamatto放逸(陽單主格, pp.)],
  [gopo牧牛者(陽單主格)] [va如] [gāvo牛(陽複業格)] [gaṇayaṁ計數(陽單主格, ppr.)] [paresaṁ其他諸人(陽複屬格)],
  na [bhāgavā有部分(陽單主格, a.)] [sāmaññassa沙門本色(中單屬格)] hoti.
  若人已放逸,即使正在說眾多的藏經[21],亦不變成作他者[22],如牧牛者正在計數其他諸人的諸牛,不變成有部分的沙門本色[23]的[人]。
20  Appam pi ce sahitaṁ bhāsamāno,
  dhammassa hoti anudhammacārī,
  rāgañ ca dosañ ca pahāya
mohaṁ,
  sammappajāno suvimuttacitto.
  Anupādiyāno idha vā huraṁ vā,
  sa bhāgavā sāmaññassa hoti. (cp. Dh19)
  [Appam少量(單業格, a.)] [pi即使] [ce若] [sahitaṁ藏(ㄗㄤˋ)經(單業格)] [bhāsamāno說(陽單主格, ppr.)],
  [dhammassa法(陽單與格)] [hoti變成(單3現)] [anudhammacārī行於隨法(陽單主格, a.)],
  [rāgañ染(陽單業格)] [ca及] [dosañ為難(陽單業格)] ca [pahāya徹底捨棄(ger.)] [mohaṁ癡(陽單業格)],
  [sammappajāno正確徹底知(陽單主格, a.)] {[suvimuttacitto心已被善釋放開(陽單主格, a.)]}.
  [Anupādiyāno未取(陽單主格, ppr.)] [idha在這裡] [vā或] [huraṁ在其它處(adv.)] vā
  [sa他(陽單主格)] [bhāgavā有部分(陽單主格, a.)] [sāmaññassa沙門本色(中單屬格)] hoti. (cp. Dh19)
  若對法變成行於隨法者[24],即使正在說少量的藏經,徹底捨棄染[25]及為難[26]及癡後,正確徹底知,心已被善釋放開。在這裡或在其它處未正在取的他,變成有部分的沙門本色的[人]。
[Appamāda不放逸][vaggo品(陽單主格)]
21~23
21  Appamādo amatapadaṁ,
  pamādo maccuno padaṁ;
  appamattā na mīyanti,
  ye pamattā yathā matā.
[Appamādo不放逸(陽單主格)] [amata不死][padaṁ路(中單主格)],
  [pamādo放逸(陽單主格)] [maccuno死天(陽單屬格)] [padaṁ路(中單主格)];
  [appamattā未放逸(陽複主格, pp.)] [na不] [mīyanti死(複3現)],
  [ye凡是(陽複主格, rp.)] [pamattā放逸(陽複主格, pp.)] [yathā像(adv.)] [matā死(陽複主格, pp.)].
  不放逸[是]不死的路[27],放逸[28][是]死天[29]的路;諸未放逸者不死,凡是諸已放逸者像諸已死者。
22  Etaṁ visesato ñatvā,
  appamādamhi paṇḍitā;
  appamāde pamodanti,
  ariyānaṁ gocare ratā.
[Etaṁ這(中單業格)] [visesato殊勝(陽單從格)] [ñatvā知(ger.)],
  [appamādamhi不放逸(陽單處格)] [paṇḍitā賢智者(陽複主格)];
  [appamāde不放逸(陽單處格)] [pamodanti徹底欣喜(複3現)],
  [ariyānaṁ聖者(陽複屬格)] [gocare行境(陽複業格)] [ratā喜樂(陽複主格, pp.)].
  諸賢智者在不放逸之中,從殊勝知這後,在不放逸之中徹底欣喜,已喜樂諸聖者[30]的諸行境。
23  Te jhāyino sātatikā,
  niccaṁ daḷhaparakkamā;
  phusanti dhīrā nibbānaṁ,
  yogakkhemaṁ anuttaraṁ.
[Te他們(陽複主格)] [jhāyino禪那(陽複主格, a.)] [sātatikā堅定(陽複主格, a.)],
  [niccaṁ常(adv.)] [daḷhaparakkamā堅強努力(陽複主格, a.)];
  [phusanti觸(複3現)] [dhīrā賢明(陽複主格, a.)] [nibbānaṁ涅槃(中單業格)],
  [yogakkhemaṁ以致力為安穩(中單業格, a.)] [anuttaraṁ無上(中單業格, a.)].
  禪那[31]、堅定、常堅強努力、賢明的他們,觸以致力[32]為安穩、無上的涅槃[33]。
24  Uṭṭhānavato satimato
  sucikammassa nisammakārino;
  saññatassa ca dhammajīvino
  appamattassa yaso ’bhivaḍḍhati.
[Uṭṭhānavato有奮起(陽單與格, a.)] [satimato具念(陽單與格, a.)]
  [sucikammassa淨業(單與格)] [nisamma慎重(adv.)][kārino作(單與格, a.)];
  [saññatassa完全止息(單與格, pp.)] [ca及] [dhamma法][jīvino活命(單與格, a.)]
  [appamattassa未放逸(陽單屬格, pp.)] [yaso名譽(中單主格)] [’bhivaḍḍhati全面增長(單3現)].
  為(ㄨㄟˋ)有奮起[34]、具念[35]、慎重作、已完全止息、及活命在法之中的淨業[36],未放逸者的名譽全面增長。
25  Uṭṭhānen’ appamādena
  saññamena damena ca;
  dīpaṁ kayirātha medhāvī,
  yaṁ ogho nābhikīrati.
  [Uṭṭhānen’奮起(中單具格)] [appamādena不放逸(陽單具格)]
  [saññamena完全止息(陽單具格)] [damena調伏(中單具格)] [ca及];
  [dīpaṁ洲(陽單業格)] [kayirātha作(單3opt.為自言)] [medhāvī有智(陽單主格, a.)],
  [yaṁ他(陽單業格, rp.)] [ogho洪水(陽單主格)] [n不][ābhikīrati淹沒(單3現)].
  以奮起、不放逸、完全止息,及以調伏,有智者會作洲;洪水[37]不淹沒他。
26~27
26  Pamādam anuyuñjanti,
  bālā dummedhino janā;
  appamādañ ca medhāvī,
  dhanaṁ seṭṭhaṁ va rakkhati. 
[Pamādam放逸(陽單業格)] [anuyuñjanti隨致力(複3現)],
  [bālā無知(陽複主格, a.)] [dummedhino有惡智(陽複主格, a.)] [janā人(陽複主格)];
  [appamādañ不放逸(陽單業格)] [ca但是] [medhāvī有智(陽單主格, a.)],
  [dhanaṁ財(中單業格)] [seṭṭhaṁ最勝(中單業格, a.)] [va如] [rakkhati護(單3現)]. (cf. M ii105)
  無知、有惡智的諸人,隨致力[38]放逸;但是有智者[隨致力]不放逸,如護最勝的財。
27  Mā pamādam anuyuñjetha,
  mā kāmaratisanthavaṁ;
  appamatto hi jhāyanto,
  pappoti vipulaṁ sukhaṁ.
[Mā不要] [pamādam放逸(陽單業格)] [anuyuñjetha隨致力(複2opt.)],
  mā [kāmarati欲的喜樂][santhavaṁ親近(陽單業格)];
  [appamatto未放逸(陽單主格, pp.)] [hi因為] [jhāyanto禪那(陽單主格, ppr.)],
  [pappoti得達(單3現)] [vipulaṁ廣大(中單業格, a.)] [sukhaṁ樂(中單業格)]. (cf. M ii.105)
  你們應不要隨致力放逸,[應]不要[隨致力]親近諸欲的喜樂;因為未放逸的正在禪那者,得達廣大的樂。
28  Pamādaṁ appamādena,
  yadā nudati paṇḍito;
  paññāpāsādam āruyha,
  asoko sokiniṁ pajaṁ;
  pabbataṭṭho va bhummaṭṭhe,
  dhīro bāle avekkhati.
[Pamādaṁ放逸(陽單業格)] [appamādena不放逸(陽單具格)],
  [yadā當...時] [nudati破除(單3現)] [paṇḍito賢智者(陽單主格)];
  [paññā慧][pāsādam高樓(陽單業格)] [āruyha登上(ger.)],
  [asoko無悲傷(陽單主格, a.)] [sokiniṁ悲傷(陰單業格, a.)] [pajaṁ世代子孫(陰單業格)];
  [pabbata山][ṭṭho站立(陽單主格, a.)] [va如] [bhumma地][ṭṭhe站立(陽複業格, a.)],
  [dhīro賢明者(陽單主格)] [bāle無知者(陽複業格)] [avekkhati觀察(單3現)].
  當賢智者以不放逸破除放逸時,登上慧[39]的高樓後,無悲傷,[觀察]悲傷的世代子孫;如站立於山的賢明者,觀察站立於地的諸無知者。
29  Appamatto pamattesu,
  suttesu bahujāgaro;
  abalassaṁ va sīghasso,
  hitvā yāti sumedhaso.
[Appamatto未放逸(陽單主格, pp.)] [pamattesu放逸(陽複處格, pp.)],
  [suttesu睡眠(複處格, pp.)] [bahujāgaro多清醒(陽單主格, a.)];
  [abalassaṁ無強力的馬(單業格)] [va如] [sīghasso快馬(陽單主格)],
  [hitvā捨棄(ger.)] [yāti行走(單3現)] [sumedhaso非常有智(陽單主格, a.)].
  在諸已放逸者之中未放逸,在諸已睡眠者之中多清醒,非常有智者[40]如快馬,捨棄無強力的馬後行走。
30  Appamādena Maghavā
  devānaṁ seṭṭhataṁ gato;
  appamādaṁ pasaṁsanti,
  pamādo garahito sadā.
[Appamādena不放逸(陽單具格)] [Maghavā摩伽(陽單主格)]
  [devānaṁ天(陽複屬格)] [seṭṭhataṁ最勝的狀態(單業格)] [gato去到(陽單主格, pp.)];
  [appamādaṁ不放逸(陽單業格)] [pasaṁsanti稱讚(複3現)],
  [pamādo放逸(陽單主格)] [garahito譴責(陽單主格, pp.)] [sadā經常(adv.)].
  摩伽[41]因不放逸,已去到諸天的最勝的狀態;他們稱讚不放逸,放逸經常已被譴責。
31  Appamādarato bhikkhu,
  pamāde bhayadassi vā;
  saññojanaṁ aṇuṁ thūlaṁ,
  ḍahaṁ aggī va gacchati.
[Appamāda不放逸][rato喜樂(陽單主格, pp.)] [bhikkhu比丘(陽單主格)],
  [pamāde放逸(陽單處格)] [bhayadassi視為恐懼(陽單主格, a.)] [vā或];
  [saññojanaṁ結合(陽單業格)] [aṇuṁ小(陽單業格, a.)] [thūlaṁ大(陽單業格, a.)],
  [ḍahaṁ燒(陽單主格, ppr.)] [aggī火(陽單主格)] [va如] [gacchati去到(單3現)].
  比丘已喜樂不放逸,或在放逸時視為恐懼,如正在燒的火,去到小的、大的結合[42]。
32  Appamādarato bhikkhu,
  pamāde bhayadassi vā;
  abhabbo parihānāya,
  nibbānass’ eva santike.
 
[Appamāda不放逸][rato喜樂(陽單主格, pp.)] [bhikkhu比丘(陽單主格)],
  [pamāde放逸(陽單處格)] [bhayadassi視為恐懼(陽單主格, a.)] [vā或];
  [abhabbo不可能(陽單主格, a.)] [parihānāya遍減少(中單與格)],
  [nibbānass’涅槃(中單屬格)] [eva如此] [santike附近(中單處格)]. (cp. Dh31) (cf. A ii40)
  比丘喜樂不放逸,或在放逸時視為恐懼;不可能遍減少[不放逸]者,如此在涅槃的附近。
[Citta心][vaggo品(陽單主格)]
33~34[43]
33  Phandanaṁ capalaṁ cittaṁ,
  dūrakkhaṁ dunnivārayaṁ;
  ujuṁ karoti medhāvī,
  usukāro va tejanaṁ.
[Phandanaṁ悸動(中單主格, a.)] [capalaṁ擺動(中單主格, a.)] [cittaṁ心(中單主格)],
  [dūrakkhaṁ難被護(中單主格, a.)] [dunnivārayaṁ難制止(中單主格, grd.)];
  [ujuṁ正直(中單業格, a.)] [karoti作(單3現)] [medhāvī有智(陽單主格, a.)],
  [usukāro作箭者(陽單主格)] [va如] [tejanaṁ箭桿(中單業格)].
  悸動[44]、擺動的心,難被護、應難被制止;有智者作正直的[心],如作箭者[作正直的]箭桿。
34  Vārijo va thale khitto,
  okamokata ubbhato;
  pariphandat’ idaṁ cittaṁ,
  Māradheyyaṁ pahātave.
[Vārijo魚(陽單主格)] [va如] [thale陸地(中單處格)] [khitto拋(陽單主格, pp.)],
   [okamokata從住處到住處] [ubbhato移出(陽單主格, pp.)];
  [pariphandat’遍悸動(單3現)] [idaṁ此(中單主格)] [cittaṁ心(中單主格)],
  [Māradheyyaṁ魔羅的領域(單業格)] [pahātave徹底捨棄(inf.)].
  如魚已被拋在陸地上,從住處到住處已被移出;此心遍悸動,能徹底捨棄魔羅的領域。
35  Dunniggahassa lahuno,
  yatthakāmanipātino,
  cittassa damatho sādhu;
  cittaṁ dantaṁ sukhāvahaṁ.
[Dunniggahassa難制止(中單與格, a.)] [lahuno輕快(中單與格, a.)],
  [yattha在此(adv.)][kāma欲][nipātino落下(中單與格, a.)],
  [cittassa心(中單與格)] [damatho調伏(陽單主格)] [sādhu妥善(陽單主格, a.)];
  [cittaṁ心(中單主格)] [dantaṁ調伏(中單主格, pp.)] [sukh樂][āvahaṁ帶來(中單主格, a.)].
  在此,對難制止、輕快、從欲落下的心,調伏[是]妥善;已被調伏的心帶來樂。
36  Sududdasaṁ sunipuṇaṁ,
  yatthakāmanipātinaṁ;
  cittaṁ rakkhetha medhāvī,
  cittaṁ guttaṁ sukhāvahaṁ.
[Su非常][duddasaṁ難被見(中單業格, a.)] [su非常][nipuṇaṁ微妙(中單業格, a.)],
  [yattha在此(adv.)][kāma欲][nipātinaṁ落下(中單業格, a.)];
  [cittaṁ心(中單業格)] [rakkhetha護(單3opt.為自言)] [medhāvī有智(陽單主格, a.)],
  [cittaṁ心(中單主格)] [guttaṁ防護(中單主格, pp.)] [sukh樂][āvahaṁ帶來(中單主格, a.)]. (cp. Dh35)
  在此,有智者應護非常難被見、非常微妙、從欲落下的心;已被防護的心帶來樂[45]。
37  Dūraṅgamaṁ ekacaraṁ,
  asarīraṁ guhāsayaṁ,
  ye cittaṁ saṁyamessanti,
  mokkhanti Mārabandhanā.
[Dūraṅgamaṁ去遠處(單業格, a.)] [ekacaraṁ單獨行(單業格, a.)],
  [asarīraṁ無體(單業格, a.)] [guhā窟][sayaṁ臥(陽單主格, ppr.)],
  [ye凡是...者(陽複主格, rp.)] [cittaṁ心(中單業格)] [saṁyamessanti使...完全止息(複3未)],
  [mokkhanti被釋放(複3未)] [Māra魔羅][bandhanā繫縛(中單從格)].
  正在臥於窟者,去遠處、單獨行、無體[46];凡是將使心完全止息者,將從魔羅的繫縛被釋放。
38~39
38  Anavaṭṭhitacittassa,
  saddhammaṁ avijānato;
  pariplavapasādassa,
  paññā na paripūrati.
  {[Anavaṭṭhita未停下來(pp.)][cittassa心](陽單與格, a.)},
  [saddhammaṁ真善法(陽單業格)] [avijānato未擴大知(陽單與格, ppr.)];
  [pariplava遍漂浮(a.)][pasādassa明淨(陽單與格)],
  [paññā慧(陰單主格)] [na不] [paripūrati遍充滿(單3現)].
  對心未停下來者、未正在擴大知真善法者、在遍漂浮者之中明淨者,慧不遍充滿。
39 Anavassutacittassa,
  ananvāhatacetaso,
  puññapāpapahīnassa,
  natthi jāgarato bhayaṁ.
  {[Anavassuta未流下(pp.)][cittassa心](陽單與格, a.)},
  {[ananvāhata未打亂(pp.)][cetaso心](陽單與格, a.)},
  [puñña福][pāpa惡][pahīnassa徹底捨棄(陽單與格, pp.)],
  [natthi不存在(單3現)] [jāgarato清醒(陽單與格, ppr.)] [bhayaṁ恐懼(中單主格)].
  對心未流下者、心未被打亂者、福及惡已被徹底捨棄者、正在清醒者,恐懼不存在。
40  Kumbhūpamaṁ kāyam imaṁ viditvā,
  nagarūpamaṁ cittam idaṁ ṭhapetvā.
  Yodhetha Māraṁ paññāyudhena,
  jitañ ca rakkhe anivesano siyā.
  [Kumbh陶器][ūpamaṁ譬如(adv.)] [kāyam身(陽單業格)] [imaṁ此(陽單業格)] [viditvā知(ger.)],
  [nagar城]ūpamaṁ [cittam心(中單業格)] [idaṁ此(中單業格)] [ṭhapetvā使...存續(ger.)].
  [Yodhetha迎戰(單3opt.)] [Māraṁ魔羅(陽單業格)] [paññā慧][yudhena戰爭(中單具格)],
  [jitañ勝過(陰單業格, pp.)] [ca並且] [rakkhe護(單3opt.)] [anivesano無依戀(陽單主格, a.)] [siyā是(單3opt.)].
  知此身譬如陶器後,使此心存續譬如城後,應以慧的戰爭迎戰魔羅,應護已被勝過的[擴大看][47]並且應是無依戀者。
41  Aciraṁ vat’ ayaṁ kāyo,
  paṭhaviṁ adhisessati;
  chuddho apetaviññāṇo,
  niratthaṁ va kaliṅgaraṁ.
  [Aciraṁ不久(adv.)] [vat’確實] [ayaṁ此(陽單主格)] [kāyo身(陽單主格)],
  [paṭhaviṁ地(陰單業格)] [adhisessati臥在...上(單3未)];
  [chuddho拋棄(陽單主格, pp.)] {[apeta離去(pp.)][viññāṇo識](陽單主格, a.)},
  [niratthaṁ無義利(中單主格, a.)] [va如] [kaliṅgaraṁ木頭(中單主格)].
  不久此身確實將臥在地上,已被拋棄,識[48]已離去,如無義利的木頭。
42  Diso disaṁ yaṁ taṁ kayirā,
  verī vā pana verinaṁ;
  micchāpaṇihitaṁ cittaṁ,
  pāpiyo naṁ tato kare.
  [Diso敵人(陽單主格)] [disaṁ敵人(陽單業格)] [yaṁ凡是(陽單業格, rp.)] [taṁ那個(中單業格)] [kayirā作(單3opt.)],
  [verī怨(陽單主格, a.)] [vā pana或又] [verinaṁ怨(陽複與格, a.)];
  [micchā邪][paṇihitaṁ設定(中單主格, pp.)] [cittaṁ心(中單主格)],
  [pāpiyo更(ㄍㄥˋ)惡(比較級, a.)] [naṁ他(陽單業格)] [tato從那邊] [kare作(單3opt.)].
  敵人在凡是敵人,會作那個[惡],或又怨者對諸怨者[會作那個惡];已被邪設定的心,從那邊會作更惡的他。
43  Na taṁ mātā pitā kayirā,
  aññe vāpi ca ñātakā;
  sammāpaṇihitaṁ cittaṁ,
  seyyaso naṁ tato kare.
  [Na不] [taṁ那個(中單業格)] [mātā母(陰單主格)] [pitā父(陽單主格)] [kayirā作(單3opt.)],
  [aññe其他(陽複主格, a.)] [vāpi或甚至] [ca並且] [ñātakā親屬(陽複主格)];
  [sammā正確][paṇihitaṁ設定(中單主格, pp.)] [cittaṁ心(中單主格)],
  [seyyaso比較好(單數從格, a.)] [naṁ他(陽單業格)] [tato從那邊] [kare作(單3opt.)]. (cp. Dh42)
  母、父、並且或甚至其他的諸親屬,不會作那個[善];已被正確設定的心,從那邊會從比較好的作他。
[Puppha花][vaggo品(陽單主格)]
44~45
44  Ko imaṁ paṭhaviṁ vijessati,
  Yamalokañ ca imaṁ sadevakaṁ?
  Ko dhammapadaṁ sudesitaṁ,
  kusalo puppham iva pacessati?
[Ko誰?(陽單主格)] [imaṁ此(陰單業格)] [paṭhaviṁ地(陰單業格)] [vijessati擴大勝過(單3未)],
  [Yamalokañ閻羅王的世間(陽單業格)] [ca及] [imaṁ此(陽單業格)] [sadevakaṁ包括天(陽單業格, a.)]?
  Ko [dhammapadaṁ法句(中單業格)] [sudesitaṁ善揭示(中單業格, pp.)],
  [kusalo善巧(陽單主格, a.)] [puppham花(中單業格)] [iva如(indecl.)] [pacessati摘(單3未)]?
誰將擴大勝過此地、閻羅王的世間[49]及此包括天的[50] [世間]?誰[將摘]已被善揭示的法句,如善巧者將摘花?
45  Sekho paṭhaviṁ vijessati,
  Yamalokañ ca imaṁ sadevakaṁ;
  sekho dhammapadaṁ sudesitaṁ,
  kusalo puppham iva pacessati. (cp. Dh44)
  [Sekho有學(陽單主格)] [paṭhaviṁ地(陰單業格)] [vijessati擴大勝過(單3未)],
  [Yamalokañ閻羅王的世間(陽單業格)] [ca及] [imaṁ此(陽單業格)] [sadevakaṁ包括天(陽單業格, a.)];
  sekho [dhammapadaṁ法句(中單業格)] [sudesitaṁ善揭示(中單業格, pp.)],
  [kusalo善巧(陽單主格, a.)] [puppham花(中單業格)] [iva如(indecl.)] [pacessati摘(單3未)]. (cp. Dh44)
  有學[51]將擴大勝過地、閻羅王的世間及此包括天的[世間];有學[將摘]已被善揭示的法句[52],如善巧者將摘花。
46  Pheṇūpamaṁ kāyam imaṁ viditvā,
  marīcidhammaṁ abhisambudhāno.
  Chetvāna Mārassa papupphakāni,
  adassanaṁ Maccurājassa gacche.
  [Pheṇ泡沫][ūpamaṁ譬如(adv.)] [kāyam身(陽單業格)] [imaṁ此(陽單業格)] [viditvā知(ger.)],
  [marīci海市蜃(ㄕㄣˋ)樓][dhammaṁ法(陽單業格)] [abhisambudhāno全面完全覺(陽單主格, ppr.)].
  [Chetvāna切斷(ger.)] [Mārassa魔羅(陽單屬格)] [papupphakāni花在前(中複業格, a.)],
  [adassanaṁ不見(中單業格)] [Maccurājassa死天之王(陽單與格)] [gacche去到(單3opt.)].
  知此身譬如泡沫後,正在全面完全覺海市蜃樓的法。切斷魔羅的花在前的[諸欲箭]後,對死天之王會去到不見。
47 Pupphāni
h’eva pacinantaṁ,
  byāsattamanasaṁ naraṁ;
  suttaṁ gāmaṁ mahogho va,
  maccu ādāya gacchati.
  [Pupphāni花(中複業格)] [h’確實] [eva如此] [pacinantaṁ摘(陽單業格, ppr.)],
  [byāsatta如此執著(pp.)][manasaṁ意(陽單業格, a.)] [naraṁ人(陽單業格)];
  [suttaṁ睡眠(陽單業格, pp.)] [gāmaṁ村(陽單業格)] [mahogho大洪水(陽單主格)] [va如],
  [maccu死天(陽單主格)] [ādāya拿起(ger.)] [gacchati去(單3現)].
  如大洪水[拿起]已睡眠的村,死天確實拿起如此正在摘諸花、意已如此執著的人後,去。
48      
Pupphāni h’eva pacinantaṁ,
byāsattamanasaṁ naraṁ;
  atittaṁ yeva kāmesu,
  antako kurute vasaṁ.
  [Pupphāni花(中複業格)] [h’確實] [eva如此] [pacinantaṁ摘(陽單業格, ppr.)],
  [byāsatta如此執著(pp.)][manasaṁ意(陽單業格, a.)] [naraṁ人(陽單業格)]; (cp. Dh47)
  [atittaṁ未滿足(陽單業格, pp.)] [yeva如此] [kāmesu欲(陽複處格)],
  [antako終極者(陽單主格)] [kurute作(單3現為自言)] [vasaṁ支配(陽單業格)].
  終極者作支配:確實如此正在摘諸花、意已如此執著[53]、在諸欲之中如此未滿足的人。
49 Yathāpi
bhamaro pupphaṁ,
  vaṇṇagandhaṁ aheṭhayaṁ;
  paleti rasam ādāya,
  evaṁ gāme munī care.
  [Yathā像(adv.)][pi亦] [bhamaro蜂(陽單主格)] [pupphaṁ花(中單業格>adv.)],
  [vaṇṇa外觀][gandhaṁ香(陽單業格)] [aheṭhayaṁ未傷害(陽單主格, ppr.)];
  [paleti逃離(單3現)] [rasam味(陽單業格)] [ādāya拿起(ger.)],
  [evaṁ如是] [gāme村(陽單處格)] [munī牟尼(陽複主格)] [care行(單3opt.)].
  亦像蜂在花,未正在傷害外觀及香,拿起味後逃離;如是牟尼[54]可以[為(ㄨㄟˋ)團狀食物]行於村[55]。
50 Na
paresaṁ vilomāni,
  na paresaṁ katākataṁ;
  attano va avekkheyya,
  katāni akatāni ca.
  [Na不] [paresaṁ其他諸人(陽複屬格)] [vilomāni拂逆(中複業格, a.)],
  na paresaṁ [kat作(pp.)][ākataṁ未作(中單業格, pp.)];
  [attano自我(陽單屬格)] [va如此] [avekkheyya觀察(單3opt.)],
  [katāni作(中複業格, pp.)] [akatāni未作(中複業格, pp.)] [ca及].
  不[應觀察]其他諸人的諸拂逆[56],不[應觀察]其他諸人的已被作的及未被作的,應如此觀察自我的諸已被作的及諸未被作的。
51~52
51 Yathāpi
ruciraṁ pupphaṁ,
  vaṇṇavantaṁ agandhakaṁ;
  evaṁ subhāsitā vācā,
  aphalā hoti akubbato.
  [Yathā像(adv.)][pi亦] [ruciraṁ亮麗(中單主格, a.)] [pupphaṁ花(中單主格)],
  [vaṇṇavantaṁ有美貌(中單主格, a.)] [agandhakaṁ無香(中單主格, a.)];
  [evaṁ如是] [subhāsitā善說(陰單主格, pp.)] [vācā語(陰單主格)],
  [aphalā無果(陰單主格, a.)] [hoti變成(單3現)] [akubbato未作(陽單與格, ppr.為自言)].
  亦像亮麗的花,有美貌、無香;如是已被善說的語,對未正在作者變成無果。
52 Yathāpi ruciraṁ pupphaṁ,
vaṇṇavantaṁ
sagandhakaṁ;
evaṁ subhāsitā vācā,
  saphalā hoti sakubbato.
  [Yathā像(adv.)][pi亦] [ruciraṁ亮麗(中單主格, a.)] [pupphaṁ花(中單主格)],
  [vaṇṇavantaṁ有美貌(中單主格, a.)] [sa有][gandhakaṁ香(中單主格, a.)];
  [evaṁ如是] [subhāsitā善說(陰單主格, pp.)] [vācā語(陰單主格)], (cp. Dh51)
  [saphalā有果(陰單主格, a.)] [hoti變成(單3現)] [sakubbato有作(陽單與格, ppr.為自言)].
  亦像亮麗的花,有美貌、有香;如是已被善說的語,對有正在作者變成有果。
53 Yathāpi
puppharāsimhā,
  kayirā mālāguṇe bahū;
  evaṁ jātena maccena,
  kattabbaṁ kusalaṁ bahuṁ.
  [Yathā像][pi亦] [puppharāsimhā花堆(陽單從格)],
  [kayirā作(單3opt.)] [mālāguṇe串的花環(陽複業格)] [bahū眾多(陽複業格, a.)];
  [evaṁ如是] [jātena生(陽單具格, pp.)] [maccena應死者(陽單具格)],
  [kattabbaṁ作(中單主格, grd.)] [kusalaṁ善(中單主格)] [bahuṁ眾多(中單主格, a.)].
  亦像從花堆,可以作眾多串的花環;如是眾多的善,應被已被生的應死者[57]作。
54~55
54 Na
pupphagandho paṭivātam eti,
  na candanaṁ tagaramallikā.
  Satañ ca gandho paṭivātam eti,
  sabbā disā sappuriso pavāti. 
  [Na不] [puppha花][gandho香(陽單主格)] [paṭivātam在逆風(adv.)] [eti去(單3現)],
  na [candanaṁ栴檀(中單主格)] [tagara零凌香][mallikā茉莉(陰單主格)].
  [Satañ真善(複屬格, a.)] [ca但是] gandho paṭivātam eti,
  [sabbā一切(陰複業格, a.)] [disā方(陰複業格>adv.)] [sappuriso真善人(陽單主格)] [pavāti發散出(單3現)]. (cf. A i226)
  花香不在逆風去,栴檀、零凌香及茉莉不[在逆風去];但是諸真善者的香在逆風去,真善人在一切的諸方發散出[香]。
55 Candanaṁ
tagaraṁ vāpi,
  uppalaṁ atha vassikī;
  etesaṁ gandhajātānaṁ,
  sīlagandho anuttaro.
  [Candanaṁ栴檀(中單主格)] [tagaraṁ零凌香(中單主格)] [vāpi或甚至],
  [uppalaṁ青蓮(中單主格)] [atha然後] [vassikī大茉莉花(陰單主格)];
  [etesaṁ這些(陽複與格)] [gandha香][jātānaṁ生(陽複與格, pp.)],
  [sīlagandho戒香(陽單主格)] [anuttaro無上(陽單主格, a.)].
  栴檀、零凌香、或甚至青蓮,然後大茉莉花,對這些已被生的香,戒香[是]無上的[香]。
56 Appamatto
ayaṁ
gandho,
  yāyaṁ tagaracandanī.
  Yo ca sīlavataṁ gandho,
  vāti devesu uttamo.
  [Appamatto少量(陽單主格, a.)] [ayaṁ此(陽單主格)] [gandho香(陽單主格)],
  [yāyaṁ在任何者(陰單處格, rp.)] [tagara零凌香][candanī栴檀(陽單主格, a.)].
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca但是] [sīlavataṁ有戒(陽複屬格, a.)] gandho,
  [vāti發散(單3現)] [devesu天(陽複處格)] [uttamo最上(陽單主格, a.)].
  零凌香及栴檀的此香,在任何者[是]少量的[香];但是凡是諸有戒者的香在諸天發散,[是]最上的[香]。
57 Tesaṁ
sampannasīlānaṁ,
  appamādavihārinaṁ;
  sammadaññā vimuttānaṁ,
  Māro maggaṁ na vindati.
  [Tesaṁ他們(陽複屬格)] {[sampanna完全行(pp.)][sīlānaṁ戒](陽複屬格, a.)},
  [appamāda不放逸][vihārinaṁ住(陽單業格, a.)];
  [sammadaññā正確了知(陰單主格)] [vimuttānaṁ被釋放開(陽複屬格, pp.)],
  [Māro魔羅(陽單主格)] [maggaṁ道路(陽單業格)] [na不] [vindati知(單3現)].
  他們的戒已被完全行者[58]、諸已被釋放開者的正確了知[是]:魔羅不知住在不放逸之中的道路。
58~59
58 Yathā saṅkāradhānasmiṁ,
  ujjhitasmiṁ mahāpathe;
  padumaṁ tattha jāyetha,
  sucigandhaṁ manoramaṁ.
  [Yathā像(adv.)] [saṅkāra垃圾][dhānasmiṁ容器(中單處格)],
  [ujjhitasmiṁ放棄(陽單處格, pp.)] [mahāpathe大道路(陽單處格)];
  [padumaṁ蓮(中單主格)] [tattha在那邊] [jāyetha被生(單3opt.為自言)],
  [sucigandhaṁ淨香(中單主格, a.)] [manoramaṁ意喜樂(中單主格, a.)].
  像淨香[59]、意喜樂[60]的蓮,在垃圾的容器之中,在已被放棄的大道路上,在那邊會被生;
59 Evaṁ saṅkārabhūtesu,
  andhabhūte puthujjane;
  atirocati paññāya,
  Sammāsambuddhasāvako.
  [Evaṁ如是] [saṅkāra垃圾][bhūtesu生物(陽複處格)],
  [andhabhūte變成盲目(陽複業格, pp.)] [puthujjane普通人(陽複業格)];
  [atirocati照亮(單3現)] [paññāya慧(陰單具格)],
  [Sammāsambuddha已正確完全覺者][sāvako弟子(陽單主格)].
  如是在垃圾的諸生物之中,已正確完全覺者[61]的弟子,以慧照亮已變成盲目的諸普通人。
[Bāla無知者][vaggo品(陽單主格)]
60 Dīghā jāgarato
ratti,
  dīghaṁ santassa yojanaṁ;
  dīgho bālānaṁ saṁsāro,
  saddhammaṁ avijānataṁ.
  [Dīghā長(陰單主格, a.)] [jāgarato清醒(陽單屬格, ppr.)] [ratti夜間(陰單主格)],
  [dīghaṁ長(中單主格, a.)] [santassa疲勞(陽單屬格, pp.)] [yojanaṁ由旬(中單主格)];
  [dīgho長(陽單主格, a.)] [bālānaṁ無知者(陽複屬格)] [saṁsāro輪迴(陽單主格)],
  [saddhammaṁ真善法(陽單業格)] [avijānataṁ未擴大知(陽複屬格, ppr.)].
  正在清醒者的夜間長,已疲勞者的由旬[62]長,未正在擴大知真善法的諸無知者的輪迴[63]長。
61 Carañ
ce nādhigaccheyya,
  seyyaṁ sadisam attano,
  ekacariyaṁ daḷhaṁ kayirā;
  natthi bāle sahāyatā.
  [Carañ行(陽單主格, ppr.)] [ce若] [n不][ādhigaccheyya獲得(單3opt.)],
  [seyyaṁ比較好(陽單業格, a.)] [sadisam相等(陽單業格, a.)] [attano自我(陽單與格)],
  [ekacariyaṁ單獨行(陰單業格)] [daḷhaṁ堅強(陰單業格, a.)] [kayirā作(單3opt.)];
  [natthi不存在(單3現)] [bāle無知者(陽單處格)] [sahāyatā同伴的狀態(陰單主格)].
  正在行者若不能獲得對自我比較好的[同伴]、相等的[同伴],應作堅強的單獨行,同伴的狀態在無知者之中不存在。
62 “Puttā m’
atthi dhanaṁ m’ atthi,”
  iti bālo vihaññati;
  attā hi attano natthi
  kuto puttā kuto dhanaṁ.
  “[Puttā子(陽複主格)] [m’我(單屬格, =me)] [atthi是(單3現)] [dhanaṁ財(中單主格)] m’ atthi,”
  [iti這樣(結尾語)] [bālo無知者(陽單主格)] [vihaññati被擴大損壞(單3現)];
  [attā自我(陽單主格)] [hi確實] [attano自我(陽單屬格)] [natthi不是(單3現)]
  [kuto從何處?] puttā kuto
dhanaṁ.
  『諸子是我的,財是我的』,無知者被擴大損壞;自我確實不是自我的,諸子從何處?財從何處?
63 Yo
bālo
maññati bālyaṁ,
  paṇḍito vāpi tena so;
  bālo ca paṇḍitamānī,
  sa ve “bālo” ti vuccati.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [bālo無知者(陽單主格)] [maññati思量(單3現)] [bālyaṁ無知(中單業格)],
  [paṇḍito賢智者(陽單主格)] [vāpi或甚至] [tena它(中單具格)] [so他(陽單主格)];
  bālo [ca但是] [paṇḍita賢智者][mānī傲慢(陽單主格, a.)],
  [sa他(陽單主格)] [ve確實] “bālo”
[ti這樣(結尾語)] [vuccati被叫做(單3現)].
  凡是無知者思量無知,他因它或甚至[是]賢智者;但是無知者對賢智者傲慢,他確實被叫做無知者。
64 Yāvajīvam
pi ce bālo,
  paṇḍitaṁ payirupāsati,
  na so dhammaṁ vijānāti,
  dabbī sūparasaṁ yathā.
  [Yāvajīvam終生(adv.)] [pi即使] [ce若] [bālo無知者(陽單主格)],
  [paṇḍitaṁ賢智者(陽單業格)] [payirupāsati親近(單3現)],
  [na不] [so他(陽單主格)] [dhammaṁ法(陽單業格)] [vijānāti擴大知(單3現)];
  [dabbī匙(ㄔˊ)(陰單主格)] [sūparasaṁ湯的味(單業格)] [yathā像(adv.)].
  若無知者,即使終生親近賢智者,他不擴大知法;像匙[不擴大知]湯的味。
65 Muhuttam api
ce viññū,
  paṇḍitaṁ payirupāsati,
  khippaṁ dhammaṁ vijānāti,
  jivhā sūparasaṁ yathā. 
  [Muhuttam在須臾間(adv.)] [api即使] [ce若] [viññū智者(陽單主格)],
  [paṇḍitaṁ賢智者(陽單業格)] [payirupāsati親近(單3現)],
  [khippaṁ迅速(adv.)] [dhammaṁ法(陽單業格)] [vijānāti擴大知(單3現)];
  [jivhā舌(陰單主格)] [sūparasaṁ湯的味(單業格)] [yathā像(adv.)]. (cp. Dh64)
  若智者,即使在須臾間親近賢智者,迅速擴大知法;像舌[擴大知]湯的味。
66 Caranti
bālā
dummedhā,
  amitten’eva attanā,
  karontā pāpakaṁ kammaṁ;
  yaṁ hoti kaṭukapphalaṁ. 
  [Caranti行(複3現)] [bālā無知(陽複主格, a.)] [dummedhā惡智(陽複主格, a.)],
  [amitten’非友(陽單具格)][eva如此] [attanā自我(陽單具格)],
  [karontā作(陽複主格, ppr.)] [pāpakaṁ惡(中單業格, a.)] [kammaṁ業(中單業格)];
  [yaṁ那個(中單主格, rp.)] [hoti變成(單3現)] [kaṭuka辛辣(a.)]p [phalaṁ果(中單主格)]. (cf. S i57)
  諸無知者、諸惡智者[64],如此以非友與自我行,正在作惡業;那個[業]變成辛辣的果。
67 Na
taṁ
kammaṁ kataṁ sādhu,
  yaṁ katvā anutappati;
  yassa assumukho rodaṁ
  vipākaṁ paṭisevati. 
  [Na不] [taṁ那個(中單主格)] [kammaṁ業(中單主格)] [kataṁ作(中單主格, pp.)] [sādhu妥善(adv.)],
  [yaṁ那個(中單業格, rp.)] [katvā作(ger.)] [anutappati後悔(單3現)];
  [yassa那個(中單與格, rp.)] [assumukho淚滿面(陽單主格, a.)] [rodaṁ號哭(陽單主格, ppr.)]
  [vipākaṁ報應(陽單業格)] [paṭisevati親歷(單3現)]. (cf. S i57)
  那個業不[是]已被妥善作,作那個[業]後後悔;淚滿面的正在號哭者,為(ㄨㄟˋ)那個[業]親歷報應。
68 Tañ
ca kammaṁ kataṁ sādhu,
  yaṁ katvā nānutappati;
  yassa patīto sumano,
  vipākaṁ paṭisevati.
  [Tañ那個(中單主格)] [ca但是] [kammaṁ業(中單主格)] [kataṁ作(中單主格, pp.)] [sādhu妥善(adv.)],
  [yaṁ那個(中單業格, rp.)] [katvā作(ger.)] [n不][ānutappati後悔(單3現)];
  [yassa那個(中單與格, rp.)] [patīto心滿意足(陽單主格, pp.)] [sumano善意(陽單主格, a.)],
  [vipākaṁ報應(陽單業格)] [paṭisevati親歷(單3現)]. (cp. Dh67)(cf. S i57)
  但是那個業已被妥善作,作那個[業]後不後悔;已心滿意足的善意者,為(ㄨㄟˋ)那個[業]親歷報應。
69 Madhuvā maññati bālo,
  yāva pāpaṁ na paccati;
  yadā ca paccati pāpaṁ,
  atha bālo dukkhaṁ nigacchati.
  [Madhuvā有蜜(陽單主格, a.)] [maññati思量(單3現)] [bālo無知者(陽單主格)],
  [yāva直到...為止] [pāpaṁ惡(中單主格)] [na不] [paccati成熟(單3現)];
  [yadā當...時] [ca但是] paccati pāpaṁ,
  [atha然後] bālo
[dukkhaṁ苦(中單業格)] [nigacchati陷入(單3現)].
  無知者思量『[惡]有蜜』,直到惡不成熟為止;但是當惡成熟時,然後無知者陷入苦。
70 Māse māse
kusaggena,
  bālo bhuñjeyya bhojanaṁ;
  na so saṅkhātadhammānaṁ,
  kalaṁ agghati soḷasiṁ.
  [Māse月(陽複業格>adv.)] māse
[kus草葉][aggena頂尖(中單具格)],
  [bālo無知者(陽單主格)] [bhuñjeyya受用(單3opt.)] [bhojanaṁ食物(中單業格)];
  [na不] [so他(陽單主格)] [saṅkhātadhammānaṁ已顯露法者(陽複屬格)],
  [kalaṁ小部分(陰單業格)] [agghati值得(單3現)] [soḷasiṁ第十六(陰單業格)].
  無知者會月月以草葉的頂尖受用食物,他不值得諸已顯露法者的十六分之一。
71 Na
hi pāpaṁ kataṁ
kammaṁ,
  sajju khīraṁva muccati;
  ḍahantaṁ bālam anveti,
  bhasmacchanno va pāvako.
  [Na不] [hi確實] [pāpaṁ惡(中單主格, a.)] [kataṁ作(中單主格, pp.)] [kammaṁ業(中單主格)],
  [sajju立即(adv.)] [khīraṁ乳(中單主格)][va如] [muccati被釋放(單3現)];
  [ḍahantaṁ燒(陽單業格, ppr.)] [bālam無知者(陽單業格)] [anveti隨...去(單3現)],
  [bhasma灰]c[channo覆蓋(陽單主格, pp.)] va [pāvako火(陽單主格)].
  已被作的惡業確實如乳[65],不立即被釋放,隨正在燒的[66]無知者去,如已被灰覆蓋的火。
72 Yāvad
eva anatthāya,
  ñattaṁ bālassa jāyati;
  hanti bālassa sukkaṁsaṁ,
  muddham assa vipātayaṁ.
  [Yāvad eva如此直到(adv.)] [anatthāya無義利(陽單與格)],
  [ñattaṁ知的狀態(中單主格)] [bālassa無知者(陽單屬格)] [jāyati被生(單3現)];
  [hanti擊殺(單3現)] bālassa [sukkaṁsaṁ幸運(單業格)],
  [muddham頭(陽單業格)] [assa他(陽單屬格)] [vipātayaṁ裂(陽單主格, ppr.)].
  如此直到為(ㄨㄟˋ)無義利,無知者的知的狀態[67]被生,擊殺[68]無知者的幸運,正在裂他的頭[69]。
73~74
73 Asantaṁ bhāvanam
iccheyya,
  purekkhārañ ca bhikkhusu.
  Āvāsesu ca issariyaṁ,
  pūjā parakulesu ca.
  [Asantaṁ無真善(陰單業格, a.)] [bhāvanam修習(陰單業格)] [iccheyya欲求(單3opt.)],
  [purekkhārañ作前頭(陽單業格)] [ca並且] [bhikkhusu比丘(陽複處格)].
  [Āvāsesu住所(陽複處格)] ca [issariyaṁ統治權(中單業格)],
  [pūjā禮敬(陰複業格)] [parakulesu其他良家(複處格)] ca.
  他會欲求無真善的修習,並且在諸比丘之中[會欲求]作前頭,並且在諸住所[會欲求]統治權,並且在其他諸良家[會欲求]諸禮敬:
74 “Mam’eva
kata maññantu,
  gihī pabbajitā ubho;
  Mam’ev’ātivasā assu,
  kiccākiccesu kismiñci”
  iti, bālassa saṅkappo,
  icchā māno ca vaḍḍhati.
  “[Mam’我(單業格)][eva如此] [kata作(pp.)] [maññantu思量(複3.imp.)],
  [gihī有家者(陽複主格)] [pabbajitā已出家者(陽複主格)] [ubho兩者(主格, a.)];
  [Mam’我(單屬格, mama)][ev’如此][ātivasā過度支配(陽複主格, a.)] [assu存在(複3.opt.)],
  [kicc作(grd.)][ākiccesu不作(中複處格, grd.)] [kismiñci任何者(中單處格)]”
  [iti這樣(結尾語)], [bālassa無知者(陽單屬格)] [saṅkappo思惟(陽單主格)],
  [icchā欲求(陰單主格)] [māno傲慢(陽單主格)] [ca及] [vaḍḍhati增長(單3現)].
  『但願諸有家者、諸已出家者兩者思量我:如此已被作;在諸應被作的及諸不應被作的任何者之中,我的如此過度支配的諸[業]應存在』;無知者的思惟、欲求及傲慢增長。
75 Aññā hi lābhūpanisā,
  aññā nibbānagāminī;
  evam etaṁ abhiññāya,
  bhikkhu Buddhassa sāvako.
  Sakkāraṁ nābhinandeyya,
  vivekam anubrūhaye.
  [Aññā另一(陰單主格, a.)] [hi確實] [lābh得][ūpanisā緣由(陰單主格)],
  aññā [nibbāna涅槃][gāminī去到(陰單主格)];
  [evam如是] [etaṁ這(三單業格)] [abhiññāya全面知(ger.)],
  [bhikkhu比丘(陽單主格)] [Buddhassa已覺者(陽單屬格)] [sāvako弟子(陽單主格)].
  [Sakkāraṁ恭敬(陽單業格)] [n不][ābhinandeyya全面歡喜(單3opt.)],
  [vivekam遠離(陽單業格)] [anubrūhaye使...隨增益(單3opt.)].
  另一者確實[是]得的緣由,另一者去到涅槃;如是全面知這後,已覺者[70]的比丘弟子,不應全面歡喜恭敬,應使遠離[71]隨增益。
[Paṇḍita賢智者][vaggo品(陽單主格)]
76 Nidhīnaṁ va
pavattāraṁ
  yaṁ passe vajjadassinaṁ;
  niggayhavādiṁ medhāviṁ
  tādisaṁ paṇḍitaṁ bhaje,
  tādisaṁ bhajamānassa
  seyyo hoti na pāpiyo.
  [Nidhīnaṁ貯藏物(陰複屬格)] [va如] [pavattāraṁ透露者(陽單業格)]
  [yaṁ凡是(陽單業格, rp.)] [passe看(單3opt.)] [vajja罪過][dassinaṁ視為(中複屬格)];
  [niggayha制止(ger.)][vādiṁ說(陽單業格, a.)] [medhāviṁ有智(陽單業格, a.)]
  [tādisaṁ像這樣(陽單業格, a.)] [paṇḍitaṁ賢智者(陽單業格)] [bhaje前往到(單3opt.)],
  tādisaṁ
[bhajamānassa前往到(陽單與格, ppr.)]
  [seyyo比較好(陽單主格, a.)] [hoti變成(單3現)] [na不] [pāpiyo更(ㄍㄥˋ)惡(a.)].
 他應看凡是視為諸罪過、在制止後說的有智者,如諸貯藏物的透露者;他應前往到像這樣的賢智者,對正在前往到像這樣[的賢智者]比較好,他不變成更惡者。
77 ovadeyy’ānusāseyya,
  asabbhā ca nivāraye;
  sataṁ hi so piyo hoti,
  asataṁ hoti appiyo.
  [Ovadeyy’勸告(單3opt.)][ānusāseyya隨教誡(單3opt.)],
  [asabbhā違背公意(陽複主格, a.)] [ca並且] [nivāraye制止(單處格, grd.)];
  [sataṁ真善(複屬格, a.)] [hi確實] [so他(陽單主格)] [piyo可愛(陽單主格, a.)] [hoti變成(單3現)],
  [asataṁ無真善(複屬格, a.)] hoti [appiyo不可愛(陽單主格, a.)].
  會勸告、會隨教誡,並且諸違背公意者在能被制止之中;他確實變成諸真善者的可愛者,變成諸無真善者的不可愛者。
78 Na
bhaje pāpake mitte,
  na bhaje purisādhame;
  bhajetha mitte kalyāṇe,
  bhajetha purisuttame.
  [Na不] [bhaje前往到(單3opt.)] [pāpake惡(陽複業格, a.)] [mitte友(陽複業格)],
  na bhaje [puris人][ādhame最下(陽複業格, a.)];
  [bhajetha前往到(單3opt.為自言)] mitte [kalyāṇe善(陽複業格, a.)],
  bhajetha [puris人][uttame最上(陽複業格, a.)].
  不應前往到諸惡友,不應前往到最下的諸人;應前往到諸善友,應前往到最上的諸人。
79 Dhammapīti
sukhaṁ seti
  vippasannena cetasā.
  Ariyappavedite dhamme,
  sadā ramati paṇḍito.
  [Dhammapīti法喜(陽單主格, a.)] [sukhaṁ樂(中單業格>adv.)]
[seti臥(單3現)]
  [vippasannena擴大明淨(中單具格, pp.)] [cetasā心(中單具格)].
  [Ariya聖者]p[pavedite告知(陽單處格, pp.)] [dhamme法(陽單處格)],
  [sadā經常(adv.)] [ramati喜樂(單3現)] [paṇḍito賢智者(陽單主格)].
  法喜者[72]臥樂[73],因心已擴大明淨[74]。在已被聖者告知的法之中,賢智者經常喜樂。
80 Udakaṁ hi
nayanti nettikā,
  usukārā namayanti tejanaṁ.
  Dāruṁ namayanti tacchakā,
  attānaṁ damayanti paṇḍitā.
  [Udakaṁ水(中單業格)] [hi確實] [nayanti引導(複3現)] [nettikā引水者(陽複主格)],
  [usukārā作箭者(陽複主格)] [namayanti矯正(複3現)] [tejanaṁ箭桿(中單業格)].
  [Dāruṁ木(中單業格)] namayanti [tacchakā木匠(陽複主格)],
  [attānaṁ自我(陽單業格)] [damayanti使...調伏(複3現)] [paṇḍitā賢智者(陽複主格)]. (cf. M ii105)
  諸引水者確實引導水,諸作箭者矯正箭桿。諸木匠矯正木,諸賢智者使自我調伏。
81 Selo
yathā
ekaghano,
  vātena na samīrati;
  evaṁ nindāpasaṁsāsu,
  na samiñjanti paṇḍitā. 
  [Selo岩(陽單主格)] [yathā像(adv.)] [eka一][ghano堅厚(陽單主格, a.)],
  [vātena風(陽單具格)] [na不] [samīrati被移動(單3現)];
  [evaṁ如是] [nindā責難][pasaṁsāsu稱讚(陰複處格)],
  na [samiñjanti被搖動(複3現)] [paṇḍitā賢智者(陽複主格)]. (cf. V i185)
  像一堅厚的岩,不被風移動;如是在諸責難及諸稱讚之中,諸賢智者不被搖動。
82 Yathāpi
rahado gambhīro,
  vippasanno anāvilo;
  evaṁ dhammāni sutvāna,
  vippasīdanti paṇḍitā.
  [Yathā像][pi亦] [rahado池(陽單主格)] [gambhīro深(陽單主格, a.)],
  [vippasanno擴大明淨(陽單主格, pp.)] [anāvilo無混濁(陽單主格, a.)];
  [evaṁ如是] [dhammāni法(中複業格)] [sutvāna聽到(ger.)],
  [vippasīdanti擴大明淨(複3現)] [paṇḍitā賢智者(陽複主格)].
  亦像深池,已擴大明淨、無混濁;如是聽到諸法後,諸賢智者擴大明淨。
83 Sabbattha
ve sappurisā cajanti,
  na kāmakāmā lapayanti santo.
  Sukhena phuṭṭhā atha vā dukhena
  na uccāvacaṁ paṇḍitā dassayanti.
  [Sabbattha在一切處(adv.)] [ve確實] [sappurisā真善人(陽複主格)] [cajanti放出(複3現)],
  [na不] [kāmakāmā欲諸欲(單從格)] [lapayanti使...閒聊(複3現)] [santo真善(複主格, a.)].
  [Sukhena樂(中單具格)] [phuṭṭhā觸(陽複主格, pp.)] [atha然後] [vā或] [dukhena苦(中單具格, =dukkhena)]
  [na不] [uccāvacaṁ高及低(單業格)] [paṇḍitā賢智者(陽複主格)] [dassayanti顯示(複3現)].
  諸真善人在一切處[75]確實放出[76];諸真善者不從欲諸欲[77]使之閒聊;已被樂觸、或然後[已]被苦[觸]的諸賢智者,不顯示高及低。
84 Na
attahetu na parassa hetu,
  na puttam icche na dhanaṁ na raṭṭhaṁ.
  Na iccheyya adhammena samiddhim attano,
  sa sīlavā paññavā dhammiko siyā.
  [Na不] [atta自我][hetu因(陽單主格)] na [parassa其他人(陽單與格)] hetu,
  na [puttam子(陽單業格)] [icche欲求(單3opt.)] na [dhanaṁ財(中單業格)] na [raṭṭhaṁ國(中單業格)].
  Na [iccheyya欲求(單3opt.)] [adhammena非法(陽單具格)] [samiddhim完全成功(陰單業格)] [attano自我(陽單屬格)],
  [sa他(陽單主格)] [sīlavā有戒(陽單主格, a.)] [paññavā有慧(陽單主格, a.)] [dhammiko如法(陽單主格, a.)] [siyā是(單3opt.)].
  不因為(ㄨㄟˋ)自我,不因為其他人;不應欲求子,不[應欲求]財,不[應欲求]國。不應以非法欲求自我的完全成功;他應是有戒者、有慧者、如法者。
85~86
85 Appakā te
manussesu,
  ye janā pāragāmino;
  ath’āyaṁ itarā pajā,
  tīram ev’ānudhāvati.
  [Appakā少(陽複主格, a.)] [te他們(陽複主格)] [manussesu人(陽複處格)],
  [ye凡是(陽複主格, rp.)] [janā人(陽複主格)] [pāra彼岸][gāmino去到(陽複主格, a.)];
  [ath’然後][āyaṁ此(陰單主格)] [itarā其他(陰單主格, a.)] [pajā世代子孫(陰單主格)],
  [tīram岸(中單業格)] [ev’如此(adv.)][ānudhāvati追隨(單3現)]. (cf. S v24)
  他們在諸人之中,凡是去到彼岸[78]的諸人少;然後此其他的世代子孫,如此追隨岸。
86 Ye
ca kho sammadakkhāte,
  dhamme dhammānuvattino,
  te janā pāram essanti,
  maccudheyyaṁ suduttaraṁ.
  [Ye凡是(陽複主格, rp.)] [ca但是] [kho確實] [sammad正確][akkhāte宣布(陽單處格, pp.)],
  [dhamme法(陽單處格)] [dhamm法][ānuvattino隨...動(陽複主格, a.)],
  [te那些(陽複主格)] [janā人(陽複主格)] [pāram彼岸(中單業格)] [essanti去(複3未)],
  [maccudheyyaṁ死天的領域(中單主格)] [suduttaraṁ非常難渡(中單主格, a.)]. (cf. S v24)
  但是凡是確實在已被正確宣布的法之中,隨法動,那些人將去彼岸;死天的領域[79]非常難渡。
87~89
87 Kaṇhaṁ
dhammaṁ vippahāya,
  sukkaṁ bhāvetha paṇḍito;
  okā anokaṁ āgamma,
  viveke yattha dūramaṁ.
  [Kaṇhaṁ黑暗(陽單業格, a.)] [dhammaṁ法(陽單業格)] [vippahāya徹底捨離(ger.)],
  [sukkaṁ白淨(陽單業格, a.)] [bhāvetha修習(單3opt.為自言)] [paṇḍito賢智者(陽單主格)];
  [okā住處(中單從格)] [anokaṁ無住處(中單業格)] [āgamma來到(ger.)],
  [viveke遠離(陽單處格)] [yattha在此(adv.)] [dūramaṁ難喜樂(單業格, a.>adv.)]. (cf. S v24)
  徹底捨離黑暗的法後,賢智者應修習白淨的法;從住處來到無住處[80]後,在遠離之中在此難喜樂。
88 Tatrābhiratim
iccheyya,
  hitvā kāme akiñcano;
  pariyodapeyya attānaṁ,
  cittaklesehi paṇḍito.
  [Tatr在那邊][ābhiratim全面喜樂(陰單業格)] [iccheyya欲求(單3opt.)],
  [hitvā捨棄(ger.)] [kāme欲(陽複業格)] [akiñcano無任何(陽單主格, a.)];
  [pariyodapeyya使...遍純淨(單3opt.)] [attānaṁ自我(陽單業格)],
  [citta心][klesehi污染(陽複從格)] [paṇḍito賢智者(陽單主格)]. (cf. S v24)
  在那邊可以欲求全面喜樂[81],捨棄諸欲後無任何,賢智者應從心的諸污染[82],使自我遍純淨。
89 Yesaṁ
sambodhiyaṅgesu,
  sammā cittaṁ subhāvitaṁ;
  ādānapaṭinissagge
  anupādāya ye ratā,
  khīṇāsavā jutimanto,
  te loke parinibbutā.
  [Yesaṁ凡是(陽複與格, rp.)]
[sambodhi完全覺]y[aṅgesu支(中複處格)],
  [sammā正確(adv.)] [cittaṁ心(中單主格)] [su善][bhāvitaṁ修習(中單主格, pp.)];
  [ādāna拿起][paṭinissagge對...無執著(陽單處格)]
  [anupādāya無取(ger.)] [ye凡是(陽複主格, rp.)] [ratā喜樂(陽複主格, pp.)],
  [khīṇāsavā諸流向已被滅盡(陽複主格, a.)] [jutimanto具光輝(陽複主格, a.)],
  [te他們(陽複主格)] [loke世間(陽單處格)] [parinibbutā遍涅槃(陽複主格, pp.)]. (cf. S v24)
  對凡是在諸完全覺支,心正確已被善修習,在對拿起無執著之中;無取後凡是已喜樂、諸流向[83]已被滅盡、具光輝的他們,在世間已遍涅槃[84]。
[Arahanta阿羅漢][vaggo品(陽單主格)]
90 Gataddhino
visokassa,
  vippamuttassa sabbadhi;
  sabbaganthappahīnassa,
  pariḷāho na vijjati.
  [Gataddhino旅行已完畢(陽單屬格, a.)] [visokassa離悲傷(陽單屬格, a.)],
  [vippamuttassa擴大釋放出(陽單屬格, pp.)] [sabbadhi在一切處(adv.)];
  [sabba一切][gantha繫縛]p[pahīnassa徹底捨棄(陽單屬格, pp.)],
  [pariḷāho遍燒(陽單主格)] [na不] [vijjati被知(單3現)].
  旅行已完畢者、離悲傷者、在一切處已被擴大釋放出者、已徹底捨棄一切繫縛者的遍燒,不被知。
91 Uyyuñjanti
satimanto,
  na nikete ramanti te;
  haṁsā va pallalaṁ hitvā,
  okamokaṁ jahanti te.
  [Uyyuñjanti離開(複3現)] [satimanto具念(陽複主格, a.)],
  [na不] [nikete家屋(陽單處格)] [ramanti喜樂(複3現)] [te他們(陽複主格)];
  [haṁsā天鵝(陽複主格)] [va如] [pallalaṁ沼澤(中單業格)] [hitvā捨棄(ger.)],
  [okam住處(中單業格)][okaṁ住處(中單業格)] [jahanti捨棄(複3現)] te.
  具念的他們離開,不喜樂在家屋;如諸天鵝捨棄沼澤後,他們捨棄一住處又一住處。
92 Yesaṁ
sannicayo natthi,
  ye pariññātabhojanā.
  Suññato animitto ca,
  vimokkho yesaṁ gocaro,
  ākāse va sakuntānaṁ,
  gati tesaṁ durannayā.
  [Yesaṁ他們(陽複屬格, rp.)] [sannicayo完全積蓄(陽單主格)] [natthi不存在(單3現)],
  [ye凡是(陽複主格, rp.)] {[pariññāta遍知(pp.)][bhojanā食物](陽複主格, a.)}.
  [Suññato由於空(陽單主格, a.)] [animitto無相(陽單主格, a.)] [ca及],
  [vimokkho釋放開(陽單主格)] yesaṁ [gocaro行境(陽單主格)],
  [ākāse虛空(陽單處格)] [va如] [sakuntānaṁ鳥(陽複屬格)],
  [gati去處(陰單主格)] [tesaṁ他們(陽複屬格)] [durannayā難隨之而去(陰單主格, a.)].
  凡是諸已遍知食物者,他們的完全積蓄[85]不存在,他們的行境[是]由於空的及無相的[86]釋放開;如諸鳥在虛空中,他們的去處難隨之而去。
93 Yass’āsavā
parikkhīṇā,
  āhāre ca anissito;
  suññato animitto ca,
  vimokkho yassa gocaro,
  ākāse va sakuntānaṁ,
  padaṁ tassa durannayaṁ.
  [Yass’他(陽單屬格, rp.)][āsavā流向(陽複主格)] [parikkhīṇā被遍滅盡(陽複主格, pp.)],
  [āhāre食物(陽單處格)] [ca並且] [anissito未投靠(陽單主格, pp.)];
  [suññato由於空(陽單主格, a.)] [animitto無相(陽單主格, a.)] [ca及],
  [vimokkho釋放開(陽單主格)] [yassa他(陽單屬格, rp.)] [gocaro行境(陽單主格)],
  [ākāse虛空(陽單處格)] [va如] [sakuntānaṁ鳥(陽複屬格)], (cp. Dh92)
  [padaṁ足跡(中單主格)] [tassa他(陽單屬格)] [durannayaṁ難隨之而去(中單主格, a.)].
  他的諸流向已被遍滅盡,並且在食物之中未投靠[87],他的行境[是]由於空的及無相的釋放開,如諸鳥的[行境]在虛空中,他的足跡難隨之而去。
94 Yass’indriyāni
samathaṁ gatāni,
  assā yathā sārathinā sudantā.
  Pahīnamānassa anāsavassa,
  devāpi tassa pihayanti tādino.
  [Yass’他(陽單屬格, rp.)][indriyāni根(中複主格)] [samathaṁ平息(陽單業格)] [gatāni去到(中複主格, pp.)],
  [assā馬(陽複主格)] [yathā像(adv.)] [sārathinā御者(陽複具格)] [sudantā善調伏(陽複主格, pp.)].
  [Pahīna徹底捨棄(pp.)][mānassa傲慢(陽單與格)] [anāsavassa無流向者(陽單與格)],
  [devā天(陽複主格)][pi亦] [tassa他(陽單屬格)] [pihayanti羨慕(複3現)] [tādino這樣(中單與格)].
  他的諸根已去到平息[88],像諸馬已被諸御者善調伏。對已徹底捨棄傲慢的無流向者[89],諸天對他的這樣亦羨慕。
95 Paṭhavīsamo
no virujjhati,
  indakhīlūpamo tādi subbato,
  Rahado va apetakaddamo,
  saṁsārā na bhavanti tādino.
  [Paṭhavīsamo與地平等(陽單主格, a.)] [no不] [virujjhati被擴大妨礙(單3現)],
  [indakhīl王柱][ūpamo譬如(陽單主格, a.)] [tādi這樣(陽單主格, a.)] [subbato善禁制(陽單主格, a.)],
  [Rahado池(陽單主格)] [va如] [apeta離去(pp.)][kaddamo泥(陽單主格)],
  [saṁsārā輪迴(陽複主格)] [na不] [bhavanti變成(複3現)] [tādino這樣(陽複主格, a.)].
  與地平等者[90]不被擴大妨礙,譬如王柱的這樣的善禁制者,如泥已離去的池,這樣的諸輪迴不變成。
96 Santaṁ
tassa manaṁ hoti,
  santā vācā ca kamma ca;
  sammadaññā vimuttassa,
  upasantassa tādino.
  [Santaṁ被平息(中單主格, pp.)] [tassa他(陽單屬格)] [manaṁ意(中單主格)] [hoti變成(單3現)],
  [santā被平息(陰單主格, pp.)] [vācā語(陰單主格)] [ca及] [kamma業(中單主格)] ca;
  [sammadaññā正確了知(陰單主格)] [vimuttassa被釋放開(陽單屬格, pp.)],
  [upasantassa全部平息(陽單屬格, pp.)] [tādino這樣(陽單屬格, a.)].
  他的意變成已被平息,語及業已被平息;已被釋放開者、已全部平息者、這樣者的正確了知[存在]。
97 Assaddho
akataññū ca,
  sandhicchedo ca yo naro;
  hatāvakāso vantāso,
  sa ve uttamaporiso.
  [Assaddho不輕信(陽單主格, a.)] [akataññū知未被作(陽單主格, a.)] [ca及],
  [sandhicchedo切斷連結(陽單主格, a.)] ca [yo凡是(陽單主格, rp.)] [naro人(陽單主格)];
  [hat損壞(pp.)][āvakāso機會(陽單主格)] [vant吐出(pp.)][āso希望(陽單主格, a.)],
  [sa他(陽單主格)] [ve確實] [uttama最上(a.)][poriso人(陽單主格)].
  凡是不輕信[91]及知未被作[92],及切斷連結的[93]人,機會已被損壞[94]、希望已被吐出[95],他確實是最上的人。
98 Gāme vā yadi
vā’raññe,
  ninne vā yadi vā thale;
  yattha arahanto viharanti,
  taṁ bhūmiṁ rāmaṇeyyakaṁ.
  [Gāme村(陽單處格)] [vā或] [yadi若] [vā或][’raññe疏遠處(中單處格)],
  [ninne低地(中單處格)] vā yadi vā [thale高地(中單處格)];
  [yattha在此(adv.)] [arahanto阿羅漢(陽複主格)] [viharanti住(複3現)],
  [taṁ那個(陰單業格)] [bhūmiṁ地(陰單業格)] [rāmaṇeyyakaṁ應被喜樂(陰單業格, a.)]. (cf. S i233)
  若在村或在疏遠處[96],若在低地或在高地,諸阿羅漢[97]在此,住應被喜樂的那個地。
99 Ramaṇīyāni
araññāni,
  yattha na ramati jano.
  Vītarāgā ramissanti,
  na te kāmagavesino.
  [Ramaṇīyāni喜樂(中複主格, grd.)] [araññāni疏遠處(中複主格)],
  [yattha在此(adv.)] [na不] [ramati喜樂(單3現)] [jano人(陽單主格)].
  [Vītarāgā已離染(陽複主格, a.)] [ramissanti喜樂(複3未)],
  na [te他們(陽複主格)] [kāma欲][gavesino探求(陽複主格, a.)].
  諸疏遠處應被喜樂;[普通]人在此[疏遠處]不喜樂。諸已離染者將喜樂,他們不[是]探求諸欲者。
[Sahassa千][vaggo品(陽單主格)]
100
Sahassam api ce vācā,
  anatthapadasaṁhitā;
  ekam atthapadaṁ seyyo,
  yaṁ sutvā upasammati.
  [Sahassam千(中單主格)] [api即使] [ce若] [vācā語(陰複主格)],
  [anattha無義利][pada句][saṁhitā藏(ㄗㄤˋ)經(陰複主格)];
  [ekam一(中單主格)] [atthapadaṁ義利句(中單主格)] [seyyo比較好(中單主格, a.)],
  [yaṁ那個(中單業格, rp.)] [sutvā聽到(ger.)] [upasammati被全部平息(單3現)].
  即使一千語,若[是]無義利句的諸藏經;一義利句比較好,聽到那個[義利句]後,他被全部平息。
101
Sahassam api ce gāthā,
  anatthapadasaṁhitā;
  ekaṁ gāthāpadaṁ seyyo,
  yaṁ sutvā upasammati.
  [Sahassam千(中單主格)] [api即使] [ce若] [gāthā偈(陰複主格)],
  [anattha無義利][pada句][saṁhitā藏(ㄗㄤˋ)經(陰複主格)];
  [ekaṁ一(中單主格)] [gāthā偈][padaṁ句(中單主格)] [seyyo比較好(中單主格, a.)],
  [yaṁ那個(中單業格, rp.)] [sutvā聽到(ger.)] [upasammati被全部平息(單3現)]. (cp. Dh100)
  即使一千偈,若[是]無義利句的諸藏經;一偈的句比較好,聽到那個[偈的句]後,他被全部平息。
102~103
102 Yo
ca gāthāsataṁ bhāse,
  anatthapadasaṁhitā;
  ekaṁ dhammapadaṁ seyyo,
  yaṁ sutvā upasammati.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca但是] [gāthā偈][sataṁ百(單業格, a.)] [bhāse說(單3opt.)],
  [anattha無義利][pada句][saṁhitā藏(ㄗㄤˋ)經(陰複主格)];
  [ekaṁ一(中單主格)] [dhammapadaṁ法句(中單主格)] [seyyo比較好(中單主格, a.)],
  [yaṁ那個(中單業格, rp.)] [sutvā聽到(ger.)] [upasammati被全部平息(單3現)]. (cp. Dh100)
  凡是能說一百偈,但是諸藏經無義利句;一法句比較好,聽到那個[法句]後,他被全部平息。
103 Yo
sahassaṁ sahassena,
  saṅgāme mānuse jine;
  ekañ ca jeyyamattānaṁ,
  sa ve saṅgāmajuttamo.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [sahassaṁ千(單業格)] [sahassena千(單具格)],
  [saṅgāme戰鬥(陽單處格)] [mānuse人(陽複業格)] [jine勝過(單3opt.)];
  [ekañ一(陽單業格)] [ca但是] [jeyya勝過(單3opt.)]m[attānaṁ自我(陽單業格)],
  [sa他(陽單主格)] [ve確實] [saṅgāmaj戰勝(a.)][uttamo最上(陽單主格, a.)].
  凡是在戰鬥時,能勝過一百萬人;但是能勝過自我一[人],他確實是最上的戰勝者。
104~105
104 Attā have
jitaṁ
seyyo,
  yā c’āyaṁ itarā pajā;
  attadantassa posassa,
  niccaṁ saññatacārino.
  [Attā自我(陽單主格)] [have嘿!確實] [jitaṁ勝過(陽單業格, pp.>adv.)] [seyyo比較好(陽單主格, a.)],
  [yā凡是(陰單主格, rp.)] [c’但是][āyaṁ此(陰單主格)] [itarā其他(陰單主格, a.)] [pajā世代子孫(陰單主格)];
  [atta自我][dantassa調伏(陽單與格, pp.)] [posassa人(陽單與格)],
  [niccaṁ常(adv.)] [saññata完全止息(pp.)][cārino行(陽單與格, a.)].
  但是凡是此其他的世代子孫,對自我已調伏、常行於已完全止息的人,自我已被勝過,嘿!確實比較好。
105 N’eva
devo na gandhabbo,
  na Māro saha Brahmunā;
  jitaṁ apajitaṁ kayirā,
  tathārūpassa jantuno.
  [N’不] [eva如此] [devo天(陽單主格)] [na不] [gandhabbo乾達博(陽單主格)],
  na [Māro魔羅(陽單主格)] [saha一起(prep.)]
[Brahmunā梵天(陽單具格)];
  [jitaṁ勝過(陽單業格, pp.)] [apajitaṁ敗北(陽單業格, pp.)] [kayirā作(單3opt.)],
  [tathārūpassa如是形色(陽單與格, a.)] [jantuno人(陽單與格)].
  天不如此、乾達博[98]不[如此],魔羅與梵天一起,對如是形色的人,不會作已勝過者[是]已敗北者。
106 Māse māse
sahassena,
  yo yajetha sataṁ samaṁ;
  ekañ ca bhāvitattānaṁ,
  muhuttam api pūjaye,
  sā yeva pūjanā seyyo,
  yañ ce vassasataṁ hutaṁ.
  [Māse月(陽複業格>adv.)] māse
[sahassena千(單具格)],
  [yo凡是(陽單主格, rp.)] [yajetha上供(ㄍㄨㄥˋ)(單3opt.為自言)] [sataṁ百(單業格, a.)] [samaṁ年(陰單業格>adv.)];
  [ekañ一(陽單業格)] [ca但是] [bhāvit修習(pp.)][attānaṁ自我(陽單業格)],
  [muhuttam在須臾間(adv.)] [api即使] [pūjaye禮敬(單3opt.)],
  [sā那個(陰單主格)] [yeva如此] [pūjanā禮敬(陰單主格)] [seyyo比較好(陽中單主格, a.)],
  [yañ那個(陽單業格, rp.)] [ce若] [vassasataṁ百年(中單業格)] [hutaṁ獻供(單業格, pp.)].
  一月又一月,凡是會以一千[上供品或獻供品[99]]上供一百年,若已獻供那個[接受獻供者]一百年;但是即使在須臾間會禮敬自我已被修習的一[人],那個禮敬如此比較好。
107 Yo
ca vassasataṁ jantu,
  aggiṁ paricare vane;
  ekañ ca bhāvitattānaṁ,
  muhuttam api pūjaye,
  sā yeva pūjanā seyyo,
  yañ ce vassasataṁ hutaṁ.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca若] [vassasataṁ百年(中單業格)] [jantu人(陽單主格)],
  [aggiṁ火(陽單業格)] [paricare服恃(單3opt.)] [vane林(中單處格)];
  [ekañ一(陽單業格)] [ca但是] [bhāvit修習(pp.)][attānaṁ自我(陽單業格)],
  [muhuttam在須臾間(adv.)] [api即使] [pūjaye禮敬(單3opt.)],
  [sā那個(陰單主格)] [yeva如此] [pūjanā禮敬(陰單主格)] [seyyo比較好(陽中單主格, a.)],
  [yañ那個(陽單業格, rp.)] [ce若] [vassasataṁ百年(中單業格)] [hutaṁ獻供(單業格, pp.)].  (cp. Dh106)
  凡是人若在林中,會服侍火一百年,若已獻供那個[火]一百年;但是即使在須臾間會禮敬自我已被修習的一[人],那個禮敬如此比較好。
108 Yaṁ
kiñci yiṭṭhaṁ va hutaṁ va loke,
  saṁvaccharaṁ yajetha puññapekkho,
  sabbam pi taṁ na catubhāgam eti,
  abhivādanā ujjugatesu seyyo.
  [Yaṁ凡是(中單業格, rp.)] [kiñci任何(中單業格)] [yiṭṭhaṁ上供品(中單業格)] [va或] [hutaṁ獻供品(中單業格)] va [loke世間(陽單處格)],
  [saṁvaccharaṁ年(陽單業格)] [yajetha上供(ㄍㄨㄥˋ) (單3opt.為自言)] [puñña福][pekkho想要(陽單主格, a.)],
  [sabbam一切(中單主格)] [pi亦] [taṁ那個(中單業格)] [na不] [catubhāgam四分之一(單業格)] [eti到(單3現)],
  [abhivādanā敬禮(中單從格)] [ujjugatesu正直去(陽複處格, pp.)] [seyyo比較好(陽中單主格, a.)].
  由於在諸已正直去者之中敬禮比較好;想要福者在世間,會上供凡是任何上供品或獻供品[100]者一年,一切亦不到那個[敬禮]四分之一。
109 Abhivādanasīlissa,
  niccaṁ vuḍḍhāpacāyino,
  cattāro dhammā vaḍḍhanti:
  āyu vaṇṇo sukhaṁ balaṁ.
  [Abhivādana敬禮][sīlissa習慣(陽單屬格, a.)],
  [niccaṁ常(adv.)] [vuḍḍh年老(a.)][āpacāyino崇敬(陽單屬格, a.)],
  [cattāro四(陽主格, a.)] [dhammā法(陽複主格)] [vaḍḍhanti增長(複3現)]:
  [āyu壽(中單主格)] [vaṇṇo美貌(陽單主格)] [sukhaṁ樂(中單主格)] [balaṁ力(中單主格)].
  習慣敬禮者、常崇敬諸年老者的四法增長:壽、美貌、樂、力。
110 Yo
ca vassasataṁ jīve,
  dussīlo asamāhito;
  ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo,
  sīlavantassa jhāyino.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca但是] [vassasataṁ百年(單業格)] [jīve活命(單3opt.)],
  [dussīlo難(ㄋㄢˊ)戒(陽單主格, a.)] [asamāhito未定(陽單主格, pp.)];
  [ekāhaṁ一日(中單主格)] [jīvitaṁ壽命(中單主格)] [seyyo比較好(中單主格, a.)],
  [sīlavantassa有戒(陽單屬格, a.)] [jhāyino禪那(陽單屬格, a.)].
  但是凡是能活命一百年、難戒[101]、未定[102];有戒者、禪那者的一日壽命比較好。
111 Yo
ca vassasataṁ jīve,
  duppañño asamāhito;
  ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo, 
  paññavantassa jhāyino.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca但是] [vassasataṁ百年(單業格)] [jīve活命(單3opt.)],
  [duppañño惡慧(陽單主格, a.)] [asamāhito未定(陽單主格, pp.)];
  [ekāhaṁ一日(中單主格)] [jīvitaṁ壽命(中單主格)] [seyyo比較好(中單主格, a.)], (cp. Dh110)
  [paññavantassa有慧(陽單屬格, a.)] [jhāyino禪那(陽單屬格, a.)].
  但是凡是惡慧者[103]、未定者會活命一百年;有慧者、禪那者的一日壽命比較好。
112 Yo
ca vassasataṁ jīve,
  kusīto hīnavīriyo;
  ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo, 
  viriyam ārabhato daḷhaṁ.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca但是] [vassasataṁ百年(單業格)] [jīve活命(單3opt.)],
  [kusīto懈怠(陽單主格, a.)] [hīnavīriyo英雄本色已被捨棄(陽單主格, a.)];
  [ekāhaṁ一日(中單主格)] [jīvitaṁ壽命(中單主格)] [seyyo比較好(中單主格, a.)], (cp. Dh110)
  [viriyam英雄本色(中單業格)] [ārabhato確立(陽單屬格, ppr.)] [daḷhaṁ堅強(中單業格, a.)].
  但是凡是懈怠者、英雄本色已被捨棄者,會活命一百年;正在確立堅強的英雄本色者的一日壽命比較好。
113 Yo
ca vassasataṁ jīve,
  apassaṁ udayabbayaṁ;
  ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo, 
  passato udayabbayaṁ.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca但是] [vassasataṁ百年(單業格)] [jīve活命(單3opt.)],
  [apassaṁ未看到(陽單主格, ppr.)] [udayabbayaṁ出來及衰滅(陽單業格)];
  [ekāhaṁ一日(中單主格)] [jīvitaṁ壽命(中單主格)] [seyyo比較好(中單主格, a.)], (cp. Dh110)
  [passato看到(陽單屬格, ppr.)] udayabbayaṁ.
  但是凡是未正在看到出來及衰滅者[104],會活命一百年;正在看到出來及衰滅者的一日壽命比較好。
114  Yo ca vassasataṁ jīve,
  apassaṁ amataṁ padaṁ;
  ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo,
  passato amataṁ padaṁ.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca但是] [vassasataṁ百年(單業格)] [jīve活命(單3opt.)],
  [apassaṁ未看到(陽單主格, ppr.)] [amataṁ不死(中單業格, a.)] [padaṁ路(中單業格)];
  [ekāhaṁ一日(中單主格)] [jīvitaṁ壽命(中單主格)] [seyyo比較好(中單主格, a.)],
  [passato看到(陽單屬格, ppr.)] amataṁ padaṁ. (cp. Dh113)
  但是凡是未正在看到不死的路[105]者,會活命一百年;正在看到不死的路者的一日壽命比較好。
115  Yo ca vassasataṁ jīve,
  apassaṁ dhammam uttamaṁ;
  ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo,
  passato dhammam uttamaṁ.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca但是] [vassasataṁ百年(單業格)] [jīve活命(單3opt.)],
  [apassaṁ未看到(陽單主格, ppr.)] [dhammam法(陽單業格)] [uttamaṁ最上(陽單業格, a.)];
  [ekāhaṁ一日(中單主格)] [jīvitaṁ壽命(中單主格)] [seyyo比較好(中單主格, a.)],
  [passato看到(陽單屬格, ppr.)] dhammam uttamaṁ. (cp. Dh113)
  但是凡是未正在看到最上的法[106]者,會活命一百年;正在看到最上的法者的一日壽命比較好。
[Pāpa惡][vaggo品(陽單主格)]
116 Abhittharetha
kalyāṇe,
  pāpā cittaṁ nivāraye;
  dandhaṁ hi karoto puññaṁ,
  pāpasmiṁ ramatī mano.
  [Abhittharetha趕緊作(單3opt.為自言)] [kalyāṇe善(陽單處格, a.)],
  [pāpā惡(中單從格, a.)] [cittaṁ心(中單主格)] [nivāraye制止(中單處格, grd.)];
  [dandhaṁ遲緩(中單業格, a.>adv.)] [hi因為] [karoto作(陽單與格, ppr.)] [puññaṁ福(中單業格)],
  [pāpasmiṁ惡(中單處格﹐a.)] [ramatī喜樂(單3現)] [mano意(中單主格)].
  在善的之中應趕緊作,心從惡的在應被制止之中;因為對正在遲緩作福者,意喜樂在惡的之中。
117 Pāpañ
ce puriso kayirā,
  na naṁ kayirā punappunaṁ;
  na tamhi chandaṁ kayirātha,
  dukkho pāpassa uccayo.
  [Pāpañ惡(中單業格)] [ce若] [puriso人(陽單主格)] [kayirā作(單3opt.)],
  [na不] [naṁ它(中單業格)] kayirā [punappunaṁ一再(adv.)];
  na [tamhi它(中單處格)] [chandaṁ意願(陽單業格)] [kayirātha作(單3opt.為自言)],
  [dukkho苦(陽單主格, a.)] [pāpassa惡(中單屬格)] [uccayo累積(陽單主格)].
  若人會作惡,不應一再作它;在它之中不應作意願;惡的累積[是]苦。
118  Puññañ ce puriso kayirā,
  kayirāth’enaṁ punappunaṁ;
  tamhi chandaṁ kayirātha,
  sukho puññassa uccayo.
  [Puññañ福(中單業格)] [ce若] [puriso人(陽單主格)] [kayirā作(單3opt.)],
  [kayirāth’作(單3opt.為自言)] [enaṁ這(單業格)] [punappunaṁ一再(adv.)];
  [tamhi它(中單處格)] [chandaṁ意願(陽單業格)] [kayirātha作(單3opt.為自言)],
  [sukho樂(陽單主格, a.)] [puññassa福(中單屬格)] [uccayo累積(陽單主格)]. (cp. Dh117)
  若人會作福,應一再作這;在它之中應作意願;福的累積[是]樂。
119~120
119  Pāpo pi passati bhadraṁ,
  yāva pāpaṁ na paccati;
  yadā ca paccati pāpaṁ,
  atha pāpo pāpāni passati.
  [Pāpo惡(陽單主格, a.)] [pi亦] [passati看到(單3現)] [bhadraṁ祥善(中單業格)],
  [yāva直到...為止] [pāpaṁ惡(中單主格)] [na不] [paccati成熟(單3現)];
  [yadā當...時] [ca但是] paccati [pāpaṁ惡(中單主格)],
  [atha然後] pāpo [pāpāni惡(中複業格)] passati.
  惡者亦看到祥善,直到惡不成熟為止;但是當惡成熟時,然後惡者看到諸惡。
120  Bhadro pi passati pāpaṁ,
  yāva bhadraṁ na paccati;
  yadā ca paccati bhadraṁ,
  atha bhadro bhadrāni passati.
  [Bhadro祥善(陽單主格, a.)] [pi亦] [passati看到(單3現)] [pāpaṁ惡(中單業格)],
  [yāva直到...為止] [bhadraṁ祥善(中單主格)] [na不] [paccati成熟(單3現)];
  [yadā當...時] [ca但是] paccati bhadraṁ,
  [atha然後] bhadro [bhadrāni祥善(中複業格)] passati. (cp. Dh119)
  祥善者亦看到惡,直到祥善不成熟為止;但是當祥善成熟時,然後祥善者看到諸祥善。
121 Māvamaññetha
pāpassa,
  “Na man taṁ āgamissati,”
  udabindunipātena,
  udakumbho pi pūrati,
  bālo pūrati pāpassa,
  thokathokam pi ācinaṁ.
  [Mā不要][va如此][maññetha思量(單3opt.為自言)] [pāpassa惡(中單與格)],
  “[Na不] [man我(業格)] [taṁ它(中單主格)] [āgamissati來到(單3未)],”
  [udabindu水滴][nipātena落下(陽單具格)],
  [udakumbho裝水的陶器(陽單主格)] [pi即使...亦] [pūrati充滿(單3現)],
  [bālo無知者(陽單主格)] pūrati pāpassa,
  [thoka一點點][thokam一點點(中單主格, a.)] pi [ācinaṁ朝向積聚(中單主格, pp.)].
  應不要如此對惡思量:『它將不來到我』;因水滴的落下,即使裝水的陶器亦充滿;無知者對惡充滿,即使一點點的一點點者亦已被朝向積聚。
122 Māvamaññetha
puññassa,
  “Na man taṁ āgamissati,”
  udabindunipātena,
  udakumbho pi pūrati,
  dhīro pūrati puññassa,
  thokathokam pi ācinaṁ.
  [Mā不要][va如此][maññetha思量(單3opt.為自言)] [puññassa福(中單與格)],
  “[Na不] [man我(業格)] [taṁ它(中單主格)] [āgamissati來到(單3未)],”
  [udabindu水滴][nipātena落下(陽單具格)],
  [udakumbho裝水的陶器(陽單主格)] [pi即使...亦] [pūrati充滿(單3現)],
  [dhīro賢明者(陽單主格)] pūrati [puññassa福(中單與格)],
  [thoka一點點][thokam一點點(中單主格, a.)] pi [ācinaṁ朝向積聚(中單主格, pp.)]. (cp. Dh121)
  應不要如此對福思量:『它將不來到我』;因水滴的落下,即使裝水的陶器亦充滿;賢明者對福充滿,即使一點點的一點點者亦已被朝向積聚。
123 Vāṇijo
va bhayaṁ maggaṁ,
  appasattho mahaddhano;
  visaṁ jīvitukāmo va,
  pāpāni parivajjaye.
  [Vāṇijo商人(陽單主格)] [va如] [bhayaṁ恐懼(陽單業格, a.) [maggaṁ道路(陽單業格)],
  [appa少量(a.)][sattho隊商(陽單主格)] [mahaddhano大財(陽單主格, a.)];
  [visaṁ毒(中單業格)] [jīvitu活命(inf., =jīvituṁ)][kāmo欲(陽單主格)] [va如],
  [pāpāni惡(中複業格)] [parivajjaye迴避(單3opt.)].
  如少量的隊商、大財的商人,[應迴避]恐懼的道路;如欲能活命者[應迴避]毒;他應迴避諸惡。
124 Pāṇimhi
ce vaṇo nāssa,
  hareyya pāṇinā visaṁ;
  nābbaṇaṁ visam anveti,
  natthi pāpaṁ akubbato.
  [Pāṇimhi手(陽單處格)] [ce若] [vaṇo傷(陽單主格)] [n不][āssa存在(單3opt.)],
  [hareyya運送(單3opt.)] [pāṇinā手(陽單具格)] [visaṁ毒(中單業格)];
  [n不][ābbaṇaṁ無傷(陽單業格, a.)] [visam毒(中單主格)] [anveti隨...去(單3現)],
  [natthi不存在(單3現)] [pāpaṁ惡(中單主格)] [akubbato未作(陽單屬格, ppr.為自言)].
  若傷在手上不會存在,他可以以手運送毒,毒不隨無傷的[手]去;未正在作者的惡不存在。
125 Yo
appaduṭṭhassa narassa dussati,
  suddhassa posassa anaṅgaṇassa,
  tam eva bālaṁ pacceti pāpaṁ,
  sukhumo rajo paṭivātaṁ va khitto.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [appaduṭṭhassa未徹底為難(陽單與格, pp.)] [narassa人(陽單與格)] [dussati為難(單3現)],
  [suddhassa淨(陽單與格, pp.)] [posassa人(陽單與格)] [anaṅgaṇassa無斑點(陽單與格, a.)],
  [tam那個(陽單業格)] [eva如此] [bālaṁ無知者(陽單業格)] [pacceti回到(單3現)] [pāpaṁ惡(中單主格)],
  [sukhumo細(陽單主格, a.)] [rajo塵(陽單主格)] [paṭivātaṁ在逆風(adv.)] [va如] [khitto拋(陽單主格, pp.)]. (cf. S i13)(=Sn662)
  凡是對未徹底為難的人為難,對已淨、無斑點的人[為難],惡如此回到那個無知者,如在逆風已被拋的細塵。
126
Gabbham eke uppajjanti,
  nirayaṁ pāpakammino;
  saggaṁ sugatino yanti,
  parinibbanti anāsavā.
  [Gabbham胎(陽單業格>adv.)] [eke一些(複數主格, a.))] [uppajjanti出現(單3現)],
  [nirayaṁ地獄(陽單業格>adv.)] [pāpakammino有惡業(陽複主格, a.)];
  [saggaṁ天界(陽單業格)] [sugatino善去(陽複主格, a.)] [yanti行走到(複3現)],
  [parinibbanti遍涅槃(複3現)] [anāsavā無流向者(陽複主格)].
  一些[人]在胎出現[107],諸有惡業者在地獄[出現];諸善去者行走到天界,諸無流向者遍涅槃。
127 Na
antalikkhe na samuddamajjhe,
  na pabbatānaṁ vivaraṁ pavissa,
  na vijjatī so jagatippadeso,
  yatthaṭṭhito muñceyya pāpakammā.
  [Na不] [antalikkhe大氣(中單處格)] na [samuddamajjhe海中(單處格)],
  na [pabbatānaṁ山(陽複屬格)] [vivaraṁ裂口(中單業格)] [pavissa進入(ger.)],
  na [vijjatī被知(單3現, =vijjati)] [so那個(陽單主格)] [jagatippadeso大地的地點(陽單主格)],
  [yattha在此(adv.)][ṭṭhito存續(陽單主格, pp.)] [muñceyya釋放(單3opt.)] [pāpa惡][kammā業(中單從格)].
  不在大氣,不在海中,不進入諸山的裂口[108]後,那個大地的地點不被知:已在此存續者會從惡業釋放。
128 Na
antalikkhe na samuddamajjhe,
  na pabbatānaṁ vivaraṁ pavissa,
  na vijjati so jagatippadeso,
  yatthaṭṭhitaṁ nappasahetha maccu.
  [Na不] [antalikkhe大氣(中單處格)] na [samuddamajjhe海中(單處格)],
  na [pabbatānaṁ山(陽複屬格)] [vivaraṁ裂口(中單業格)] [pavissa進入(ger.)],
  na [vijjati被知(單3現)] [so那個(陽單主格)] [jagatippadeso大地的地點(陽單主格)],
  [yattha在此(adv.)][ṭṭhitaṁ存續(陽單業格, pp.)] [na不]p[pasahetha徹底克服(單3opt.)] [maccu死天(陽單主格)]. (cp. Dh127)
  不在大氣,不在海中,不進入諸山的裂口後,那個大地的地點不被知:死天不會徹底克服已在此存續者。
[Daṇḍa杖][vaggo品(陽單主格)]
129
Sabbe tasanti daṇḍassa,
  sabbe bhāyanti maccuno,
  attānaṁ upamaṁ katvā
  na haneyya na ghātaye.
  [Sabbe一切(陽複主格, a.)] [tasanti戰慄(複3現)] [daṇḍassa杖(陽單與格)],
  sabbe [bhāyanti恐懼(複3現)] [maccuno死天(陽單與格)],
  [attānaṁ自我(陽單業格)] [upamaṁ譬如(單業格, a.)] [katvā作(ger.)]
  [na不] [haneyya擊殺(單3opt.)] na [ghātaye殺(單3opt.)].
  一切的[諸生物]對杖戰慄,一切的[諸生物]對死天恐懼;作譬如自我後,不應擊殺,不應殺。
130 Sabbe
tasanti daṇḍassa,
  sabbesaṁ jīvitaṁ piyaṁ;
  attānaṁ upamaṁ katvā
  na haneyya na ghātaye.
  [Sabbe一切(陽複主格, a.)] [tasanti戰慄(複3現)] [daṇḍassa杖(陽單與格)],
  [sabbesaṁ一切(陽複屬格, a.)] [jīvitaṁ壽命(中單主格)] [piyaṁ可愛(中單主格, a.)];
  [attānaṁ自我(陽單業格)] [upamaṁ譬如(單業格, a.)] [katvā作(ger.)]
  [na不] [haneyya擊殺(單3opt.)] na [ghātaye殺(單3opt.)]. (cp. Dh129)
  一切的[諸生物]對杖戰慄;一切的[諸生物的]壽命可愛;作譬如自我後,不應擊殺,不應殺。
131~132
131
Sukhakāmāni bhūtāni,
  yo daṇḍena vihiṁsati;
  attano sukham esāno,
  pecca so na labhate sukhaṁ.
  [Sukha樂][kāmāni欲(中複主格)] [bhūtāni生物(中複主格)],
  [yo凡是(陽單主格, rp.)] [daṇḍena杖(陽單具格)] [vihiṁsati擴大傷害(單3現)];
  [attano自我(陽單屬格)] [sukham樂(中單業格)] [esāno求(陽單主格, ppr.)],
  [pecca死去(ger.)] [so他(陽單主格)] [na不] [labhate得(單3現,為自言)] [sukhaṁ樂(中單業格)].
  諸生物欲樂;凡是以杖擴大傷害,正在求自我的樂,他死去後不得樂。
132
Sukhakāmāni bhūtāni,
  yo daṇḍena na hiṁsati;
  attano sukham esāno,
  pecca so labhate sukhaṁ.
  [Sukha樂][kāmāni欲(中複主格)] [bhūtāni生物(中複主格)],
  [yo凡是(陽單主格, rp.)] [daṇḍena杖(陽單具格)] [na不] [hiṁsati傷害(單3現)];
  [attano自我(陽單屬格)] [sukham樂(中單業格)] [esāno求(陽單主格, ppr.)],
  [pecca死去(ger.)] [so他(陽單主格)] [labhate得(單3現,為自言)] [sukhaṁ樂(中單業格)]. (cp. Dh131)
  諸生物欲樂;凡是不以杖傷害,正在求自我的樂,他死去後得樂。
133~134
133  Māvoca pharusaṁ kañci,
  vuttā paṭivadeyyu taṁ;
  dukkhā hi sārambhakathā,
  paṭidaṇḍā phuseyyu taṁ.
  [M不要][āvoca對...說(單2過)] [pharusaṁ粗(陰單業格, a.)] [kañci任何者(陽單業格)],
  [vuttā說(陽複主格, pp.)] [paṭivadeyyu反駁(複3.opt.)] [taṁ你(單業格)];
  [dukkhā苦(陰單主格, a.)] [hi確實] [sārambha憤激][kathā談論(陰單主格)],
  [paṭidaṇḍā還擊(陽複主格)] [phuseyyu觸(複3.opt.)] [taṁ你(單業格)].
  不要對任何者說粗的[談論],諸已被說者會反駁你;憤激的談論確實[是]苦,諸還擊會觸你。
134 Sace
neresi attānaṁ,
  kaṁso upahato yathā,
  esa patto si nibbānaṁ,
  sārambho te na vijjati.
  [Sace若] [n不][eresi動(單2現)] [attānaṁ自我(陽單業格)],
  [kaṁso青銅鑼(陽單主格)] [upahato全部損壞(陽單主格, pp.)] [yathā像(adv.)],
  [esa這(陽單主格)] [patto得達(陽單主格, pp.)] [si是(單2現)] [nibbānaṁ涅槃(中單主格)],
  [sārambho憤激(陽單主格)] [te你(單屬格)] [na不] [vijjati被知(單3現)].
  若你不動自我,像已被全部損壞的青銅鑼,這已被得達的是涅槃;你的憤激不被知。
135  Yathā daṇḍena gopālo,
  gāvo pājeti gocaraṁ;
  evaṁ jarā ca maccu ca
  āyuṁ pājenti pāṇinaṁ.
  [Yathā像(adv.)] [daṇḍena杖(陽單具格)] [gopālo牧牛者(陽單主格)],
  [gāvo牛(陽複業格)] [pājeti驅趕...到(單3現)] [gocaraṁ牧場(陽單業格)];
  [evaṁ如是] [jarā老化(陰單主格)] [ca及] [maccu死天(陽單主格)] ca
  [āyuṁ性命(中單業格)] [pājenti驅趕(複3現)] [pāṇinaṁ生物(陽複屬格, a.)].
  像牧牛者以杖,驅趕諸牛到牧場;如是老化[109]及死天,驅趕諸生物的性命。
136  Atha pāpāni kammāni,
  karaṁ bālo na bujjhati;
  sehi kammehi dummedho,
  aggidaḍḍho va tappati.
  [Atha然後] [pāpāni惡(中複業格, a.)] [kammāni業(中複業格)],
  [karaṁ作(中單業格, a.)] [bālo無知者(陽單主格)] [na不] [bujjhati覺(單3現)];
  [sehi自己的(陽複具格, pron.)] [kammehi業(中複具格)] [dummedho惡智(陽單主格, a.)],
  [aggi火][daḍḍho燒(陽單主格, pp.)] [va如] [tappati被灼熱(單3現)].
  無知者作諸惡業,然後不覺;惡智者因自己的諸業被灼熱,如已被火燒者。
137~140
137 Yo
daṇḍena
adaṇḍesu,
  appaduṭṭhesu dussati;
  dasannam aññataraṁ ṭhānaṁ,
  khippam eva nigacchati:
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [daṇḍena杖(陽單具格)] [adaṇḍesu無杖(陽複處格)],
  [appaduṭṭhesu未徹底為難(複處格, pp.)] [dussati為難(單3現)];
  [dasannam十(三性屬格)] [aññataraṁ其中之一(單業格, a.)] [ṭhānaṁ地方(中單業格)],
  [khippam迅速(adv.)] [eva如此] [nigacchati陷入(單3現)]:
  凡是在諸無杖者、諸未徹底為難者之中,以杖為難,如此迅速陷入十的其中之一的地方:
138 Vedanaṁ
pharusaṁ jāniṁ,
  sarīrassa ca bhedanaṁ,
  garukaṁ vāpi ābādhaṁ,
  cittakkhepaṁ va pāpuṇe,
  [Vedanaṁ感受(陰單業格)] [pharusaṁ粗(陰單業格, a.)] [jāniṁ損失(陰單業格)],
  [sarīrassa身體(中單屬格)] [ca及] [bhedanaṁ使...迸裂(中單業格)],
  [garukaṁ重(陽單業格, a.)] [vāpi或甚至] [ābādhaṁ病(陽單業格)],
  [citta心]k[khepaṁ狂亂(單業格)] [va或] [pāpuṇe得達(單3opt.)],
  粗的感受、損失,及身體的使之迸裂,或甚至重病,或會得達心的狂亂,
139 Rājato
vā
upasaggaṁ,
  abbhakkhānaṁ va dāruṇaṁ,
  parikkhayaṁ va ñātīnaṁ,
  bhogānaṁ va pabhaṅguraṁ,
  [Rājato王(陽單從格)] [vā或] [upasaggaṁ麻煩(陽單業格)],
  [abbhakkhānaṁ非難(中單業格)] [va或] [dāruṇaṁ強烈(中單業格, a,)],
  [parikkhayaṁ遍滅盡(陽單業格)] va [ñātīnaṁ親屬(陰複屬格)],
  [bhogānaṁ財富(陽複屬格)] va [pabhaṅguraṁ徹底破壞(陽單業格, a.)],
  或麻煩來自王,或強烈的非難,或諸親屬的遍滅盡,或諸財富的徹底破壞,
140 Atha
vā’ssa
agārāni,
  aggi ḍahati pāvako,
  kāyassa bhedā duppañño,
  nirayaṁ so’papajjati.
  [Atha然後] [vā或][’ssa他(陽單屬格)] [agārāni屋(中複業格)],
  [aggi火(陽單主格)] [ḍahati燒(單3現)] [pāvako純明(陽單主格, a.)],
  [kāyassa身(陽單屬格)] [bhedā迸裂(陽單從格)] [duppañño惡慧(陽單主格, a.)],
  [nirayaṁ地獄(陽單業格>adv.)] [so他(陽單主格)][’papajjati顯現(單3現, =upapajjati)].
  然後,或純明的火燒他的諸屋;惡慧的他從身的迸裂,在地獄顯現[110]。
141 Na
naggacariyā na jaṭā na paṅkā,
  nānāsakā thaṇḍilasāyikā vā,
  rajo va jallaṁ ukkuṭikappadhānaṁ,
  sodhenti maccaṁ avitiṇṇakaṅkhaṁ.
  {Na [naggacariyā裸行(陰單主格)] na既不...也不} [jaṭā結髮(陰單主格)] na [paṅkā泥(陽複主格)],
  [n不][ānāsakā不食(陽複主格, a.)] [thaṇḍila露地][sāyikā臥(陽複主格, a.)] [vā或],
  [rajo塵(中單主格)] [va或] [jallaṁ塗塵(中單主格)] [ukkuṭika蹲踞]p[padhānaṁ努力(中單主格)],
  [sodhenti淨化(複3現)] [maccaṁ應(ㄧㄥ)死者(陽單業格)] {[avitiṇṇa未擴大渡(pp.)][kaṅkhaṁ疑惑](陽單業格, a.)}.
  裸行既不[淨化],結髮也不[淨化],諸泥也不[淨化],諸不食者或諸臥於露地者、塵或塗塵、努力蹲踞,也不淨化未擴大渡疑惑的應死者。
142 Alaṅkato
ce pi samaṁ careyya,
  santo danto niyato brahmacārī;
  sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ,
  so brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu.
  [Alaṅkato裝飾(陽單主格, pp.)] [ce若] [pi亦] [samaṁ平息(陽單業格)] [careyya行(單3opt.)],
  [santo被平息(陽單主格, pp.)] [danto調伏(陽單主格, pp.)] [niyato決定(陽單主格, pp.)] [brahmacārī梵行(陽單主格, a.)];
  [sabbesu一切(中複處格, a.)] [bhūtesu生物(中複處格)] [nidhāya藏置(ger.)] [daṇḍaṁ杖(陽單業格)],
  [so他(陽單主格)] [brāhmaṇo婆羅門(陽單主格)] so [samaṇo沙門(陽單主格)] [sa他(陽單主格)] [bhikkhu比丘(陽單主格)].
  若已被裝飾者亦會行平息:已被平息、已被調伏、已被決定、梵行;在一切的諸生物之中藏置杖後,他[是]婆羅門,他[是]沙門,他[是]比丘。
143~144
143 Hirīnisedho
puriso
  koci lokasmiṁ vijjati;
  yo nindaṁ apabodheti,
  asso bhadro kasām iva.
  {[Hirī慚][nisedho抑止](陽單主格, a.)} [puriso人(陽單主格)]
  [koci任何(陽單主格)] [lokasmiṁ世間(陽單處格)] [vijjati被知(單3現)];
  [yo他(陽單主格, rp.)] [nindaṁ責難(陰單業格)] [a不][pabodheti使...激起(單3現)],
  [asso馬(陽單主格)] [bhadro祥善(陽單主格, a.)] [kasām鞭(陰單業格, 不規則變化)] [iva如(indecl.)]. (cf. S i7)
  以慚抑止的任何人,在世間被知;他不使責難激起,如祥善的馬[不使]鞭[激起]。
144 Asso
yathā
bhadro kasāniviṭṭho,
  ātāpino saṁvegino bhavātha;
  saddhāya sīlena ca viriyena ca,
  samādhinā dhammavinicchayena ca.
  Sampannavijjācaraṇā patissatā,
  jahissatha dukkham idaṁ
anappakaṁ.
  [Asso馬(陽單主格)] [yathā像(adv.)] [bhadro祥善(陽單主格, a.)] [kasā鞭][niviṭṭho安定(陽單主格, pp.)],
  [ātāpino熱心(陽單屬格, a.)] [saṁvegino震撼(陽單屬格, a.)] [bhavātha變成(複2imp.)];
  [saddhāya信(ger.)] [sīlena戒(中單具格)] [ca及] [viriyena英雄本色(中單具格)] ca,
  [samādhinā定(陽單具格)] [dhamma法][vinicchayena區別(陽單具格)] ca.
  {[Sampanna完全行(pp.)][vijjā明][caraṇā行](陽複主格, a.)} [patissatā憶念(陽複主格, pp.)],
  [jahissatha捨棄(複2未)] [dukkham苦(中單業格)] [idaṁ此(中單業格)] [anappakaṁ不少(中單業格, a.)].
  像祥善的馬已被鞭安定,信後,以戒及以英雄本色,以定及以法的區別,請變成熱心者、震撼者。明行已被完全行、已憶念的你們,將捨棄此不少的苦。
145
Udakaṁ hi
nayanti nettikā,
  usukārā namayanti tejanaṁ.
  Dāruṁ namayanti tacchakā,
  attānaṁ damayanti subbatā.
  [Udakaṁ水(中單業格)] [hi確實] [nayanti引導(複3現)] [nettikā引水者(陽複主格)],
  [usukārā作箭者(陽複主格)] [namayanti矯正(複3現)] [tejanaṁ箭桿(中單業格)].
  [Dāruṁ木(中單業格)] namayanti [tacchakā木匠(陽複主格)],
  [attānaṁ自我(陽單業格)] [damayanti使...調伏(複3現)] [subbatā善禁制(陽複主格, a.)]. (cp. Dh80)
  諸引水者確實引導水,諸作箭者矯正箭桿。諸木匠矯正木,諸善禁制[111]者使自我調伏。
[Jarā老化][vaggo品(陽單主格)]
146 Ko
nu hāso
kim ānando,
  niccaṁ pajjalite sati.
  Andhakārena onaddhā,
  padīpaṁ na gavessatha?
  [Ko nu為什麼?] [hāso笑(陽單主格)] [kim為何?] [ānando朝向歡喜(陽單主格)],
  [niccaṁ常(adv.)] [pajjalite燃起來(單處格, pp.)] [sati存在(單處格, ppr.)].
  [Andhakārena黑暗(單具格)] [onaddhā繫縛(陽複主格, pp.)],
  [padīpaṁ燈(陽單業格)] [na不] [gavessatha探求(複2未)]?
  在正在存在者[112]常已被燃起來時,為什麼笑?為何朝向歡喜?已被黑暗繫縛的你們,將不探求燈?
147 Passa
cittakataṁ bimbaṁ,
  arukāyaṁ samussitaṁ;
  āturaṁ bahusaṅkappaṁ
  yassa n’atthi dhuvaṁ ṭhiti.
  [Passa看(單2imp.)] [cittakataṁ作彩繪(中單業格, pp.)] [bimbaṁ形體(中單業格)],
  [aru瘡][kāyaṁ身(陽單業格)] [samussitaṁ舉起(陽單業格, pp.)];
  [āturaṁ疾苦(陽單業格, a.)] [bahu眾多][saṅkappaṁ思惟(陽單業格)]
  [yassa它(中單屬格, rp.)] [n’不][atthi存在(單3現)] [dhuvaṁ永久(adv.)] [ṭhiti存續(陰單主格)]. (cf. M ii64)
  請你看已被作彩繪的形體、已被舉起的疾苦的瘡身、眾多的思惟;它[113]的存續不永久存在。
148
Parijiṇṇaṁ idaṁ rūpaṁ,
  roganiḍḍhaṁ pabhaṅguraṁ,
  bhijjati pūtisandeho,
  maraṇantaṁ hi jīvitaṁ.
  [Parijiṇṇaṁ遍老化(中單主格, pp.)] [idaṁ此(中單主格)] [rūpaṁ形色(中單主格)],
  [roga疾病][niḍḍhaṁ巢(中單主格)] [pabhaṅguraṁ徹底破壞(中單主格, a.)],
  [bhijjati被迸(ㄅㄥˋ)裂(單3現)] [pūti腐臭(a.)][sandeho全身(陽單主格)],
  [maraṇ死(n.)][antaṁ終極(中單主格, a.)] [hi確實] [jīvitaṁ壽命(中單主格)].
  此已被遍老化的形色[114]、徹底破壞的疾病巢、腐臭的全身被迸裂,壽命確實以死[115]為終極。
149 Yān’ imāni
apatthāni,
  alāpūn’eva sārade.
  Kāpotakāni aṭṭhīni,
  tāni disvāna kā rati?
  [Yān’凡是(中複主格, rp.)] [imāni此等(中複主格)] [apatthāni拋棄(中複主格, pp.)],
  [alāpūn’葫蘆(中複主格)] [eva如此] [sārade秋季(中單處格, a.)].
  [Kāpotakāni鴿色(中複業格, a.)] [aṭṭhīni骨(中複業格)],
  [tāni那些(中複業格)] [disvāna見(ger.)] [kā什麼?(陰單主格)] [rati喜樂(陰單主格)]?
  如此在秋季,凡是此等葫蘆已被拋棄。見那些鴿色的骨後,什麼是喜樂?
150 Aṭṭhīnaṁ
nagaraṁ kataṁ,
  maṁsalohitalepanaṁ;
  yattha jarā ca maccu ca
  māno makkho ca ohito.
  [Aṭṭhīnaṁ骨(中複屬格)] [nagaraṁ城(中單主格)] [kataṁ作(中單主格, pp.)],
  [maṁsa肉][lohita血][lepanaṁ塗染(中單主格)];
  [yattha在此(adv.)] [jarā老化(陰單主格)] [ca及] [maccu死天(陽單主格)] ca
  [māno傲慢(陽單主格)] [makkho偽善(陽單主格)] ca [ohito放下(陽單主格, pp.)].
  諸骨的城已被作,被肉及血塗染;老化及死天、傲慢及偽善,在此已被放下。
151 Jīranti
ve rājarathā
sucittā,
  atho sarīram pi jaraṁ upeti.
  Satañ ca dhammo na jaraṁ
upeti,
  santo have sabbhi pavedayanti.
  [Jīranti被老化(複3現)] [ve確實] [rājarathā王車(陽複主格)] [sucittā善彩繪(陽複主格, a.)],
  [atho然後] [sarīram身體(中單主格)] [pi亦] [jaraṁ老化(陰單業格)] [upeti經歷(單3現)].
  [Satañ真善(陽複屬格, a.)] [ca但是] [dhammo法(陽單主格)] [na不] jaraṁ upeti,
  [santo真善(陽複主格, a.)] [have嘿!確實] [sabbhi真善(陽複具格, a.)] [pavedayanti告知(複3現)]. (cf. S i71)
  善彩繪的諸王車確實被老化,然後身體亦經歷老化。但是諸真善者的法不經歷老化;嘿!諸真善者確實經諸真善者告知。
152 Appassut’āyaṁ
puriso,
  balivaddo va jīrati.
  Maṁsāni tassa vaḍḍhanti,
  paññā tassa na vaḍḍhati.
  [Appassut’聽到少量(陽單主格, pp.)][āyaṁ此(陽單主格)] [puriso人(陽單主格)],
  [balivaddo牛(陽單主格)] [va如] [jīrati被老化(單3現)].
  [Maṁsāni肉(中複主格)] [tassa他(陽單屬格)] [vaḍḍhanti增長(複3現)],
  [paññā慧(陰單主格)] tassa [na不] [vaḍḍhati增長(單3現)].
  此已聽到少量的人,如牛被老化。他的諸肉增長,他的慧不增長。
153~154[116]
153 Anekajātisaṁsāraṁ
  sandhāvissaṁ anibbisaṁ,
  gahakārakaṁ gavesanto,
  dukkhā jāti punappunaṁ.
  [Aneka許多][jāti生][saṁsāraṁ輪迴(陽單業格>adv.)]
  [sandhāvissaṁ流轉(單1過)] [anibbisaṁ未發現(陽單主格, ppr.)],
  [gahakārakaṁ作家者(陽單業格)] [gavesanto探求(陽單主格, ppr.)],
  [dukkhā苦(陰單主格, a.)] [jāti生(陰單主格)] [punappunaṁ一再(adv.)].
  未正在發現、正在探求作家者的[我],在許多生的輪迴流轉;一再生[117][是]苦。
154
Gahakāraka
diṭṭho
si,
  puna gehaṁ na kāhasi;
  sabbā te phāsukā bhaggā,
  gahakūṭaṁ visaṅkhitaṁ;
  visaṅkhāragataṁ cittaṁ,
  taṇhānaṁ khayam ajjhagā.
  [Gahakāraka作家者(陽單呼格)] [diṭṭho見(陽單主格, pp.)] [si是(單2現)],
  [puna再(indecl.)] [gehaṁ家(中單業格)] [na不] [kāhasi作(單2未)];
  [sabbā一切(陰複主格, a.)] [te你(單屬格)] [phāsukā肋骨(陰複主格)] [bhaggā破壞(陰複主格, pp.)],
  [gaha家][kūṭaṁ屋頂(中單主格)] [visaṅkhitaṁ離一起作(中單主格, pp.)];
  [visaṅkhāra離一起作][gataṁ去到(中單主格, pp.)] [cittaṁ心(中單主格)],
  [taṇhānaṁ渴愛(陰複屬格)] [khayam滅盡(陽單業格)] [ajjhagā獲得(單3過)].
  作家者!你是已被見者,你將不再作家;你的一切的諸肋骨已被破壞[118],家的屋頂已被停止一起作[119];已去到停止一起作的心[120],獲得諸渴愛[121]的滅盡。
155~156
155
Acaritvā brahmacariyaṁ,
  aladdhā yobbane dhanaṁ,
  jiṇṇakoñcā va jhāyanti,
  khīṇamacche va pallale.
  [Acaritvā不行(ger.)] [brahmacariyaṁ梵行(中單業格)],
  [aladdhā不得(ger.)] [yobbane青春(中單處格)] [dhanaṁ財(中單業格)],
  [jiṇṇa老化(pp.)][koñcā鷺(陽複主格)] [va如] [jhāyanti消耗(複3現)],
  {[khīṇa被滅盡(pp.)][macche魚](中單處格, a.)} [va如此] [pallale沼澤(中單處格)].
  不行梵行後,在青春時不得財後,如已老化的諸鷺,如此在魚已被滅盡的沼澤消耗。
156
Acaritvā brahmacariyaṁ,
  aladdhā yobbane dhanaṁ,
  senti cāpātikhīṇā va,
  purāṇāni anutthunaṁ.
  [Acaritvā不行(ger.)] [brahmacariyaṁ梵行(中單業格)],
  [aladdhā不得(ger.)] [yobbane青春(中單處格)] [dhanaṁ財(中單業格)],
  [senti臥(複3現)] [cāp弓][ātikhīṇā被過度滅盡(陽複主格, pp.)] [va如],
  [purāṇāni以前(中複業格, a.)] [anutthunaṁ隨悲嘆(陽單主格, ppr.)]. (cp. Dh155)
  不行梵行後,在青春時不得財後,如已被過度滅盡的諸弓臥,正在隨悲嘆以前的諸[事]。
[Atta自我][vaggo品(陽單主格)]
157 Attānañ
ce piyaṁ jaññā,
  rakkheyya naṁ surakkhitaṁ;
  tiṇṇaṁ aññataraṁ yāmaṁ,
  paṭijaggeyya paṇḍito.
  [Attānañ自我(陽單業格)] [ce若] [piyaṁ可愛(陽單業格, a.)] [jaññā知(單3opt.)],
  [rakkheyya護(單3opt.)] [naṁ像這樣] [surakkhitaṁ善護(陽單業格, pp.)];
  [tiṇṇaṁ三(屬格)] [aññataraṁ其中之一(陽單業格, a.)] [yāmaṁ夜分(陽單業格>adv.)],
  [paṭijaggeyya警醒(單3opt.)] [paṇḍito賢智者(陽單主格)].
  若能知自我可愛,應護像這樣已被善護的[自我];在其中之一的三夜分[122],賢智者應警醒。
 
158 Attānam
eva paṭhamaṁ,
  patirūpe nivesaye,
  ath’ aññam anusāseyya,
  na kilisseyya paṇḍito.
  [Attānam自我(陽單業格)] [eva如此] [paṭhamaṁ第一(adv.)],
  [patirūpe恰當(單處格, a.)] [nivesaye安頓(單3opt.)],
  [ath’然後] [aññam其他(陽單業格, a.)] [anusāseyya隨教誡(單3opt.)],
  [na不] [kilisseyya污染(單3opt.)] [paṇḍito賢智者(陽單主格)].
  第一在恰當的[方面][123],應如此安頓自我,然後應隨教誡其他的[人];賢智者不會污染。
159 Attānañ
ce tathā kayirā,
  yath’āññam anusāsati,
  sudanto vata dametha,
  attā hi kira duddamo.
  [Attānañ自我(陽單業格)] [ce若] [tathā如是] [kayirā作(單3opt.)],
  [yath’像][āññam其他(陽單業格, a.)] [anusāsati隨教誡(單3現)],
  [sudanto善調伏(陽單主格, pp.)] [vata確實] [dametha使...調伏(單3opt.為自言)],
  [attā自我(陽單主格)] [hi因為] [kira確實] [duddamo難調伏(陽單主格, a.)].
  若能如是作,像隨教誡其他的[人];已善調伏者確實應使自我調伏,因為自我確實難調伏。
160 Attā hi
attano nātho,
  ko hi nātho paro siyā;
  attanā hi sudantena,
  nāthaṁ labhati dullabhaṁ.
  [Attā自我(陽單主格)] [hi確實] [attano自我(陽單屬格)] [nātho救護者(陽單主格)],
  [ko誰?(陽單主格)] hi nātho [paro其他人(陽單主格, a.)] [siyā是(單3opt.)];
  [attanā自我(陽單具格)] hi [sudantena善調伏(陽單具格, pp.)],
  [nāthaṁ救護者(陽單業格)] [labhati得(單3現)] [dullabhaṁ難得(陽單業格, a.)].
  自我確實[應是]自我的救護者,其他人誰確實應是救護者?確實已被自我善調伏者,得難得的救護者。
161
Attanā va
kataṁ pāpaṁ,
  attajaṁ attasambhavaṁ;
  abhimatthati dummedhaṁ,
  vajiraṁ v’asmamayaṁ maṇiṁ.
  [Attanā自我(陽單具格)] [va如此] [kataṁ作(中單主格, pp.)] [pāpaṁ惡(中單主格)],
  [atta自我][jaṁ生(單業格, a.)] atta[sambhavaṁ一起變成(陽單業格)];
  [abhimatthati劈(單3現)] [dummedhaṁ惡智(陽單業格, a.)],
  [vajiraṁ鑽石(中單主格)] [v’如][asma岩石(=asman)][mayaṁ做成(陽單業格, a.)] [maṇiṁ寶石(陽單業格)].
  已被自我如此作的惡,從自我生,從自我一起變成,劈惡智者,如鑽石[劈]從岩石做成的寶石。
162
Yassa accantadussīlyaṁ,
  māluvā sālam iv’ otthataṁ;
  karoti so tath’ attānaṁ,
  yathā naṁ icchati diso.
  [Yassa他(陽單屬格, rp.)] {[accanta全盤][dussīlyaṁ難(ㄋㄢˊ)戒](陽單業格, a.)},
  [māluvā常春藤(陰單主格)] [sālam沙羅樹(陽單業格)] [iv’如] [otthataṁ遮覆(陽單業格, pp.)];
  [karoti作(單3現)] [so他(陽單主格)] [tath’如是] [attānaṁ自我(陽單業格)],
  [yathā像] [naṁ他(陽單業格)] [icchati欲求(單3現)] [diso敵人(陽單主格)].
  如常春藤[作]已被遮覆的沙羅樹;他如是作他的全盤難戒[124]的自我,像敵人欲求他。
163
Sukarāni asādhūni,
  attano ahitāni ca;
  yaṁ ve hitañ ca sādhuñ
ca,
  taṁ ve paramadukkaraṁ.
  [Sukarāni容易作(中複主格, a.)] [asādhūni不妥善(中複主格, a.)],
  [attano自我(陽單與格)] [ahitāni無利益(中複主格, a.)] [ca並且];
  [yaṁ凡是(中單主格, rp.)] [ve確實] [hitañ有利益(中單主格, a.)] ca [sādhuñ妥善(中單主格, a.)] ca,
  [taṁ它(中單主格)] ve [parama最超越(a.)][dukkaraṁ難作(中單主格, a.)].
  諸容易作的[是]不妥善,並且對自我無利益;凡是確實有利益的及妥善的,它確實[是]最超越的難作的。
164 Yo
sāsanaṁ
arahataṁ,
  ariyānaṁ dhammajīvinaṁ;
  paṭikkosati dummedho,
  diṭṭhiṁ nissāya pāpikaṁ,
  phalāni kaṭṭhakasseva,
  attaghaññāya phallati.
  [Yo他(陽單主格, rp.)] [sāsanaṁ教誡(中單業格)] [arahataṁ阿羅漢(陽複屬格)],
  [ariyānaṁ聖者(陽複屬格)] [dhamma法][jīvinaṁ活命(陽複與格, a.)];
  [paṭikkosati叱(ㄔˋ)責(單3現)] [dummedho惡智(陽單主格, a.)],
  [diṭṭhiṁ見解(陰單業格)] [nissāya投靠(ger.)] [pāpikaṁ惡(陰單業格, a.)],
  [phalāni果(中複主格)] [kaṭṭhakass竹(陽單屬格)][eva如(<a+[iva如])],
  [attaghaññāya自殺(單與格)] [phallati結果(單3現)].
  對諸聖者的活命在法之中,惡智者叱責諸阿羅漢的教誡;他投靠惡的見解後,如竹的諸果,為(ㄨㄟˋ)自殺[而]結果。
165 Attanā va
kataṁ pāpaṁ,
  attanā saṁkilissati;
  attanā akataṁ pāpaṁ,
  attanā va visujjhati;
  suddhī asuddhī paccattaṁ
  nāñño aññaṁ visodhaye.
  [Attanā自我(陽單具格)] [va如此] [kataṁ作(中單主格, pp.)] [pāpaṁ惡(中單主格)],
  [attanā自我(陽單從格)] [saṁkilissati完全污染(單3現)];
  attanā [akataṁ未作(中單主格, pp.)] [pāpaṁ惡(中單主格)],
  attanā [va如此] [visujjhati清淨(單3現)];
  [suddhī淨(陰複主格)] [asuddhī不淨(陰單主格)] [paccattaṁ各自(adv.)]
  [n不][āñño其他(陽單主格, a.)] [aññaṁ另一(陽單業格, a.)] [visodhaye使...清淨(單3opt.)].
  已被自我如此作的惡,從自我完全污染;未被自我作的惡,從自我如此清淨;諸淨、諸不淨各自[存在],其他[人]不能使另一[人]清淨。
166
Attadatthaṁ paratthena,
  bahunā pi na hāpaye;
  attadattham abhiññāya,
  sadatthapasuto siyā.
  [Attadatthaṁ自我的義利(陽單業格)] [paratthena其他的義利(陽單具格)],
  [bahunā眾多(中單具格, a.)] [pi即使...亦] [na不] [hāpaye忽略(單3opt.)];
  [attadattham自我的義利(陽單業格)] [abhiññāya全面知(ger.)],
  [sadattha自己的義利][pasuto徹底從事(陽單主格, pp.)] [siyā是(單3opt.)].
  即使因眾多的其他的義利,亦不應忽略自我的義利;全面知自我的義利後,應是已徹底從事自己的義利者。
[Loka世間][vaggo品(陽單主格)]
167 Hīnaṁ
dhammaṁ na seveyya,
  pamādena na saṁvase;
  micchādiṭṭhiṁ na seveyya,
  na siyā lokavaḍḍhano.
  [Hīnaṁ下劣(陽單業格, a.)] [dhammaṁ法(陽單業格)] [na不] [seveyya親近(單3opt.)],
  [pamādena放逸(陽單具格)] na [saṁvase一起滯留(單3opt.)];
  [micchādiṭṭhiṁ邪見解(陰單業格)] na seveyya,
  na [siyā存在(單3opt.)] [loka世間][vaḍḍhano使...增長(陽單主格, a.)].
  不應親近下劣的法[125],不應與放逸一起滯留;不應親近邪見解,使世間增長者不應存在。
168~169
168 Uttiṭṭhe
nappamajjeyya,
  dhammaṁ sucaritaṁ care.
  Dhammacārī sukhaṁ seti,
  asmiṁ loke paramhi ca.
  [Uttiṭṭhe奮起(單2opt.)] [na不]p[pamajjeyya放逸(單2opt.)],
  [dhammaṁ法(陽單業格)] [sucaritaṁ善行(陽單業格, pp.)] [care行(單2opt.)].
  [Dhammacārī行於法(陽單主格, a.)] [sukhaṁ樂(中單業格)] [seti臥(單3現)],
  [asmiṁ此(陽單處格)] [loke世間(陽單處格)] [paramhi下一(陽單處格, a.)] [ca及].
  你應奮起、不應放逸,應行已被善行的法。行於法者,在此世間及在下一[世間]臥樂。
169 Dhammaṁ care
sucaritaṁ,
  na naṁ duccaritaṁ care.
  Dhammacārī sukhaṁ seti,
  asmiṁ loke paramhi ca.
  [Dhammaṁ法(陽單業格)] [care行(單2opt.)] [sucaritaṁ善行(陽單業格, pp.)],
  [na不] [naṁ那個(陽單業格)] [duccaritaṁ惡行(陽單業格, pp.)] care.
  [Dhammacārī行於法(陽單主格, a.)] [sukhaṁ樂(中單業格)] [seti臥(單3現)],
  [asmiṁ此(陽單處格)] [loke世間(陽單處格)] [paramhi下一(陽單處格, a.)] [ca及]. (cp. Dh168)
  你應行已被善行的法,不應行已被惡行的那個[法]。行於法者,在此世間及在下一[世間]臥樂。
170 Yathā bubbuḷakaṁ
passe,
  yathā passe marīcikaṁ;
  evaṁ lokaṁ avekkhantaṁ,
  maccurājā na passati.
  [Yathā像(adv.)] [bubbuḷakaṁ泡沫(陽單業格)] [passe看到(單3opt.)],
  yathā passe [marīcikaṁ海市蜃(ㄕㄣˋ)樓(陰單業格)];
  [evaṁ如是] [lokaṁ世間(陽單業格)] [avekkhantaṁ觀察(陽單業格, ppr.)],
  [maccurājā死天之王(陽單主格)] [na passati看不到(單3現)].
  他能看到像泡沫,能看到像海市蜃樓;死天之王看不到如是正在觀察世間者。
171 Etha
passath’imaṁ lokaṁ,
  cittaṁ rājarathūpamaṁ;
  yattha bālā visīdanti,
  natthi saṅgo vijānataṁ.
  [Etha來(複2imp.)] [passath’看(複2imp.)][imaṁ此(陽單業格)] [lokaṁ世間(陽單業格)],
  [cittaṁ彩繪(陽單業格, a.)] [rājarath王車][ūpamaṁ譬如(陽單業格, a.)];
  [yattha在此(adv.)] [bālā無知者(陽複主格)] [visīdanti擴大沈陷(複3現)],
  [natthi不存在(單3現)] [saṅgo執著(陽單主格)] [vijānataṁ擴大知(陽複屬格, ppr.)].
  請你們來看此世間,譬如彩繪的王車:諸無知者在此擴大沈陷;諸正在擴大知者的執著不存在。
172 Yo
ca pubbe pamajjitvā,
  pacchā so nappamajjati;
  so ’maṁ lokaṁ pabhāseti,
  abbhā mutto va candimā.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca但是] [pubbe在以前(adv.)] [pamajjitvā放逸(ger.)],
  [pacchā以後(adv.)] [so他(陽單主格)] [na不]p[pamajjati放逸(單3現)];
  [so他(陽單主格)] [’maṁ此(陽單業格, =imaṁ)] [lokaṁ世間(陽單業格)] [pabhāseti照耀(單3現)],
  [abbhā雲(中單從格)] [mutto釋放(陽單主格, pp.)] [va如] [candimā月(陽單主格)]. (cf. M ii104)
  但是凡是在以前放逸後,以後他不放逸;他照耀此世間,如月從雲已被釋放。
173
Yassa pāpaṁ kataṁ kammaṁ,
  kusalena pithīyati,
  so ’maṁ lokaṁ pabhāseti,
  abbhā mutto va candimā.
  [Yassa他(陽單屬格, rp.)] [pāpaṁ惡(中單主格, a.)] [kataṁ作(中單主格, pp.)] [kammaṁ業(中單主格)],
  [kusalena善(中單具格, a.)] [pithīyati被覆蓋(單3現)],
  [so他(陽單主格)] [’maṁ此(陽單業格, =imaṁ)] [lokaṁ世間(陽單業格)] [pabhāseti照耀(單3現)],
  [abbhā雲(中單從格)] [mutto釋放(陽單主格, pp.)] [va如] [candimā月(陽單主格)]. (cp. Dh172) (cf. M ii104)
  他的已被作的惡業,被善[業]覆蓋;他照耀此世間,如月從雲已被釋放。
174 Andhabhūto
ayaṁ
loko,
  tanuk’ettha vipassati;
  sakunto jālamutto va,
  appo saggāya gacchati.
  [Andhabhūto變成盲目(陽單主格, pp.)] [ayaṁ此(陽單主格)] [loko世間(陽單主格)],
  [tanuk’稀少(陽單主格, a.)] [ettha在此處] [vipassati擴大看(單3現)];
  [sakunto鳥(陽單主格)] [jāla網][mutto釋放(陽單主格, pp.)] [va如],
  [appo少量(陽單主格, a.)] [saggāya天界(陽單與格)] [gacchati去(單3現)].
  此世間已變成盲目,稀少的[人]在此處擴大看[126];如鳥從網已被釋放,少量的[人]對天界去。
175 Haṁs’ādiccapathe
yanti,
  ākāse yanti iddhiyā;
  nīyanti dhīrā lokamhā,
  jetvā Māraṁ savāhiniṁ.
  [Haṁs’天鵝(陽複主格)][ādicca太陽][pathe道路(陽單處格)] [yanti行走(複3現)],
  [ākāse虛空(陽單處格)] yanti [iddhiyā神通(陰單具格)];
  [nīyanti被引導(複3現)] [dhīrā賢明者(陽複主格)] [lokamhā世間(陽單從格)],
  [jetvā勝過(ger.)] [Māraṁ魔羅(陽單業格)] [sa自己的][vāhiniṁ軍隊(陰單業格)].
  諸天鵝在太陽的道路行走;[諸神通者]以神通在虛空中行走[127];勝過魔羅、自己的軍隊後,諸賢明者從世間被引導。
176 Ekaṁ
dhammaṁ atītassa,
  musāvādissa jantuno;
  vitiṇṇaparalokassa,
  natthi pāpaṁ akāriyaṁ.
  [Ekaṁ dhammaṁ一法(陽單業格)] [atītassa違犯(陽單與格, pp.)],
  [musāvādissa妄語(陽單與格, a.)] [jantuno人(陽單與格)];
  [vitiṇṇa擴大渡(pp.)][paralokassa下一世間(陽單屬格)],
  [natthi不存在(單3現)] [pāpaṁ惡(中單主格)] [akāriyaṁ不作(中單主格, grd.)].
  對已違犯一法[128]、妄語、已擴大渡下一世間的人,不能被作的惡不存在。
177 Na
ve kadariyā devalokaṁ vajanti,
  bālā have nappasaṁsanti
dānaṁ.
  Dhīro ca dānaṁ anumodamāno,
  ten’eva so hoti sukhī parattha.
  [Na不] [ve確實] [kadariyā吝嗇(陽複主格, a.)] [devalokaṁ天的世間(陽單業格)] [vajanti遊行到(複3現)],
  [bālā無知者(陽複主格)] [have嘿!確實] [na不]p[pasaṁsanti稱讚(複3現)] [dānaṁ贈與(中單業格)].
  [Dhīro賢明者(陽單主格)] [ca但是] dānaṁ [anumodamāno隨欣喜(陽單主格, ppr.)],
  [ten’它(中單具格)] [eva如此] [so他(陽單主格)] [hoti變成(單3現)] [sukhī樂(陽單主格, a.)] [parattha在下一處(adv.)].
  諸吝嗇者確實不遊行到天的世間;嘿!諸無知者確實不稱讚贈與。但是正在隨欣喜贈與的賢明者,他如此因它在下一處變成樂者。
178
Pathabyā ekarajjena,
  saggassa gamanena vā,
  sabbalokādhipaccena,
  sotāpattiphalaṁ varaṁ.
  [Pathabyā地(陽單從格)] [eka一][rajjena王權(中單具格)],
  [saggassa天界(陽單屬格)] [gamanena去到(中單具格)] [vā或],
  [sabba一切][lok世間][ādhipaccena主權(中單具格)],
  [sotāpattiphalaṁ行(ㄒㄧㄥˊ)向流的果(中單主格)] [varaṁ最好(中單主格, a.)].
  從地與一王權[比較],或與去到天界[比較],與一切世間的主權[比較],行向流的果[129]最好。
[Buddha已覺者][vaggo品(陽單主格)]
179~180
179
Yassa jitaṁ nāvajīyati,
  jitaṁ assa no yāti koci loke,
  taṁ Buddham anantagocaraṁ,
  apadaṁ kena padena nessatha.
  [Yassa他(陽單屬格, rp.)] [jitaṁ勝過(中單主格, pp.)] [n不][āvajīyati被擊敗(單3現)],
  [jitaṁ勝過(中單業格, pp.)] [assa他(陽單屬格)] [no不] [yāti行走到(單3現)] [koci任何者(陽單主格)] [loke世間(陽單處格)],
  [taṁ那個(陽單業格)] [Buddham已覺者(陽單業格)] {[ananta無邊界][gocaraṁ行境](陽單業格, a.)},
  [apadaṁ無足跡(陽單業格, a.)] [kena什麼?(中單具格)] [padena足跡(中單具格)] [nessatha引導(複2未)].
  [有幸者對魔羅的三個女兒說:]「他的已勝過的不被擊敗,任何者在世間不行走到他的已勝過的;你們將以什麼足跡引導那個無邊界行境、無足跡的已覺者?
180
Yassa jālinī visattikā,
  taṇhā natthi kuhiñci netave,
  taṁ Buddham anantagocaraṁ,
  apadaṁ kena padena nessatha.
  [Yassa他(陽單屬格, rp.)] [jālinī有網(陰單主格, a.)] [visattikā擴大執著(陰單主格)],
  [taṇhā渴愛(陰單主格)] [natthi不存在(單3現)] [kuhiñci何處?] [netave引導(inf.)],
  [taṁ那個(陽單業格)] [Buddham已覺者(陽單業格)] {[ananta無邊界][gocaraṁ行境](陽單業格, a.)},
  [apadaṁ無足跡(陽單業格, a.)] [kena什麼?(中單具格)] [padena足跡(中單具格)] [nessatha引導(複2未)]. (cp. Dh179)
  他的有網的擴大執著、渴愛不存在,何處能引導?你們將以什麼足跡引導那個無邊界行境、無足跡的已覺者?」
181 Ye
jhānapasutā dhīrā,
  nekkhammūpasame ratā;
  devāpi tesaṁ pihayanti,
  sambuddhānaṁ satīmataṁ.
  [Ye凡是(陽複主格, rp.)] [jhāna禪那][pasutā徹底從事(陽複主格, pp.)] [dhīrā賢明者(陽複主格)],
  [nekkhamm出離][ūpasame全部平息(陽單處格)] [ratā喜樂(陽複主格, pp.)];
  [devā天(陽複主格)][pi即使...亦] [tesaṁ他們(陽複與格)] [pihayanti羨慕(複3現)],
  [sambuddhānaṁ完全覺(陽複與格, pp.)] [satīmataṁ具念(陽複與格, a.)].
  凡是已徹底從事禪那[130]的諸賢明者,已喜樂於出離的全部平息,即使諸天對已完全覺、具念的他們,亦羨慕。
182
Kiccho manussapaṭilābho,
  kicchaṁ maccāna jīvitaṁ,
  kicchaṁ saddhammasavanaṁ,
  kiccho Buddhānaṁ uppādo.
  [Kiccho困難(陽單主格, a.)] [manussa人][paṭilābho得到(陽單主格)],
  [kicchaṁ困難(中單主格, a.)] [maccāna應(ㄧㄥ)死者(陽複屬格)] [jīvitaṁ活命(中單主格)],
  kicchaṁ [saddhamma真善法][savanaṁ聽到(中單主格)],
  kiccho [Buddhānaṁ已覺者(陽複屬格)] [uppādo出現(陽單主格)].
  得到[生為]人[是]困難,諸應死者的活命[是]困難,聽到真善法[是]困難,諸已覺者的出現[是]困難。
183~185
183
Sabbapāpassa akaraṇaṁ,
  kusalassa upasampadā,
  sacittapariyodapanaṁ,
  etaṁ Buddhāna sāsanaṁ.
  [Sabba一切][pāpassa惡(中單與格)] [akaraṇaṁ不作(中單主格)],
  [kusalassa善(中單與格)] [upasampadā全部完全行(陰單主格)],
  [sa自己的][citta心][pariyodapanaṁ使...遍純淨(中單主格)],
  [etaṁ這(中單主格)] [Buddhāna已覺者(陽複屬格)] [sāsanaṁ教誡(中單主格)]. (cf. D ii49)
  不作一切惡,全部完全行善,使自己的心遍純淨,這[是]諸已覺者的教誡。[131]
184 Khantī paramaṁ tapo titikkhā,
  nibbānaṁ paramaṁ vadanti Buddhā.
  Na hi pabbajito parūpaghātī,
  na samaṇo hoti paraṁ viheṭhayanto.
  [Khantī忍耐(陰單主格)] [paramaṁ最超越(單業格, a.)] [tapo鍛鍊(中單主格)] [titikkhā忍受(陰單主格)],
  [nibbānaṁ涅槃(中單主格)] [paramaṁ最超越(中單主格, a.)] [vadanti說(複3現)] [Buddhā已覺者(陽複主格)].
  [Na不] [hi確實] [pabbajito已出家者(陽單主格)] [par其他(a.)][ūpaghātī全部損壞(陽單主格, a.)],
  [na不] [samaṇo沙門(陽單主格)] [hoti變成(單3現)] [paraṁ其他(陽單業格, a.)] [viheṭhayanto擴大傷害(陽單主格, ppr.)]. (cf. D ii49)
  忍耐[是]最超越的鍛鍊[132]、忍受;諸已覺者說:『涅槃[是]最超越。』已出家者確實不[變成]全部損壞其他者,沙門不變成正在擴大傷害其他者。
185 Anūpavādo anūpaghāto,
  pātimokkhe ca saṁvaro;
  mattaññutā ca bhattasmiṁ,
  pantañ ca sayanāsanaṁ,
  adhicitte ca āyogo,
  etaṁ Buddhāna sāsanaṁ.
  [Anūpavādo無數(ㄕㄨˇ)說(陽單主格, a.)] [anūpaghāto無全部損壞(陽單主格, a.)],
  [pātimokkhe守則(中單處格)] [ca及] [saṁvaro完全圍(陽單主格)];
  [mattaññutā知適量的狀態(陰單主格)] ca [bhattasmiṁ食(中單處格)],
  [pantañ邊地(中單主格, a.)] ca [sayanāsanaṁ臥及坐(中單主格)],
  [adhicitte上等心(中單處格)] ca [āyogo致力(陽單主格)],
  [etaṁ這(中單主格)] [Buddhāna已覺者(陽複屬格)] [sāsanaṁ教誡(中單主格)]. (cp. Dh183) (cf. D ii49-50)
  無數(ㄕㄨˇ)說、無全部損壞,及在守則[133]之中完全圍,及在食時知適量的狀態,及邊地的臥及坐,及在上等心[134]之中致力,這是諸已覺者的教誡。
186~187
186 Na
kahāpaṇavassena,
  titti kāmesu vijjati,
  appassādā dukhā kāmā
  iti, viññāya paṇḍito.
  [Na不] [kahāpaṇa銅幣][vassena雨(陽單具格)],
  [titti滿足(陰單主格)] [kāmesu欲(陽複處格)] [vijjati被知(單3現)],
  [appassādā少樂味(陽複主格, a.)] [dukhā苦(陽複主格, a., =dukkhā)] [kāmā欲(陽複主格)]
  [iti這樣(結尾語)], [viññāya擴大知(ger.)] [paṇḍito賢智者(陽單主格)]. (cf. M i130)
  『不因銅幣的雨,滿足在諸欲之中被知;諸欲[是]少樂味、苦』;賢智者擴大知後;
187 Api
dibbesu kāmesu,
  ratiṁ so nādhigacchati;
  taṇhakkhayarato hoti,
  sammāsambuddhasāvako.
  [Api即使...亦] [dibbesu天(陽複處格, a.)] [kāmesu欲(陽複處格)],
  [ratiṁ喜樂(陰單業格)] [so他(陽單主格)] [n不][ādhigacchati獲得(單3現)];
  [taṇhakkhaya滅盡渴愛][rato喜樂(陽單主格, pp.)] [hoti變成(單3現)],
  [sammāsambuddha已正確完全覺者][sāvako弟子(陽單主格)].
  即使在天的諸欲之中,他亦不獲得喜樂;已喜樂滅盡渴愛者,變成已正確完全覺者的弟子。
188~192
188 Bahuṁ ve
saraṇaṁ
yanti,
  pabbatāni vanāni ca,
  ārāmarukkhacetyāni,
  manussā bhayatajjitā.
  [Bahuṁ眾多(中單業格, a.)] [ve確實] [saraṇaṁ依靠處(中單業格)] [yanti行走到(複3現)],
  [pabbatāni山(中複業格)] [vanāni林(中複業格)] [ca及],
  [ārāma園][rukkha樹][cetyāni廟(中複主格, =cetiya(cf. PED, p.272))],
  [manussā人(陽複主格)] [bhaya恐懼][tajjitā驚嚇(陽複主格, pp.)].
  諸人已被恐懼驚嚇,確實行走到眾多的依靠處[135]─諸山、諸林,及諸園、諸樹、諸廟。
189
N’etaṁ kho
saraṇaṁ
khemaṁ,
  n’etaṁ saraṇam uttamaṁ,
  n’etaṁ saraṇaṁ āgamma,
  sabbadukkhā pamuccati.
  [N’不] [etaṁ這(中單主格)] [kho確實] [saraṇaṁ依靠處(中單主格)] [khemaṁ安穩(中單主格, a.)],
  n’etaṁ saraṇam
[uttamaṁ最上(中單主格, a.)],
  n’ [etaṁ這(中單業格)] [saraṇaṁ依靠處(中單業格)] [āgamma來到(ger.)],
  [sabba一切][dukkhā苦(中單從格)] [pamuccati被釋放出(單3現)].
  這依靠處確實不安穩,這依靠處不[是]最上;來到這依靠處後,他從一切苦不被釋放出。
190 Yo
ca Buddhañ ca dhammañ ca,
  saṅghañ ca saraṇaṁ gato,
  cattāri ariyasaccāni,
  sammappaññāya passati.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca但是] [Buddhañ已覺者(陽單業格)] [ca及] [dhammañ法(陽單業格)] ca,
  [saṅghañ僧伽(陽單業格)] ca [saraṇaṁ依靠處(中單業格)] [gato去到(陽單主格, pp.)],
  [cattāri四(中業格, a.)] [ariyasaccāni聖諦(中複業格)],
  [sammappaññāya正慧(陰單具格)] [passati看(單3現)].
  但是凡是已去到依靠處─已覺者及法及僧伽[136],以正慧看四聖諦:
191
Dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ,
  dukkhassa ca atikkamaṁ,
  ariyañ c’ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ,
  dukkhūpasamagāminaṁ.
  [Dukkhaṁ苦(中單業格)] [dukkha苦][samuppādaṁ一起出現(陽單業格)],
  [dukkhassa苦(中單屬格)] [ca及] [atikkamaṁ走越過(陽單業格)],
  [ariyañ聖(陽單業格, a.)] [c’及] [aṭṭhaṅgikaṁ八支(陽單業格, a.)] [maggaṁ道(陽單業格)],
  [dukkh苦][ūpasama全部平息][gāminaṁ去到(陽單業格, a.)].
苦、苦的一起出現、及苦的走越過、及去到苦的全部平息的聖八支道。
192 Etaṁ kho
saraṇaṁ
khemaṁ,
  etaṁ saraṇam uttamaṁ,
  etaṁ saraṇaṁ āgamma,
  sabbadukkhā pamuccati.
  [Etaṁ這(中單主格)] [kho確實] [saraṇaṁ依靠處(中單主格)] [khemaṁ安穩(中單主格, a.)],
  etaṁ saraṇam
[uttamaṁ最上(中單主格, a.)],
  [etaṁ這(中單業格)] [saraṇaṁ依靠處(中單業格)] [āgamma來到(ger.)],
  [sabba一切][dukkhā苦(中單從格)] [pamuccati被釋放出(單3現)]. (cp. Dh189)
  這依靠處確實安穩,這依靠處[是]最上;來到這依靠處後,他從一切苦被釋放出。
193
Dullabho purisājañño,
  na so sabbattha jāyati,
  yattha so jāyati dhīro,
  taṁ kulaṁ sukham edhati.
  [Dullabho難得(陽單主格, a.)] [purisājañño品種優秀的人(陽單主格)],
  [na不] [so他(陽單主格)] [sabbattha在一切處(adv.)] [jāyati被生(單3現)],
  [yattha在此(adv.)] [so那個(陽單主格)] jāyati [dhīro賢明者(陽單主格)],
  [taṁ那個(中單業格)] [kulaṁ良家(中單業格)] [sukham樂(中單業格, a.)] [edhati興旺(單3現)].
  品種優秀的人難得,他不在一切處被生;那個賢明者在此被生,興旺那個樂的良家。
194
Sukho Buddhānaṁ uppādo,
  sukhā saddhammadesanā,
  sukhā saṅghassa sāmaggī,
  samaggānaṁ tapo sukho.
  [Sukho樂(陽單主格, a.)] [Buddhānaṁ已覺者(陽複屬格)] [uppādo出現(陽單主格)],
  [sukhā樂(陰單主格, a.)] [saddhamma真善法][desanā揭示(陰單主格)],
  sukhā [saṅghassa僧伽(陽單屬格)] [sāmaggī和合(陰單主格)],
  [samaggānaṁ和合(陽複屬格, a.)] [tapo鍛鍊(中單主格)] sukho.
  諸已覺者的出現[是]樂,揭示真善法[是]樂,僧伽的和合[137][是]樂,諸和合者的鍛鍊[是]樂。
195~196
195 Pūjārahe
pūjayato,
  Buddhe yadi va sāvake,
  papañcasamatikkante,
  tiṇṇasokapariddave.
  [Pūj禮敬][ārahe值得領受(陽複業格, a.)] [pūja禮敬(grd.)][yato自從(adv.)],
  [Buddhe已覺者(陽複業格)] [yadi va或是] [sāvake弟子(陽複業格)],
  [papañca虛妄][samatikkante完全走越過(陽複業格, pp.)],
  [tiṇṇa渡(pp.)][soka悲傷][pariddave遍哭泣(陽複業格)].
  自從能禮敬值得領受禮敬、已完全走越過虛妄、已渡諸悲傷及諸遍哭泣的諸已覺者或是諸弟子;
196 Te tādise
pūjayato,
  nibbute akutobhaye,
  na sakkā puññaṁ saṅkhātuṁ,
  im’ettam api kenaci.
  [Te那些(陽複業格)] [tādise像這樣(陽複業格, a.)] [pūja禮敬(grd.)][yato自從(adv.)],
  [nibbute涅槃(陽複業格, pp.)] [akutobhaye無所恐懼(陽複業格, a.)],
  [na不] [sakkā應能夠(indecl.)] [puññaṁ福(中單主格)] [saṅkhātuṁ計數(inf.)],
  [im’此(中單主格,=imaṁ)] [ettam這麼多(中單主格)] [api亦] [kenaci任何者(陽單具格)].
  自從能禮敬那些像這樣已涅槃的[138]無所恐懼者,此福這麼多,亦不應能夠被任何者計數。
[Sukha樂][vaggo品(陽單主格)]
197~199
197
Susukhaṁ vata jīvāma,
  verinesu averino;
  verinesu manussesu,
  viharāma averino.
  [Su非常][sukhaṁ樂(中單業格)] [vata確實] [jīvāma活命(複1現)],
  [verinesu怨(陽複處格, a.)] [averino無怨(陽複主格, a.)];
  verinesu [manussesu人(陽複處格)],
  [viharāma住(複1現)] averino.
  我們活命確實非常樂,在諸怨者之中無怨;無怨的我們住在怨的諸人之中。
198
Susukhaṁ vata jīvāma, 
  āturesu anāturā;
  āturesu manussesu,
  viharāma anāturā.
  [Su非常][sukhaṁ樂(中單業格)] [vata確實] [jīvāma活命(複1現)], 
  [āturesu疾苦(陽複處格, a.)] [anāturā無疾苦(陽複主格, a.)];
  āturesu [manussesu人(陽複處格)],
  [viharāma住(複1現)] anāturā.
  我們活命確實非常樂,在諸疾苦者之中無疾苦;無疾苦的我們住在疾苦的諸人之中。
199
Susukhaṁ vata jīvāma, 
  ussukesu anussukā;
  ussukesu manussesu,
  viharāma anussukā.
  [Su非常][sukhaṁ樂(中單業格)] [vata確實] [jīvāma活命(複1現)], 
  [ussukesu狂熱(陽複處格, a.)] [anussukā無狂熱(陽複主格, a.)];
  ussukesu [manussesu人(陽複處格)],
  [viharāma住(複1現)] anussukā.
  我們活命確實非常樂,在諸狂熱者之中無狂熱;無狂熱的我們住在狂熱的諸人之中。
200
Susukhaṁ vata jīvāma, 
  yesaṁ no natthi kiñ canaṁ;
  pītibhakkhā bhavissāma,
  devā ābhassarā yathā.
  [Su非常][sukhaṁ樂(中單業格)] [vata確實] [jīvāma活命(複1現)], 
  [yesaṁ我們(陽複屬格, rp.)] [no確實] [natthi不存在(單3現)] [kiñ canaṁ任何(中單主格, a.)];
  [pītibhakkhā食喜(陽複主格, a.)] [bhavissāma變成(複1未)],
  [devā天(陽複主格)] [ābhassarā照明聲音(陽複主格)] [yathā像(adv.)]. (cf. S i114)
  我們活命確實非常樂,我們的任何者確實不存在;我們將變成食喜者[139],像諸照明聲音天[140]。
201 Jayaṁ veraṁ
pasavati,
  dukkhaṁ seti parājito,
  upasanto sukhaṁ seti,
  hitvā jayaparājayaṁ.
  [Jayaṁ勝過(陽單主格, ppr.)] [veraṁ怨(中單業格)] [pasavati招致(單3現)],
  [dukkhaṁ苦(中單業格)] [seti臥(單3現)] [parājito挫敗(陽單主格, pp.)],
  [upasanto全部平息(陽單主格, pp.)] [sukhaṁ樂(中單業格)] seti,
  [hitvā捨棄(ger.)] [jaya勝過][parājayaṁ挫敗(陽單業格)]. (cf. S i83)
  正在勝過者招致怨,已被挫敗者臥苦;捨棄勝過及挫敗後,已被全部平息者臥樂。
202
Natthi rāgasamo aggi,
  natthi dosasamo kali,
  natthi khandhasamā dukkhā,
  natthi santiparaṁ sukhaṁ.
  [natthi不存在(單3現)] [rāga染][samo平等(陽單主格, a.)] [aggi火(陽單主格)],
  natthi [dosa為難]samo [kali噩骰(ㄕㄞˇ)子(陽單主格)],
  natthi [khandha蘊]samā [dukkhā苦(陽複主格, a.)],
  natthi [santi平息][paraṁ超越(中單主格, a.)] [sukhaṁ樂(中單主格)].
  與染平等的火不存在,與為難平等的噩骰子不存在,與諸蘊平等的諸苦者不存在,超越平息的樂不存在。
203
Jighacchāparamā rogā,
  saṅkhāraparamā dukhā.
  Etaṁ ñatvā yathābhūtaṁ,
  nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ.
  [Jighacchā飢餓(f.)][paramā最超越(陽複主格, a.)] [rogā疾病(陽複主格)],
  [saṅkhāra一起作]paramā [dukhā苦(陽複主格, a., =dukkhā)].
  [Etaṁ這(三單業格)] [ñatvā知(ger.)] [yathābhūtaṁ依實際(adv.)],
  [nibbānaṁ涅槃(中單主格)] [paramaṁ最超越(中單主格, a.)] [sukhaṁ樂(中單主格)].
  諸疾病以飢餓為最超越,諸苦者以諸一起作[141]為最超越。依實際[142]知這後,涅槃[是]最超越的樂。
204 Ārogyaparamā lābhā, 
  santuṭṭhiparamaṁ dhanaṁ,
  vissāsaparamā ñātī,
  nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ.
  [Ārogya無疾病][paramā最超越(陽複主格, a.)] [lābhā得(陽複主格)], 
  [santuṭṭhi完全滿足][paramaṁ最超越(中單主格, a.)] [dhanaṁ財(中單主格)],
  [vissāsa信賴][paramā最超越(陰單主格, a.)] [ñātī親屬(陰單主格)],
  [nibbānaṁ涅槃(中單主格)] [paramaṁ最超越(中單主格, a.)] [sukhaṁ樂(中單主格)]. (cp. Dh203)
  諸得以無疾病為最超越,財以完全滿足為最超越,親屬以信賴為最超越,涅槃[是]最超越的樂。
205 Pavivekarasaṁ pītvā,
  rasaṁ upasamassa ca,
  niddaro hoti nippāpo,
  dhammapītirasaṁ pivaṁ.
  [Paviveka徹底遠離][rasaṁ味(陽單業格)] [pītvā喝(ger.)],
  [rasaṁ味(陽單業格)] [upasamassa全部平息(陽單屬格)] [ca及],
  [niddaro無害怕(陽單主格, a.)] [hoti變成(單3現)] [nippāpo無惡(陽單主格, a.)],
  [dhammapīti法喜]rasaṁ [pivaṁ喝(陽單主格, ppr.)].
  喝徹底遠離的味及全部平息的味後,他變成無害怕、無惡的正在喝法喜的味者。
206~208
206 Sāhu
dassanam ariyānaṁ,
  sannivāso sadā sukho,
  adassanena bālānaṁ,
  niccam eva sukhī siyā.
  [Sāhu妥善(中單主格, a.)] [dassanam見(中單主格)] [ariyānaṁ聖者(陽複與格)],
  [sannivāso一起住(陽單主格)] [sadā經常(adv.)] [sukho樂(陽單主格, a.)],
  [adassanena不見(中單具格)] [bālānaṁ無知者(陽複與格)],
  [niccam常(adv.)] [eva如此] [sukhī樂(陽單主格, a.)] [siyā是(單3opt.)].
  見諸聖者[是]妥善,一起住經常[是]樂;因常如此不見諸無知者,他會是樂者。
207 Bālasaṅgatacārī hi,
  dīgham addhāna socati,
  dukkho bālehi saṁvāso,
  amitten’eva sabbadā.
  Dhīro ca sukhasaṁvāso,
  ñātīnaṁ va samāgamo.
  [Bāla無知者][saṅgata一起去(pp.)][cārī行(陽單主格, a.)] [hi確實],
  [dīgham addhāna在長時間] [socati悲傷(單3現)],
  [dukkho苦(陽單主格, a.)] [bālehi無知者(陽複具格)] [saṁvāso一起滯留(陽單主格)],
  [amitten’非友(陽單具格)][eva如(a+[iva如]>eva)] [sabbadā在一切時(adv.)].
  [Dhīro賢明者(陽單主格)] [ca但是] [sukha樂]saṁvāso,
  [ñātīnaṁ親屬(陰複屬格)] [va如] [samāgamo一起來(陽單主格)].
  已與諸無知者一起去的行者,在長時間確實悲傷;與諸無知者一起滯留[是]苦,如與非友在一切時[一起滯留]。但是賢明者[是]樂的一起滯留者,如諸親屬的一起來。
208  Tasmā hi--
  Dhīrañ ca paññañ ca bahussutañ ca,
  dhorayhasīlaṁ vatavantamariyaṁ,
  taṁ tādisaṁ sappurisaṁ sumedhaṁ,
  bhajetha nakkhattapathaṁ va
candimā.
  [Tasmā hi確實由於它]:
  [Dhīrañ賢明者(陽單業格)] [ca及] [paññañ慧(陽單業格, a.)] ca [bahussutañ聽到眾多(陽單業格, pp.)] ca,
  [dhorayhasīlaṁ艱忍(陽單業格, a.)] [vatavantam有禁制(陽單業格, a.)][ariyaṁ聖者(陽單業格)],
  [taṁ那個(陽單業格)] [tādisaṁ像這樣(陽單業格, a.)] [sappurisaṁ真善人(陽單業格)] [sumedhaṁ善智(陽單業格, a.)],
  [bhajetha前往到(單3opt.為自言)] [nakkhatta星][pathaṁ道路(陽單業格)] [va如] [candimā月(陽單主格)].
  確實由於它:應前往到那個像這樣慧的及已聽到眾多的賢明者、艱忍有禁制的聖者、善智的真善人,如月[應前往到]星的道路。
[Piya可愛][vaggo品(陽單主格)]
209~211
209
Ayoge yuñjaṁ attānaṁ,
  yogasmiñ ca ayojayaṁ,
  atthaṁ hitvā piyaggāhī,
  pihet’ attānuyoginaṁ.
  [Ayoge無致力(陽單處格)] [yuñjaṁ致力(陽單主格, ppr.)] [attānaṁ自我(陽單業格)],
  [yogasmiñ致力(陽單處格)] [ca並且] [a未][yojayaṁ使...致力(陽單主格, ppr.)],
  [atthaṁ義利(中單業格)] [hitvā捨棄(ger.)] [piya可愛(a.)]g[gāhī握持(陽單主格, a.)],
  [pihet’羨慕(單3現)] [att自我][ānuyoginaṁ隨致力(陽單業格, a.)].
  在無致力之中正在致力者,並且在致力之中未正在使自我致力者,捨棄義利後握持可愛者,羨慕隨致力在自我者。
210 Mā
piyehi samāgañchi,
  appiyehi kudācanaṁ.
  Piyānaṁ adassanaṁ dukkhaṁ,
  appiyānañ ca dassanaṁ.
  [Mā不要] [piyehi可愛(陽複具格, a.)] [samāgañchi一起來(單3過)],
  [appiyehi不可愛(陽複具格, a.)] [kudācanaṁ在任何時候].
  [Piyānaṁ可愛(陽複屬格, a.)] [adassanaṁ不見(中單主格)] [dukkhaṁ苦(中單主格, a.)],
  [appiyānañ不可愛(陽複屬格, a.)] [ca並且] [dassanaṁ見(中單主格)].
  不要與諸可愛者、諸不可愛者在任何時候一起來。諸可愛者的不見[是]苦,並且諸不可愛者的見[是苦]。
211 Tasmā piyaṁ na
kayirātha,
  piyāpāyo hi pāpako;
  ganthā tesaṁ na vijjanti,
  yesaṁ natthi piyāppiyaṁ.
  [Tasmā由於它] [piyaṁ可愛(單業格, a.)] [na不] [kayirātha作(單3opt.為自言)],
  [piy可愛(a.)][āpāyo離去(陽單主格)] [hi因為] [pāpako惡(陽單主格, a.)];
  [ganthā繫縛(陽複主格)] [tesaṁ他們(陽複屬格)] na [vijjanti被知(複3現)],
  [yesaṁ他們(陽複屬格, rp.)] [natthi不存在(單3現)] [piy可愛(a.)][āppiyaṁ不可愛(中單主格, a.)].
  由於它,不應作可愛者,因為可愛者的離去是惡;他們的可愛者、不可愛者不存在,他們的諸繫縛不被知。
212
Piyato jāyate soko
  piyato jāyatī bhayaṁ,
  piyato vippamuttassa
  natthi soko kuto bhayaṁ.
  [Piyato可愛(陽單從格, a.)] [jāyate被生(單3現﹐為自言)] [soko悲傷(陽單主格)],
  piyato [jāyatī被生(單3現, 為自言,出現在偈)] [bhayaṁ恐懼(中單主格)],
  piyato [vippamuttassa擴大釋放出(陽單屬格, pp.)],
  [natthi不存在(單3現)] soko [kuto從何處?] bhayaṁ.
  悲傷從可愛者被生,恐懼從可愛者被生;從可愛者已被擴大釋放出的[人]的悲傷不存在,恐懼從何處?
213
Pemato jāyate soko
  pemato jāyatī bhayaṁ,
  pemato vippamuttassa
  natthi soko kuto bhayaṁ.
  [Pemato愛(中單從格)] [jāyate被生(單3現,為自言)] [soko悲傷(陽單主格)],
  pemato [jāyatī被生(單3現,為自言、出現在偈)] [bhayaṁ恐懼(中單主格)],
  pemato [vippamuttassa擴大釋放出(陽單屬格, pp.)],
  [natthi不存在(單3現)] soko [kuto從何處?] bhayaṁ. (cp. Dh212)
  悲傷從愛被生,恐懼從愛被生;從愛已被擴大釋放出的[人]的悲傷不存在,恐懼從何處?
214
Ratiyā jāyate
soko,
  ratiyā jāyatī bhayaṁ,
  ratiyā vippamuttassa,
  natthi soko kuto bhayaṁ.
  [Ratiyā喜樂(陰單從格)] [jāyate被生(單3現﹐為自言)] [soko悲傷(陽單主格)],
  ratiyā [jāyatī被生(單3現﹐為自言,出現在偈)] [bhayaṁ恐懼(中單主格)],
  ratiyā [vippamuttassa擴大釋放出(陽單屬格, pp.)],
  [natthi不存在(單3現)] soko [kuto從何處?] bhayaṁ. (cp. Dh212)
  悲傷從喜樂被生,恐懼從喜樂被生;從喜樂已被擴大釋放出的[人]的悲傷不存在,恐懼從何處?
215 Kāmato
jāyate
soko,
  kāmato jāyatī bhayaṁ,
  kāmato vippamuttassa,
  natthi soko kuto bhayaṁ.
  [Kāmato欲(陽單從格)] [jāyate被生(單3現﹐為自言)] [soko悲傷(陽單主格)],
  kāmato [jāyatī被生(單3現﹐為自言,出現在偈)] [bhayaṁ恐懼(中單主格)],
  kāmato [vippamuttassa擴大釋放出(陽單屬格, pp.)],
  [natthi不存在(單3現)] soko [kuto從何處?] bhayaṁ. (cp. Dh212)
  悲傷從欲被生,恐懼從欲被生;從欲已被擴大釋放出的[人]的悲傷不存在,恐懼從何處?
216 Taṇhāya jāyate
soko,
  taṇhāya jāyatī bhayaṁ,
  taṇhāya vippamuttassa,
  natthi soko kuto bhayaṁ.
  [Taṇhāya渴愛(陰單從格)] [jāyate被生(單3現,為自言)] [soko悲傷(陽單主格)],
  taṇhāya[jāyatī被生(單3現,為自言、出現在偈)] [bhayaṁ恐懼(中單主格)],
  taṇhāya
[vippamuttassa擴大釋放出(陽單屬格, pp.)],
  [natthi不存在(單3現)] soko [kuto從何處?] bhayaṁ. (cp. Dh212)
  悲傷從渴愛被生,恐懼從渴愛被生;從渴愛已被擴大釋放出的[人]的悲傷不存在,恐懼從何處?
217 Sīladassanasampannaṁ,
  dhammaṭṭhaṁ saccavedinaṁ,
  attano kamma kubbānaṁ,
  taṁ jano kurute piyaṁ.
  [Sīla戒][dassana見][sampannaṁ完全行(陽單業格, pp.)],
  [dhammaṭṭhaṁ存續於法(陽單業格, a.)] [sacca真諦][vedinaṁ知(陽單業格, a.),
  [attano自我(陽單屬格)] [kamma業(中單業格)] [kubbānaṁ作(為自言, 陽單業格, ppr.)],
  [taṁ他(陽單業格)] [jano人(陽單主格)] [kurute作(單3現,為自言)] [piyaṁ可愛(陽單業格, a.)].
  人作他[是]可愛者:已完全行於戒及見、存續於法、知真諦、正在作自我的業。
218
Chandajāto anakkhāte,
  manasā ca phuṭo siyā,
  kāmesu ca appaṭibaddhacitto,
  uddhaṁsoto ti vuccati.
  [Chanda意願][jāto生(陽單主格, pp.)] [anakkhāte未宣布(陽單處格, pp.)],
  [manasā意(中單具格)] [ca並且] [phuṭo佈滿(陽單主格, pp.)] [siyā是(單3opt.)],
  [kāmesu欲(陽複處格)] ca {[appaṭibaddha未束縛(pp.)][citto心](陽單主格, a.)},
  [uddhaṁsoto向上流(陽單主格, a.)] [ti這樣(結尾語)] [vuccati被叫做(單3現)].
  已被生的意願在未被宣布者之中[143],應是已被意佈滿,並且在諸欲之中,心未被束縛,他被叫做『向上流者[144]。』
219~220
219
Cirappavāsiṁ purisaṁ,
  dūrato sotthim āgataṁ,
  ñātimittā suhajjā ca,
  abhinandanti āgataṁ.
  [Cira長久(a.)]p[pavāsiṁ外宿(陽單業格, a.)] [purisaṁ人(陽單業格)],
  [dūrato遠處(單從格, a.)] [sotthim平安(陰單業格>adv.)] [āgataṁ來(陽單業格, pp.)],
  [ñāti親屬][mittā友(陽複主格)] [suhajjā祝福者(陽複主格)] [ca及],
  [abhinandanti全面歡喜(複3現)] [(缺s?)āgataṁ歡迎!(interj.)].
  諸親屬、諸友、及諸祝福者,全面歡喜長久外宿、已從遠處平安來的人:「歡迎![145]」
220
Tath’eva katapuññam pi,
  asmā lokā paraṁ gataṁ,
  puññāni paṭigaṇhanti,
  piyaṁ ñātī va āgataṁ.
  [Tath’如是] [eva如此] [kata作(pp.)][puññam福(中單主格)] [pi亦],
  [asmā此(陽單從格)] [lokā世間(陽單從格)] [paraṁ下一(陽單業格, a.)] [gataṁ去到(中單主格, pp.)],
  [puññāni福(中複業格)] [paṭigaṇhanti接受(複3現)],
  [piyaṁ可愛(陽單業格, a.)] [ñātī親屬(陰複主格)] [va如] [āgataṁ來(陽單業格, pp.)].
  如是已被作的福亦如此:從此世間已去到下一[世間];他們接受諸福,如諸親屬[接受]可愛的已來者。
[Kodha憤怒][vaggo品(陽單主格)]
221
Kodhaṁ jahe
vippajaheyya mānaṁ,
  saññojanaṁ sabbam atikkameyya;
  taṁ nāmarūpasmim asajjamānaṁ,
  akiñcanaṁ nānupatanti dukkhā.
  [Kodhaṁ憤怒(陽單業格)] [jahe捨棄(單3opt.)] [vippajaheyya徹底捨離(單3opt.)] [mānaṁ傲慢(陽單業格)],
  [saññojanaṁ結合(陽單業格)] [sabbam一切(陽單業格, a.)] [atikkameyya走越過(單3opt.)];
  [taṁ他(陽單業格)] [nāmarūpasmim名及形色(中單處格)] [asajjamānaṁ未執著(陽單業格, ppr.)],
  [akiñcanaṁ無任何(陽單業格, a.)] [n不][ānupatanti隨落下(複3現)] [dukkhā苦(陽複主格, a.)]. (cf. S i23)
  他應捨棄憤怒,應徹底捨離傲慢,應走越過一切的結合;在名及形色之中,諸苦的不隨落下在未正在執著、無任何的他。
222 Yo
ve uppatitaṁ kodhaṁ,
  rathaṁ bhantaṁ va dhāraye,
  tam ahaṁ sārathiṁ brūmi,
  rasmiggāho itaro jano.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [ve確實] [uppatitaṁ上升(陽單業格, pp.)] [kodhaṁ憤怒(陽單業格)],
  [rathaṁ車(陽單業格)] [bhantaṁ旋轉(陽單業格, pp.)] [va如] [dhāraye制止(單3opt.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(單主格)] [sārathiṁ御者(陽單業格)] [brūmi說...是(單1現)],
  [rasmi韁繩]g[gāho握持(陽單主格, a.)] [itaro其他(陽單主格, a.)] [jano人(陽單主格)].
  凡是確實能制止已被上升的憤怒,如[制止]已被旋轉的車,我說他是御者,其他的人[是]握持韁繩者。
223
Akkodhena jine kodhaṁ,
  asādhuṁ sādhunā jine,
  jine kadariyaṁ dānena,
  saccen’ālikavādinaṁ.
  [Akkodhena無憤怒(陽單具格)] [jine勝過(單3opt.)] [kodhaṁ憤怒(陽單業格)],
  [asādhuṁ不妥善(單業格, a.)] [sādhunā妥善(單具格, a.)] jine,
  jine [kadariyaṁ吝嗇(中單業格)] [dānena贈與(中單具格)],
  [saccen’真諦(中單具格)][ālikavādinaṁ說虛偽(陽單業格, a.)].
  以無憤怒能勝過憤怒,以妥善者能勝過不妥善者,以贈與能勝過吝嗇,以真諦[能勝過]說虛偽者。
224
Saccaṁ bhaṇe na
kujjheyya,
  dajjā appampi yācito,
  etehi tīhi ṭhānehi,
  gacche devāna santike.
  [Saccaṁ真諦(中單業格)] [bhaṇe說(單3opt.)] [na不] [kujjheyya憤怒(單3opt.)],
  [dajjā贈與(單3opt.)] [appam少量(中單主格)][pi即使...亦] [yācito乞求(陽單主格, pp.)],
  [etehi這(中複具格)] [tīhi三(中性具格)] [ṭhānehi地方(中複具格)],
  [gacche去到(單3opt.)] [devāna天(陽複屬格)] [santike附近(中單處格)].
  應說真諦、不應憤怒,已被乞求者即使少量亦應贈與;以這三地方,他在諸天的附近可以去到。
225 Ahiṁsakā ye
munayo,
  niccaṁ kāyena saṁvutā,
  te yanti accutaṁ ṭhānaṁ,
  yattha gantvā na socare.
  [Ahiṁsakā無傷害(陽複主格, a.)] [ye凡是(陽複主格, rp.)] [munayo牟尼(陽複主格)],
  [niccaṁ常(adv.)] [kāyena身(陽單具格)] [saṁvutā完全圍(陽複主格, pp.)],
  [te他們(陽複主格)] [yanti行走到(複3現)] [accutaṁ未脫離(中單業格, pp.)] [ṭhānaṁ地方(中單業格)],
  [yattha在此(adv.)] [gantvā去到(ger.)] [na不] [socare悲傷(複3現,為自言)].
  凡是無傷害的諸牟尼,經身常已被完全圍;他們行走到未脫離的地方[146],在此去到後不悲傷。
226 Sadā jāgaramānānaṁ,
  ahorattānusikkhinaṁ,
  nibbānaṁ adhimuttānaṁ,
  atthaṁ gacchanti āsavā.
  [Sadā經常(adv.)] [jāgaramānānaṁ清醒(陽複屬格, ppr.)],
  [ahoratt日夜][ānusikkhinaṁ隨學(陽複屬格, a.)],
  [nibbānaṁ涅槃(中單業格)] [adhimuttānaṁ信解(陽複屬格, pp.)],
  [atthaṁ滅沒(中單業格)] [gacchanti去到(複3現)] [āsavā流向(陽複主格)].
  諸經常正在清醒者、諸日夜隨學者、諸已信解涅槃者的諸流向,去到滅沒。
227~230
227 Porāṇam
etaṁ
Atula,
  n’etaṁ ajjatanam iva,
  nindanti tuṇhiṁ āsīnaṁ,
  nindanti bahubhāṇinaṁ,
  mitabhāṇinam pi nindanti,
  natthi loke anindito.
  [Porāṇam以前(中單主格, a.)] [etaṁ這(中單主格)] [Atula阿托羅(陽單呼格)],
  [n’不] [etaṁ這(中單主格)] [ajjatanam今日(中單主格, a.)] [iva如(indecl.)],
  [nindanti責難(複3現)] [tuṇhiṁ沈默(陽單業格, a.)] [āsīnaṁ坐(陽單業格, pp.)],
  nindanti [bahubhāṇinaṁ多言(陽單業格, a.)],
  [mitabhāṇinam謹言(陽單業格, a.)] [pi亦] nindanti,
  [natthi不存在(單3現)] [loke世間(陽單處格)] [anindito未責難(陽單主格, pp.)].
  阿托羅![147]以前的這,不[是]如今日的這:他們責難沈默的已坐者,責難多言者,亦責難謹言者;未被責難者在世間不存在。
228 Na
c’āhu na
ca bhavissati,
  na c’etarahi vijjati,
  ekantaṁ nindito poso,
  ekantaṁ vā pasaṁsito.
  {Na [c’並且][āhu變成(單3過, ca+ahu>c’āhu)] na既不...也不} ca [bhavissati變成(單3未)],
  na [c’並且] [etarahi現在] [vijjati被知(單3現)],
  [ekantaṁ一向(單業格, a.>adv.)] [nindito責難(陽單主格, pp.)] [poso人(陽單主格)],
  ekantaṁ [vā或] [pasaṁsito稱讚(陽單主格, pp.)].
  一向已被責難的人,或一向已被稱讚的[人],既不曾變成,並且也將不變成,並且現在也不被知。
229 Yañ
ce viññū pasaṁsanti,
  anuvicca suve suve,
  acchiddavuttiṁ medhāviṁ,
  paññāsīlasamāhitaṁ.
  [Yañ凡是(陽單業格, rp.)] [ce若] [viññū智者(陽複主格)] [pasaṁsanti稱讚(複3現)],
  [anuvicca隨知(ger.)] [suve
suve日日],
  [acchidda無破綻(a.)][vuttiṁ行為(陰單業格)] [medhāviṁ有智(陽單業格, a.)],
  [paññā慧][sīla戒][samāhitaṁ定(陽單業格, pp.)].
  若日日隨知後[148],諸智者稱讚凡是行為無破綻者、有智者、已定於慧及戒者。
230
Nekkhaṁ jambonadasseva,
  ko taṁ ninditum arahati;
  devā pi naṁ pasaṁsanti,
  Brahmunā pi pasaṁsito.
  [Nekkhaṁ金幣(陽單業格)] [jambonadass蒲桃樹河金(陽單屬格)][eva如(...a+iva>’eva=[iva如])],
  [ko誰?(陽單主格)] [taṁ他(陽單業格)] [ninditum責難(inf.)] [arahati值得領受(單3現)];
  [devā天(陽複主格)] {pi [naṁ他(陽單業格)] [pasaṁsanti稱讚(複3現)],
  [Brahmunā婆羅門(陽單具格)] pi既...亦} [pasaṁsito稱讚(陽單主格, pp.)]. (cf. A ii8)
  如蒲桃樹河[149]金的金幣,誰值得領受、可責難他?諸天既稱讚他;[他]亦已被婆羅門稱讚。
231~234
231 Kāyappakopaṁ
rakkheyya,
  kāyena saṁvuto siyā,
  kāyaduccaritaṁ hitvā,
  kāyena sucaritaṁ
care.
  [Kāya身]p[pakopaṁ激動(陽單業格)] [rakkheyya護(單3opt.)],
  [kāyena身(陽單具格)] [saṁvuto完全圍(陽單主格, pp.)] [siyā是(單3opt.)],
  kāya[duccaritaṁ惡行(中單業格)] [hitvā捨棄(ger.)],
  kāyena [sucaritaṁ善行(中單業格)] [care行(單3opt.)].
  他應護身的激動;應是經身已被完全圍;捨棄身的惡行後;經身應行善行。
232 Vacīpakopaṁ
rakkheyya,
  vācāya saṁvuto siyā,
  vacīduccaritaṁ hitvā,
  vācāya sucaritaṁ care.
  [Vacī語][pakopaṁ激動(陽單業格)] [rakkheyya護(單3opt.)],
  [vācāya語(陰單具格)] [saṁvuto完全圍(陽單主格, pp.)] [siyā是(單3opt.)],
  vacī[duccaritaṁ惡行(中單業格)] [hitvā捨棄(ger.)],
  vācāya
[sucaritaṁ善行(中單業格)] [care行(單3opt.)]. (cp. Dh231)
  他應護語的激動;應是經語已被完全圍;捨棄語的惡行後;經語應行善行。
233
Manopakopaṁ rakkheyya,
  manasā saṁvuto siyā,
  manoduccaritaṁ hitvā,
  manasā sucaritaṁ care.
  [Mano意][pakopaṁ激動(陽單業格)] [rakkheyya護(單3opt.)],
  [manasā意(中單具格)] [saṁvuto完全圍(陽單主格, pp.)] [siyā是(單3opt.)],
  [mano意][duccaritaṁ惡行(中單業格)] [hitvā捨棄(ger.)],
  manasā [sucaritaṁ善行(中單業格)] [care行(單3opt.)]. (cp. Dh231)
  他應護意的激動;應是經意已被完全圍;捨棄意的惡行後;經意應行善行。
234 Kāyena
saṁvutā dhīrā,
  atho vācāya saṁvutā,
  manasā saṁvutā dhīrā,
  te ve suparisaṁvutā.
  [Kāyena身(陽單具格)] [saṁvutā完全圍(陽複主格, pp.)] [dhīrā賢明者(陽複主格)],
  [atho然後] [vācāya語(陰單具格)] saṁvutā,
  [manasā意(中單具格)] saṁvutā dhīrā,
  [te他們(陽複主格)] [ve確實] [su善][parisaṁvutā遍完全圍(陽複主格, pp.)].
  諸賢明者經身已被完全圍;然後經語已被完全圍;諸賢明者經意已被完全圍;他們確實已被善遍完全圍。
[Mala垢][vaggo品(陽單主格)]
235~238
235 Paṇḍupalāsova
dāni
si,
  Yamapurisā pi ca taṁ upaṭṭhitā,
  uyyogamukhe ca tiṭṭhasi,
  pātheyyam pi ca te na vijjati.
  [Paṇḍupalāso淡黃葉(陽單主格)][va如] [dāni今] [si是(單2現)],
  [Yamapurisā閻羅王的部下(陽複主格)] [pi亦] [ca並且] [taṁ你(單業格)] [upaṭṭhitā站立靠近(陽複主格, pp.)],
  [uyyoga離開][mukhe門口(中單處格)] ca [tiṭṭhasi站立(單2現)],
  [pātheyyam道路資糧(中單主格)] pi ca [te你(單屬格)] [na不] [vijjati被知(單3現)].
  今你是如淡黃葉,並且閻羅王的諸部下亦已站立靠近你,並且你站立在離開的門口,並且你的道路資糧亦不被知。
236 So
karohi dīpam attano,
  khippaṁ vāyama paṇḍito bhava,
  niddhantamalo anaṅgaṇo,
  dibbaṁ ariyabhūmiṁ ehisi.
  [So那個(陽單主格)] [karohi作(單2imp.)] [dīpam洲(陽單業格)] [attano自我(陽單屬格)],
  [khippaṁ迅速(adv.)] [vāyama精勤(單2imp.)] [paṇḍito賢智者(陽單主格)] [bhava變成(單2imp.)],
  {[niddhanta消除(pp.)][malo垢](陽單主格, a.)} [anaṅgaṇo無斑點(陽單主格, a.)],
  [dibbaṁ天(單業格, a.)] [ariya聖][bhūmiṁ地(陰單業格)] [ehisi到(單2未)].
  請那個你[150]作自我的洲,請你迅速精勤,請你變成已消除垢、無斑點的賢智者;你將到天的聖地[151]。
237 Upanītavayo
ca dāni
si,
  sampayāto si Yamassa santike,
  vāso pi ca te natthi antarā,
  pātheyyam pi ca te na vijjati.
  {[Upanīta引導接近(pp.)][vayo老年](陽單主格, a.)} [ca並且] [dāni今] [si是(單2現)],
  [sampayāto完全前進(陽單主格, pp.)] si [Yamassa閻羅王(陽單屬格)] [santike附近(中單處格)],
  [vāso滯留所(陽單主格)] [pi亦] [ca並且] [te你(單屬格)] [natthi不存在(單3現)] [antarā中途(中單從格)],
  [pātheyyam道路資糧(中單主格)] pi ca [te你(單屬格)] [na不] [vijjati被知(單3現)].  (cp. Dh235)
  並且今你是已被引導接近老年,你是已完全前進在閻羅王的附近,並且從中途你的滯留所亦不存在,並且你的道路資糧亦不被知。
238 So
karohi dīpam attano,
  khippaṁ vāyama paṇḍito bhava,
  niddhantamalo anaṅgaṇo,
  na puna jātijaraṁ upehisi.
  [So那個(陽單主格)] [karohi作(單2imp.)] [dīpam洲(陽單業格)] [attano自我(陽單屬格)],
  [khippaṁ迅速(adv.)] [vāyama精勤(單2imp.)] [paṇḍito賢智者(陽單主格)] [bhava變成(單2imp.)],
  {[niddhanta消除(pp.)][malo垢](陽單主格, a.)} [anaṅgaṇo無斑點(陽單主格, a.)], (cp. Dh236)
  [na不] [puna再(indecl.)] [jāti生][jaraṁ老化(陰單業格)] [upehisi經歷(單2未)].
  請那個你[152]作自我的洲,請迅速精勤,請變成已消除垢、無斑點的賢智者;你將不再經歷生及老化。
239
Anupubbena medhāvī,
  thokathokaṁ khaṇe khaṇe,
  kammāro rajatasseva,
  niddhame malam attano.
  [Anupubbena隨順序(adv.)] [medhāvī有智(陽單主格, a.)],
  [thoka一點點][thokaṁ一點點(單業格, a.)] [khaṇe剎那(陽單處格)] khaṇe,
  [kammāro金屬匠(陽單主格)] [rajatass銀(中單屬格)][eva如(a+iva>’eva=[iva如])],
  [niddhame消除(單3opt.)] [malam垢(中單業格)] [attano自我(陽單屬格)].
  有智者隨順序,一點點又一點點在剎那剎那時,會消除自我的垢,如金屬匠[會消除]銀的[垢]。
240 Ayasā va
malaṁ samuṭṭhitaṁ,
  taduṭṭhāya tam eva khādati,
  evaṁ atidhonacārinaṁ,
  sakakammāni nayanti duggatiṁ.
  [Ayasā鐵(中單從格)] [va如] [malaṁ垢(中單主格)] [samuṭṭhitaṁ一起奮起(中單主格, pp.)],
  [tad那個(中單主格)][uṭṭhāya奮起(ger.)] [tam那個(中單業格)] [eva如此] [khādati嚼(單3現)],
  [evaṁ如是] [atidhonacārinaṁ違犯淨行(陽複與格, a.)],
  [saka自己(a.)][kammāni業(中複主格)] [nayanti引導(複3現)] [duggatiṁ惡去處(陰單業格>adv.)].
  如垢從鐵已一起奮起,那個[垢]奮起後如此嚼那個[鐵];如是自已的諸業,在惡去處對諸違犯淨行者引導。
241
Asajjhāyamalā mantā,
  anuṭṭhānamalā gharā;
  malaṁ vaṇṇassa kosajjaṁ,
  pamādo rakkhato malaṁ.
  {[Asajjhāya無復述][malā垢](陽複主格, a.)} [mantā咒(陽複主格)],
  [anuṭṭhāna無奮起]malā [gharā家(中複主格, 不規則變化)];
  [malaṁ垢(中單主格)] [vaṇṇassa美貌(陽單屬格)] [kosajjaṁ懈怠(中單主格)],
  [pamādo放逸(陽單主格)] [rakkhato護(陽單屬格, ppr.)] [malaṁ垢(中單主格)]. (cf. A iv195)
  諸咒以無復述為垢;諸家以無奮起為垢;美貌的垢[是]懈怠;正在護者的垢[是]放逸。
242~243
242 Mal’
itthiyā duccaritaṁ,
  maccheraṁ dadato malaṁ;
  malā ve pāpakā dhammā,
  asmiṁ loke paramhi ca.
  [Mal’垢] [itthiyā女人(陰單屬格)] [duccaritaṁ惡行(中單主格)],
  [maccheraṁ吝惜(中單主格)] [dadato贈與(陽單屬格, ppr.)] [malaṁ垢(中單主格)];
  [malā垢(中單從格)] [ve確實] [pāpakā惡(陽複主格, a.)] [dhammā法(陽複主格)],
  [asmiṁ此(陽單處格)] [loke世間(陽單處格)] [paramhi下一(陽單處格, a.)] [ca及]. (cf. A iv195)
  女人的垢[是]惡行;正在贈與者的垢[是]吝惜;諸惡法在此世間及在下一[世間],確實由於垢。
243 Tato
malā
malataraṁ,
  avijjā paramaṁ malaṁ,
  etaṁ malaṁ pahatvāna,
  nimmalā hotha bhikkhavo.
 [Tato從那邊] [malā垢(中單從格)] [malataraṁ更大的垢(中單主格, a.)],
  [avijjā無明(陰單主格)] [paramaṁ最超越(中單主格, a.)] [malaṁ垢(中單主格)],
  [etaṁ這(中單業格)] [malaṁ垢(中單業格)] [pahatvāna徹底捨棄(ger.)],
  [nimmalā無垢(陽複主格, a.)] [hotha變成(複2imp.)] [bhikkhavo比丘(陽複呼格)]. (cf. A iv195)
  從那邊比垢更大的垢、最超越的垢[是]無明[153];比丘們!徹底捨棄這垢後,請變成無垢。
244~245
244 Sujīvaṁ
ahirikena,
  kākasūrena dhaṁsinā;
  pakkhandinā pagabbhena,
  saṁkiliṭṭhena jīvitaṁ.
  [Sujīvaṁ容易活命(中單主格, a.)] [ahirikena無慚(陽單具格, a.)],
  [kākasūrena無羞愧心(陽單具格, a.)] [dhaṁsinā使...陷落(陽單具格, a.)];
  [pakkhandinā冒進(陽單具格, a.)] [pagabbhena大膽(陽單具格, a.)],
  [saṁkiliṭṭhena完全污染(中單具格, pp.)] [jīvitaṁ活命(中單主格)].
  活命[是]容易活命,因無慚,因無羞愧心,因使之陷落,因冒進,因大膽,因已被完全污染。
245 Hirīmatā ca
dujjīvaṁ,
  niccaṁ sucigavesinā;
  alīnen’ appagabbhena,
  suddhājīvena passatā.
  [Hirīmatā具慚(陽單具格, a.)] [ca但是] [dujjīvaṁ難活命(中單主格, a.)],
  [niccaṁ常(adv.)] [suci淨(a.)][gavesinā探求(陽單具格, a.)];
  [alīnen’未執著(陽單具格, a.)] [appagabbhena不大膽(陽單具格, a.)],
  [suddh淨][ājīvena謀生(陽單具格)] [passatā看(陽單具格, ppr.)].
  但是[活命是]難活命,因具慚,因常探求淨者,因未執著,因不大膽,因淨的謀生,因正在看。
246~248
246 Yo pāṇaṁ atipāteti,
  musāvādañ ca bhāsati,
  loke adinnaṁ ādiyati,
  paradārañ ca gacchati.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [pāṇaṁ生物(陽單業格)] [atipāteti殺傷(單3現)],
  [musāvādañ妄語(陽單業格)] [ca並且] [bhāsati說(單3現)],
  [loke世間(陽單處格)] [adinnaṁ未給與(單業格, pp.)] [ādiyati拿起(單3現)],
  [paradārañ其他人的妻(陽單業格)] ca [gacchati去到(單3現)]. (cf. A iii205)
  凡是殺傷生物,並且說妄語,在世間拿起未被給與的[事物],並且去到其他人的妻[的懷抱],
247 Surāmerayapānañ
ca,
  yo naro anuyuñjati,
  idh’evameso lokasmiṁ,
  mūlaṁ khaṇati attano.
  [Surā須羅酒(f.)][meraya迷羅耶酒][pānañ飲(陽單業格)] ca,
  [yo凡是(陽單主格,rp.) [naro人(陽單主格)] [anuyuñjati隨致力(單3現)],
  [idh’在這裡][eva如此]m[eso這(陽單主格)] [lokasmiṁ世間(陽單處格)],
  [mūlaṁ根(中單業格)] [khaṇati挖(單3現)] [attano自我(陽單屬格)]. (cf. A iii205)
  並且凡是隨致力飲須羅酒[154]、迷羅耶酒[155],在這裡這人如此在世間,挖自我的根。
248 Evaṁ bho
purisa jānāhi:
  pāpadhammā asaññatā;
  mā taṁ lobho adhammo ca,
  ciraṁ dukkhāya randhayuṁ.
  [Evaṁ如是] [bho尊(陽單呼格)] [purisa男人(陽單呼格)] [jānāhi知(單2imp.)]:
  [pāpa惡][dhammā法(陽複主格)] [asaññatā未完全止息(陽複主格, pp.)];
  [mā不要] [taṁ你(單業格)] [lobho貪(陽單主格)] [adhammo非法(陽單主格)] [ca及],
  [ciraṁ長久(adv.)] [dukkhāya苦(中單與格)] [randhayuṁ困擾(複3過)].
  尊男人!請如是知:諸惡法未被完全止息;但願貪及非法代表苦,不要長久困擾你。
249~250
249 Dadāti ve
yathāsaddhaṁ
  yathāpasādanaṁ jano,
  tattha yo maṅku bhavati,
  paresaṁ pānabhojane,
  na so divā vā rattiṁ vā,
  samādhiṁ adhigacchati.
  [Dadāti贈與(單3現)] [ve確實] [yathā依(prep.)][saddhaṁ信(陰單業格)]
  yathā[pasādanaṁ明淨(中單業格)] [jano人(陽單主格)],
  [tattha在那邊] [yo凡是(陽單主格, rp.)] [maṅku不安(陽單主格, a.)] [bhavati變成(單3現)],
  [paresaṁ其他諸人(陽複屬格)] [pāna飲料][bhojane食物(中單處格)],
  [na不] [so他(陽單主格)] [divā在日間(adv.)] [vā或] [rattiṁ在夜間(adv.)] vā,
  [samādhiṁ定(陽單業格)] [adhigacchati獲得(單3現)].
  人確實依信、依明淨贈與;在那邊凡是在其他諸人的飲料及食物之中,變成不安,他在日間或在夜間不獲得定。
250
Yassa c’etaṁ samucchinnaṁ,
  mūlaghaccaṁ samūhataṁ,
  sa ve divā vā rattiṁ vā,
  samādhiṁ adhigacchati.
  [Yassa他(陽單屬格, rp.)] [c’但是] [etaṁ這(中單主格)] [samucchinnaṁ完全粉碎(中單主格, pp.)],
  [mūlaghaccaṁ斷絕根(中單主格, a.)] [samūhataṁ除去(中單主格, pp.)],
  [sa他(陽單主格)] [ve確實] [divā在日間(adv.)] [vā或] [rattiṁ在夜間(adv.)] vā,
  [samādhiṁ定(陽單業格)] [adhigacchati獲得(單3現)]. (cp. Dh249)
  但是他的這[不安]已被完全粉碎、斷絕根、已被除去,他在日間或在夜間,確實獲得定。
251
Natthi rāgasamo aggi,
  natthi dosasamo gaho,
  natthi mohasamaṁ jālaṁ,
  natthi taṇhāsamā nadī.
  [Natthi不存在(單3現)] [rāga染][samo平等(陽單主格, a.)] [aggi火(陽單主格)],
  natthi [dosa為難]samo [gaho握持(陽單主格)],
  natthi [moha癡][samaṁ平等(中單主格, a.)] [jālaṁ網(中單主格)],
  natthi [taṇhā渴愛][samā平等(陰單主格, a.)] [nadī河(陰單主格)]. (cp. Dh202)
  與染平等的火不存在,與為難平等的握持不存在,與癡平等的網不存在,與渴愛平等的河不存在。
252
Sudassaṁ vajjam aññesaṁ,
  attano pana duddasaṁ,
  paresaṁ hi so vajjāni,
  opunāti yathā bhusaṁ;
  attano pana chādeti,
  kaliṁ va kitavā saṭho.
  [Sudassaṁ容易被見(中單主格, a.)] [vajjam罪過(中單主格)] [aññesaṁ其他(陽複屬格, a.)],
  [attano自我(陽單屬格)] [pana而] [duddasaṁ難被見(中單主格, a.)],
  [paresaṁ其他諸人(陽複屬格)] [hi因為] [so他(陽單主格)] [vajjāni罪過(中複業格)],
  [opunāti暴露(單3現)] [yathā像(adv.)] [bhusaṁ糠(陽單業格)];
  attano pana [chādeti覆蓋(單3現)],
  [kaliṁ噩骰(ㄕㄞˇ)子(陽單業格)] [va如] [kitavā行騙者(陽單主格)] [saṭho狡猾(陽單主格, a.)].
  其他者的罪過容易被見,而自我的[罪過]難被見;因為他暴露其他諸人的諸罪過,像[暴露]糠;而覆蓋自我的[罪過],如狡猾的行騙者[覆蓋]噩骰子。
253
Paravajjānupassissa,
  niccaṁ ujjhānasaññino,
  āsavā tassa vaḍḍhanti,
  ārā so āsavakkhayā.
  [Para其他人(a.)][vajj罪過][ānupassissa隨看(陽單與格, a.)],
  [niccaṁ常(adv.)] [ujjhāna譏嫌][saññino一起知(陽單與格, a.)],
  [āsavā流向(陽複主格)] [tassa他(陽單屬格)] [vaḍḍhanti增長(複3現)],
  [ārā疏遠(indecl.)] [so他(陽單主格)] [āsavakkhayā滅盡諸流向(陽單從格)].
  對隨看其他人的罪過者,對常一起知譏嫌者,他的諸流向增長,他從滅盡諸流向疏遠。
254~255
254 Ākāseva
padaṁ
natthi,
  samaṇo natthi bāhiro,
  papañcābhiratā pajā,
  nippapañcā Tathāgatā.
  [Ākāse虛空(陽單處格)][va如] [padaṁ足跡(中單主格)] [natthi不存在(單3現)],
  [samaṇo沙門(陽單主格)] natthi [bāhiro外部(陽單主格, a.)],
  [papañc虛妄][ābhiratā全面喜樂(陰單主格, pp.)] [pajā世代子孫(陰單主格)],
  [nippapañcā無虛妄(陽複主格, a.)] [Tathāgatā如來(陽複主格)].
  如足跡在虛空中不存在,外部的沙門不存在;世代子孫已全面喜樂虛妄,諸如來[156]無虛妄。
255 Ākāseva
padaṁ
natthi,
  samaṇo natthi bāhiro,
  saṅkhārā sassatā natthi,
  natthi Buddhānam iñjitaṁ.
  [Ākāse虛空(陽單處格)][va如] [padaṁ足跡(中單主格)] [natthi不存在(單3現)],
  [samaṇo沙門(陽單主格)] natthi [bāhiro外部(陽單主格, a.)], (cp. Dh254)
  [saṅkhārā一起作(陽單從格)] [sassatā永久不變(陽單從格, a.)] natthi,
  natthi [Buddhānam已覺者(陽複屬格)] [iñjitaṁ搖動(中單主格, pp.)].
  如足跡在虛空中不存在,外部的沙門不存在;從永久不變的一起作,它不存在;諸已覺者的已被搖動的[心]不存在。
[Dhammaṭṭha存續於法][vaggo品(陽單主格)]
256~257
256 Na
tena hoti dhammaṭṭho,
  yen’ atthaṁ sahasā naye,
  yo ca atthaṁ anatthañ ca,
  ubho niccheyya paṇḍito.
  [Na不] [tena它(中單具格)] [hoti變成(單3現)] [dhammaṭṭho存續於法(陽單主格, a.)],
  [yen’所在之處] [atthaṁ事(中單業格)] [sahasā粗暴(adv.)] [naye引導(單3opt.)],
  [yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca及] [atthaṁ義利(中單業格)] [anatthañ無義利(中單業格)] ca,
  [ubho兩者(業格, a.)] [niccheyya區別(單3opt.)] [paṇḍito賢智者(陽單主格)].
  所在之處會粗暴引導事,他不因它變成存續於法者;凡是賢智者會區別義利及無義利兩者。
257 Asāhasena
dhammena,
  samena nayatī pare,
  dhammassa gutto medhāvī,
  “dhammaṭṭho” ti pavuccati.
  [Asāhasena無粗暴(中單具格)] [dhammena法(陽單具格)],
  [samena以平等(adv.)] [nayatī引導(單3現, =nayati)] [pare其他諸人(陽複業格)],
  [dhammassa法(陽單與格)] [gutto防護(陽單主格, pp.)] [medhāvī有智(陽單主格, a.)],
  “[dhammaṭṭho存續於法(陽單主格, a.)]” [ti這樣(結尾語)] [pavuccati被徹底叫做(單3現)].
  以無粗暴、以法、以平等,引導其他諸人,為(ㄨㄟˋ)法已防護、有智,他被徹底叫做『存續於法者。』
258 Na
tena paṇḍito hoti,
  yāvatā bahu bhāsati,
  khemī averī abhayo
  “paṇḍito” ti pavuccati.
  [Na不] [tena它(中單具格)] [paṇḍito賢智者(陽單主格)] [hoti變成(單3現)],
  [yāvatā直到...為止(adv.)] [bahu多(adv.)] [bhāsati說(單3現)],
  [khemī安穩(陽單主格, a.)] [averī無怨(單主格, a.)] [abhayo無恐懼(陽單主格, a.)]
  “paṇḍito” [ti這樣(結尾語)] [pavuccati被徹底叫做(單3現)].
  直到多說為止,他不因它變成賢智者;安穩、無怨、無恐懼,他被徹底叫做『賢智者。』
259 Na tāvatā
dhammadharo,
  yāvatā bahu bhāsati,
  yo ca appam pi sutvāna,
  dhammaṁ kāyena passati,
  sa ve dhammadharo hoti,
  yo dhammaṁ nappamajjati.
  [Na不] [tāvatā因此(adv.)] [dhammadharo持法(陽單主格, a.)],
  [yāvatā直到...為止(adv.)] [bahu多(adv.)] [bhāsati說(單3現)],
  [yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca但是] [appam少量(中單業格)] [pi即使...亦] [sutvāna聽到(ger.)],
  [dhammaṁ法(陽單業格)] [kāyena身(陽單具格)] [passati看到(單3現)],
  [sa他(陽單主格)] [ve確實] dhammadharo [hoti變成(單3現)],
  [yo他(陽單主格, rp.)] [dhammaṁ法(陽單業格>adv.)] [na不]p[pamajjati放逸(單3現)]. (cp. Dh258)
  直到多說為止,他不因此[變成]持法者;但是凡是即使聽到少量後,亦以身看到法,他確實變成持法者,他在法不放逸。
260~261
260 Na
tena thero hoti,
  yen’ assa palitaṁ siro,
  paripakko vayo tassa,
  “moghajiṇṇo” ti vuccati.
  [Na不] [tena它(中單具格)] [thero長老(陽單主格)] [hoti變成(單3現)],
  [yen’所在之處] [assa他(陽單屬格)] [palitaṁ銀白色(中單主格, a.)] [siro頭(中單主格)],
  [paripakko遍熟(陽單主格, pp.)] [vayo年齡(陽單主格)] [tassa他(陽單屬格)],
  “[mogha空虛(a.)][jiṇṇo老化(陽單主格, pp.)]” [ti這樣(結尾語)] [vuccati被叫做(單3現)].
  他的銀白色的頭所在之處,他不因它[157]變成長老;他的年齡已遍熟,他被叫做『空虛的已老化者。』
261
Yamhi saccañ ca dhammo ca,
  ahiṁsā saññamo damo,
  sa ve vantamalo dhīro,
  “thero” ti pavuccati.
  [Yamhi他(陽單處格, rp.)] [saccañ真諦(中單主格)] [ca及] [dhammo法(陽單主格)] ca,
  [ahiṁsā無傷害(陰單主格)] [saññamo完全止息(陽單主格)] [damo調伏(中單主格, 不規則變化)],
  [sa那個(陽單主格)] [ve確實] {[vanta吐出(pp.)][malo垢](陽單主格, a.)} [dhīro賢明者(陽單主格)],
  “[thero長老(陽單主格)]” [ti這樣(結尾語)] [pavuccati被徹底叫做(單3現)].
  真諦及法、無傷害、完全止息、調伏在他之中;那個確實已吐出垢的賢明者,被徹底叫做『長老。』
262~263
262 Na vākkaraṇamattena,
  vaṇṇapokkharatāya vā,
  sādhurūpo naro hoti,
  issukī maccharī saṭho.
  [Na不] [vākkaraṇa說話][mattena適量(陽單具格, a.)],
  [vaṇṇapokkharatāya美貌如蓮花(陰單具格)] [vā或],
  [sādhurūpo形色妥善(陽單主格, a.)] [naro人(陽單主格)] [hoti變成(單3現)],
  [issukī嫉妒(陽單主格, a.)] [maccharī吝惜(陽單主格, a.)] [saṭho狡猾(陽單主格, a.)].
  嫉妒者、吝惜者、狡猾者,不因說話適量,或因美貌如蓮花,變成形色妥善的人。
263
Yassa c’etaṁ samucchinnaṁ,
  mūlaghaccaṁ samūhataṁ,
  sa vantadoso medhāvī,
  “sādhurūpo” ti vuccati.
  [Yassa凡是(陽單屬格, rp.)] [c’但是] [etaṁ這(中單主格)] [samucchinnaṁ完全粉碎(中單主格, pp.)],
  [mūlaghaccaṁ斷絕根(中單主格, a.)] [samūhataṁ除去(中單主格, pp.)],
  [sa他(陽單主格)] {[vanta吐出(pp.)][doso為難](陽單主格, a.)} [medhāvī有智(陽單主格, a.)],
  “[sādhurūpo形色妥善(陽單主格, a.)]” [ti這樣(結尾語)] [vuccati被叫做(單3現)]. (cp. Dh250)
  但是凡是這已被完全粉碎、斷絕根、已被除去的他,已吐出為難,有智;他被叫做『形色妥善者。』
264~265
264 Na
muṇḍakena
samaṇo,
  abbato alikaṁ bhaṇaṁ;
  icchālobhasamāpanno,
  samaṇo kiṁ bhavissati.
  [Na不] [muṇḍakena已被薙(ㄊㄧˋ)髮(陽單具格, a.)] [samaṇo沙門(陽單主格)],
  [abbato無禁制(陽單主格, a.)] [alikaṁ虛偽(陽單業格, a.)] [bhaṇaṁ說(陽單主格, ppr.)];
  [icchā欲求][lobha貪][samāpanno一起行(ㄒㄧㄥˊ)向(陽單主格, pp.)],
  samaṇo [kiṁ如何?] [bhavissati變成(單3未)].
  無禁制、正在說虛偽者,不因已被薙髮[變成]沙門;已一起行向欲求及貪者,將如何變成沙門?
265 Yo
ca sameti pāpāni,
  aṇuṁ
thūlāni
sabbaso;
  samitattā hi pāpānaṁ,
  “samaṇo” ti pavuccati.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [ca但是] [sameti知(單3現)] [pāpāni惡(中複業格)],
  [aṇuṁ小(中單業格, a.)] [thūlāni大(中複業格, a.)] [sabbaso一切(中單從格)];
  [samitattā已被平息的狀態(中單從格)] [hi確實] [pāpānaṁ惡(中複屬格)],
  “[samaṇo沙門(陽單主格)]” [ti這樣(結尾語)] [pavuccati被徹底叫做(單3現)].
  但是凡是從一切,知小的、大的諸惡,確實由於諸惡的已被平息的狀態,他被徹底叫做『沙門。』
266~267
266 Na
tena bhikkhu hoti,
  yāvatā bhikkhate pare;
  vissaṁ dhammaṁ samādāya,
  bhikkhu hoti na tāvatā.
  [Na不] [tena它(中單具格)] [bhikkhu比丘(陽單主格)] [hoti變成(單3現)],
  [yāvatā直到...為止(adv.)] [bhikkhate乞求(單3現﹐為自言)] [pare其他諸人(陽複業格)];
  [vissaṁ整部(陽單業格, a.)] [dhammaṁ法(陽單業格)] [samādāya完全拿起(ger.)],
  bhikkhu hoti na [tāvatā因此(adv.)]. (cf. S i182)
  直到乞求其他諸人為止,他不因它變成比丘;完全拿起整部的法後,他不因此變成比丘。
267
Yo’dha puññañ ca pāpañ ca,
  bāhetvā brahmacariyavā,
  saṅkhāya loke carati,
  sa ve “bhikkhū”ti vuccati.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [’dha在這裡(=idha)] [puññañ福(中單業格)] {ca [pāpañ惡(中單業格)] ca及},
  [bāhetvā排斥(ger.)] [brahmacariyavā有梵行(陽單主格, a.)],
  [saṅkhāya顯露(ger.)] [loke世間(陽單處格)] [carati行(單3現)],
  [sa他(陽單主格)] [ve確實] “[bhikkhū比丘(陽單主格)]”[ti這樣(結尾語)] [vuccati被叫做(單3現)]. (cf. S i182)
  凡是在這裡排斥福及惡後,有梵行,顯露[158]後在世間行,他確實被叫做『比丘。』
268~269
268 Na
monena muni hoti,
  mūḷharūpo aviddasu;
  Yo ca tulaṁ va paggayha,
  varam ādāya paṇḍito.
  [Na不] [monena緘默(中單具格)] [muni牟尼(陽單主格)] [hoti變成(單3現)],
  [mūḷharūpo形色已癡(陽單主格, a.)] [aviddasu無智(陽單主格, a.)];
  [Yo他(陽單主格, rp.)] [ca但是] [tulaṁ秤(ㄔㄥˋ)(陰單業格)] [va如] [paggayha徹底握持(ger.)],
  [varam最好(單業格, a.)] [ādāya拿起(ger.)] [paṇḍito賢智者(陽單主格)].
  形色已癡的無智者,不因緘默變成牟尼;但是如徹底握持秤後,拿起最好的後,他[是]賢智者。
269 Pāpāni
parivajjeti,
  sa muni tena so muni;
  yo munāti ubho loke,
  “muni” tena pavuccati.
  [Pāpāni惡(中複業格, a.)] [parivajjeti迴避(單3現)],
  [sa那個(陽單主格)] [muni牟尼(陽單主格)] [tena它(中單具格)] [so他(陽單主格)] muni;
  [yo凡是(陽單主格, rp.)] [munāti知(單3現)] [ubho兩者(業格, a.)) [loke世間(陽單處格)],
  “muni” [tena它(中單具格)] [pavuccati被徹底叫做(單3現)].
  那個牟尼迴避諸惡[業],他因它[是]牟尼;凡是在世間知兩者,他因它被徹底叫做『牟尼。』
270 Na
tena ariyo hoti,
  yena pāṇāni hiṁsati;
  ahiṁsā sabbapāṇānaṁ,
  “ariyo” ti pavuccati.
  [Na不] [tena那個(中單具格)] [ariyo聖者(陽單主格)] [hoti變成(單3現)],
  [yena那個(中單具格, rp.)] [pāṇāni生物(中複業格)] [hiṁsati傷害(單3現)];
  [ahiṁsā無傷害(陰單主格)] [sabba一切][pāṇānaṁ生物(陽複與格)],
  “ariyo” [ti這樣(結尾語)] [pavuccati被徹底叫做(單3現)].
  他以那個[惡業]傷害諸生物,他因那個[惡業]不變成聖者;對一切的諸生物無傷害,他被徹底叫做『聖者。』
271~272
271 Na sīlabbatamattena,
  bāhusaccena vā puna,
  atha vā samādhilābhena,
  viviccasayanena vā.
  [Na不] [sīlabbata習慣及禁制][mattena沈浸(單具格, pp.)],
  [bāhusaccena聽到眾多(中單具格)] [vā或] [puna再(indecl.)],
  [atha然後] vā [samādhi定][lābhena得(陽單具格)],
  [vivicca遠離(ger.)][sayanena臥(中單具格)] vā.
  不因己沈浸在習慣及禁制[159],或再因聽到眾多[160],然後或因得定,或因遠離後的臥:
272 Phusāmi
nekkhammasukhaṁ,
  aputhujjanasevitaṁ,
  bhikkhu vissāsamāpādi
  appatto āsavakkhayaṁ.
  [Phusāmi觸(單1現)] [nekkhamma出離][sukhaṁ樂(中單業格)],
  [aputhujjana非普通人][sevitaṁ親近(陽單業格, pp.)],
  [bhikkhu比丘(陽單呼格)] [vissāsa信賴(陽單業格, =vissāsam)][m不要(=mā)][āpādi行(ㄒㄧㄥˊ)向(單3過)]
  [appatto未得達(陽單主格, pp.)] [āsavakkhayaṁ滅盡諸流向(陽單業格)].
『我觸已被非普通人親近的出離的樂』;比丘!未得達滅盡諸流向者,不要行向信賴。
[Magga道][vaggo品(陽單主格)]
273~276
273 Maggān’aṭṭhaṅgiko
seṭṭho,
  saccānaṁ caturo padā,
  virāgo seṭṭho dhammānaṁ,
  dipadānañ ca cakkhumā.
  [Maggān’道(陽複屬格)] [aṭṭhaṅgiko八支(陽單主格, a.)] [seṭṭho最勝(陽單主格, a.)],
  [saccānaṁ真諦(中複屬格)] [caturo四(主格)] [padā句(中複主格, 不規則變化)],
  [virāgo離染(陽單主格)] seṭṭho [dhammānaṁ法(陽複屬格)],
  [dipadānañ兩足動物(陽複屬格)] [ca並且] [cakkhumā具眼(陽單主格, a.)].
  諸道的八支最勝;諸真諦的四句最勝;諸法的離染最勝;並且諸兩足動物的具眼者[最勝]。
274
Es’eva maggo natth’ añño,
  dassanassa visuddhiyā,
  etaṁ hi tumhe paṭipajjatha,
  Mārass’etaṁ pamohanaṁ.
  [Es’這(陽單主格, =eso)] [eva如此] [maggo道(陽單主格)] [natth’不存在(=natthi)]
[añño其他(陽單主格, a.)],
  [dassanassa見(中單屬格)] [visuddhiyā清淨(陰單與格)],
  [etaṁ這(陽單業格)] [hi確實] [tumhe你們(複主格)] [paṭipajjatha行動(複2imp.)],
  [Mārass’魔羅(陽單屬格)][etaṁ這(中單主格)] [pamohanaṁ迷惑(中單主格)].
  如此這[是]道,其他的[道]對見的清淨不存在;請你們確實在這[道]行動;這迷惑[是]魔羅的。
275 Etaṁ hi
tumhe paṭipannā,
  dukkhass’antaṁ karissatha,
  akkhāto ve mayā maggo,
  aññāya sallasanthanaṁ.
  [Etaṁ這(陽單業格)] [hi因為] [tumhe你們(複主格)] [paṭipannā行動(陽複主格, pp.)],
  [dukkhass’苦(中單與格)] [antaṁ終極(陽單業格)] [karissatha作(複2未)],
  [akkhāto講述(陽單主格, pp.)] [ve確實] [mayā我(單具格)] [maggo道(陽單主格)],
  [aññāya了知(ger.)] [salla欲箭][santhanaṁ平息(中單業格)].
  因為已在這[道]行動的你們,將對苦作終極;了知欲箭的平息後,道確實已被我講述。
276
Tumhehi kiccaṁ ātappaṁ,
  akkhātāro Tathāgatā;
  paṭipannā pamokkhanti,
  jhāyino Mārabandhanā.
  [Tumhehi你們(複具格)] [kiccaṁ作(中單主格, grd.)] [ātappaṁ熱心(中單主格)],
  [akkhātāro講述者(陽複主格)] [Tathāgatā如來(陽複主格)];
  [paṭipannā行動(陽複主格, pp.)] [pamokkhanti被釋放出(複3未)],
  [jhāyino禪那(陽複主格, a.)] [Māra魔羅][bandhanā繫縛(中單從格)].
  熱心應被你們作,諸講述者[是]諸如來;已行動的諸禪那者,將從魔羅的繫縛被釋放出。
277~279
277
“Sabbe saṅkhārā aniccā” ti,
  yadā paññāya passati,
  atha nibbindati dukkhe;
  esa maggo visuddhiyā.
  “[Sabbe一切(陽複主格, a.)] [saṅkhārā一起作(陽複主格)] [aniccā無常(陽複主格, a.)]” [ti這樣(結尾語)],
  [yadā當...時] [paññāya慧(陰單具格)] [passati看到(單3現)],
  [atha然後] [nibbindati知離(單3現)] [dukkhe苦(中單處格)];
  [esa這(陽單主格)] [maggo道(陽單主格)] [visuddhiyā清淨(陰單屬格)].
  當以慧看到『一切的諸一起作無常』時,然後在苦之中知離;這[是]清淨的道。
278
“Sabbe saṅkhārā dukkhā” ti,
  yadā paññāya passati,
  atha nibbindati dukkhe;
  esa maggo visuddhiyā.
  “[Sabbe一切(陽複主格, a.)] [saṅkhārā一起作(陽複主格)] [dukkhā苦(陽複主格, a.)]” [ti這樣(結尾語)],
  [yadā當...時] [paññāya慧(陰單具格)] [passati看到(單3現)],
  [atha然後] [nibbindati知離(單3現)] [dukkhe苦(中單處格)];
  [esa這(陽單主格)] [maggo道(陽單主格)] [visuddhiyā清淨(陰單屬格)]. (cp. Dh277)
  當以慧看到『一切的諸一起作[是]苦』時,然後在苦之中知離;這[是]清淨的道。
279
“Sabbe dhammā anattā” ti,
  yadā paññāya passati,
  atha nibbindati dukkhe;
  esa maggo visuddhiyā.
  “[Sabbe一切(陽複主格, a.)] [dhammā法(陽複主格)] [anattā無自我(陽複主格, a.)]” [ti這樣(結尾語)],
  [yadā當...時] [paññāya慧(陰單具格)] [passati看到(單3現)],
  [atha然後] [nibbindati知離(單3現)] [dukkhe苦(中單處格)];
  [esa這(陽單主格)] [maggo道(陽單主格)] [visuddhiyā清淨(陰單屬格)]. (cp. Dh277)
  當以慧看到『一切的諸法[161]無自我』時,然後在苦之中知離;這[是]清淨的道。
280 Uṭṭhānakālamhi
anuṭṭhahāno,
  yuvā balī ālasiyaṁ upeto,
  saṁsannasaṅkappamano kusīto,
  paññāya maggaṁ alaso na vindati.
  [Uṭṭhāna奮起][kālamhi時宜(陽單處格)] [anuṭṭhahāno未奮起(陽單主格, ppr.)],
  [yuvā青年(陽單主格)] [balī強力(陽單主格, a.)] [ālasiyaṁ懶惰(中單業格)] [upeto經歷(陽單主格, pp.)],
  [saṁsanna完全沈陷(pp.)][saṅkappa思惟][mano意(中單主格)] [kusīto懈怠(陽單主格, a.)],
  [paññāya慧(陰單屬格)] [maggaṁ道(陽單業格)] [alaso懶惰(陽單主格, a.)] [na不] [vindati知(單3現)].
  在奮起的時宜未正在奮起的強力的青年,已經歷懶惰,思惟的意已完全沈陷;懈怠者、懶惰者不知慧的道。
281 Vācānurakkhī
manasā susaṁvuto,
  kāyena ca nākusalaṁ kayirā,
  ete tayo kammapathe visodhaye,
  ārādhaye maggam isippaveditaṁ.
  [Vāc語][ānurakkhī隨護(陽單主格, a.)] [manasā意(中單具格)] [susaṁvuto善完全圍(陽單主格, pp.)],
  [kāyena身(陽單具格)] [ca及] [n不][ākusalaṁ不善(中單業格, a.)] [kayirā作(單3opt.)],
  [ete這(陽複業格)] [tayo三(陽業格)] [kamma業][pathe道路(陽複業格)] [visodhaye使...清淨(單3opt.)],
  [ārādhaye成就(單3opt.)] [maggam道(陽單業格)] [isi仙]p[paveditaṁ告知(陽單業格, pp.)].
  隨護語者、經意已被善完全圍者、並且經身不會作不善者,會使這三業的道路清淨,會成就已被仙告知的道。
282 Yogā ve jāyati
bhūri,
  ayogā bhūrisaṅkhayo;
  etaṁ dvedhāpathaṁ ñatvā,
  bhavāya vibhavāya ca,
  tath’ attānaṁ niveseyya,
  yathā bhūri pavaḍḍhati.
  [Yogā致力(陽單從格)] [ve確實] [jāyati被生(單3現)] [bhūri智慧(陰單主格)],
  [ayogā無致力(陽單從格)] bhūri[saṅkhayo一起滅盡(陽單主格)];
  [etaṁ這(陽單業格)] [dvedhāpathaṁ二種道路(陽單業格)] [ñatvā知(ger.)],
  [bhavāya變成(陽單與格)] [vibhavāya離變成(陽單與格)] [ca及],
  [tath’如是] [attānaṁ自我(陽單業格)] [niveseyya安頓(單3opt.)],
  [yathā以便] bhūri [pavaḍḍhati徹底增長(單3現)].
  智慧確實從致力被生,智慧的一起滅盡從無致力;知這二種道路代表變成[162]及代表離變成[163]後,如是應安頓自我,以便智慧徹底增長。
283~284
283 Vanaṁ
chindatha mā rukkhaṁ,
  vanato jāyate bhayaṁ;
  chetvā vanañ ca vanathañ ca,
  nibbanā hotha bhikkhavo.
  [Vanaṁ願望(中單業格)] [chindatha切斷(複2imp.)] [mā不要] [rukkhaṁ樹(陽單業格)],
  [vanato願望(中單從格)] [jāyate被生(單3現)] [bhayaṁ恐懼(中單主格)];
  [chetvā切斷(ger.)] [vanañ願望(中單業格)] [ca及] [vanathañ心願(陽單業格)] ca,
  [nibbanā無願望(陽複主格, a.)] [hotha變成(複2imp.)] [bhikkhavo比丘(陽複呼格)].
  請你們切斷願望[164],不要[切斷]樹;從願望,恐懼被生;切斷願望及心願[165]後,比丘們!請變成無願望者。
284 Yāva hi
vanatho na chijjati,
  aṇumatto pi narassa nārisu,
  paṭibaddhamano va tāva
so,
  vaccho khīrapako va mātari.
  {Yāva [hi因為] [vanatho心願(陽單主格)] [na不] [chijjati被切斷(單3現)],
  [aṇumatto小量(陽單主格, a.)] [pi即使...亦] [narassa男人(陽單屬格)] [nārisu女人(陰複處格)],
  {[paṭibaddha束縛(pp.)][mano意](陽單主格, a.)} [va如此] tāva只要(yāva ...tāva)} [so他(陽單主格)],
  [vaccho小牛(陽單主格)] [khīrapako飲乳(陽單主格, a.)] [va如] [mātari母(陰單處格)].
  因為只要心願不被切斷,即使男人的小量[心願]在諸女人,如此他亦[是]意已被束縛者,如飲乳的小牛在母。
285 Ucchinda
sineham attano,
  kumudaṁ sāradikaṁ va pāṇinā;
  santimaggam eva brūhaya,
  nibbānaṁ sugatena desitaṁ.
  [Ucchinda粉碎(單2imp.)] [sineham愛(陽單業格)] [attano自我(陽單屬格)],
  [kumudaṁ百合花(中單業格)] [sāradikaṁ秋季(中單業格, a.)] [va如] [pāṇinā手(陽單具格)];
  [santi平息][maggam道(陽單業格)] [eva如此] [brūhaya使...增益(單2imp.)],
  [nibbānaṁ涅槃(中單主格)] [sugatena已善去者(陽單具格)] [desitaṁ揭示(中單主格, pp.)].
  請你粉碎自我的愛,如以手[粉碎]秋季的百合花;請如此使平息的道增益,涅槃已被已善去者[166]揭示。
286 Idha
vassaṁ
vasissāmi,
  idha hemantagimhisu
  iti﹐bālo vicinteti,
  antarāyaṁ na bujjhati.
  [Idha在這裡] [vassaṁ在雨季(adv.)] [vasissāmi滯留(單1未)],
  idha [hemantagimhisu冬季及夏季(處格)]
  [iti這樣(結尾語)], [bālo無知者(陽單主格)] [vicinteti思考(單3現)],
  [antarāyaṁ險阻(陽單業格)] [na不] [bujjhati覺(單3現)].
  『在雨季我將滯留在這裡,在冬季及夏季[我將滯留]在這裡』;無知者思考,不覺險阻。
287 Taṁ
puttapasusammattaṁ,
  byāsattamanasaṁ naraṁ;
  suttaṁ gāmaṁ mahogho va,
  maccu ādāya gacchati.
  [Taṁ那個(陽單業格)] [putta子][pasu家畜][sammattaṁ完全沈醉(陽單業格, pp.)],
  [byāsatta如此執著(pp.)][manasaṁ意(陽單業格, a.)] [naraṁ人(陽單業格)];
  [suttaṁ睡眠(陽單業格, pp.)] [gāmaṁ村(陽單業格)] [mahogho大洪水(陽單主格)] [va如],
  [maccu死天(陽單主格)] [ādāya拿起(ger.)] [gacchati去(單3現)]. (cp. Dh47)
  如大洪水[拿起]已睡眠的村,死天拿起那個已完全沈醉於諸子及諸家畜、意已如此執著的人後,去。
288~289
288 Na
santi puttā tāṇāya,
  na pitā n’āpi bandhavā,
  antakenādhipannassa,
  natthi ñātīsu tāṇatā.
  [Na不] [santi是(複3現)] [puttā子(陽複主格)] [tāṇāya庇護所(中單與格)],
  na [pitā父(陽單主格)] [n’不][āpi亦] [bandhavā親屬(陽複主格)],
  [antaken終極者(陽單具格)][ādhipannassa抓住(陽單與格, pp.)],
  [natthi不存在(單3現)] [ñātīsu親屬(陰複處格)] [tāṇatā庇護所的狀態(陰單主格)].
  諸子不是代表庇護所,父不[是代表庇護所],諸親屬亦不[是代表庇護所];對已被終極者抓住的[人][167],庇護所的狀態在諸親屬之中不存在。
289 Etam
atthavasaṁ ñatvā,
  paṇḍito sīlasaṁvuto,
  nibbānagamanaṁ maggaṁ,
  khippam eva visodhaye.
  [Etam這(中單業格)] [atthavasaṁ理由(中單業格)] [ñatvā知(ger.)],
  [paṇḍito賢智者(陽單主格)] [sīla戒][saṁvuto完全圍(陽單主格, pp.)],
  [nibbāna涅槃][gamanaṁ去到(陽單業格, a.)] [maggaṁ道(陽單業格)],
  [khippam迅速(adv.)] [eva如此] [visodhaye使...清淨(單3opt.)].
  知這理由後,賢智者已以戒完全圍,如此會迅速使去到涅槃的道清淨。
[Pakiṇṇaka散漫][vaggo品(陽單主格)]
290 Mattāsukhapariccāgā,
  passe ce vipulaṁ sukhaṁ,
  caje mattāsukhaṁ dhīro,
  sampassaṁ vipulaṁ sukhaṁ.
  [Mattāsukha適量的樂][pariccāgā遍放出(陽單從格)],
  [passe看到(單3opt.)] [ce若] [vipulaṁ廣大(中單業格, a.)] [sukhaṁ樂(中單業格)],
  [caje放出(單3opt.)] [mattāsukhaṁ適量的樂(單業格)] [dhīro賢明者(陽單主格)],
  [sampassaṁ完全看到(陽單主格, ppr.)] vipulaṁ sukhaṁ.
  若由於遍放出適量的樂,會看到廣大的樂[168];賢明者應放出適量的樂,正在完全看到廣大的樂。
291
Paradukkhūpadhānena,
  attano sukham icchati,
  verasaṁsaggasaṁsaṭṭho,
  verā so na parimuccati.
  [Para其他人(a.)][dukkh苦][ūpadhānena施加(中單具格)],
  [attano自我(陽單屬格)] [sukham樂(中單業格)] [icchati欲求(單3現)],
  [vera怨][saṁsagga接觸(m.)][saṁsaṭṭho接觸(陽單主格, pp.)],
  [verā怨(中單從格)] [so他(陽單主格)] [na不] [parimuccati被遍釋放(單3現)].
  以施加其他人的苦,欲求自我的樂;已被接觸怨接觸的他,從怨不被遍釋放。
292~293
292 Yaṁ hi
kiccaṁ
apaviddhaṁ,
  akiccaṁ pana kayirati;
  unnaḷānaṁ pamattānaṁ,
  tesaṁ vaḍḍhanti āsavā.
  [Yaṁ凡是(中單主格, rp.)] [hi因為] [kiccaṁ作(中單主格, grd.)] [apaviddhaṁ拋棄(中單主格, pp.)],
  [akiccaṁ不作(中單主格, grd.)] [pana而] [kayirati被作(單3現)];
  [unnaḷānaṁ高傲(陽複與格, a.)] [pamattānaṁ放逸(陽複與格, pp.)],
  [tesaṁ他們(陽複屬格)] [vaḍḍhanti增長(複3現)] [āsavā流向(陽複主格)].
  因為凡是應被作的已被拋棄,而不應被作的被作;對諸高傲者、諸已放逸者,他們的諸流向增長。
293
Yesañ ca susamāraddhā,
  niccaṁ kāyagatā sati,
  akiccaṁ te na sevanti,
  kicce sātaccakārino,
  satānaṁ sampajānānaṁ,
  atthaṁ gacchanti āsavā.
  [Yesañ他們(陽複與格, rp.)] [ca但是] [susamāraddhā善一起確立(陽複主格, pp.)],
  [niccaṁ常(adv.)] [kāya身][gatā去到(陰單主格, pp.)] [sati念(陰單主格)],
  [akiccaṁ不作(中單業格, grd.)] [te他們(陽複主格)] [na不] [sevanti親近(複3現)],
  [kicce作(中單處格, grd.)] [sātacca堅定][kārino作(陽複主格, a.)],
  [satānaṁ念(陽複屬格, pp.)] [sampajānānaṁ一起徹底知(陽複屬格, a.)],
  [atthaṁ滅沒(中單業格)] [gacchanti去到(複3現)] [āsavā流向(陽複主格)].
  但是對已善一起確立的他們,念常已去到身[169];他們不親近不應被作的,在應被作的之中[是]堅定的作者;諸已念者、諸一起徹底知者的諸流向,去到滅沒。
294~295
294 Mātaraṁ
pitaraṁ hantvā,
  rājāno dve ca khattiye,
  raṭṭhaṁ sānucaraṁ hantvā,
  anīgho yāti brāhmaṇo.
  [Mātaraṁ母(陰單業格)] [pitaraṁ父(陽單業格)] [hantvā擊殺(ger.)],
  [rājāno王(陽複業格)] [dve二(業格)] [ca及] [khattiye剎帝利(陽複業格)],
  [raṭṭhaṁ國(中單業格)] [sānucaraṁ有隨行(陽單業格, a.)] hantvā,
  [anīgho無惱亂(陽單主格, a.)] [yāti行走(單3現)] [brāhmaṇo婆羅門(陽單主格)].
  擊殺[渴愛[170]的]母、[我是的傲慢[171]的]父、及[永久不變的見解及粉碎的見解[172]的]二剎帝利王後,擊殺[十二處[173]的]國、[歡喜的染[174]的]有隨行者後,無惱亂[175]的婆羅門[176]行走。
295 Mātaraṁ
pitaraṁ hantvā,
  rājāno dve ca sotthiye,
  veyyagghapañcamaṁ hantvā,
  anīgho yāti brāhmaṇo.
  [Mātaraṁ母(陰單業格)] [pitaraṁ父(陽單業格)] [hantvā擊殺(ger.)],
  [rājāno王(陽複業格)] [dve二(業格)] [ca及] [sotthiye聖典學者(陽複業格)],
  [veyyaggha虎(a.)][pañcamaṁ第五(單業格, a.)] hantvā,
  [anīgho無惱亂(陽單主格, a.)] [yāti行走(單3現)] [brāhmaṇo婆羅門(陽單主格)]. (cp. Dh294)
  擊殺[渴愛的]母、[我是的傲慢的]父、及[永久不變的見解及粉碎的見解的]二聖典學者王後,擊殺第五的虎[疑蓋[177]]後,無惱亂的婆羅門行走。
296~301
296
Suppabuddhaṁ pabujjhanti,
  sadā Gotamasāvakā,
  yesaṁ divā ca ratto ca,
  niccaṁ buddhagatā sati.
  [Suppabuddhaṁ非常徹底覺(單業格, pp.>adv.)] [pabujjhanti徹底覺(複3現)],
  [sadā經常(adv.)] [Gotama瞿曇][sāvakā弟子(陽複主格)],
  [yesaṁ他們(陽複屬格, rp.)] [divā在日間(adv.)] [ca及] [ratto夜間(中單處格)] ca,
  [niccaṁ常(adv.)] [buddha已覺者][gatā去到(陰單主格, pp.)] [sati念(陰單主格)].
  在已非常徹底覺,瞿曇的諸弟子經常徹底覺;在日間及在夜間,他們的念常已去到已覺者。
297
Suppabuddhaṁ pabujjhanti,
  sadā Gotamasāvakā,
  yesaṁ divā ca ratto ca,
  niccaṁ dhammagatā sati.
  [Suppabuddhaṁ非常徹底覺(單業格, pp.>adv.)] [pabujjhanti徹底覺(複3現)],
  [sadā經常(adv.)] [Gotama瞿曇][sāvakā弟子(陽複主格)],
  [yesaṁ他們(陽複屬格, rp.)] [divā在日間(adv.)] [ca及] [ratto夜間(中單處格)] ca,
  [niccaṁ常(adv.)] [dhamma法][gatā去到(陰單主格, pp.)] [sati念(陰單主格)]. (cp. Dh296)
  在已非常徹底覺,瞿曇的諸弟子經常徹底覺;在日間及在夜間,他們的念常已去到法。
298
Suppabuddhaṁ pabujjhanti,
  sadā Gotamasāvakā,
  yesaṁ divā ca ratto ca,
  niccaṁ saṅghagatā sati.
  [Suppabuddhaṁ非常徹底覺(單業格, pp.>adv.)] [pabujjhanti徹底覺(複3現)],
  [sadā經常(adv.)] [Gotama瞿曇][sāvakā弟子(陽複主格)],
  [yesaṁ他們(陽複屬格, rp.)] [divā在日間(adv.)] [ca及] [ratto夜間(中單處格)] ca,
  [niccaṁ常(adv.)] [saṅgha僧伽][gatā去到(陰單主格, pp.)] [sati念(陰單主格)]. (cp. Dh296)
  在已非常徹底覺,瞿曇的諸弟子經常徹底覺;在日間及在夜間,他們的念常已去到僧伽。
299
Suppabuddhaṁ pabujjhanti,
  sadā Gotamasāvakā,
  yesaṁ divā ca ratto ca,
  niccaṁ kāyagatā sati.
  [Suppabuddhaṁ非常徹底覺(單業格, pp.>adv.)] [pabujjhanti徹底覺(複3現)],
  [sadā經常(adv.)] [Gotama瞿曇][sāvakā弟子(陽複主格)],
  [yesaṁ他們(陽複屬格, rp.)] [divā在日間(adv.)] [ca及] [ratto夜間(中單處格)] ca,
  [niccaṁ常(adv.)] [kāya身][gatā去到(陰單主格, pp.)] [sati念(陰單主格)]. (cp. Dh296)
  在已非常徹底覺,瞿曇的諸弟子經常徹底覺;在日間及在夜間,他們的念常已去到身。
300
Suppabuddhaṁ pabujjhanti,
  sadā Gotamasāvakā,
  yesaṁ divā ca ratto ca,
  ahiṁsāya rato mano.
  [Suppabuddhaṁ非常徹底覺(單業格, pp.>adv.)] [pabujjhanti徹底覺(複3現)],
  [sadā經常(adv.)] [Gotama瞿曇][sāvakā弟子(陽複主格)],
  [yesaṁ他們(陽複屬格, rp.)] [divā在日間(adv.)] [ca及] [ratto夜間(中單處格)] ca,
  [ahiṁsāya無傷害(陰單處格)] [rato喜樂(中單主格, pp., 不規則變化)] [mano意(中單主格)]. (cp. Dh296)
  在已非常徹底覺,瞿曇的諸弟子經常徹底覺;在日間及在夜間,他們的意已喜樂在無傷害之中。
301
Suppabuddhaṁ pabujjhanti,
  sadā Gotamasāvakā,
  yesaṁ divā ca ratto ca,
  bhāvanāya rato mano.
  [Suppabuddhaṁ非常徹底覺(單業格, pp.>adv.)] [pabujjhanti徹底覺(複3現)],
  [sadā經常(adv.)] [Gotama瞿曇][sāvakā弟子(陽複主格)],
  [yesaṁ他們(陽複屬格, rp.)] [divā在日間(adv.)] [ca及] [ratto夜間(中單處格)] ca,
  [bhāvanāya修習(陰單處格)] [rato喜樂(中單主格, pp., 不規則變化)] [mano意(中單主格)]. (cp. Dh296)
  在已非常徹底覺,瞿曇的諸弟子經常徹底覺;在日間及在夜間,他們的意已喜樂在修習之中。
302
Duppabbajjaṁ durabhiramaṁ,
  durāvāsā gharā dukhā,
  dukkho’samānasaṁvāso,
  dukkhānupatitaddhagū;
  tasmā na c’ addhagū siyā,
  na ca dukkhānupatito siyā.
  [Duppabbajjaṁ難出家(單業格, a.)] [durabhiramaṁ難全面喜樂(單業格, a.)],
  [durāvāsā難住(陽複主格, a.)] [gharā家(陽複主格)] [dukhā苦(陽複主格, a., =dukkhā)],
  [dukkho苦(陽單主格, a.)] [’samāna不平等(a.)][saṁvāso一起滯留(陽單主格)],
  [dukkh苦][ānupatit隨落下(pp.)][addhagū旅行者(陽單主格)];
  [tasmā由於它] [na不] [c’並且] addhagū [siyā是(單3opt.)],
  na [ca並且] [dukkh苦][ānupatito隨落下(陽單主格, pp.)] siyā.
  難出家[178]、難全面喜樂[179],諸家[是]難住、苦,與不平等者一起滯留[是]苦,旅行者已被苦隨落下;由於它,他不應是旅行者,並且不應是已被苦隨落下者。
303[180] Saddho sīlena sampanno,
  yasobhogasamappito,
  yaṁ yaṁ padesaṁ bhajati,
  tattha tatth’eva pūjito.
  [Saddho信(陽單主格, a.)] [sīlena戒(中單具格)] [sampanno完全行(陽單主格, pp.)],
  [yaso名譽][bhoga財富][samappito移入(陽單主格, pp.)],
  [yaṁ yaṁ任何(陽單業格)] [padesaṁ地點(陽單業格)] [bhajati前往到(單3現)],
  [tattha tatth’到處] [eva如此] [pūjito禮敬(陽單主格, pp.)].
  信者已以戒完全行,已移入名譽及財富;他前往到任何地點,到處如此已被禮敬。
304 Dūre
santo pakāsenti,
  Himavanto va pabbato,
  asant’ettha na dissanti,
  rattiṁ khittā yathā sarā.
  [Dūre在遠處] [santo真善(複主格, a.)] [pakāsenti明示(複3現)],
  [Himavanto喜馬拉雅(陽單主格)] [va如] [pabbato山(陽單主格)],
  [asant’無真善(陽複主格, a.)] [ettha在此處] [na不] [dissanti被見(複3現)],
  [rattiṁ在夜間(adv.)] [khittā拋(陽複主格, pp.)] [yathā像(adv.)] [sarā箭(陽複主格)].
  諸真善者在遠處明示,如喜馬拉雅山;諸無真善者在此處不被見,像在夜間已被拋的諸箭。
305 Ekāsanaṁ
ekaseyyaṁ,
  eko caram atandito,
  eko damayam attānaṁ,
  vanante ramito siyā.
  [Ekāsanaṁ單獨坐(陽單業格, a.)] {[eka單獨][seyyaṁ臥](陽單業格, a.)},
  [eko單獨(陽單主格, a.)] [caram行(陽單主格, ppr.)] [atandito未倦怠(陽單主格, pp.)],
  eko [damayam被調伏(陽單業格, a.)] [attānaṁ自我(陽單業格)],
  [vanante林邊(單處格)] [ramito使...喜樂(陽單主格, pp.)] [siyā是(單3opt.)].
  單獨正在行、未倦怠的單獨者在林邊,應是已使單獨坐、單獨臥、被調伏的自我喜樂。
[Niraya地獄][vaggo品(陽單主格)]
306 Abhūtavādī
nirayaṁ upeti,
  yo vāpi katvā na karomi c’ āha;
  ubho pi te pecca samā bhavanti,
  nihīnakammā manujā parattha.
  [Abhūtavādī說虛偽(陽單主格, a.)] [nirayaṁ地獄(陽單業格)] [upeti經歷(單3現)],
  [yo他(陽單主格, rp.)] [vāpi或甚至] [katvā作(ger.)] [na不] [karomi作(單1現)] [c’並且] [āha說(單3過)];
  [ubho兩者(主格, a.)] [pi亦] [te他們(陽複主格)] [pecca死去(ger.)] [samā平等(陽複主格, a.)] [bhavanti變成(複3現)],
  [nihīnakammā卑劣業(陽複主格, a.)] [manujā人(陽複主格)] [parattha在下一處(adv.)]. (=Sn661)
  說虛偽者經歷地獄,他或甚至作後並且說:『我不作』;他們兩者[是]卑劣業的人,死去後在下一處亦變成平等。
307 Kāsāvakaṇṭhā
bahavo
  pāpadhammā asaññatā;
  pāpā pāpehi kammehi,
  nirayaṁ te upapajjare.
  {[Kāsāva袈裟][kaṇṭhā頸部](陽複主格, a.)} [bahavo眾多(陽複主格, a.)]
  [pāpa惡][dhammā法(陽複主格)] [asaññatā未完全止息(陽複主格, pp.)];
  [pāpā惡(陽複主格, a.)] [pāpehi惡(中複具格, a.)] [kammehi業(中複具格)],
  [nirayaṁ地獄(陽單業格>adv.)] [te那些(陽複主格)] [upapajjare顯現(複3現,為自言)]. (cf. V iii90)
  頸部在袈裟之中[181]、眾多惡法未被完全止息的那些惡[人],因諸惡業,在地獄顯現。
308
Seyyo ayoguḷo bhutto,
  tatto aggisikhūpamo,
  yañ ce bhuñjeyya dussīlo,
  raṭṭhapiṇḍaṁ asaññato.
  [Seyyo比較好(陽中單主格, a.)] [ayoguḷo鐵球(陽單主格)] [bhutto受用(陽單主格, pp.)],
  [tatto灼熱(陽單主格, pp.)] [aggisikh火頂][ūpamo譬如(陽單主格, a.)],
  [yañ凡是(陽單業格, rp.)] [ce若] [bhuñjeyya受用(單3opt.)] [dussīlo難(ㄋㄢˊ)戒(陽單主格, a.)],
  [raṭṭha國][piṇḍaṁ食物(陽單業格)] [asaññato未完全止息(陽單主格, pp.)]. (cf. V iii90)
  譬如在火頂[182]已被灼熱的[鐵球],已被受用的鐵球比較好;若難戒、未被完全止息者,會受用凡是國的食物。
309~310
309 Cattāri ṭhānāni
naro pamatto,
  āpajjati paradārūpasevī:
  apuññalābhaṁ na nikāmaseyyaṁ,
  nindaṁ tatiyaṁ nirayaṁ catutthaṁ.
  [Cattāri四(中性業格, a.)] [ṭhānāni地方(中複業格)] [naro男人(陽單主格)] [pamatto放逸(陽單主格, pp.)],
  [āpajjati行(ㄒㄧㄥˊ)向(單3現)] [paradār其他人的妻][ūpasevī全部親近(陽單主格, a.)]:
  [apuñña無福][lābhaṁ得(陽單業格)] [na不] [nikāma愉快][seyyaṁ臥(陽單業格, a.)],
  [nindaṁ責難(陰單業格)] [tatiyaṁ第三(adv.)] [nirayaṁ地獄(陽單業格)] [catutthaṁ第四(adv.)].
  已放逸的男人全部親近其他人的妻,行向四地方:得無福、不愉快的臥、責難第三、地獄第四。
310
Apuññalābho ca gatī ca pāpikā,
  bhītassa bhītāya ratī ca thokikā,
  rājā ca daṇḍaṁ garukaṁ paṇeti,
  tasmā naro paradāraṁ na seve.
  [Apuñña無福][lābho得(陽單主格)] [ca及] [gatī去處(陰複主格)] ca [pāpikā惡(陰複主格, a.)],
  [bhītassa恐懼(陽單屬格, pp.)] [bhītāya恐懼(陰單屬格, pp.)] [ratī喜樂(陰複主格)] ca [thokikā一點點(陰複主格, a.)],
  [rājā王(陽單主格)] ca [daṇḍaṁ罰(陽單業格)] [garukaṁ重(ㄓㄨㄥˋ)(陽單業格, a.)] [paṇeti判決(單3現)],
  [tasmā由於它] [naro男人(陽單主格)] [paradāraṁ其他人的妻(陽單業格)] [na不] [seve親近(單3opt.)].
  得無福及惡的諸去處,及已恐懼的男性、已恐懼的女性的一點點諸喜樂,及王判決重罰;由於它,男人不應親近其他人的妻。
311~313
311 Kuso
yathā
duggahīto,
  hattham ev’ānukantati,
  sāmaññaṁ dupparāmaṭṭhaṁ,
  nirayāy’ upakaḍḍhati.
  [Kuso茅草(陽單主格)] [yathā像(adv.)] [duggahīto惡握持(陽單主格, pp.)],
  [hattham手(陽單業格)] [ev’如此][ānukantati隨切割(單3現)],
  [sāmaññaṁ沙門本色(中單主格)] [dupparāmaṭṭhaṁ惡觸取(中單主格, pp.)],
  [nirayāy’地獄(陽單與格)] [upakaḍḍhati牽引靠近(單3現, 下接與格)]. (cf. S i49)
  像已被惡握持的茅草,如此隨切割手;已被惡觸取的沙門本色,牽引靠近地獄。
312 Yaṁ
kiñci sithilaṁ kammaṁ,
  saṁkiliṭṭhañ ca yaṁ vataṁ,
  saṅkassaraṁ brahmacariyaṁ,
  na taṁ hoti mahapphalaṁ.
  [Yaṁ凡是(中單主格, rp.)] [kiñci任何(中單主格)] [sithilaṁ鬆懈(中單主格, a.)] [kammaṁ業(中單主格)],
  [saṁkiliṭṭhañ完全污染(中單主格, pp.)] [ca及] yaṁ [vataṁ禁制(中單主格)],
  [saṅkassaraṁ以懸疑為念(中單主格, a.)] [brahmacariyaṁ梵行(中單主格)],
  [na不] [taṁ它(中單主格)] [hoti變成(單3現)] [mahapphalaṁ大果(中單主格)]. (cf. S i49)
  凡是任何鬆懈的業,及凡是已被完全污染的禁制,以懸疑為念的梵行,它不變成大果。
313
Kayirā ce
kayirāth’enaṁ,
  daḷham enaṁ parakkame;
  sithilo hi paribbājo,
  bhiyyo ākirate rajaṁ.
  [Kayirā作(單3opt.)] [ce若] [kayirāth’作(單3opt.,為自言)] [enaṁ這(單業格)],
  [daḷham堅強(單業格, a.>adv.)] enaṁ
[parakkame努力(單3opt.)];
  [sithilo鬆懈(陽單主格, a.)] [hi因為] [paribbājo遍遊行者(陽單主格)],
  [bhiyyo更多(adv.)] [ākirate散布(單3現,為自言)] [rajaṁ塵(中單業格)]. (cf. S i49)
  若他應作這,他應堅強努力作這;因為鬆懈的遍遊行者,散布塵更多。
314
Akataṁ
dukkataṁ seyyo,
  pacchā tapati dukkataṁ,
  katañ ca sukataṁ seyyo,
  yaṁ katvā nānutappati.
  [Akataṁ未作(中單主格, pp.)] [dukkataṁ惡作(中單主格)] [seyyo比較好(中單主格, a.)],
  [pacchā以後(adv.)] [tapati灼熱(單3現)] [dukkataṁ惡作(中單主格)],
  [katañ作(中單主格, pp.)] [ca並且] [sukataṁ善作(中單主格)] seyyo,
  [yaṁ它(中單業格, rp.)] [katvā作(ger.)] [n不][ānutappati後悔(單3現)]. (cp. Dh68) (cf. S i49)
  未被作的惡作[183]比較好,惡作以後灼熱[已惡作者];並且已被作的善作比較好,作它[184]後他不後悔。
315
Nagaraṁ yathā paccantaṁ,
  guttaṁ santarabāhiraṁ,
  evaṁ gopetha attānaṁ,
  khaṇo vo mā upaccagā;
  khaṇātītā hi socanti,
  nirayamhi samappitā.
  [Nagaraṁ城(中單主格)] [yathā像(adv.)] [paccantaṁ邊境(中單主格, a.)],
  [guttaṁ防護(中單主格, pp.)] [santarabāhiraṁ包括內部及外部(中單主格, a.)],
  [evaṁ如是] [gopetha守護(複2opt.)] [attānaṁ自我(陽單業格)],
  [khaṇo契機(陽單主格)] [vo你們(業格)] [mā不要] [upaccagā全部越過...而去(單3過)];
  [khaṇ契機][ātītā跨越(陽複主格, pp.)] [hi因為] [socanti悲傷(複3現)],
  [nirayamhi地獄(陽單處格)] [samappitā移入(陽複主格, pp.)]. (cf. A iv228)
  像已被防護的邊境的城,包括內部及外部;如是你們應守護自我;契機不要全部越過你們而去,因為諸契機已被跨越者悲傷,在地獄已被移入。
316~317
316
Alajjitāye lajjanti,
  lajjitāye na lajjare,
  micchādiṭṭhisamādānā,
  sattā gacchanti duggatiṁ.
  [Alajjitāye不恥(單處格, grd.)] [lajjanti恥(複3現)],
  [lajjitāye恥(單處格, grd.)] [na不] [lajjare恥(複3現,為自言)],
  [micchādiṭṭhi邪見解][samādānā完全拿起(中單從格)],
  [sattā已執著者(陽複主格)] [gacchanti去到(複3現)] [duggatiṁ惡去處(陰單業格)].
  在應不恥的之中恥,在應恥的之中不恥,由於完全拿起邪見解,諸已執著者[185]去到惡去處。
317
Abhaye bhayadassino,
  bhaye c’ābhayadassino,
  micchādiṭṭhisamādānā,
  sattā gacchanti duggatiṁ.
  [Abhaye無恐懼(中單處格)] [bhayadassino視為恐懼(陽複主格, a.)],
  [bhaye恐懼(中單處格)] [c’並且][ābhayadassino視為無恐懼(陽複主格, a.)],
  [micchādiṭṭhi邪見解][samādānā完全拿起(中單從格)],
  [sattā已執著者(陽複主格)] [gacchanti去到(複3現)] [duggatiṁ惡去處(陰單業格)]. (cp. Dh316)
  在無恐懼之中視為恐懼,並且在恐懼之中視為無恐懼,由於完全拿起邪見解,諸已執著者去到惡去處。
318~319
318
Avajje vajjamatino,
  vajje c’āvajjadassino,
  micchādiṭṭhisamādānā,
  sattā gacchanti duggatiṁ.
  [Avajje無罪過(中單處格)] [vajja罪過][matino思量(陽複主格, a.)],
  [vajje罪過(中單處格)] [c’並且][āvajja無罪過][dassino視為(陽複主格, a.)],
  [micchādiṭṭhi邪見解][samādānā完全拿起(中單從格)],
  [sattā已執著者(陽複主格)] [gacchanti去到(複3現)] [duggatiṁ惡去處(陰單業格)]. (cp. Dh316)
  在無罪過之中思量罪過,並且在罪過之中視為無罪過;由於完全拿起邪見解,諸已執著者去到惡去處。
319
Vajjañ ca vajjato ñatvā,
  avajjañ ca avajjato,
  sammādiṭṭhisamādānā,
  sattā gacchanti suggatiṁ.
  [Vajjañ罪過(中單業格)] [ca但是] [vajjato罪過(中單從格)] [ñatvā知(ger.)],
  [avajjañ無罪過(中單業格)] [ca並且] [avajjato無罪過(中單從格)],
  [sammādiṭṭhi正見解][samādānā完全拿起(中單從格)],
  [sattā已執著者(陽複主格)] [gacchanti去到(複3現)] [suggatiṁ善去處(陰單業格)].
  但是從罪過知罪過後,並且從無罪過[知]無罪過[後],由於完全拿起正見解,諸已執著者去到善去處。
[Nāga象][vaggo品(陽單主格)]
320~322
320 Ahaṁ nāgo va
saṅgāme,
  cāpato patitaṁ saraṁ,
  ativākyaṁ titikkhissaṁ,
  dussīlo hi bahujjano.
  [Ahaṁ我(單主格)] [nāgo象(陽單主格)] [va如] [saṅgāme戰鬥(陽單處格)],
  [cāpato弓(陽單從格)] [patitaṁ落下(陽單業格, pp.)] [saraṁ箭(陽單業格)],
  [ativākyaṁ辱罵(中單業格)] [titikkhissaṁ忍受(單1未)],
  [dussīlo難(ㄋㄢˊ)戒(陽單主格, a.)] [hi因為] [bahujjano眾人(陽單主格)].
  如象在戰鬥時,[忍受]已從弓落下的箭;我將忍受辱罵,因為眾人[是]難戒者。
321
Dantaṁ
nayanti samitiṁ,
  dantaṁ rājā’bhirūhati,
  danto seṭṭho manussesu,
  yo ’tivākyaṁ titikkhati.
[Dantaṁ調伏(單業格, pp.)] [nayanti引導(複3現)] [samitiṁ集合(陰單業格)],
  dantaṁ [rājā王(陽單主格)][’bhirūhati登上(單3現)],
  [danto調伏(陽單主格, pp.)] [seṭṭho最勝(陽單主格, a.)] [manussesu人(陽複處格)],
  [yo他(陽單主格, rp.)] [’tivākyaṁ辱罵(中單業格)] [titikkhati忍受(單3現)].
  他們引導已被調伏的[動物[186]]集合,王登上已被調伏的[動物];已被調伏者在諸人之中最勝,他忍受辱罵。
322
Varam assatarā dantā,
  ājānīyā ca sindhavā,
  kuñjarā ca mahānāgā,
  attadanto tato varaṁ.
  [Varam最好(adv.)]
[assatarā騾(ㄌㄨㄛˊ)(陽複主格)] [dantā調伏(陽複主格, pp.)],
  [ājānīyā品種優秀(陽複主格, a.)] [ca及] [sindhavā辛頭馬(陽複主格)],
  [kuñjarā象(陽複主格)] ca [mahā大][nāgā象(陽複主格)],
  [atta自我][danto調伏(陽單主格, pp.)] [tato從那邊] [varaṁ最好(adv.)].
  已被調伏的諸騾、及品種優秀的諸辛頭馬[187]、及諸象、諸大象最好;從那邊已被自我調伏者最好。
323 Na
hi etehi yānehi,
  gaccheyya agataṁ disaṁ,
  yathāttanā sudantena,
  danto dantena gacchati.
  [Na不] [hi確實] [etehi這些(中複具格)] [yānehi交通工具(中複具格)],
  [gaccheyya去到(單3opt.)] [agataṁ未去到(陰單業格, pp.)] [disaṁ方(陰單業格)],
  [yath像][āttanā自我(陽單具格)] [sudantena善調伏(陽單具格, pp.)],
  [danto調伏(陽單主格, pp.)] [dantena調伏(陽單具格, pp.)] [gacchati去到(單3現)].
  確實不因這些交通工具,他能去到未去到的方[188];像已被調伏者,因已被自我善調伏,因已被[自我]調伏,去到[未去到的方]。
324
Dhanapālako nāma kuñjaro,
  kaṭukapabhedano dunnivārayo;
  baddho kabalaṁ na bhuñjati,
  sumarati nāgavanassa kuñjaro.
  [Dhana財][pālako守護者(陽單主格)] [nāma名叫(adv.)] [kuñjaro象(陽單主格)],
  {[kaṭuka辛辣(a.)][pabhedano徹底使...迸裂](陽單主格, a.)} [dunnivārayo難制止(陽單主格, grd.)];
  [baddho被繫縛(陽單主格, pp.)] [kabalaṁ一口糧食(中單業格)] [na不] [bhuñjati受用(單3現)],
  [sumarati念(單3現)] [nāga象][vanassa林(中單與格)] kuñjaro.
  徹底使辛辣的[體液][189]迸裂、應難被制止的象,名叫財的守護者;已被繫縛的象不受用一口糧食,對象林念。
325
Middhī yadā hoti
mahagghaso ca,
  niddāyitā samparivattasāyī,
  mahāvarāho va nivāpapuṭṭho,
  punappunaṁ gabbham upeti mando.
  [Middhī麻木(陽單主格, a.)] [yadā當...時] [hoti變成(單3現)] [mahagghaso大吃(陽單主格, a.)] [ca及],
  [niddāyitā睡眠者(陽單主格)] [samparivatta輾轉][sāyī臥(陽單主格, a.)],
  [mahā大][varāho豬(陽單主格)] [va如] [nivāpa餌][puṭṭho扶養(陽單主格, pp.)],
  [punappunaṁ一再(adv.)] [gabbham胎(陽單業格)] [upeti經歷(單3現)] [mando遲鈍(陽單主格, a.)].
  當變成麻木及大吃時,睡眠者輾轉臥,如已被餌扶養的大豬;遲鈍者一再經歷胎。
326 Idaṁ pure
cittam acāri cārikaṁ,
  yen’icchakaṁ yatthakāmaṁ yathāsukhaṁ;
  Tad ajj’ahaṁ niggahessāmi yoniso,
  hatthippabhinnaṁ viya aṅkusaggaho.
  [Idaṁ此(中單主格)] [pure在以前(adv.)] [cittam心(中單主格)] [acāri行(單3過)] [cārikaṁ旅行(陰單業格)],
  [yen’所在之處][icchakaṁ欲求(中單主格, a.)] {[yattha在此][kāmaṁ欲](中單主格, a.)} [yathā依(prep.)][sukhaṁ樂(中單主格, a.)];
  [Tad它(中單業格)] [ajj’今日] [ahaṁ我(單主格)] [niggahessāmi使...制止(單1未)] [yoniso從起源(adv.)],
  [hatthippabhinnaṁ發情的象(單業格)] [viya如] [aṅkusaggaho象伕(陽單主格)].
  所在之處欲求、在此欲、依樂的此心,在以前行旅行;今日我將從起源使它制止,如象伕[使]發情的象[制止]。
327
Appamādaratā
hotha,
  sacittam anurakkhatha,
  duggā uddharath’ attānaṁ,
  paṅke sanno va kuñjaro.
  [Appamāda不放逸][ratā喜樂(陽複主格, pp.)] [hotha變成(複2imp.)],
  [sa自己的][cittam心(中單業格)] [anurakkhatha隨護(複2imp.)],
  [duggā惡路(陽單從格)] [uddharath’移出(複2imp.)] [attānaṁ自我(陽單業格)],
  [paṅke泥(陽單處格)] [sanno沈陷(陽單主格, pp.)] [va如] [kuñjaro象(陽單主格)].
  請你們變成已喜樂不放逸,請你們隨護自己的心,請你們從惡路移出自我,如在泥之中已沈陷的象。
328~330
328 Sace
labhetha nipakaṁ sahāyaṁ,
  saddhiṁ caraṁ sādhuvihāridhīraṁ,
  abhibhuyya sabbāni parissayāni,
  careyya ten’ attamano satīmā.
  [Sace若] [labhetha得(單3opt.為自言)] [nipakaṁ明智(陽單業格, a.)] [sahāyaṁ同伴(陽單業格)],
  [saddhiṁ在一起(adv.)] [caraṁ行(陽單主格, ppr.)] [sādhu妥善][vihāri住(a.)][dhīraṁ賢明(陽單業格, a.)],
  [abhibhuyya勝(ger.)] [sabbāni一切(中複業格, a.)] [parissayāni危難(中複業格)],
  [careyya行(單3opt.)] [ten’他(陽單具格)] [attamano滿意(陽單主格, a.)] [satīmā具念(陽單主格, a.)]. (cf. M iii154)
  在一起正在行者,若能得明智、妥善住及賢明的同伴,勝一切的諸危難後,滿意的具念者應與他行。
329 No
ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ,
  saddhiṁ caraṁ sādhuvihāridhīraṁ,
  rājā va raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya,
  eko care mātaṅgaraññe va nāgo.
  [No不] [ce若] [labhetha得(單3opt.為自言)] [nipakaṁ明智(陽單業格, a.)] [sahāyaṁ同伴(陽單業格)],
  [saddhiṁ在一起(adv.)] [caraṁ行(陽單主格, ppr.)] [sādhu妥善][vihāri住(a.)][dhīraṁ賢明(陽單業格, a.)],
  [rājā王(陽單主格)] [va如] [raṭṭhaṁ國(中單業格)] [vijitaṁ擴大勝過(中單業格, pp.)] [pahāya徹底捨棄(ger.)],
  [eko單獨(陽單主格, a.)] [care行(單3opt.)] [mātaṅg象][araññe疏遠處(中單處格)] [va如] [nāgo象(陽單主格)]. (cp. Dh328) (cf. M iii154)
  在一起正在行者,若不能得明智、妥善住及賢明的同伴,如王徹底捨棄已被擴大勝過的國後,如單獨的象會在象的疏遠處行。
330
Ekassa caritaṁ seyyo,
  natthi bāle sahāyatā,
  eko care na ca pāpāni kayirā,
  appossukko mātaṅgaraññe va nāgo.
  [Ekassa單獨(陽單屬格, a.)] [caritaṁ行(中單主格)] [seyyo比較好(中單主格, a.)],
  [natthi不存在(單3現)] [bāle無知者(陽單處格)] [sahāyatā同伴的狀態(陰單主格)],
  [eko單獨(陽單主格, a.)] [care行(單3opt.)] [na不] [ca並且] [pāpāni惡(中複業格)] [kayirā作(單3opt.)],
  [appossukko不需憂慮(陽單主格, a.)] [mātaṅg象][araññe疏遠處(中單處格)] [va如] [nāgo象(陽單主格)]. (cp. Dh329) (cf. M iii154)
  單獨者的行比較好,同伴的狀態在無知者之中不存在,單獨者應行並且不應作諸惡,如不需憂慮的象在象的疏遠處。
331~333
331
Atthamhi jātamhi sukhā sahāyā,
  tuṭṭhī sukhā yā itarītarena,
  puññaṁ sukhaṁ jīvitasaṅkhayamhi,
  sabbassa dukkhassa sukhaṁ pahānaṁ.
  [Atthamhi需要(陽單處格)] [jātamhi生(陽單處格, pp.)] [sukhā樂(陽複主格, a.)] [sahāyā同伴(陽複主格)],
  [tuṭṭhī滿足(陰單主格,出現在偈)] [sukhā樂(陰單主格,a.)] [yā凡是(陰單主格, rp.)] [itarītarena在各方面(adv.)],
  [puññaṁ福(中單主格)] [sukhaṁ樂(中單主格, a.)] [jīvita壽命][saṅkhayamhi一起滅盡(陽單處格)],
  [sabbassa一切(中單屬格, a.)] [dukkhassa苦(中單屬格)] [sukhaṁ樂(中單主格)] [pahānaṁ徹底捨棄(中單主格)]. (cf. M iii154)
  諸同伴在已被生的需要時[是]樂,凡是在各方面滿足[是]樂,福在壽命的一起滅盡時[是]樂,一切苦的徹底捨棄[是]樂。
332 Sukhā matteyyatā
loke,
  atho petteyyatā sukhā;
  sukhā sāmaññatā loke,
  atho brahmaññatā sukhā.
  [Sukhā樂(陰單主格, a.)] [matteyyatā孝敬母的狀態(陰單主格)] [loke世間(陽單處格)],
  [atho然後] [petteyyatā孝敬父的狀態(陰單主格)] sukhā;
  sukhā [sāmaññatā沙門本色的狀態(陰單主格)] loke,
  [atho然後] [brahmaññatā婆羅門本色的狀態(陰單主格)] sukhā. 
  在世間,孝敬母的狀態[是]樂,然後孝敬父的狀態[是]樂;在世間,沙門本色的狀態[是]樂,然後婆羅門本色的狀態[是]樂。
333
Sukhaṁ yāva
jarā sīlaṁ,
  sukhā saddhā patiṭṭhitā,
  sukho paññāya paṭilābho
  pāpānaṁ akaraṇaṁ sukhaṁ.
  [Sukhaṁ樂(中單主格, a.)] [yāva直到] [jarā老化(陰單主格)] [sīlaṁ戒(中單主格)],
  [sukhā樂(陰單主格, a.)] [saddhā信(陰單主格)] [patiṭṭhitā住立(陰單主格, pp.)],
  [sukho樂(陽單主格, a.)] [paññāya慧(陰單與格)] [paṭilābho得到(陽單主格)]
  [pāpānaṁ惡(中複與格)] [akaraṇaṁ不作(中單主格)] sukhaṁ.
  戒直到老化[是]樂,已被住立的信[是]樂,得到慧[是]樂,不作諸惡是樂。
[Taṇhā渴愛][vaggo品(陽單主格)]
334~337
334
Manujassa pamattacārino,
  taṇhā vaḍḍhati māluvā viya,
  so plavati hurāhuraṁ,
  phalam icchaṁ va vanasmiṁ vānaro.
  [Manujassa人(陽單屬格)] [pamattacārino在已放逸之中行(陽單屬格, a.)],
  [taṇhā渴愛(陰單主格)] [vaḍḍhati增長(單3現)] [māluvā常春藤(陰單主格)] [viya如],
  [so他(陽單主格)] [plavati漂浮(單3現)] [hurāhuraṁ從其它處到另一處(adv.)],
  [phalam果(中單業格)] [icchaṁ欲求(陽單主格, ppr.)] [va如] [vanasmiṁ林(中單處格)] [vānaro猴(陽單主格)].
  在已放逸之中行的人的渴愛,增長如常春藤;他從其它處漂浮到另一處,如猴在林正在欲求果。
335 Yaṁ esā
sahate jammī,
  taṇhā loke visattikā,
  sokā tassa pavaḍḍhanti
  abhivaṭṭaṁ va bīraṇaṁ.
  [Yaṁ他(陽單業格, rp.)] [esā這(陰單主格)] [sahate克服(單3現,為自言)] [jammī卑賤(陰單主格, a.)],
  [taṇhā渴愛(陰單主格)] [loke世間(陽單處格)] [visattikā擴大執著(陰單主格)],
  [sokā悲傷(陽複主格)] [tassa他(陽單屬格)] [pavaḍḍhanti徹底增長(複3現)],
  [abhivaṭṭaṁ全面下雨(中單主格, pp.)] [va如] [bīraṇaṁ毗羅那草(中單主格)].
  這卑賤的渴愛、擴大執著,在世間克服他;他的諸悲傷徹底增長,如已被全面下雨的毗羅那草。
336 Yo
c’etaṁ
sahate jammiṁ,
  taṇhaṁ loke duraccayaṁ,
  sokā tamhā papatanti,
  udabindū va pokkharā.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [c’但是] [etaṁ這(陰單業格)] [sahate克服(單3現,為自言)] [jammiṁ卑賤(陰單業格, a.)],
  [taṇhaṁ渴愛(陰單業格)] [loke世間(陽單處格)] [duraccayaṁ難消逝(陰單業格, a.)],
  [sokā悲傷(陽複主格)] [tamhā由於它] [papatanti徹底落下(複3現)],
  [udabindū水滴(陽複主格)] [va如] [pokkharā蓮葉(中單從格)].
  但是在世間凡是克服這卑賤、難消逝的渴愛;由於它,諸悲傷徹底落下,如諸水滴從蓮葉[徹底落下]。
337 Taṁ vo
vadāmi
bhaddaṁ vo
  yāvant’ettha samāgatā,
  taṇhāya mūlaṁ khaṇatha,
  usīrattho va bīraṇaṁ;
  mā vo naḷaṁ va soto va,
  Māro bhañji punappunaṁ.
  [Taṁ那個(中單業格)] [vo你們(與格)] [vadāmi說(單1現)] [bhaddaṁ祥善(中單業格)] [vo你們(主格)]
  [yāvant’有這麼多(陽複主格, a.)] [ettha在此處] [samāgatā一起來(陽複主格, pp.)],
  [taṇhāya渴愛(陰單屬格)] [mūlaṁ根(中單業格)] [khaṇatha挖(複2imp.)],
  {[usīr毗羅那草根][attho需要](陽單主格, a.)} [va如] [bīraṇaṁ毗羅那草(中單業格)];
  [mā不要] [vo你們(業格)] [naḷaṁ蘆葦(陽單業格)] [va如] [soto水流(陽單主格)] [va如此],
  [Māro魔羅(陽單主格)] [bhañji破壞(單3過)] [punappunaṁ一再(adv.)].
  我對你們說那個祥善:有這麼多的你們在此處已一起來,請你們挖渴愛的根,如需要毗羅那草根者[挖]毗羅那草;不要如水流如此[破壞]蘆葦,魔羅一再破壞你們。
338~343
338 Yathāpi mūle
anupaddave daḷhe,
  chinno pi rukkho punar eva rūhati,
  evam pi taṇhānusaye anūhate,
  nibbattati dukkham idaṁ
punappunaṁ.
  [Yathā像][pi亦] [mūle根(中單處格)] [anupaddave無危害(中單處格, a.)] [daḷhe堅強(中單處格, a.)],
  [chinno切斷(陽單主格, pp.)] [pi即使...亦] [rukkho樹(陽單主格)] [punar再(indecl.)] [eva如此] [rūhati生長(單3現)],
  [evam如是] pi [taṇh渴愛][ānusaye隨眠(陽單處格)] [anūhate未被切掉(陽單處格, pp.)],
  [nibbattati生出(單3現)] [dukkham苦(中單主格)] [idaṁ此(中單主格)] [punappunaṁ一再(adv.)].
  亦像樹在無危害、堅強的根之上,即使已被切斷亦再如此生長;如是在渴愛的隨眠未被切掉時,此苦亦一再生出。
339
Yassa chattiṁsati sotā,
  manāpasavanā bhusā,
  vāhā vahanti duddiṭṭhiṁ,
  saṅkappā rāganissitā.
  [Yassa他(陽單屬格, rp.)] [chattiṁsati三十六(num.)] [sotā流(陽複主格)],
  [manāpa中(ㄓㄨㄥˋ)意(a.)][savanā流(陽複主格, a.)] [bhusā強大(陽複主格, a.)],
  [vāhā載運者(陽複主格)] [vahanti載運(複3現)] [duddiṭṭhiṁ惡見解(陰單業格)],
  [saṅkappā思惟(陽複主格)] [rāga染][nissitā投靠(陽複主格, pp.)].
  他的三十六流[190]、在中意者之中流的諸強大載運者,載運惡見解;諸思惟已投靠染。
340
Savanti sabbadhi sotā,
  latā ubbhijja tiṭṭhati,
  tañ ca disvā lataṁ jātaṁ,
  mūlaṁ paññāya chindatha.
  [Savanti流(複3現)] [sabbadhi在一切處(adv.)] [sotā水流(陽複主格)],
  [latā蔓草(陰單主格)] [ubbhijja發芽(ger.)] [tiṭṭhati站立(單3現)],
  [tañ那個(陰單業格)] [ca但是] [disvā見(ger.)] [lataṁ蔓草(陰單業格)] [jātaṁ生(陰單業格, pp.)],
  [mūlaṁ根(中單業格)] [paññāya慧(陰單具格)] [chindatha切斷(複2imp.)].
  諸水流在一切處流,蔓草發芽後站立;但是見那個已被生的蔓草後,請你們以慧切斷根。
341
Saritāni
sinehitāni ca,
  somanassāni bhavanti jantuno,
  te sātasitā sukhesino,
  te ve jātijarūpagā narā.
  [Saritāni念(中複主格, pp.)] [sinehitāni愛(中複主格, pp.)] [ca及],
  [somanassāni如意(中複主格)] [bhavanti變成(複3現)] [jantuno人(陽單屬格)],
  [te他們(陽複主格)] [sāta令人愉快][sitā依靠(陽複主格, pp.)] [sukh樂][esino求(陽複主格, a.)],
  [te那些(陽複主格)] [ve確實] [jāti生][jar老化][ūpagā經歷(陽複主格, a.)] [narā人(陽複主格)].
  諸如意變成人的諸已被念者及諸已被愛者;已依靠令人愉快的他們求樂;那些人確實經歷生及老化。
342 Tasiṇāya
purakkhatā pajā,
  parisappanti saso va bandhito,
  saṁyojanasaṅgasattakā,
  dukkham upenti punappunaṁ cirāya.
  [Tasiṇāya渴愛(陰單具格)] [purakkhatā作前頭(陰複主格, pp.)] [pajā世代子孫(陰複主格)],
  [parisappanti跑來跑去(複3現)] [saso兔(陽單主格)] [va如] [bandhito繫縛(陽單主格, pp.)],
  [saṁyojana結合][saṅga執著][sattakā已執著(陽複主格, a.)],
  [dukkham苦(中單業格)] [upenti經歷(複3現)] [punappunaṁ一再(adv.)] [cirāya長久(adv.)].
  已被渴愛作前頭的諸世代子孫跑來跑去,如已被繫縛的兔,對執著諸結合已執著,長久一再經歷苦。
343 Tasiṇāya
purakkhatā pajā,
  parisappanti saso va bandhito,
  tasmā tasiṇaṁ vinodaye,
  ākaṅkhanta virāgam attano.
  [Tasiṇāya渴愛(陰單具格)] [purakkhatā作前頭(陰複主格, pp.)] [pajā世代子孫(陰複主格)],
  [parisappanti跑來跑去(複3現)] [saso兔(陽單主格)] [va如] [bandhito繫縛(陽單主格, pp.)], (cp. Dh342)
  [tasmā由於它] [tasiṇaṁ渴愛(陰單業格)] [vinodaye除掉(單3opt.)],
  [ākaṅkhanta希望(陽單呼格, ppr.)] [virāgam離染(陽單業格)] [attano自我(陽單屬格)].
  已被渴愛作前頭的諸世代子孫跑來跑去,如已被繫縛的兔;由於它,正在希望自我的離染者!他應除掉渴愛。
344[191] Yo nibbanatho vanādhimutto,
  vanamutto vanam eva dhāvati,
  taṁ puggalam etha passatha,
  mutto bandhanam eva dhāvati.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [nibbanatho無心願(陽單主格, a.)] [van願望][ādhimutto在...上被釋放(陽單主格, pp.)],
  [vana願望][mutto釋放(陽單主格, pp.)] [vanam願望(中單業格)] [eva如此] [dhāvati追(單3現)],
  [taṁ他(陽單業格)] [puggalam個人(陽單業格)] [etha來(複2imp.)] [passatha看(複2imp.)],
  mutto [bandhanam繫縛(中單業格)] eva dhāvati.
  凡是無心願、已在願望上被釋放、已在願望之中被釋放者,如此追願望;請你們來看他個人:已被釋放者如此追繫縛。
345~346
345 Na
taṁ daḷhaṁ
bandhanam āhu dhīrā,
  yad āyasaṁ dārujapabbajañ ca;
  sārattarattā maṇikuṇḍalesu,
  puttesu dāresu ca yā apekkhā.
  [Na不] [taṁ它(中單主格)] [daḷhaṁ堅強(中單主格, a.)] [bandhanam繫縛(中單主格)] [āhu說(複3過)] [dhīrā賢明者(陽複主格)],
  [yad凡是(中單主格, rp.)] [āyasaṁ鐵做的(中單主格, a.)] {[dāruja木生(a.)][pabbajañ麻](中單主格, a.)} [ca及];
  {[sāratta完全被染(pp.)][rattā被染](陽複主格, pp.)} [maṇi寶石][kuṇḍalesu耳環(複處格)],
  [puttesu子(陽複處格)] [dāresu妻(陽複處格)] ca [yā凡是(陰複主格, rp.)] [apekkhā渴望(陰複主格, a.)]. (cf. S i77)
  諸賢明者說:『凡是鐵做的、及木生的麻,它不[是]堅強的繫縛;凡是在諸寶石及諸耳環、在諸子及在諸妻渴望者,已完全被染、已被染。』
346 Etaṁ daḷhaṁ
bandhanam āhu dhīrā,
  ohārinaṁ sithilaṁ duppamuñcaṁ;
  etam pi chetvāna paribbajanti,
  anapekkhino kāmasukhaṁ pahāya.
  [Etaṁ這(中單主格)] [daḷhaṁ堅強(中單主格, a.)] [bandhanam繫縛(中單主格)] [āhu說(複3過)] [dhīrā賢明者(陽複主格)],
  [ohārinaṁ拖下(中單主格, a.)] [sithilaṁ鬆懈(中單主格, a.)] [duppamuñcaṁ難被釋放出(中單主格, a.)];
  [etam這(中單業格)] [pi即使...亦] [chetvāna切斷(ger.)] [paribbajanti遍遊行(複3現)],
  [anapekkhino無渴望(陽複主格, a.)] [kāma欲][sukhaṁ樂(中單業格)] [pahāya徹底捨棄(ger.)]. (cp. Dh345) (cf. S i77)
  諸賢明者說:『這拖下的、鬆懈的、難被釋放出的,[是]堅強的繫縛。他們即使切斷這後亦遍遊行,徹底捨棄諸欲的樂後無渴望。』
347 Ye rāgarattānupatanti
sotaṁ,
  sayaṁkataṁ makkaṭako va jālaṁ,
  etam pi chetvāna vajanti dhīrā,
  anapekkhino sabbadukkhaṁ pahāya.
  [Ye凡是(陽複主格, rp.)] [rāga染][ratt被染(pp.)][ānupatanti隨落下(複3現)] [sotaṁ流(陽單業格)],
  [sayaṁ自己(adv.)][kataṁ作(中單主格, pp.)] [makkaṭako蜘蛛(陽單主格)] [va如] [jālaṁ網(中單業格)],
  [etam這(中單業格)] [pi亦] [chetvāna切斷(ger.)] [vajanti遊行(複3現)] [dhīrā賢明者(陽複主格)],
  [anapekkhino無渴望(陽複主格, a.)] [sabba一切][dukkhaṁ苦(中單業格)] [pahāya徹底捨棄(ger.)].
  凡是在染之中已被染者隨落下[輪迴的]流,如蜘蛛自己已作網;諸賢明者亦切斷這後遊行,徹底捨棄一切的苦後無渴望。
348
Muñca pure muñca pacchato,
  majjhe muñca bhavassa pāragū,
  sabbattha vimuttamānaso,
  na puna jātijaraṁ upehisi.
  [Muñca釋放(單2imp.)] [pure在以前(adv.)] muñca [pacchato在後面(adv.)],
  [majjhe中間(單處格, a.)] muñca [bhavassa變成(陽單與格)] [pāragū已去到彼岸(陽單主格, a.)],
  [sabbattha在一切處(adv.)]
{[vimutta釋放(pp.)][mānaso意](陽單主格, a.)},
  [na不] [puna再(indecl.)] [jāti生][jaraṁ老化(陰單業格)] [upehisi經歷(單2未)]. (cp. Dh238)
  在以前請你釋放、在後面請你釋放、在中間請你釋放;對變成[192]已去到彼岸、意在一切處已被釋放的你,將不再經歷生及老化。
349~350
349
Vitakkapamathitassa jantuno,
  tibbarāgassa subhānupassino,
  bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati,
  esa kho daḷhaṁ karoti bandhanaṁ.
  [Vitakka擴大思索][pamathitassa徹底攪亂(陽單與格, pp.)] [jantuno人(陽單與格)],
  [tibba激烈(a.)][rāgassa染(陽單與格)] [subh美妙][ānupassino隨看(陽單與格, a.)],
  [bhiyyo更多(adv.)] [taṇhā渴愛(陰單主格)] [pavaḍḍhati徹底增長(單3現)],
  [esa這(陽單主格)] [kho確實] [daḷhaṁ堅強(中單業格, a.)] [karoti作(單3現)] [bandhanaṁ繫縛(中單業格)].
  對已被擴大思索[193]徹底攪亂、激烈染、隨看美妙的人,渴愛徹底增長更多;這確實作堅強的繫縛。
350
Vitakkūpasame ca yo rato,
  asubhaṁ bhāvayate sadā sato,
  esa kho vyantikāhiti,
  esa checchati Mārabandhanaṁ.
  [Vitakk擴大思索][ūpasame全部平息(陽單處格)] [ca但是] [yo凡是(陽單主格, rp.)] [rato喜樂(陽單主格, pp.)],
  [asubhaṁ不美妙(單業格, a.)] [bhāvayate修習(單3現, 為自言)] [sadā經常(adv.)] [sato念(陽單主格, pp.)],
  [esa這(陽單主格)] [kho確實] [vyantikāhiti作擴大終極(單3未)],
  esa [checchati切斷(單3未)] [Māra魔羅][bandhanaṁ繫縛(中單業格)].
  但是凡是在全部平息擴大思索之中已喜樂、經常修習不美妙者、已念,這確實將作擴大終極,這將切斷魔羅的繫縛。
351~352
351 Niṭṭhaṅgato
asantāsī,
  vītataṇho anaṅgaṇo,
  acchindi bhavasallāni,
  antimo ’yaṁ samussayo.
  [Niṭṭhaṅgato去到完成(陽單主格, pp.)] [asantāsī無驚怖(陽單主格, a.)],
  [vītataṇho離渴愛(陽單主格, a.)] [anaṅgaṇo無斑點(陽單主格, a.)],
  [acchindi切斷(單3過)] [bhava變成][sallāni欲箭(中複業格)],
  [antimo最終極(陽單主格, a.)] [’yaṁ此(陽單主格)] [samussayo軀體(陽單主格)].
  已去到完成、無驚怖,離渴愛、無斑點,他切斷變成的欲箭;此[是]最終極的軀體。
352 Vītataṇho anādāno,
  niruttipadakovido,
  akkharānaṁ sannipātaṁ,
  jaññā pubbāparāni ca,
  sa ve “antimasārīro,
  mahāpañño mahāpuriso” ti vuccati.
  [Vītataṇho已離渴愛(陽單主格, a.)] [anādāno不拿起(陽單主格, a.)],
  [niruttipada原始聖典語言][kovido熟知(陽單主格, a.)],
  [akkharānaṁ字(中複屬格)] [sannipātaṁ集合(陽單業格)],
  [jaññā知(單3opt.)] [pubbāparāni以前及以後(中複業格, a.)] [ca並且],
  [sa他(陽單主格)] [ve確實] “[antima最終極(a.)][sārīro身體(陽單主格, a.)],
  [mahāpañño大慧(陽單主格, a.)] [mahāpuriso大人(陽單主格)]” [ti這樣(結尾語)] [vuccati被叫做(單3現)].
  已離渴愛、不拿起、熟知原始聖典語言[194],並且能知以前及以後的諸字的集合[195],他確實被叫做『最終極身體、大慧的大人。』
353 Sabbābhibhū
sabbavidū ’ham asmi,
  sabbesu dhammesu anūpalitto,
  sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto,
  sayaṁ abhiññāya kam uddiseyyaṁ.
  [Sabb一切][ābhibhū勝(陽單主格, a.)] [sabba一切][vidū知(陽單主格, a.)] [’ham我(單主格)] [asmi是(單1現)],
  [sabbesu一切(陽複處格, a.)] [dhammesu法(陽複處格)] [anūpalitto未全部塗染(陽單主格, pp.)],
  [sabbañ一切][jaho捨棄(陽單主格, a.)] [taṇhakkhaye滅盡渴愛(陽單處格)] [vimutto被釋放開(陽單主格, pp.)],
  [sayaṁ自己(adv.)] [abhiññāya全面知(ger.)] [kam誰?(陽單業格)] [uddiseyyaṁ出示(單1opt.)]. (cf. M i176)
  我是勝一切者、知一切者、在一切的諸法之中未被全部塗染者、捨棄一切者、在滅盡渴愛之中已被釋放開者,自己全面知後,應出示誰?
354
Sabbadānaṁ dhammadānaṁ jināti,
  sabbarasaṁ dhammaraso jināti,
  sabbaratiṁ dhammarati jināti,
  taṇhakkhayo sabbadukkhaṁ jināti.
  [Sabba一切][dānaṁ贈與(中單業格)] [dhamma法][dānaṁ贈與(中單主格)] [jināti勝過(單3現)],
  sabba[rasaṁ味(陽單業格)] dhamma[raso味(陽單主格)] jināti,
  sabba[ratiṁ喜樂(陰單業格)] dhamma[rati喜樂(陰單主格)] jināti,
  [taṇhakkhayo滅盡渴愛(陽單主格)] sabba[dukkhaṁ苦(中單業格)] jināti.
  法的贈與勝過一切的贈與,法味勝過一切的味,法的喜樂勝過一切的喜樂,滅盡渴愛勝過一切的苦。
355
Hananti bhogā dummedhaṁ,
  no ca pāragavesino,
  bhogataṇhāya dummedho,
  hanti aññe va attānaṁ.
  [Hananti擊殺(複3現)] [bhogā財富(陽複主格)] [dummedhaṁ惡智(陽單業格, a.)],
  [no不] [ca但是] [pāra彼岸][gavesino探求(陽複業格, a.)],
  bhoga[taṇhāya渴愛(陰單與格)] [dummedho惡智(陽單主格, a.)],
  [hanti擊殺(單3現)] [aññe其他(陽複業格, a.)] [va如] [attānaṁ自我(陽單業格)].
  諸財富擊殺惡智者,但是不[擊殺]諸探求彼岸者;為(ㄨㄟˋ)渴愛財富,惡智者擊殺自我如[擊殺]其他的諸[人]。
356~359
356 Tiṇadosāni
khettāni,
  rāgadosā ayaṁ pajā,
  tasmā hi vītarāgesu,
  dinnaṁ hoti mahapphalaṁ.
  [Tiṇadosāni被草敗壞(中複主格, a.)] [khettāni田(中複主格)],
  {[rāga染][dosā敗壞](陰單主格, a.)} [ayaṁ此(陰單主格)] [pajā世代子孫(陰單主格)],
  [tasmā hi確實由於它] [vītarāgesu已離染(陽複處格, a.)],
  [dinnaṁ贈品(中單主格)] [hoti變成(單3現)] [mahapphalaṁ大果(中單主格)].
  諸田被草敗壞,此世代子孫被染敗壞;確實由於它,贈品在諸已離染者之中,變成大果。
357 Tiṇadosāni
khettāni,
  dosadosā ayaṁ pajā,
  tasmā hi vītadosesu,
  dinnaṁ hoti mahapphalaṁ.
  [Tiṇadosāni被草敗壞(中複主格, a.)] [khettāni田(中複主格)],
  {[dosa為難][dosā敗壞](陰單主格, a.)} [ayaṁ此(陰單主格)] [pajā世代子孫(陰單主格)],
  [tasmā hi確實由於它] [vītadosesu已離為難(陽複處格, a.)],
  [dinnaṁ贈品(中單主格)] [hoti變成(單3現)] [mahapphalaṁ大果(中單主格)]. (cp. Dh356)
  諸田被草敗壞,此世代子孫被為難敗壞;確實由於它,贈品在諸已離為難者之中,變成大果。
358 Tiṇadosāni
khettāni,
  mohadosā ayaṁ pajā,
  tasmā hi vītamohesu,
  dinnaṁ hoti mahapphalaṁ.
  [Tiṇadosāni被草敗壞(中複主格, a.)] [khettāni田(中複主格)],
  [moha癡][dosā敗壞](陰單主格, a.)} [ayaṁ此(陰單主格)] [pajā世代子孫(陰單主格)],
  [tasmā hi確實由於它] [vītamohesu已離癡(陽複處格, a.)],
  [dinnaṁ贈品(中單主格)] [hoti變成(單3現)] [mahapphalaṁ大果(中單主格)]. (cp. Dh356)
  諸田被草敗壞,此世代子孫被癡敗壞;確實由於它,贈品在諸已離癡者之中,變成大果。
359[196]
Tiṇadosāni
khettāni,
  taṇhādosā ayaṁ pajā,
  tasmā hi vītataṇhesu,
  dinnaṁ hoti mahapphalaṁ. 
  
  [Tiṇadosāni被草敗壞(中複主格, a.)] [khettāni田(中複主格)],
  [taṇhā渴愛][dosā敗壞](陰單主格, a.)} [ayaṁ此(陰單主格)] [pajā世代子孫(陰單主格)],
  [tasmā hi確實由於它] [vītataṇhesu已離渴愛(陽複處格, a.)],
  [dinnaṁ贈品(中單主格)] [hoti變成(單3現)] [mahapphalaṁ大果(中單主格)]. (cp. Dh356)
  諸田被草敗壞,此世代子孫被渴愛敗壞;確實由於它,贈品在諸已離渴愛者之中,變成大果。
[Bhikkhu比丘][vaggo品(陽單主格)]
360~361
360
Cakkhunā saṁvaro sādhu,
  sādhu sotena saṁvaro,
  ghānena saṁvaro sādhu,
  sādhu jivhāya saṁvaro.
  [Cakkhunā眼(中單具格)] [saṁvaro完全圍(陽單主格)] [sādhu妥善(陽單主格, a.)],
  sādhu [sotena耳(陽單具格)] saṁvaro,
  [ghānena鼻(中單具格)] saṁvaro sādhu,
  sādhu [jivhāya舌(陰單具格)] saṁvaro.
  經眼妥善的完全圍,經耳妥善的完全圍,經鼻妥善的完全圍,經舌妥善的完全圍,
361 Kāyena
saṁvaro
sādhu,
  sādhu vācāya saṁvaro,
  manasā saṁvaro sādhu,
  sādhu sabbattha saṁvaro;
  sabbattha saṁvuto bhikkhu,
  sabbadukkhā pamuccati.
  [Kāyena身(陽單具格)] [saṁvaro完全圍(陽單主格)] [sādhu妥善(陽單主格, a.)],
  sādhu [vācāya語(陰單具格)] saṁvaro,
  [manasā意(中單具格)] saṁvaro sādhu,
  sādhu [sabbattha在一切處(adv.)] saṁvaro;
  sabbattha [saṁvuto完全圍(陽單主格, pp.)] [bhikkhu比丘(陽單主格)],
  [sabba一切][dukkhā苦(中單從格)] [pamuccati被釋放出(單3現)]. (cp. Dh189) (cp. S i73)
  經身妥善的完全圍,經語妥善的完全圍,經意妥善的完全圍,在一切處妥善的完全圍;在一切處已被完全圍的比丘,從一切的苦被釋放出。
362
Hatthasaṁyato pādasaṁyato,
  vācāsaṁyato saṁyatuttamo;
  ajjhattarato samāhito,
  eko santusito tam āhu bhikkhuṁ.
  [Hattha手][saṁyato完全止息(陽單主格, pp.)] [pāda足]saṁyato,
  [vācā語]saṁyato [saṁyat完全止息(pp.)][uttamo最上(陽單主格, a.)];
  [ajjhattarato在自我身內喜樂(陽單主格, pp.)] [samāhito定(陽單主格, pp.)],
  [eko單獨(陽單主格, a.)] [santusito完全滿足(陽單主格, pp.)] [tam他(陽單業格)] [āhu說(複3現)] [bhikkhuṁ比丘(陽單業格)].
  手已被完全止息、足已被完全止息、語已被完全止息、最上的[心][197]已被完全止息、已在自我身內喜樂、已定、單獨、已完全滿足的[人],他們說他[是]比丘。
363 Yo
mukhasaṁyato bhikkhu,
  mantabhāṇī anuddhato,
  atthaṁ dhammañ ca dīpeti,
  madhuraṁ tassa bhāsitaṁ.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [mukha口][saṁyato完全止息(陽單主格, pp.)] [bhikkhu比丘(陽單主格)],
  [mantabhāṇī誦咒(陽單主格, a.)] [anuddhato未抬高(陽單主格, pp.)],
  [atthaṁ字義(中單業格)] [dhammañ法(陽單業格)] [ca及] [dīpeti使...明亮(單3現)],
  [madhuraṁ如蜜(中單主格, a.)] [tassa他(陽單屬格)] [bhāsitaṁ話(中單主格)].
  凡是口已被完全止息、誦咒、未抬高的比丘,使字義及法明亮,他的話如蜜。
364
Dhammārāmo
dhammarato,
  dhammaṁ anuvicintayaṁ,
  dhammaṁ anussaraṁ bhikkhu,
  saddhammā na parihāyati.
  [Dhamm法][ārāmo喜愛(陽單主格, a.)] [dhamma法][rato喜樂(陽單主格, pp.)],
  [dhammaṁ法(陽單業格)] [anuvicintayaṁ隨思考(陽單主格, ppr.)],
  dhammaṁ [anussaraṁ隨念(陽單主格, ppr.)] [bhikkhu比丘(陽單主格)],
  [saddhammā真善法(陽單從格)] [na不] [parihāyati遍減少(單3現)].
  喜愛法、已喜樂法,正在隨思考法、正在隨念法的比丘,不從真善法遍減少。
365~366
365 Salābhaṁ nātimaññeyya,
  nāññesaṁ pihayaṁ care;
  aññesaṁ pihayaṁ bhikkhu,
  samādhiṁ nādhigacchati.
  [Sa自己的][lābhaṁ得(陽單業格)] [n不][ātimaññeyya輕視(單3opt.)], 
  [n不][āññesaṁ其他(陽複屬格, a.)] [pihayaṁ羨慕(陽單主格, ppr.)] [care行(單3opt.)];
  aññesaṁ pihayaṁ
[bhikkhu比丘(陽單主格)],
  [samādhiṁ定(陽單業格)] [n不][ādhigacchati獲得(單3現)].
  不應輕視自己的得,正在羨慕其他[諸人的得]者不應行;正在羨慕其他[諸人的得]的比丘,不獲得定。
366
Appalābho
pi ce bhikkhu,
  salābhaṁ nātimaññati,
  taṁ ve devā pasaṁsanti,
  suddhājīviṁ atanditaṁ.
  [Appa少量(a.)][lābho得(陽單主格)] [pi即使] [ce若] [bhikkhu比丘(陽單主格)],
  [sa自己的][lābhaṁ得(陽單業格)] [n不][ātimaññati輕視(單3現)],
  [taṁ他(陽單業格)] [ve確實] [devā天(陽複主格)] [pasaṁsanti稱讚(複3現)],
  [suddh淨][ājīviṁ謀生(陽單業格, a.)] [atanditaṁ未倦怠(陽單業格, pp.)].
  即使得少量的比丘,若不輕視自己的得,諸天確實稱讚淨謀生、未倦怠的他。
367
Sabbaso nāmarūpasmiṁ,
  yassa natthi mamāyitaṁ,
  asatā ca na socati,
  sa ve “bhikkhū” ti vuccati.
  [Sabbaso一切(中單從格)] [nāmarūpasmiṁ名及形色(中單處格)],
  [yassa他(陽單屬格, rp.)] [natthi不存在(單3現)] [mamāyitaṁ執著我擁有(中單主格, pp.)],
  [asatā未存在(陽單具格, ppr.)] [ca並且] [na不] [socati悲傷(單3現)],
  [sa他(陽單主格)] [ve確實] “[bhikkhū比丘(陽單呼格)]” [ti這樣(結尾語)] [vuccati被叫做(單3現)].
  從一切[198]在名及形色,他的已執著我擁有不存在;並且因未正在存在,他不悲傷;他確實被叫做『比丘。』
368~376
368 Mettāvihārī yo
bhikkhu,
  pasanno Buddhasāsane,
  adhigacche padaṁ santaṁ,
  saṅkhārūpasamaṁ sukhaṁ.
  [Mettā慈][vihārī住(陽單主格, a.)] [yo凡是(陽單主格, rp.)] [bhikkhu比丘(陽單主格)],
  [pasanno明淨(陽單主格, pp.)] [Buddha已覺者][sāsane教誡(中單處格)],
  [adhigacche獲得(單3opt.)] [padaṁ路(中單業格)] [santaṁ被平息(中單業格, pp.)],
  {[saṅkhār一起作][ūpasamaṁ全部平息](中單業格, a.)} [sukhaṁ樂(中單業格)].
  凡是住在慈、在已覺者的教誡已明淨的比丘,能獲得已被平息的路、全部平息諸一起作的樂。
369
Siñca bhikkhu imaṁ nāvaṁ,
  sittā te lahum essati,
  chetvā rāgañ ca dosañ ca,
  tato nibbānam ehisi.
  [Siñca汲出(單2imp.)] [bhikkhu比丘(陽單呼格)] [imaṁ此(陰單業格)] [nāvaṁ船(陰單業格)],
  [sittā汲出(陰單主格, pp.)] [te你(單具格)] [lahum輕快(adv.)] [essati去(單3未)],
  [chetvā切斷(ger.)] [rāgañ染(陽單業格)] [ca及] [dosañ為難(陽單業格)] ca,
  [tato從那邊] [nibbānam涅槃(中單業格)] [ehisi到(單2未)].
  比丘!請汲出[199]此船,已被你汲出的[船]將輕快去;切斷染及為難後,從那邊你將到涅槃。
370
Pañca chinde pañca jahe,
  pañca c’uttari bhāvaye;
  pañcasaṅgātigo bhikkhu,
  “oghatiṇṇo” ti vuccati.
  [Pañca五(業格)] [chinde切斷(單3opt.)] pañca [jahe捨棄(單3opt.)],
  pañca [c’並且][uttari更上(a.)] [bhāvaye修習(單3opt.)];
  pañca[saṅg執著][ātigo越過...而去(陽單主格, a.)] [bhikkhu比丘(陽單主格)],
  “[ogha洪水][tiṇṇo渡(陽單主格, pp.)]” [ti這樣(結尾語)] [vuccati被叫做(單3現)]. (cf. S i3)
  應切斷五[低下部分的結合][200]、應捨棄五[向上部分的結合][201],並且應修習更上的五[根][202];越過五執著[203]而去的比丘,他被叫做『已渡洪水者。』
371 Jhāya
bhikkhu mā pamādo,
  mā te kāmaguṇe, bhamassu cittaṁ,
  mā lohaguḷaṁ gilī pamatto,
  mā kandī “dukkham idan” ti ḍayhamāno.
  [Jhāya禪那(單2imp.)] [bhikkhu比丘(陽單呼格)] [mā不要] [pamādo放逸(陽單主格)],
  [mā不要] [te你(單屬格)] [kāmaguṇe欲的種類(陽單處格)], [bhamassu旋轉(單2imp.為自言)] [cittaṁ心(中單業格)],
  mā [lohaguḷaṁ金屬球(單業格)] [gilī吞(單2過)] [pamatto放逸(陽單主格, pp.)],
  mā [kandī號泣(單2過)] “[dukkham苦(中單主格, a.)] [idan此(中單主格)]” [ti這樣(結尾語)] [ḍayhamāno被燒(陽單主格, ppr.)].
  比丘!請禪那,放逸不要[存在],請不要在欲的種類[204]之中旋轉你的心;已放逸者不要吞金屬球、正在被燒者不要號泣:『此[是]苦。』
372
Natthi jhānaṁ apaññassa,
  paññā natthi ajhāyato,
  yamhi jhānañ ca paññā ca,
  sa ve nibbānasantike.
  [Natthi不存在(單3現)] [jhānaṁ禪那(中單主格)] [apaññassa無慧(中單屬格, a.)],
  [paññā慧(陰單主格)] natthi [ajhāyato未禪那(陽單屬格, ppr.)],
  [yamhi他(陽單處格, rp.)] [jhānañ禪那(中單主格)] [ca及] paññā ca,
  [sa他(陽單主格)] [ve確實] [nibbāna涅槃][santike附近(中單處格)].
  無慧的禪那不存在,未正在禪那者的慧不存在;禪那及慧在他之中,他確實在涅槃的附近。
373 Suññāgāraṁ paviṭṭhassa,
  santacittassa bhikkhuno,
  amānusī rati hoti,
  sammā dhammaṁ vipassato.
  [Suññāgāraṁ空屋(單業格)] [paviṭṭhassa進入(陽單與格, pp.)],
  [santa被平息(pp.)][cittassa心(中單屬格)] [bhikkhuno比丘(陽單與格)],
  [amānusī非人(陰單主格, a.)] [rati喜樂(陰單主格)] [hoti變成(單3現)],
  [sammā正確(adv.)] [dhammaṁ法(陽單業格)] [vipassato擴大看(陽單與格, ppr.)].
  對已進入空屋、心已被平息、正確正在擴大看[205]法的比丘,喜樂變成非人的。
374 Yato
yato sammasati,
  khandhānaṁ udayabbayaṁ,
  labhatī pītipāmojjaṁ,
  amataṁ taṁ vijānataṁ.
  [Yato yato從任何時] [sammasati一起觸(單3現)],
  [khandhānaṁ蘊(陽複屬格)] [udayabbayaṁ出來及衰滅(陽單業格)],
  [labhatī得(單3現, =labhati)] [pīti喜][pāmojjaṁ徹底欣喜(中單業格)],
  [amataṁ不死(中單主格, a.)] [taṁ那個(中單主格)] [vijānataṁ擴大知(陽複與格, ppr.)].
  從任何時,他一起觸諸蘊的出來及衰滅,得喜及徹底欣喜;對諸正在擴大知者,那個[一起觸[206]是]不死。
375 Tatrāyam ādi
bhavati,
  idha paññassa bhikkhuno,
  indriyagutti santuṭṭhi,
  pātimokkhe ca saṁvaro.
  [Tatr在那邊][āyam此(陽單主格)] [ādi開始(陽單主格, a.)] [bhavati變成(單3現)],
  [idha在這裡] [paññassa慧(陽單屬格, a.)] [bhikkhuno比丘(陽單屬格)],
  [indriya根][gutti防護(陰單主格)] [santuṭṭhi完全滿足(陰單主格)],
  [pātimokkhe守則(中單處格)] [ca及] [saṁvaro完全圍(陽單主格)]. (cp. Dh185)
  在這裡慧的比丘的此,在那邊變成開始者:根的防護、完全滿足、及在守則之中完全圍。
376
Mitte bhajassu kalyāṇe,
  suddhājīve atandite,
  paṭisanthāravutty assa,
  ācārakusalo siyā.
  Tato pāmojjabahulo,
  dukkhass’ antaṁ karissati.
  [Mitte友(陽複業格)] [bhajassu前往到(單2imp.為自言)] [kalyāṇe善(陽複業格, a.)],
  {[suddh淨][ājīve謀生](陽複業格, a.)} [atandite未倦怠(陽複業格, pp.)],
  [paṭisanthāra友善親切][vutty行為(vutti+assa>vutty+assa, 陽單主格, a.)] [assa是(單2opt.)],
  [ācārakusalo善巧於從...行(陽單主格, a.)] [siyā是(單2opt.)].
  [Tato從那邊] [pāmojja徹底欣喜][bahulo眾多(陽單主格, a.)],
  [dukkhass’苦(中單與格)] [antaṁ終極(陽單業格)] [karissati作(單3未)].
  請你前往到善、淨謀生、未倦怠的諸友;你應是行為友善親切,你應是善巧於從[法]行。從那邊在徹底欣喜之中眾多者,將對苦作終極。
377
Vassikā viya pupphāni,
  maddavāni pamuñcati,
  evaṁ rāgañ ca dosañ ca,
  vippamuñcetha bhikkhavo.
  [Vassikā大茉莉(陰單主格)] [viya如] [pupphāni花(中複業格)],
  [maddavāni凋謝(中複業格, a.)] [pamuñcati釋放出(單3現)],
  [evaṁ如是] [rāgañ染(陽單業格)] [ca及] [dosañ為難(陽單業格)] ca,
  [vippamuñcetha擴大釋放出(複2opt.)] [bhikkhavo比丘(陽複呼格)].
  如大茉莉,釋放出凋謝的諸花;比丘們!如是應擴大釋放出染及為難。
378
Santakāyo santavāco,
  santavā susamāhito,
  vantalokāmiso bhikkhu,
  “upasanto” ti vuccati.
  [Santa被平息(pp.)][kāyo身(陽單主格)] {santa[vāco語](陽單主格, a.)},
  [santavā有已被平息(陽單主格, a.)] [susamāhito善定(陽單主格, pp.)],
  {[vanta吐出(pp.)][lokāmiso世間的誘餌](陽單主格, a.)} [bhikkhu比丘(陽單主格)],
  “[upasanto全部平息(陽單主格, pp.)]” [ti這樣(結尾語)] [vuccati被叫做(單3現)].
  身已被平息、語已被平息、有已被平息、已被善定、世間的誘餌[207]已被吐出的比丘,他被叫做『已被全部平息者。』
379~380
379
Attanā
coday’attānaṁ,
  paṭimāse attam attanā,
  so attagutto satimā,
  sukhaṁ bhikkhu vihāhisi.
  [Attanā自我(陽單具格)] [coday’督促(單2opt., =codaye)] [attānaṁ自我(陽單業格)],
  [paṭimāse管制(單2opt.)] [attam自我(陽單業格)] attanā,
  [so那個(陽單主格)] [atta自我][gutto防護(陽單主格, pp.)] [satimā具念(陽單主格, a.)],
  [sukhaṁ樂(中單業格)] [bhikkhu比丘(陽單呼格)] [vihāhisi住(單2未)].
  應以自我督促自我,應以自我管制自我;比丘!那個已被自我防護、具念的你,將住樂。
380 Attā hi
attano nātho,
  attā hi attano gati,
  tasmā saññāmay’ attānaṁ,
  assaṁ bhadraṁ va vāṇijo.
  [Attā自我(陽單主格)] [hi確實] [attano自我(陽單屬格)] [nātho救護者(陽單主格)],
  attā hi attano [gati去處(陰單主格)],
  [tasmā由於它] [saññāmay’使...完全止息(單2imp., = saññāmaya)] [attānaṁ自我(陽單業格)],
  [assaṁ馬(陽單業格)] [bhadraṁ祥善(陽單業格, a.)] [va如] [vāṇijo商人(陽單主格)]. (cp. Dh160)
  自我確實[是]自我的救護者,自我確實[是]自我的去處;由於它,請你使自我完全止息,如商人[使]祥善的馬[完全止息]。
381 Pāmojjabahulo
bhikkhu,
  pasanno Buddhasāsane,
  adhigacche padaṁ santaṁ,
  saṅkhārūpasamaṁ sukhaṁ.
  [Pāmojja徹底欣喜][bahulo眾多(陽單主格, a.)] [bhikkhu比丘(陽單主格)],
  [pasanno明淨(陽單主格, pp.)] [Buddha已覺者][sāsane教誡(中單處格)],
  [adhigacche獲得(單3opt.)] [padaṁ路(中單業格)] [santaṁ被平息(中單業格, pp.)],
  {[saṅkhār一起作][ūpasamaṁ全部平息](中單業格, a.)} [sukhaṁ樂(中單業格)]. (cp. Dh368)
  在徹底欣喜之中眾多、在已覺者的教誡之中已明淨的比丘,會獲得已被平息的路、全部平息諸一起作的樂。
382 Yo
have daharo bhikkhu,
  yuñjati Buddhasāsane,
  so ’maṁ lokaṁ pabhāseti,
  abbhā mutto va candimā.
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [have嘿!確實] [daharo年輕(陽單主格, a.)] [bhikkhu比丘(陽單主格)],
  [yuñjati致力(單3現)] [Buddha已覺者][sāsane教誡(中單處格)],
  [so他(陽單主格)] [’maṁ此(陽單業格, =imaṁ)] [lokaṁ世間(陽單業格)] [pabhāseti照耀(單3現)],
  [abbhā雲(中單從格)] [mutto釋放(陽單主格, pp.)] [va如] [candimā月(陽單主格)]. (cp. Dh172) (cf. M ii104)
  嘿!確實凡是年輕的比丘,致力在已覺者的教誡,他照耀此世間,如月從雲已被釋放。
[Brāhmaṇa婆羅門][vaggo品(陽單主格)]
383
Chinda sotaṁ parakkamma,
  kāme panuda brāhmaṇa,
  saṅkhārānaṁ khayaṁ ñatvā,
  akataññū si brāhmaṇa.
  [Chinda切斷(單2imp.)] [sotaṁ流(陽單業格)] [parakkamma努力(ger.)],
  [kāme欲(陽複業格)] [panuda徹底破除(單2imp.)] [brāhmaṇa婆羅門(陽單呼格)],
  [saṅkhārānaṁ一起作(陽複屬格)] [khayaṁ滅盡(陽單業格)] [ñatvā知(ger.)],
  [akataññū知未被作(陽單主格, a.)] [si是(單2現)] brāhmaṇa.
  努力後請切斷[渴愛的]流[208],婆羅門!請徹底破除諸欲;知諸一起作的滅盡後,婆羅門!你是知未被作者[209]。
384 Yadā
dvayesu dhammesu,
  pāragū hoti brāhmaṇo,
  ath’assa sabbe saṁyogā,
  atthaṁ gacchanti jānato.
  [Yadā當...時] [dvayesu二重(ㄔㄨㄥˊ)(陽複處格, a.)]
[dhammesu法(陽複處格)],
  [pāragū已去到彼岸(陽單主格, a.)] [hoti變成(單3現)] [brāhmaṇo婆羅門(陽單主格)],
  [ath’然後] [assa此(中單與格)] [sabbe一切(陽複主格, a.)] [saṁyogā結合(陽複主格)],
  [atthaṁ滅沒(中單業格)] [gacchanti去到(複3現)] [jānato知(中單從格, a.)].
  當在二重法[平息及擴大看[210]]時,婆羅門變成已去到彼岸者;然後對此由於知,一切的諸結合去到滅沒。
385
Yassa pāraṁ apāraṁ vā,
  pārāpāraṁ na vijjati,
  vītaddaraṁ visaṁyuttaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Yassa他(陽單屬格, rp.)] [pāraṁ彼岸(中單主格)] [apāraṁ非彼岸(中單主格)] [vā或],
  [pār彼岸][āpāraṁ非彼岸(中單主格)] [na不] [vijjati被知(單3現)],
  {[vīta離(pp.)]d[daraṁ害怕](陽單業格, a.)} [visaṁyuttaṁ離結合(陽單業格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)].
  他的彼岸或非彼岸[211]、彼岸及非彼岸不被知;我說已離害怕、已離結合的他,是婆羅門。
386 Jhāyiṁ
virajam āsīnaṁ,
  katakiccaṁ anāsavaṁ,
  uttamatthamanuppattaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Jhāyiṁ禪那(陽單業格, a.)] [virajam離塵(陽單業格, a.)] [āsīnaṁ坐(陽單業格, pp.)],
  [kata作(pp.)][kiccaṁ作(陽單業格, grd.)] [anāsavaṁ無流向(陽單業格, a.)],
  [uttam最上][attham義利(中單業格)][anuppattaṁ隨得達(陽單業格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)].
  我說禪那、離塵、已坐、應被作的已被作、無流向、最上的義利已被隨得達的他,是婆羅門。
387 Divā
tapati ādicco,
  rattiṁ ābhāti candimā,
  sannaddho khattiyo tapati,
  jhāyī tapati brāhmaṇo,
  atha sabbam ahorattiṁ,
  Buddho tapati tejasā.
  [Divā在日間(adv.)] [tapati照耀(單3現)] [ādicco太陽(陽單主格)],
  [rattiṁ在夜間(adv.)] [ābhāti照明(單3現)] [candimā月(陽單主格)],
  [sannaddho武裝(陽單主格, pp.)] [khattiyo剎帝利(陽單主格)] tapati,
  [jhāyī禪那(陽單主格, a.)] tapati [brāhmaṇo婆羅門(陽單主格)],
  [atha然後] [sabbam一切(陰單業格, a.)] [ahorattiṁ日夜(陰單業格)],
  [Buddho已覺者(陽單主格)] tapati [tejasā火(中單具格)]. (cf. S ii284)
  太陽在日間照耀,月在夜間照明,已武裝的剎帝利照耀,禪那的婆羅門照耀,然後已覺者以火照耀一切的日夜。
388 Bāhitapāpo ti
brāhmaṇo,
  samacariyā samaṇo ti vuccati.
  Pabbājayam attano malaṁ,
  tasmā “pabbajito” ti vuccati.
  [Bāhita排斥(pp.)][pāpo惡(陽單主格, a.)] [ti這樣(結尾語)] [brāhmaṇo婆羅門(陽單主格)],
  [samacariyā行於平息(陽單從格, a.)] [samaṇo沙門(陽單主格)] ti [vuccati被叫做(單3現)].
  [Pabbājayam使...出去(陽單主格, ppr.)] [attano自我(陽單屬格)] [malaṁ垢(中單業格)],
  [tasmā由於它] “[pabbajito已出家者(陽單主格)]” ti vuccati.
  婆羅門[被叫做]『惡已被排斥者』;由於行於平息,他被叫做『沙門。』正在使自我的垢出去者,由於它,他被叫做『已出家者。』
389~390
389 Na
brāhmaṇassa
pahareyya,
  nāssa muñcetha brāhmaṇo,
  dhī brāhmaṇassa hantāraṁ,
  tato dhī yassa muñcati.
  [Na不] [brāhmaṇassa婆羅門(陽單與格)] [pahareyya打(單3opt.)],
  [n不][āssa此(中單與格)] [muñcetha出聲(單3opt.為自言)] [brāhmaṇo婆羅門(陽單主格)],
  [dhī呸(ㄆㄟ)!(indecl.)] [brāhmaṇassa婆羅門(陽單與格)] [hantāraṁ擊殺者(陽單業格)],
  [tato從那邊] dhī
[yassa他(陽單與格, rp.)] [muñcati出聲(單3現)].
  對婆羅門不應打,婆羅門對此不應出聲;呸!擊殺婆羅門者;呸!從那邊對他出聲者。
390 Na
brāhmaṇass’etad
akiñci seyyo,
  yadā nisedho manaso piyehi;
  yato yato hiṁsamano nivattati,
  tato tato sammatimeva dukkhaṁ.
  [Na像這樣] [brāhmaṇass’婆羅門(陽單與格)] [etad這(中單主格)] [akiñci無任何(中單主格, pron.)] [seyyo比較好(中單主格, a.)],
  [yadā當...時] [nisedho抑止(陽單主格, a.)] [manaso意(中單與格)] [piyehi可愛(中複從格, a.)];
  [yato yato從任何時] [hiṁsa傷害][mano意(中單主格)] [nivattati消滅(單3現)],
  [tato tato就從那時] [sammati被平息(單3現)]m[eva如此] [dukkhaṁ苦(中單主格)].
  像這樣對婆羅門,這無任何比較好的:當從諸可愛者對意[變成]抑止時;傷害的意從任何時消滅,苦就從那時如此被平息。
391
Yassa kāyena vācāya,
  manasā natthi dukkaṭaṁ,
  saṁvutaṁ tīhi ṭhānehi,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Yassa他(陽單屬格, rp.)] [kāyena身(陽單具格)] [vācāya語(陰單具格)],
  [manasā意(中單具格)] [natthi不存在(單3現)] [dukkaṭaṁ惡作(中單主格)],
  [saṁvutaṁ完全圍(陽單業格, pp.)] [tīhi三(中具格)] [ṭhānehi地方(中複具格)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)].
  經身、經語、經意,他的惡作不存在;我說:經三地方已被完全圍的他,是婆羅門。
392 Yamhā
dhammaṁ vijāneyya
  sammāsambuddhadesitaṁ,
  sakkaccaṁ taṁ namasseyya,
  aggihuttaṁ va brāhmaṇo.
  [Yamhā他(陽單從格, rp.)] [dhammaṁ法(陽單業格)] [vijāneyya擴大知(單3opt.)]
  [sammāsambuddha已正確完全覺者][desitaṁ揭示(陽單業格, pp.)],
  [sakkaccaṁ恭敬(ger.)] [taṁ他(陽單業格)] [namasseyya敬拜(單3opt.)],
  [aggihuttaṁ火供物(中單業格)] [va如] [brāhmaṇo婆羅門(陽單主格)].
  從他,應擴大知已被已正確完全覺者揭示的法;恭敬後應敬拜他,如婆羅門[應敬拜]火供物。
393 Na
jaṭāhi
gottena,
  na jaccā hoti brāhmaṇo;
  yamhi saccañ ca dhammo ca,
  so suci so ca brāhmaṇo.
  [Na不] [jaṭāhi結髮(陰複具格)] [gottena姓(中單具格)],
  na [jaccā生(陰單具格)] [hoti變成(單3現)] [brāhmaṇo婆羅門(陽單主格)];
  [yamhi他(陽單處格, rp.)] [saccañ真諦(中單主格)] [ca及] [dhammo法(陽單主格)] ca,
  [so他(陽單主格)] [suci淨(陽單主格, a.)] so [ca並且] brāhmaṇo.
  不因諸結髮、[不]因姓,不因生變成婆羅門;真諦及法在他之中,他[是]淨者並且他[是]婆羅門。
394 Kiṁ te
jaṭāhi
dummedha,
  kiṁ te ajinasāṭiyā,
  Abbhantaraṁ te gahanaṁ
  bāhiraṁ parimajjasi.
  [Kiṁ為何?] [te你(單屬格)] [jaṭāhi結髮(陰複從格)] [dummedha惡智(陽單呼格, a.)],
  kiṁ te [ajina羊皮][sāṭiyā衣(陽單從格)],
  [Abbhantaraṁ全面內部(中單主格, a.)] [te你(單屬格)] [gahanaṁ深藏不露處(中單主格)]
  [bāhiraṁ外部(中單業格, a.)] [parimajjasi遍擦拭(單2現)].
  惡智者!為何從你的諸結髮[遍擦拭]?為何從你的羊皮衣[遍擦拭]?你的深藏不露處[是]全面內部的,你遍擦拭外部的。
395 Paṁsukūladharaṁ
jantuṁ,
  kisaṁ dhamanisanthataṁ,
  ekaṁ vanasmiṁ jhāyantaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Paṁsukūla塵土衣][dharaṁ穿(陽單業格, a.)] [jantuṁ人(陽單業格)],
  [kisaṁ瘦(陽單業格, a.)] [dhamani靜脈][santhataṁ鋪設(陽單業格, pp.)],
  [ekaṁ單獨(陽單業格, a.)] [vanasmiṁ林(中單處格)] [jhāyantaṁ禪那(陽單業格, ppr.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)].
  我說穿塵土衣的人,瘦、靜脈已被鋪設、單獨在林中正在禪那的他,是婆羅門。
396~422[212]
396 Na
c’āhaṁ brāhmaṇaṁ brūmi,
  yonijaṁ mattisambhavaṁ,
  bhovādi nāma so hoti,
  sace hoti sakiñcano.
  Akiñcanaṁ anādānaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Na不] [c’但是][āhaṁ我(單主格)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)] [brūmi說...是(單1現)],
  [yonijaṁ胎生(陽單業格, a.)] {[matti母][sambhavaṁ一起變成](陽單業格, a.)},
  [bhovādi尊的說者(陽單主格)] [nāma名叫(adv.)] [so他(陽單主格)] [hoti變成(單3現)],
  [sace若] hoti [sakiñcano有任何(陽單主格, a.)].
  [Akiñcanaṁ無任何(陽單業格, a.)] [anādānaṁ不拿起(陽單業格, a.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (cp. Sn620)
  但是我不說胎生者、從母一起變成者,是婆羅門;他變成名叫『尊的說者』,若他變成有任何者。我說無任何、不拿起的他,是婆羅門。
397
Sabbasaṁyojanaṁ chetvā,
  yo ve na paritassati,
  saṅgātigaṁ visaṁyuttaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Sabba一切][saṁyojanaṁ結合(陽單業格)] [chetvā切斷(ger.)],
  [yo他(陽單主格, rp.)] [ve確實] [na不] [paritassati遍戰慄(單3現)],
  [saṅg執著][ātigaṁ越過...而去(陽單業格, a.)] [visaṁyuttaṁ離結合(陽單業格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (cp. Sn621)
  切斷一切的結合[213]後,他確實不遍戰慄;我說越過執著而去、已離結合的他,是婆羅門。
398
Chetvā
nandhiṁ varattañ ca,
  sandānaṁ sahanukkamaṁ,
  ukkhittapalighaṁ buddhaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Chetvā切斷(ger.)] [nandhiṁ皮帶(陰單業格)] [varattañ皮繩(中單業格)] [ca及],
  [sandānaṁ繩(中單業格)] [sahanukkamaṁ包括馬勒(單業格)],
  {[ukkhitta拉高(pp.)][palighaṁ閂](陽單業格, a.)} [buddhaṁ覺(陽單業格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (cp. Sn622)
  我說切斷皮帶、皮繩及繩,包括馬勒後,閂已被拉高、已覺的他,是婆羅門。
399
Akkosaṁ vadhabandhañ ca,
  aduṭṭho yo titikkhati,
  khantībalaṁ balānīkaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Akkosaṁ叱罵(陽單業格)] [vadha打殺][bandhañ繫縛(中單業格)] [ca及],
  [aduṭṭho未為難(陽單主格, pp.)] [yo他(陽單主格, rp.)] [titikkhati忍受(單3現)],
  [khantībalaṁ以忍耐為強力(陽單業格, a.)] [balānīkaṁ強力陣勢(陽單業格, a.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn623)
  他未為難,忍受叱罵及打殺的繫縛;我說以忍耐為強力、強力陣勢的他,是婆羅門。
400
Akkodhanaṁ vatavantaṁ,
  sīlavantaṁ anussutaṁ,
  dantaṁ antimasārīraṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
  [Akkodhanaṁ無憤怒(陽單業格, a.)] [vatavantaṁ有禁制(陽單業格, a.)],
  [sīlavantaṁ有戒(陽單業格, a.)] [anussutaṁ無貪欲(陽單業格, a.)],
  [dantaṁ調伏(陽單業格, pp.)] [antima最終極(a.)][sārīraṁ身體(陽單業格, a.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (cp. Sn624)
  我說無憤怒、有禁制、有戒、無貪欲、已被調伏、最終極身體的他,是婆羅門。
401 Vāri
pokkharapatte va,
  āraggeriva sāsapo,
  yo na limpati kāmesu,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
  [Vāri水(中單主格)] [pokkharapatte蓮葉(單處格)] [va如],
  [āragge錐尖(中單處格)]r[iva如(indecl.)] [sāsapo芥子(陽單主格)],
  [yo凡是(陽單主格, rp.)] [na不] [limpati塗染(單3現)] [kāmesu欲(陽複處格)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (cp. Sn625)
  如水在蓮葉上,如芥子在錐尖上;凡是在諸欲之中不塗染,我說他是婆羅門。
402 Yo
dukkhassa pajānāti,
  idh’ eva khayam attano,
  pannabhāraṁ visaṁyuttaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Yo他(陽單主格, rp.)] [dukkhassa苦(中單屬格)] [pajānāti徹底知(單3現)],
  [idh’在這裡] [eva如此] [khayam滅盡(陽單業格)] [attano自我(陽單與格)],
  {[panna落(pp.)][bhāraṁ負擔](陽單業格, a.)} [visaṁyuttaṁ離結合(陽單業格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn626)
  他在這裡為(ㄨㄟˋ)自我,如此徹底知苦的滅盡;我說負擔已落、已離結合的他,是婆羅門。
403
Gambhīrapaññaṁ medhāviṁ,
  maggāmaggassa kovidaṁ,
  uttamatthamanuppattaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Gambhīrapaññaṁ深慧(陽單業格, a.)] [medhāviṁ有智(陽單業格, a.)],
  [magg道][āmaggassa非道(陽單與格)] [kovidaṁ熟知(陽單業格, a.)],
  [uttam最上][attham義利(中單主格)][anuppattaṁ隨得達(陽單業格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn627)
  我說深慧、有智、對道及非道熟知、最上的義利已被隨得達的他,是婆羅門。
404 Asaṁsaṭṭhaṁ gahaṭṭhehi,
  anāgārehi c’ūbhayaṁ,
  anokasāriṁ appicchaṁ
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Asaṁsaṭṭhaṁ未接觸(陽單業格, pp.)] [gahaṭṭhehi在家者(陽複具格)],
  [anāgārehi無家(陽複具格, a.)] [c’及][ūbhayaṁ兩者(陽單業格, a.)],
  [anoka無住處][sāriṁ雲遊(陽單業格, a.)] [appicchaṁ少量欲求(陽單業格, a.)]
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn628)
  我說與諸在家者及諸無家者兩者未接觸[214]、以無住處雲遊、少量欲求的他,是婆羅門。
405 Nidhāya daṇḍaṁ bhūtesu,
  tasesu thāvaresu ca,
  yo na hanti na ghāteti,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Nidhāya藏置(ger.)] [daṇḍaṁ杖(陽單業格)] [bhūtesu生物(中複處格)],
  [tasesu戰慄(中複處格, a.)] [thāvaresu安定(中複處格, a.)] [ca及],
  [yo凡是(陽單主格, rp.)] [na不] [hanti擊殺(單3現)] na [ghāteti殺(單3現)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn629)
  在戰慄的及安定的諸生物之中,藏置杖後,凡是不擊殺、不殺,我說他是婆羅門。
406
Aviruddhaṁ viruddhesu,
  attadaṇḍesu nibbutaṁ,
  sādānesu anādānaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Aviruddhaṁ未擴大妨礙(陽單業格, pp.)] [viruddhesu擴大妨礙(陽複處格, pp.)],
  [atta拿起(pp.)][daṇḍesu杖(陽複處格)] [nibbutaṁ冷卻(陽單業格, pp.)],
  [sādānesu有拿起(陽複處格, a.)] [anādānaṁ不拿起(陽單業格, a.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn630)
  我說在諸已擴大妨礙者之中未擴大妨礙、在諸已拿起杖者之中已冷卻[215]、在諸有拿起者之中不拿起的他,是婆羅門。
407
Yassa rāgo ca doso ca,
  māno makkho ca pātito,
  sāsaporiva āraggā,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Yassa他(陽單屬格, rp.)] [rāgo染(陽單主格)] [ca及] [doso為難(陽單主格)] ca,
  [māno傲慢(陽單主格)] [makkho偽善(陽單主格)] ca [pātito使...落下(陽單主格, pp.)],
  [sāsapo芥子(陽單主格)r[iva如(indecl.)] [āraggā錐尖(中單從格)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn631)
  已使他的染及為難、傲慢及偽善落下,如[已使]芥子從錐尖[落下];我說他是婆羅門。
408
Akakkasaṁ viññāpaniṁ,
  giraṁ saccaṁ udīraye,
  yāya nābhisaje kañci,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
  [Akakkasaṁ無粗暴(陰單業格, a.)] [viññāpaniṁ使...擴大知(陰單業格, a.)],
  [giraṁ言辭(陰單業格)] [saccaṁ真諦(陰單業格, a.)] [udīraye說出(單3opt.)],
  [yāya那個(陰單處格, rp.)] [n不][ābhisaje遷怒(單3opt.)] [kañci任何者(陽單業格)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (cp. Sn632)
  他會說出無粗暴、使[人]擴大知、真諦的言辭;他在那個[言辭]不會遷怒任何者;我說他是婆羅門。
409 Yo
’dha dīghaṁ va rassaṁ vā,
  aṇuṁ thūlaṁ subhāsubhaṁ
  loke adinnaṁ nādiyati,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
  [Yo凡是(陽單主格, rp.)] [’dha在這裡(=idha)] [dīghaṁ長(單業格, a.)] [va或] [rassaṁ短(單業格, a.)] [vā或],
  [aṇuṁ小(單業格, a.)] [thūlaṁ大(單業格, a.)] [subh美妙][āsubhaṁ不美妙(單業格, a.)],
  [loke世間(陽單處格)] [adinnaṁ未給與(單業格, pp.)] [n不][ādiyati拿起(單3現)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (cp. Sn633)
  在這裡凡是在世間不拿起長的或短的、小的、大的、美妙的、不美妙的未被給與的[事物];我說他是婆羅門。
410 Āsā
yassa na vijjanti,
  asmiṁ loke paramhi ca,
  nirāsayaṁ visaṁyuttaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
  [Āsā希望(陰複主格)] [yassa他(陽單屬格, rp.)] [na不] [vijjanti被知(複3現)],
  [asmiṁ此(陽單處格)] [loke世間(陽單處格)] [paramhi下一(陽單處格, a.)] [ca及],
  [nirāsayaṁ無依附(陽單業格, a.)] [visaṁyuttaṁ離結合(陽單業格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (cp. Dh168) (=Sn634)
  在此世間及在下一[世間],他的諸希望[216]不被知;我說無依附、已離結合的他,是婆羅門。
411
Yass’ālayā na
vijjanti,
  aññāya akathaṁkathī,
  amatogadhamanuppattaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
  [Yass’他(陽單屬格, rp.)][ālayā附著(陽複主格)] [na不] [vijjanti被知(複3現)],
  [aññāya了知(ger.)] [akathaṁkathī無疑問(陽單主格, a.)],
  [amat不死][ogadham沈浸(陽單業格, a.)][anuppattaṁ隨得達(陽單業格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (cp. Sn635)
  他的諸附著[217]不被知,了知後無疑問;我說已隨得達沈浸在不死的他,是婆羅門。
412
Yo’dha puññañ ca pāpañ ca,
  ubho saṅgaṁ upaccagā,
  asokaṁ virajaṁ suddhaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
  [Yo他(陽單主格, rp.)] [’dha在這裡(=idha)] [puññañ福(中單業格)] {ca [pāpañ惡(中單業格)] ca及},
  [ubho兩者(陽單業格, a.)] [saṅgaṁ執著(陽單業格)] [upaccagā全部越過...而去(單3過)],
  [asokaṁ無悲傷(陽單業格, a.)] [virajaṁ離塵(陽單業格, a.)] [suddhaṁ淨(陽單業格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (cp. Dh267) (cp. Sn636)
  他在這裡全部越過福及惡兩者的執著而去;我說無悲傷、離塵、已淨的他,是婆羅門。
413
Candaṁ va
vimalaṁ suddhaṁ,
  vippasannam anāvilaṁ,
  nandībhavaparikkhīṇaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Candaṁ月(陽單業格)] [va如] [vimalaṁ離垢(陽單業格, a.)] [suddhaṁ淨(陽單業格, pp.)],
  [vippasannam擴大明淨(陽單業格, pp.)] [anāvilaṁ無混濁(陽單業格, a.)],
  [nandī歡喜(f.)][bhava變成][parikkhīṇaṁ被遍滅盡(陽單業格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn637)
  我說如月離垢、已淨、已擴大明淨[218]、無混濁、歡喜及變成[219]已被遍滅盡的他,是婆羅門。
414 Yo
imaṁ
palipathaṁ duggaṁ,
  saṁsāraṁ moham accagā,
  tiṇṇo pāragato jhāyī,
  anejo akathaṁkathī,
  anupādāya nibbuto,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
  [Yo他(陽單主格, rp.)] [imaṁ此(陽單業格)] [palipathaṁ江湖(陽單業格)] [duggaṁ惡路(陽單業格)],
  [saṁsāraṁ輪迴(陽單業格)] [moham癡(陽單業格)] [accagā越過...而去(單3過)],
  [tiṇṇo渡(陽單主格, pp.)] [pāra彼岸][gato去到(陽單主格, pp.)] [jhāyī禪那(陽單主格, a.)],
  [anejo無動(陽單主格, a.)] [akathaṁkathī無疑問(陽單主格, a.)],
  [anupādāya無取(ger.)] [nibbuto涅槃(陽單主格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (cp. Sn638)
  他越過此江湖、惡路、輪迴、癡而去,已渡、已去到彼岸、禪那、無動、無疑問,無取後已涅槃;我說他是婆羅門。
415 Yo
’dha kāme pahatvāna,
  anāgāro paribbaje,
  kāmabhavaparikkhīṇaṁ
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Yo他(陽單主格, rp.)] [’dha在這裡(=idha)] [kāme欲(陽複業格)] [pahatvāna徹底捨棄(ger.)],
  [anāgāro無家(陽單主格, a.)] [paribbaje遍遊行(單3opt.)],
  [kāmabhava變成欲][parikkhīṇaṁ被遍滅盡(陽單業格, pp.)]
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn639)
  他在這裡徹底捨棄諸欲後,無家,會遍遊行;我說變成欲[220]已被遍滅盡的他,是婆羅門。
416 Yo
’dha taṇhaṁ pahatvāna,
  anāgāro paribbaje,
  taṇhābhavaparikkhīṇaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Yo他(陽單主格, rp.)] [’dha在這裡(=idha)] [taṇhaṁ渴愛(陰單業格)] [pahatvāna徹底捨棄(ger.)],
  [anāgāro無家(陽單主格, a.)] [paribbaje遍遊行(單3opt.)],
  [taṇhābhava渴愛及變成][parikkhīṇaṁ被遍滅盡(陽單業格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (cp. Dh415) (=Sn640)
  他在這裡徹底捨棄渴愛後,無家,會遍遊行;我說渴愛及變成已被遍滅盡的他,是婆羅門。
417 Hitvā mānusakaṁ yogaṁ,
  dibbaṁ yogaṁ upaccagā,
  sabbayogavisaṁyuttaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Hitvā捨棄(ger.)] [mānusakaṁ人(陽單業格, a.)] [yogaṁ軛(陽單業格)],
  [dibbaṁ天(陽單業格, a.)] yogaṁ [upaccagā全部越過...而去(單3過)],
  [sabba一切]yoga[visaṁyuttaṁ離結合(陽單業格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn641)
  捨棄人的軛後,他全部越過天的軛而去;我說對一切的軛已離結合的他,是婆羅門。
418 Hitvā
ratiñ ca aratiñ ca,
  sītibhūtaṁ nirūpadhiṁ,
  sabbalokābhibhuṁ vīraṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. (=Sn642)
  [Hitvā捨棄(ger.)] [ratiñ喜樂(陰單業格)] [ca及] [aratiñ不喜樂(陰單業格)] ca,
  [sītibhūtaṁ變成清涼(陽單業格, pp.)] [nirūpadhiṁ無存留(陽單業格, a.)],
  [sabba一切][lok世間][ābhibhuṁ勝(陽單業格, a.)] [vīraṁ英雄(陽單業格)]
  [tam那個(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn642)
  我說捨棄喜樂及不喜樂[221]後,已變成清涼、無存留、勝一切世間的那個英雄,是婆羅門。
419 Cutiṁ yo
vedi sattānaṁ,
  upapattiñ ca sabbaso,
  asattaṁ sugataṁ buddhaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Cutiṁ脫離(陰單業格)] [yo他(陽單主格, rp.)] [vedi感受(單3過)] [sattānaṁ已執著者(陽複屬格)],
  [upapattiñ顯現(陽單業格)] [ca及] [sabbaso一切(中單從格)],
  [asattaṁ未執著(陽單業格, pp.)] [sugataṁ善去(陽單業格, pp.)] [buddhaṁ覺(陽單業格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn643)
  從一切,他曾感受諸已執著者的脫離[222]及顯現[223];我說未執著、已善去、已覺的他,是婆羅門。
420
Yassa gatiṁ na jānanti,
  devā gandhabbamānusā,
  khīṇāsavaṁ arahantaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Yassa他(陽單屬格, rp.)] [gatiṁ去處(陰單業格)] [na不] [jānanti知(複3現)],
  [devā天(陽複主格)] [gandhabba乾達博][mānusā人(陽複主格)],
  [khīṇāsavaṁ諸流向已被滅盡(陽單業格, a.)] [arahantaṁ阿羅漢(陽單業格)]
  [tam那個(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn644)
  諸天、諸乾達博、諸人不知他的去處;我說諸流向已被滅盡的那個阿羅漢,是婆羅門。
421
Yassa pure ca pacchā ca,
  majjhe ca natthi kiñcanaṁ,
  akiñcanaṁ anādānaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Yassa他(陽單屬格, rp.)] [pure在以前(adv.)] [ca及] [pacchā以後(adv.)] ca,
  [majjhe中間(陽單處格)] ca [natthi不存在(單3現)] [kiñcanaṁ任何(中單主格, a.)],
  [akiñcanaṁ無任何(陽單業格, a.)] [anādānaṁ不拿起(陽單業格, a.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn645)
  他的任何者在以前、及以後、及在中間[224]不存在;我說無任何、不拿起的他,是婆羅門。
422
Usabhaṁ pavaraṁ vīraṁ,
  mahesiṁ vijitāvinaṁ,
  anejaṁ nhātakaṁ buddhaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.
  [Usabhaṁ公牛(陽單業格)] [pavaraṁ徹底最好(陽單業格, a.)] [vīraṁ英雄(陽單業格)],
  [mahesiṁ大仙(陽單業格)] [vijitāvinaṁ已有擴大勝過(陽單業格, a.)],
  [anejaṁ無動(陽單業格, a.)] [nhātakaṁ已沐浴者(陽單業格)] [buddhaṁ覺(陽單業格, pp.)],
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (=Sn646)
  我說徹底最好的公牛、英雄[225]、已有擴大勝過的大仙、無動的已沐浴者、已覺的他,是婆羅門。
423
Pubbenivāsaṁ yo vedi,
  saggāpāyañ ca passati,
  atho jātikkhayaṁ patto,
  abhiññā
vosito muni
  sabbavositavosānaṁ,
  tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
  [Pubbenivāsaṁ前世住處(單業格)] [yo他(陽單主格, rp.)] [vedi感受(單3過)],
  [sagg天界][āpāyañ苦界(陽單業格)] [ca並且] [passati看到(單3現)],
  [atho然後] [jātikkhayaṁ滅盡生(陽單業格)] [patto得達(陽單主格, pp.)],
  [abhiññā全面知(ger.)] [vosito達成(陽單主格, pp.)] [muni牟尼(陽單主格)],
  {[sabba一切][vosita達成(pp.)][vosānaṁ擴大終結](陽單業格, a.)},
  [tam他(陽單業格)] [ahaṁ我(主格)] [brūmi說...是(單1現)] [brāhmaṇaṁ婆羅門(陽單業格)]. (cp. Sn647) (cp. M ii144)
  他曾感受前世住處,並且看到天界及苦界,然後已得達滅盡生,牟尼全面知後已達成;我說已達成一切及擴大終結的他,是婆羅門。
~《法句》終點 ~
1. T. W. Rhys
Davids & William Stede, Pali-English Dictionary(簡稱PED), First Published 1921-1925, London:The Pali Text Society,
1979.
2.水野弘元,《巴利語辭典》,二訂第16刷,日本東京:株式會社春秋社,2001年。
3. Nyanatiloka,
Buddhist Dictionary(簡稱BD), third revised & enlarged edition (edited by
Nyanaponika, 1970), Singapore:Singapore Buddhist Meditation Centre.
4. A. P.
Buddhadatta Mahāthera,
Concise Pali-English Dictionary, First Edition, (Colombo, 1957), Delhi: Motilal
Banarsidass Publishers Private Limited, 1997.
5.雲井昭善,《巴利語佛教辭典》,初版,日本東京:株式會社山喜房佛書林,1997年。
6. Monier
Monier-Williams, Sanskrit-English Dictionary(簡稱SED), New Delhi, India:Munshiram Manoharlal Publishers Pvt. Ltd.,
1999.
7.荻原雲來,《梵和大辭典》,台北市:新文豐出版股份有限公司,再版,1988年。
8.曲立昂,《英印語及漢語綜合大辭典》,台北縣:大千出版社,初版,2003年。
9.周何,《國語活用辭典》,二版,台北市:五南圖書出版公司,1996年。
10.吳炳鍾、陳本立、蘇篤仁,《大陸簡明英漢辭典》,四版,台北市:大陸書店,1976年。
11.林語堂,《當代漢英詞典》,香港:香港中文大學詞典部,1972年。
12.劉元孝,《永大當代日華辭典》,初版,台北市:永大書局,1985年。
13.Joseph H. Friend
& David B. Guralnik, Webster's New World Dictionary of the American
Language, college edition, 台北市:新月圖書股份有限公司,1969年。
14.水野弘元,許洋主譯,《巴利文法》(世界佛學名著譯叢第5冊),初版,台北縣:華宇出版社,1986年。
15. Vito Perniola
S. J., Pali Grammar, First Printed, Oxford:The Pali Text Socity, 1997.
16. 釋性恩,《巴利語入門》,嘉義縣:法雨道場,2005年。
17. Edited by Chaṭṭha Saṅgāyana in 1956, Dhammapadapāḷi, 嘉義:法雨道場,2005年。
18. O. von Hinuber
& K. R. Norman (Editors), Dhammapada, Oxford: The Pali Text Society, 1995.
19.  
Edited by
H.C. Norman, Dhammapadatthakathā, London: The Pali Text Society, first published 1906,
Reprinted 1970.
20. Edited by Chaṭṭha Saṅgāyana in 1956, Dhammapada-aṭṭhakā, 嘉義:法雨道場,2006年。(電子書)
21. Ācharya Buddharakkhita(英譯,Third Edition),了參法師(中譯),明法比丘(中文注釋),《法句經》,初版,嘉義市:嘉義新雨道場,2001年。
22. Acharya
Buddharakkhita, The Dhammapada the Buddha’s Path of Wisdom, Second BPS edition,
Sri Lanka: Karunaratne & Sons Ltd., 1966.
23. Ven. Khantipālo Thera & Ven. Susaññā Sāmaṇeri, Verses Of The Buddha’s Teachings (Dhammapada),
Taiwan: Fo Kuang Publishing House, 1990.
24. Ven. Weragoda
Sarada Maha Thero, Treasury Of Truth Illustrated Dhammapada, Taiwan: The
Corporate Body of the Buddha Educational Foundation, 1993.
25. Nārada Thera, The Dhammapada Pāli Text and Translation with Stories in Brief
and Notes, 4th Edition, Taipei: The Corporate Body of the Buddha Educational
Foundation, 1993.
26. 米瑞克(捷克人),法句經-文法分析-聲音檔。(資料來源:具壽明法,法雨道場)(本電子書是以英文譯註巴利語法句。)
27. Walpola Rahula,
What the Buddha Taught, Revised edition, (First published by The Gordon Fraser
Gallery Ltd., London and Bedford, 1959; Second and enlarged edition 1967),
Taipei:The
Corporate Body of the Buddha Educational Foundation.
28.
Translated by Daw Mya Tin, The Dhammapada Verses & Stories, Yangon,
Myanmar: Myanmar Pitaka Association, 1995. (first published 1985)
29.
Translated by K. R. Norman, The Word of the Doctrine (Dhammapada), Oxford: The
Pali Text Society, 1997.
30. 淨海(中譯),Nārada Thera(英譯),《真理的語言(法句經)》,三版,台北市:正聞出版社,1994年。
31.水野弘元,釋達和譯,《巴利語佛典精選》,初版一刷,台北市:法鼓文化事業股份有限公司,2005年。
32.
K.Sri.Dhammananda長老,周金言譯,《法句經/故事集》,宜蘭縣:佛陀教育中心‧中華印經協會,2005年。
33.Translated by Ṭhānissaro Bhikkhu, The Patimokkha The Bhikkhus’
Code of Discipline, Revised 2000, http://www.accesstoinsight.org/canon/vinaya/bhikkhu-pati.html
34.Ṭhānissaro Bhikkhu, The Buddhist Monastic Code
II, Thailand: Ht. & T. Corporation Company Limited and Chutaporn
Kindergarten, 2001.
35.李鳳媚,《巴利律比丘戒研究》,嘉義:嘉義新雨雜誌社。
36.廖文燦譯註,《巴利語守則譯註》(守則:Pāṭimokkha,音譯「波羅提木叉」)(暫定的書名;初稿。譯註者自用,目前無出版的計劃。)
37. Translated by
Burma Piṭaka
Association (簡稱BPA),
Ten Suttas From Dīgha Nikāya, first printing, Rangoon, Burma, 1984.
38. Translated by
Maurice Walshe, The Long Discourses of the Buddha:A Translation of the Dīgha Nikāya; Sri Lanka:Buddhist Publication Society, 1996.
39. Translated by
Bhikkhu Ñāṇamoli &
Bhikkhu Bodhi, The Middle Length Discourses of the Buddha; Boston, U.S.A.:Wisdom Publications, 1995.
40. Translated by
Myanmar Piṭaka
Association, Twenty-Five Suttas From Uparipaṇṇāsa; Delhi,
India:1991.
41. Translated by
Bhikkhu Bodhi, The Connected Discourses of the Buddha; A New Translation of the
Saṁyutta
Nikāya; Boston, U.S.A.:Wisdom Publications, 2000.
42. Translated by
Lord Chalmers, Buddha's Teachings: Being the Sutta-Nipāta or Discourse-Collection, Reprint, Delhi:
Motilal Banarsidass Publishers Private Limited, 2000.
43.高楠博士功績記念會纂譯,《南傳大藏經》,日本東京:大藏出版株式會社,1968年再刊發行。
44.片山一良譯,《中部》,大藏出版株式會社發行,第一刷,2001年。
45.元亨寺漢譯南傳大藏經編譯委員會譯,《漢譯南傳大藏經》,初版,高雄市:元亨寺妙林出版社,1994年。
46.巴宙譯,《南傳大般涅槃經》,台北市:慧炬出版社,初版第5刷,1998年。
47.巴宙譯,《南傳彌南王問經》,一版,宜蘭縣:生命電視台‧中華印經協會,2003年。
48.郭良鋆譯,《巴利文經典經集》,初版,台北市:博遠出版有限公司,1994年。
49.鄧殿臣譯,《長老偈長老尼偈》,一版,宜蘭縣:佛陀教育中心・中華印經協會,2002年。
50.廖文燦譯,《巴利語佛經選譯》,初版,嘉義縣:法雨道場,2005年。
51.帕奧(Pa-Auk),帕奧弟子譯,《智慧之光》,第三版增訂版,高雄市:財團法人淨心文教基金會,2003年。
52.Pa-Auk Tawya Sayadaw,Knowing and Seeing,初版,椿峰印刷,2005年。
53.帕奧(Pa-Auk),帕奧弟子譯,《如實知見》,一版,高雄市:財團法人淨心文教基金會,2005年。
54.大藏經刊行會,《大正新修大藏經》(第1冊、第2冊),修訂版一版,台北市:新文豐出版公司,1983年。
55.Bhikkhu Bodhi(英編者),(尋法比丘(中譯者)),阿毗達摩概要精解(A Comprehensive
Manual of Abhidhamma),高雄市:正覺學會,2003年。
國家圖書館出版品預行編目資料
| 
   巴利語法句譯註=
  Pali-Chinese Dhammapada with Exegeses  2006[民95]        面;        公分 ISBN 986-80970-5-3(平裝) 1. 小乘經典    2.
  巴利語 221.8                                     9500504  | 
 
譯者: 廖 文 燦
出版者:法雨道場
60652 台灣‧嘉義縣中埔鄉同仁村柚仔宅50之6號
Dhammavassārāma
No. 50 - 6, You-Tze-Zhai, Tong-Ren Village, 
Chong-Pu, Chiayi 60652, Taiwan
Tel:(886)(5) 253-0029;Fax:203-0813
E-mail:dhamma.rain@msa.hinet.net
網址:http://www.dhammarain.org.tw/
         郵政劃撥:31497093 法雨道場
版次:佛曆2550年(公元2006年) 3月 初版 第一次印刷
★非賣品★
複製本書者﹐必須取得本書譯者的書面授權。 但是﹐任何人可以影印本書的全部或任何一部份﹐作為自己閱讀之用。
[1] 淨海,南傳佛教史,修訂本,第1版,頁247~248,北京:宗教文化出版社,2002年。
[2] Ven. Khantipālo Thera & Ven. Susaññā Sāmaṇeri, Verses Of The Buddha’s Teachings (Dhammapada),
P.23, Taiwan: Fo Kuang Publishing House, 1990.
[3] Bhagavant(bhaga幸 + vant有) 1. a. 有幸 2. m. 有幸者(他譯:世尊、薄伽梵) (Bodhi譯:the Blessed One)
([Paccekasambuddha已獨一完全覺者]亦被叫做Bhagavant。參見D ii142-143)
[4] paduṭṭha ([padussati徹底為難]的pp.) pp. 徹底為難。
[5] mana, manas, mano(<[maññati思量]) n. 意。
(「但是凡是這被叫做心者,既[被叫做]意,亦[被叫做]識。它在夜間及在日間,另一者如此出現,另一者被滅。」(S ii95))
[6] 以3~4為例,表示第3法句直到第4法句,是在同一場合中產生的法句。因此3~4應被合併在一起閱讀、朗誦、或思惟。
[7] 其他諸人  指在憍賞彌(Kosambi)的持律比丘與持法比丘,因判定有罪、無罪之微小事而起的諍論。(參見DhA.)
[8] vijānāti(vi擴大+jānāti知) 擴大知
[9] Māra(cf. [māreti使...死]) m. 魔羅
[10] anupassin(<anupassati隨看) a. 隨看
 anupassati(anu隨 + passati看) 隨看(動詞) (他譯:觀)
[11] subha(cp. [sobhati發光] ) a.n. 美妙(他譯:淨) (BPA譯:brightness and clarity) (Walshe譯:beautiful)
[12] 諸根 指「六根」。
[13] viriya, vīriya(vīra英雄+[-ya本色]) n. 英雄本色(他譯:精進)
[14] dubbala(du難+bala強力(a.)) a. 弱力(直譯:難(ㄋㄢˊ)強力)
[15] asubha(a不+subha美妙) a. 不美妙(他譯:不淨)。指死人身體的十種不美妙;或活人身體的髮、毛、指甲、齒、皮等三十二部分的不美妙。
[16] 於食物知適量 「適量」是指「遍求的量(pariyesanamattā)、接受的量(paṭiggahaṇamattā)、遍受用的量(paribhogamattā)」。(參見DhA)
[17] 於諸戒 DhA:sīlesūti
catupārisuddhisīlesu.
(「於諸戒」:於四遍清淨的戒。)
[18] 在非核心之中思量核心 DhA:asāre sāramatinoti cattāro
paccayā, dasavatthukā  micchādiṭṭhi, tassā upanissayabhūtā dhammadesanāti ayaṁ asāro nāma.(「在非核心之中思量核心」:從四資具,它的十事的邪見解,已變成全部投靠的揭示法,此名叫非核心。)
[19] citta(<[cinteti思]的pp.) n. 心。
(「比丘們!凡是第一心在母的子宮已出現者,第一識已變成明顯;取那個[識]後,那個生如此應存在。」(Mahāvagga 1.75, V i93))
(但是凡是這被叫做心者,既[被叫做]意,亦[被叫做]識。它在夜間及在日間,另一者如此出現,另一者被滅。S ii95)
[20] 已作福者 katapuñña(kata作(pp.)+puñña福) pp. 作福。puñña(Sk. puṇya) n. 福(他譯:福德、功德)
[21] 藏(ㄗㄤˋ)經 DhA: saṁhitanti tepiṭakassa buddhavacanassetaṁ nāmaṁ.(「藏經」:這是已覺者言詞的三藏的名。)
[22] 作他者:takkara(tat他+kara作(a.)) m. 。在此處,「他」是指「依藏(ㄗㄤˋ)經修行的人」。)
[23] 沙門本色:sāmañña(samaṇa沙門+[-ya本色]) a.n.  他譯:沙門性。
(「比丘們!但是何者是沙門本色?如此,此是聖八支道。此即是:正見解...略...正定。比丘們!此被叫做沙門本色。」(S v25))
[24] anudhammacārin(anudhamma隨法+cārin行) a. 行於隨法
[25] rāga(<[rajati染]) m. 染(他譯:貪、貪欲、欲、欲著、愛染)
 (「正在知離者離被染。從離染,他被釋放開。」(S ii95))
[26] dosa(cp. [dussati敗壞.為難]) I. m. 敗壞 II. m.為難(dosa 粗野與殘 暴的心;想要破壞。(帕奧,智慧之光,頁120) (‘hatred’, anger (BD, p.54)) (cp. [padosa徹底敗壞、徹底為難]。「徹底捨棄為害、徹底為難後,心未為害而住」(Di71))
(Bodhi譯:hatred)(他譯:瞋)
 III. a. 為難(Horner譯:[malicious有惡意的])(Ṭhānissaro譯:angered)
[27] 不死的路 DhA:Amatapadanti amataṁ vuccati  nibbānaṁ.(「不死的 路」:「不死」被叫做「涅槃」。)
[28] 放逸 DhA:pamādoti pamajjanabhāvo, muṭṭhassatisaṅkhātassa satiyā  vosaggassetaṁ nāmaṁ.(「放逸」:變成放逸;這是已顯露已忘記念的、放棄念的名。)
[29] 死天 maccu(<mṛ) m. (他譯:死神) (Bodhi譯:Death)
[30] 聖者:ariya a.m. 1. 聖 2. 聖者 3. 亞利安人
(他以那個惡業傷害諸生物,他因那個[惡業]不變成聖者;對一切的諸生物無傷害,他被徹底叫做『聖者。』Dh270)
[31] 禪那  那:在本書,一律發音為ㄋㄚˋ。如:那個、在那裡、那、禪那。禪那:他譯:禪。
[32] 致力 DhA.:yuñjatīti ghaṭati vāyamati.(‘致力’即努力、精勤)
[33] 涅槃 nibbāna(cp. BSk. nirvāṇa) n. 1. 涅槃(音譯) 2. 冷卻(直譯) (Buddhadāsa譯:cool)(「對渴愛因徹底捨離,它被叫做『涅槃』。」S i39) (「羅陀!因為滅盡渴愛是涅槃。」S iii190) (「此地方亦難被見,就是:平息一切的諸一起作、對一切的存留無執著、滅盡渴愛、離染、滅、涅槃。」M i167)
[34] 有奮起 DhA:uṭṭhānavatoti uṭṭhānavīriyavantassa.(「有奮起」:有奮 起的英雄本色。)
[35] 具念:satimant(sati念+mant具) a.。DhA:Satimatoti satisampannassa. (「具念」:已完全行於念。)
[36] 淨業 DhA:Sucikammassāti niddosehi  niraparādhehi kāyakammādīhi  samannāgatassa.(「淨業」:已被無為難的、無違犯的身業等一起隨行。)
(譯註者註:「身業等」包括身業、語業、意業。)
[37] 洪水 他譯:瀑流。DhA:四種污染的洪水(catubbidhopi  kilesogho)。四洪水(cattāro oghā)就是四流向(4 āsavā。āsavā的他譯:漏);參見PED, p.164。(譯註者註:「流向」是指「心的流向」。)
 四流向:流向欲、流向變成、流向見解、流向無明。(參見D ii92)
[38] 隨致力  anuyuñjati(anu隨+yuñjati致力)
[39] 慧  paññā(cp. Vedic prajñā, [pa徹底+jñā知] )(巴利語辭典: cf. [pajānāti徹底 知]) f. 慧(直譯:徹底知)(音譯:般若)
[40] 非常有智者 DhA:uttamapañño(最上彗的人)。
[41] 摩伽  Maghavant m. 摩伽(了參譯) (「帝釋」(Sakka)的別名)
 Sakka m. 帝釋(三十三天之王)
[42] 正在燒的火,去到小的、大的結合 
指「火燒掉小的、大的結合」。
[43] Dh33-34的因緣是:具壽彌醯當有幸者的侍者時,他中意一處風景美好的地方,打算在此禪修,三次請求,有幸者並不看好,但是最後還是答應他。具壽彌醯在該處停留一天,但無法降服內心的煩惱。當他回到有幸者的身邊時,有幸者說出此偈。(參見DhA.)
[44] 悸動  Phandanaṁ(他譯:震顫)。DhA:phandananti rūpādīsu ārammaṇesu vipphandamānaṁ.(「悸動」:在形色等的所緣正在擴大悸動。)
[45] 樂 DhA:指「道、果、涅槃的樂」(magga-phala-nibbāna-sukhāni)。
[46] 無體  asarīra(a無+sarīra[身]體) a. (Nārada譯:bodiless)(K.R. Norman譯:incorporeal)
[47] 應護已被勝過的[擴大看]:應護已被勝過的對象,在此處是指vipassanā(擴大看)。(參見DhA在本法句的解釋)
 vipassanā(<vipassati擴大看) f. 擴大看(他譯:觀、內觀、毗婆舍那)
 vipassati(vi擴大+passati看) 擴大看(動詞) {「譯為「觀」的vipassanā(音譯:毗婆舍那)被解釋為「從各種不同的方面照見」(vividhākārato dassana)。「觀」是直接地照見諸究竟法的無常、苦、無我三相。」(Bodhi,《阿毗達摩概要精解》,頁326)}
[48] Viññāṇa(<vi擴大+jñā知) n. 識(Nyanatiloka譯:consciousness)
(「比丘們!凡是第一心在母的子宮已出現者,第一識已變成明顯;取那個[識]後,那個生如此應存在。比丘們!我允許使從胎起算滿二十歲者全部完全行。」(Mahāvagga 1.75, V i93)) (「比丘們!但是何者是識?比丘們!此等是六識的身:眼的識、耳的識、鼻的識、舌的識、身的識、意的識。比丘們!此被叫做識。」S ii4) (「比丘們!但是你們如何說識?『他擴大知』;比丘們!由於它,它被叫做識。何者是擴大知?他既擴大知酸者,亦擴大知苦味者,亦擴大知辛辣者,亦擴大知甜蜜者,亦擴大知鹼性物質者,亦擴大知非鹼性物質者,亦擴大知有鹽者,亦擴大知無鹽者。『他擴大知』;比丘們!由於它,他被叫做識。」S iii87)
(「但是凡是這被叫做心者,既[被叫做]意,亦[被叫做]識。在夜間及在日間,他另一者如此出現,另一者被滅。」S ii95)
(「在自我身內及在外部,對不正在全面歡喜感受者,如是已念者的、正在行者的識被破滅。(Sn1111)」
[49] 閻羅王的世間 
Yamaloka(Yama閻羅王+loka世間) m. (他譯:琰魔王界、閻羅王界) Yama m. 閻羅王(諸夜摩天(Yāma)的王)(他譯:琰魔王、死王) DhA:Yamalokañcāti
catubbidhaṁ apāyalokañca.(「及閻羅王的世間」:及四種苦界的世間)
[50] 包括天的 DhA:manussalokañca devalokena saddhiṁ(人的世間及與天 的世間在一起)。
[51] sekha,
sekkha(<[sikkhati學]) m. 有學。(「比丘!『他學。』由於它,他被叫做:『有學。』但是,他學什麼?他既學上等戒,亦學上等心,亦學上等慧。比丘!『他學。』由於它,他被叫做:『有學。』」          (A i231)
[52] dhammapada(dhamma法+pada句) n. 法句。
[53] 意已如此執著 DhA:byāsattamanasaṁ naranti
sampatte vā asampatte  vā  laggamānasaṁ.(「意已如此執著的人」:在已完全得達的或未完全得達的之中,意已被黏合。)
[54] 牟尼  muni m. (那個牟尼迴避諸惡[業],他因它[是]牟尼;凡是在世間知兩者,他因它被徹底叫做『牟尼。』(Dh269))
[55] 「比丘在離時宜時確實不可以[為(ㄨㄟˋ)團狀食物]擴大行,但是在時宜時可以為團狀食物行於村。」(Sn386) 「譬如蜂採花,不壞色與香,但取其味去,比丘入聚落。」(大正22.200上)
[56] viloma(vi逆+loma身毛) n. 拂逆(直譯:逆身毛)
[57] 應(ㄧㄥ)死者:macca([marati死]的grd.) m. 意譯:人。
[58] 完全行:sampanna([sampajjati完全行]的pp.) pp.。
sampajjati(saṁ完全+pajjati行) 完全行。
[59] 淨香 DhA:Sucigandhanti surabhigandhaṁ(「淨香」:芳香的香)。
[60] 意喜樂 DhA:Mano ettha ramatīti manoramaṁ(「意喜樂」:「意在此處喜樂。」)
[61] 已正確完全覺者  sammāsambuddha(sammā正確+sambuddha已完全覺者) m.。他譯:正等覺、三藐三佛陀。sambuddha([sambujjhati完全覺]的pp.) I. pp. 完全覺。II. m. 已完全覺者(他譯:正覺、等覺)。
[62] 由旬  yojana﹐n. 。他譯:踰繕那。{1由旬等於大約7英里(=11.26公里) (cf. PED, p.559)} (巴利語辭典:1 yojana等於大約14公里) (掛軛的公牛行走一日的距離)
[63] 輪迴  saṁsāra(<saṁsarati輪迴) m. (直譯:一起流動)
 saṁsarati(saṁ一起+sarati1流動) 輪迴(直譯:一起流動)
[64] 惡智  dummedha(<du惡+medhā智)a.。了參譯:愚人、愚者。
[65] 乳  乳被加工後分解,變成奶油。
[66] 正在燒的  [ḍahantaṁ燒(陽單業格, ppr.)]。Nārada譯:[smouldering冒 煙]。
[67] 知的狀態  ñatta(ña+tta狀態(n.); <[jānāti知]) n.。
[68] 擊殺 DhA:Hantīti vināseti.(「擊殺」:使之離別。)
[69] 頭 DhA:Muddhanti paññāyetaṁ nāmaṁ.(「頭」:這是「慧」的名。)
[70] 已覺者 
buddha([bujjhati覺]的pp.) I. pp. 覺 II. m. 已覺者(音譯:佛、佛陀)。
[71] 遠離 DhA:kāyavivekoti 
kāyassa ekībhāvo. Cittavivekoti aṭṭha samāpattiyo.  Upadhivivekoti nibbānaṁ.(「身的遠離」:身的變成單獨。「心的遠離」:八一起行向(他譯:八等至、八定)。「存留的遠離」:涅槃。)
[72] 法喜者 「喝徹底遠離的味及全部平息的味後,他變成無害怕、無惡的正在喝法喜的味者。」(Dh205)
[73] 臥樂 DhA:Sukhaṁ  setīti
desanāmattamevetaṁ, catūhipi iriyāpathehi  sukhaṁ viharatīti  attho.(「臥樂」:這[是]如此已沈浸在揭示,他以四活動(行住坐臥)的狀態住樂之義。)
[74] 擴大明淨 DhA:Vippasannenāti anāvilena nirupakkilesena.(「擴大明淨」:無混濁、無全部污染。)
[75]在一切處 DhA:sabbatthāti  pañcakkhandhādibhedesu
sabbadhammesu.(「在一切處」:在五蘊等的諸項目、在一切的諸法。)
[76] 放出 DhA:Cajantīti arahattamaggañāṇena 
apakaḍḍhantā chandarāgaṁ vijahanti.(「放出」:諸正在牽引離開者,以阿羅漢的狀態的道智,捨離意願的染。)
[77] 欲諸欲  kāmakāma(kāma欲+kāma欲) (「欲諸欲」的第一個「欲」,被當作「動詞」使用;第二個「欲」是名詞,被當作「業格」使用。)
(Buddharakkhita譯:yearning for pleasures) DhA:Kāmakāmāti kāme  kāmayantā kāmahetu kāmakāraṇā.(「欲諸欲」:諸欲的機構在欲之中,因欲[而]作欲。)
[78] 去到彼岸 DhA:Pāragāminoti 
nibbānapāragāmino.(「去到彼岸」:去到涅槃的彼岸。)
[79] 死天的領域 DhA:Maccudheyyanti  kilesamārasaṅkhātassa maccussa  nivāsaṭṭhānabhūtaṁ tebhūmikavaṭṭaṁ.(「死天的領域」:已顯露污染的魔羅的、死天的已變成住的地方,三地的輪轉。)
[80] 無住處 DhA:anokaṁ   vuccati anālayo, ālayato nikkhamitvā anālayasaṅkhātaṁ nibbānaṁ paṭicca  ārabbha
taṁ patthayamāno bhāveyyāti attho.(「無住處」被叫做無附著;從無附著已離去後,無附著爲條件的緣涅槃,確立它自此以後應修習之義。)
[81] 全面喜樂   「應死者對涅槃已全面喜樂,從一切苦被釋放出。」(S i38)
[82] 心的諸污染 DhA:Cittaklesehīti pañcahi  nīvaraṇehi.(「心的諸污染」:五蓋。)
[83] 流向  āsava(ā向+sru流) m. (=心的流向。他譯:漏)「已遍修習慧的心,從諸流向如此正確被釋放開;此即是從流向欲,從流向變成,從流向見解,從流向無明。」(D ii81)
[84] 遍涅槃  parinibbuta [parinibbāti遍涅槃、遍冷卻]的pp.。
parinibbāti
(pari遍+nibbāti冷卻.涅槃) 1. 遍冷卻(直譯) 2. 遍涅槃(「遍」是直譯;「涅槃」是音譯) (他譯:般涅槃)
(「阿難!有取的比丘不遍涅槃。...阿難!無取的比丘遍涅槃。」M ii265) (然後具壽末羅子陀驃...以跏趺坐後,一起行向火界後,起立後,遍涅槃。...然後有幸者知這事後,在那時自說此自說語:「身被迸裂,一起知被滅,一切的諸感受變成清涼,諸一起作被擴大全部平息,識去到滅沒。」Udāna 92-93)
[85] 完全積蓄 DhA:Tattha sannicayoti
dve sannicayā– kammasannicayo ca, 
paccayasannicayo ca. Tesu kusalākusalakammaṁ kammasannicayo  nāma, cattāro
paccayā paccayasannicayo nāma.(「完全積蓄」:有兩種:一、完全積蓄業。二、完全積蓄資具。在它們善業、不善業,名叫完全積蓄業;四資具名叫完全積蓄資具。)
[86] 由於空 
suññata(<suññato空(中單從格)) a.。
 無相的  animitta(a無+nimitta相) a.。
[87] 並且在食物之中未投靠 DhA:Āhāre ca anissitoti āhārasmiñca  taṇhādiṭṭhinissayehi anissito.(「並且在食物之中未投靠」:並且在食物之中,未以投靠渴愛、見解,投靠。)
[88] 平息  samatha(<śam平息)(sama1平息+[-atha(名詞語基)]) m.。音譯:奢摩他。(他譯:止)
[89] 無流向者  anāsava(an無+āsava流向) I. a. 無流向(他譯:無漏) II. m. 無流向者(=阿羅漢)(參見Dh89的註腳)
[90] 與地平等者 paṭhavīsama(paṭhavī地+sama平等) a. 。
[91] 不輕信  自己已看穿真相,不輕易相信他說。
[92] 知未被作 DhA:Akataṁ nibbānaṁ jānātīti akataññū sacchikatanibbānoti attho.(「知未被作的涅槃,涅槃已被作證之義」:知未被作。)(未被作=無作)
[93] 切斷連結的 DhA:Vaṭṭasandhiṁ, saṁsārasandhiṁ chinditvā ṭhitoti sandhicchedo.(「切斷輪轉的連結、輪迴的連結後,已站立」:切斷連結的。)
[94] 機會已被損壞 DhA:Kusalākusalakammabījassa  khīṇattā nibbattanāvakāso hato assāti hatāvakāso.(「善業、不善業的種子已被滅盡的狀態,機會未被生出,應是已被損壞」:機會已被損壞。)
[95] 希望已被吐出 「在此世間及在下一[世間],他的諸希望不被知;我說無依附、已離結合的他,是婆羅門。」(Dh410)
DhA:Catūhi 
maggehi kattabbakiccassa katattā, sabbā āsā iminā vantāti  vantāso.(「經四道,對能被作的及應被作的,由於已被作的狀態,一切的希望已被此[狀態]吐出」:希望已被吐出。)
[96] 疏遠處 arañña(<araṇa疏遠+ya(抽象名詞)) n. (對社區疏遠的地方)(他 譯:阿蘭若、閑林、空閑處)
[97] 阿羅漢  arahant, arahanta([arahati值得領受]的ppr.) m. 。直譯:正在值得領受者。
[98] 乾達博  gandhabba(Vedic gandharva) m. (音譯)。(水野弘元譯:乾達婆)(乾達博住在四大王天的領域)
[99] 參見Dh108:由於在諸已正直去者之中敬禮比較好;想要福者在世間, 會上供凡是任何上供品或獻供品一年,一切亦不到那個[敬禮]四分之一。
[100] 上供品或獻供品 DhA:Yiṭṭhanti
yebhuyyena maṅgalakiriyādivasesu dinnadānaṁ. (「上供品」:在作吉祥等諸安排下,以豐盛的施物祭祀。) (Spk.(S.24.5.):yiṭṭhaṁ=mahāyāgo大牲禮)Hutanti abhisaṅkharitvā kataṁ pāhunadānañceva, kammañca
phalañca saddahitvā katadānañca.(「獻供品」:已周全安排好贈與款待賓客的食物後,信業及果後,並且贈與已被作。)
[101] dussīla(du難+sīla戒) a. 難(ㄋㄢˊ)戒(他譯:惡戒、破戒)
[102] asamāhita(a未+samāhita定(pp.)) pp. 未定
 samādahati(saṁ完全+ā向+dahati1放置) 定(直譯:向...完全放置。pp. samāhita)
[103] duppañña(du惡.難+pañña慧(a.)) a. 惡慧(直譯:難以徹底知)(他譯:愚 人)
[104] 未正在看到出來及衰滅 DhA:apassaṁ udayabbayanti pañcannaṁ khandhānaṁ pañcavīsatiyā  lakkhaṇehi
udayañca vayañca apassanto.(「未正在看到出來及衰滅」:經五蘊的二十五異相,未正在看到出來及衰滅。)
[105] 不死的路 DhA:amataṁ padanti maraṇavirahitakoṭṭhāsaṁ,  amatamahānibbānanti attho.(「不死的路」:死的隱秘離開及中空的部分,不死的大涅槃之義。)
[106]  最上的法 指「九種比世間更上的法(他譯:九種出世間法)」(navavidhaṁ lokuttaradhammaṁ)(參見DhA)。即:四道、四果、涅槃。
[107] 出現 uppajjati(ud出、上+pajjati行) (直譯:行(ㄒㄧㄥˊ)上、行(ㄒㄧㄥˊ)出)
[108] 裂口  vivara(<vi離+vṛ1圍)n.。裂口有二種:1.裂開的傷口。2.裂開的缺口)。在此處,「裂口」是裂開的缺口。(cp. [pākāravivara圍牆的裂口] (D ii83))
[109] 老化:jarā(cf. [jarati老化]) f.。「凡是對各色各樣的那些已執著者,在每一個已執著者之類,老化是被老化的狀態、牙齒毀壞的狀態、頭髮銀白色、皮已有皺紋的狀態、壽的完全減少、諸根的遍熟。此被叫做老化。」S ii2)
[110] 顯現  upapajjati(upa全部+pajjati行) 直譯:全部行。(他譯:再生、往生){單1過 upapādiṁ}(Bodhi譯:re-arose、re-appearing) (那個我已從那邊脫離,在那裡顯現。(So tato cuto
amutra upapādiṁ.)(D i81))
[111] subbata(su善+vata2禁制) a. 善禁制
[112] 在正在存在者  sati 存在(單處格, ppr.)。(Nārada譯:when the world)
[113] 它  指「形體、瘡身、思惟」。
[114] 形色  rūpa n.。他譯:色。(「比丘們!但是何者是名及形色?感受、一起知、思、觸、作意,此被叫做名。四大物,及取後四大物的形色。此被叫做形色。」(S ii3-4) )(「比丘們!但是你們如何說形色?『他被惱壞』;比丘們!由於它,他被叫做『形色』。他被什麼惱壞?他既被清涼者惱壞,亦被炎熱者惱壞,亦被飢餓惱壞,亦被渴惱壞,亦被虻、蚊、風、熱、爬蟲類動物的接觸惱壞。『他被惱壞』;比丘們!由於它,他被叫做『形色』。」(S iii86))
[115] 死  maraṇa(<mṛ) n.。(「凡是對各色各樣的那些已執著者,從每一個已執著者之類,脫離及脫離的狀態、迸裂、消失、死於死天、作死時、諸蘊的迸裂、身軀的拋下。此被叫做死。」(S ii2-3))(satta m. 已執著者。他譯:有情、眾生)
[116] 此兩偈,據《法句註》(DhA)說,是有幸者最初(成道)時所說的。
[117] 生  jāti(<[janati生]) f.。(「比丘們!凡是第一心在母的子宮已出現者,第一識已變成明顯;取那個[識]後,那個[生]如此應存在。」(Mahāvagga 1.75, V i93))
(「比丘們!但是何者是生?凡是對各色各樣的那些已執著者,在每一個已執著者之類,生是完全生、走入、全面生出、諸蘊的變成明顯、諸處的得到。比丘們!此被叫做生。」S ii3)
[118] 你的一切的諸肋骨已被破壞 DhA:Sabbā te phāsukā bhaggāti tava sabbā avasesā kilesaphāsukā mayā bhaggā(你的一切剩餘的煩惱肋已被我破壞)。
[119] 家的屋頂已被停止一起作。已被停止一起作:visaṅkhitaṁ。DhA:Gahakūṭaṁ visaṅkhatanti imassa tayā
katassa attabhāvagehassa avijjāsaṅkhātaṁ kaṇṇikamaṇḍalampi mayā  viddhaṁsitaṁ.(這個被你已做的自己的家--所謂的無明--屋頂的椽桷(kaṇṇika-maṇḍala支撐屋頂的木條)已被我破壞)。
[120] 停止一起作  visaṅkhāra(vi離+saṅkhāra一起作) m.。他譯:無為。
 saṅkhāra(<saṁ一起+kṛ作) m. 一起作(他譯:行、所作、為作) (Bodhi譯:1. votional formation 2.
formation 3. exertion)(BPA譯:conditioned and compounded
thing)
(「比丘們!但是何者是諸一起作?比丘們!此等是三一起作:身的一起作、語的一起作、心的一起作。比丘們!此等被叫做諸一起作。」S ii4) (「比丘們!但是諸一起作在何者之中?比丘們!此等是六思的身:一起思形色、一起思聲、一起思香、一起思味、一起思能被觸者、一起思法。比丘們!此等被叫做諸一起作。」S iii60) (「比丘們!但是你們如何說諸一起作?『他們全面一起作已被一起作者』;比丘們!由於它,它們被叫做諸一起作。」(S iii87))
[121] 渴愛  taṇhā(=[tasiṇā渴愛]) f.。(比丘們!但是何者是渴愛?比丘們! 此等是六渴愛的身:渴愛形色、渴愛聲、渴愛香、渴愛味、渴愛能被觸者、渴愛法。比丘們!此被叫做渴愛。)(S
ii3))
[122] 三夜分:1. 指人生的三時期:青年期、壯年期、老年期。2. 亦指夜間的三時段:18:00-22:00, 22:00-2:00, 2:00-6:00。(參見Ven. Khantipālo Thera & Ven. Susaññā Sāmaṇeri, Verses Of The Buddha’s Teachings (Dhammapada),
p.105, Taiwan: Fo Kuang Publishing House, 1990.)
[123] 方面:desa(cp. [disā方]) m.。(「在恰當的方面滯留,並且福的狀態在以前已被作,並且已拿起正確誓願;這是最上的吉祥。」(Sn260))
[124] 全盤難(ㄋㄢˊ)戒 DhA:accantadussīlyanti ekantadussīlabhāvo.(「全盤難戒」:一向難戒)
[125] 下劣的法 DhA:hīnaṁ dhammanti pañcakāmaguṇaṁ dhammaṁ.(「下劣的法」:五種欲的法)
[126] 擴大看  vipassati(vi擴大+passati看) (參見Dh40的註腳)
[127] 參見D.2.沙門本色的果經:「在虛空中亦以跏趺走,猶如有翼的鳥。」 (D i78)
[128] 一法(Ekaṁ dhammaṁ):獨一無二、真實的法。
[129] 行(ㄒㄧㄥˊ)向流的果 他譯:預流果。
[130] 已徹底從事禪那:DhA.:ye jhānapasutāti lakkhaṇūpanijjhānaṁ  ārammaṇūpanijjhānanti imesu dvīsu jhānesu  āvajjanasamāpajjana- adhiṭṭhānavuṭṭhānapaccavekkhaṇehi yuttappayuttā.(‘凡是徹底從事禪那’即思慮「相」、思慮「所緣」,在這兩種禪那上,會合應用:轉向、進入(定)、立足(定)、出定、省察(等五自在)。)
[131] 他譯:「諸惡莫作,眾善奉行,自淨其意,是諸佛教。」
[132] 鍛鍊  tapa,
tapo(<tapati灼熱, 語基為tapas) n.。他譯:苦行。
[133] 守則  pāṭimokkha,
pātimokkha(cf. [paṭimokkha遵守(grd.)] n.。音譯:波羅提木叉。
[134] 上等心  adhicitta(adhi上等+citta心) n.。他譯:增上心。
(已被顯露的八一起行向[是]上等心。(aṭṭhasamāpattisaṅkhāta adhicitta)。(參見DhA)
(samāpatti f. 一起行向(他譯:定、等至、正受、入定))
[135] 依靠處  saraṇa n.。了參譯:依。平等通昭譯:依所。Bodhi & Buddharakkhita & Nārada譯:refuge。(「請你變成我的依靠處。」(S i50))(「像已被燒到的依靠處,可以以水冷卻。」(Sn591))
[136] 但是凡是已去到依靠處─已覺者及法及僧伽 了參譯:若人皈依佛, 皈依法及僧。
[137] samagga(saṁ一起+agga家.屋) a. 和合(和諧合作)
[138] 已涅槃的  nibbuta(vṛ的pp.) pp. 1. 冷卻(直譯) 2. 涅槃(音譯)
[139] 食喜  pītibhakkha(pīti喜+bhakkha食) a. (照明聲音天靠食喜為生)。
[140] 照明聲音[天]   Ābhassara(ābhā照明+sara聲音) m.。他譯:光音天。
[141] 一起作  參見Dh154的註腳。
[142] 依實際  yathābhūtaṁ(<yathā依+bhūta變成(pp.)) adv.。直譯:依已被變成者。他譯:如實。
[143] 在未被宣布者之中  未被宣布者(anakkhāta)是指「涅槃」。(參見DhA iii289)
[144] 向上流者  指「不返者」(anāgāmin, 音譯:阿那含)。(參見DhA iii289)
[145] 歡迎!:sāgataṁ﹐interj. (Nārada版、 Khantipālo & Susaññā版) (CS版、PTS版:āgataṁ)
[146] 未脫離的地方  指「涅槃」。accuta (a未+cuta脫離(pp.)) pp. 未脫離(他譯:不死) DhA:Accutanti sassataṁ.(「未脫離」:永久不變。)
cavati 脫離{pp. cuta}(他譯:死)(BPA譯:to pass away)(Walshe譯:to descend) (「那個我已從那邊脫離,在那裡顯現。」(D i81))
[147] 阿托羅!  為稱呼一位居士的名字。(DhA)
[148] 隨知後:anuvicca, anuvijja([anuvijjati隨知]的ger.) ger. 
[149] 蒲桃樹河 他譯:閻浮提河。
[150] 那個你  指「你」。「你」的語意來自[karohi作(單2imp.)]。比較D.2.沙門本色的果經:「那個我(So kho ahaṁ)不如此全面歡喜不蘭‧迦葉的話。」(D i53)
[151] 天的聖地  指「住已淨天」(Suddhāvāsa。他譯:淨居天)。(參見DhA)
[152] 那  在本書,一律發音為ㄋㄚˋ。如:那個、在那裡、禪那。
那個你:指「你」。(「那個我已從那邊脫離,在那裡顯現。」(So tato cuto amutra upapādiṁ) (D i81))
[153] 無明  avijjā(a無+vijjā明) f. 。「比丘們!但是何者是無明?比丘們!凡是在苦之中無智,在苦的一起出來之中無智,在苦的滅之中無智,在去到苦的滅的行道之中無智。比丘們!此被叫做無明。」(S ii4)
[154] 須羅酒  包括:小麥酒、餅酒、米酒、酵母酒、上述諸酒的調和酒。(參見Suttavibhaṅga ii110)
[155] 迷羅耶酒  包括:花酒、果酒、蜜酒、甘蔗酒、上述諸酒的調和酒。(參見Suttavibhaṅga ii110))
[156] 如來 tathāgata(tathā如是+āgata來(pp.)) I. m. 如來 2. a. 已如是來 (「比丘們!如來依說的如是作,依作的如是說。這樣,依說的如是作,依作的如是說。由於它,他被叫做如來。」(A ii24))
[157] 它  指「銀白色的頭」。
[158] 顯露 DhA:Saṅkhāyāti ñāṇena.(「顯露」:以智。)
[159] 習慣及禁制  sīlabbata,
sīlavata(sīla2習慣+bata2禁制) m.n.。他譯:戒禁。
[160] 或聽到眾多  DhA.:Bāhusaccena vāti tiṇṇaṁ piṭakānaṁ  uggahitamattena vā.(「或聽到眾多」:或在三藏,已了解及已沈浸)
[161] 一切的諸法 DhA:sabbe dhammāti pañcakkhandhā eva adhippetā.(「一 切的諸法」:如此意謂「五蘊」。) 
[162] 變成  bhava(<bhū變成) m.。他譯:有)(Walshe譯:becoming)
(「變成是由於取的緣。」S ii1) (「比丘們!但是何者是變成?比丘們!此等是三變成:變成欲、變成形色、變成無形色。比丘們!此被叫做變成。」S ii3)
[163] 離變成  vibhava I. m. 離變成(vi離+bhava變成)
                  II. m. 豐富(vi擴大+bhava變成)
[164] 願望  vana  n. 1. 願望 2. 林 (在此法句,vana是雙關語,既指「願望」,亦指「林」。)
[165] 心願  vanatha(vana林.願望+[-atha(名詞語基)]) m. 1. 心願 2. 林叢
[166] 已善去者  sugata(su善+gata去(pp.)) 1. m. 已善去者(他譯:善逝) 
2. pp. 善去
[167] 已被終極者抓住的[人] DhA:Antakenādhipannassāti maraṇena abhibhūtassa.(「已被終極者抓住的[人]」:已被死勝的[人])
[168] 廣大的樂 DhA:Vipulaṁ  sukhanti
uḷāraṁ sukhaṁ nibbānasukhaṁ vuccati.(「廣大的樂」:上妙的樂,被叫做涅槃的樂)
[169] 念常已去到身 DhA:Kāyagatā satīti  kāyānupassanābhāvanā.(「念常已去到身」:修習隨看身) (他譯:身至念)
[170] 渴愛  taṇhā(=tasiṇā渴愛) f. (參見DhA iii454)
[171] 我是的傲慢  asmimāna(asmi是(atthi的單1現)+māna傲慢) m. 。他 譯:我慢。(參見DhA iii454)
[172] 永久不變的見解  sassatadiṭṭhi(sassata永久不變+diṭṭhi見解) f. 。他譯: 常見。粉碎的見解  ucchedadiṭṭhi
(uccheda粉碎+diṭṭhi見解) f. 。他譯:斷見(參見DhA iii454)。
[173] 十二處  dvādasāyatana(dvādasa十二+āyatana處) n.。 十二處包括: 六內處、六外處。六內處:眼、耳、鼻、舌、身、意。六外處:形色(rūpa)、聲、香、味、能被觸者(phoṭṭhabba)、法。(參見DhA iii454)
[174] 歡喜的染  nandirāga(nandi歡喜+rāga染) m. (參見DhA iii454)
[175] 無惱亂 DhA:Anīghoti niddukkho.(「無惱亂」:無苦。)
[176] 婆羅門 DhA:Brāhmaṇoti khīṇāsavo.(「婆羅門」:諸流向已被滅盡者。)
[177] 疑蓋  vicikicchānīvaraṇa(vicikicchā疑+nīvaraṇa蓋) (參見DhA iii455)
[178] 難出家:DhA.:duppabbajjanti appaṁ vā mahantaṁ vā bhogakkhandhañceva  ñātiparivaṭṭañca pahāya imasmiṁ sāsane uraṁ datvā pabbajjaṁ nāma dukkhaṁ.(捨棄少量或大量的財產和親戚的圈子,在教中給予出家為苦。)
[179] 難全面喜樂:DhA.:Durabhiramanti evaṁ pabbajitenāpi bhikkhācariyāya  jīvitavuttiṁ ghaṭentena  aparimāṇa-sīlakkhandha- gopana-dhamm-ānudhamm-appaṭipatti-pūraṇavasena abhiramituṁ 
dukkhaṁ.(如此出家,不全面喜樂於努力以乞食行為生計,住於填滿無量的戒蘊,保護法隨法的行道。)
[180] 本偈頌為質多羅長者聽聞具壽舍利子說法證得第三果之後,由於他慷慨布施,天神要不斷補充他的供養物,具壽阿難有疑問請教有幸者,有幸者答覆的話。(參見DhA)
[181] 頸部在袈裟之中 指「身穿袈裟」。
[182] aggisikh(aggi火+sikhā頂) f. 火頂(火的頂端)
[183] 惡作 DhA:dukkaṭanti sāvajjaṁ apāyasaṁvattanikaṁ kammaṁ.(「惡作」:有過失的、對苦界一起發生的業。)
[184] 它:指「善作」。
[185] 已執著者 satta I. pp. 執著 II. m. 已執著者(他譯:有情、眾生) 
(「羅陀!在形色之中,凡是意願,凡是染,凡是歡喜,凡是渴愛,在那邊已執著,在那邊已擴大執著;由於它,他被叫做已執著者。在感受之中...在一起知之中...在諸一起作之中...在識之中,凡是意願,凡是染,凡是歡喜,凡是渴愛,在那邊已執著,在那邊已擴大執著;由於它,他被叫做已執著者。」S iii190)
[186] 動物  指「象」或「馬」。(參見Nārada Thera, The Dhammapada Pāli Text  and Translation with
Stories in Brief and Notes, 4th Edition, p.251, Taipei: The Corporate Body of
the Buddha Educational Foundation, 1993.)
[187] 諸辛頭馬 DhA:Sindhavāti sindhavaraṭṭhe jātā assā.(「諸辛頭馬」:已被生在辛頭國的諸馬。)
[188] 未去到的方  指「涅槃的方」([nibbāna涅槃][disā方]。(參見DhA)
[189] 辛辣的[體液]  象在發情時期的分泌物。
[190] 三十六流  chattiṁsati
sotā。「流」指「渴愛」。參見DhA iv48。(「比丘們!而此等[是]:取後,自我身內者的十八已擴大行於渴愛;取後,外部者的十八已擴大行於渴愛。」(A ii212))。
[191] 一位出家又還俗的弟子,後來淪為小偷,將被處決時,因他的修持禪定,表露鎮定,被劊子手感動,劊子手向國王報告,後來被釋放,有幸者知道後,說出此偈。此弟子後來又出家並證得初果。(參見DhA)
[192] 變成 
bhava(<bhū變成) m. 他譯:有。(Walshe譯:becoming) (參見Dh282的註腳)
[193] 擴大思索 
vitakka(vi擴大+takka思索) m. 。他譯:尋、思維、思量。
(「『我將吃什麼?』或『我將在何處吃?』『我確實臥苦;今日我將在何處臥?』無家屋、雲遊的有學,應引導離開這些能遍哭泣的擴大思索。」(Sn970))
[194] 原始聖典語言 niruttipada(nirutti語言+pada足[跡]、路、句) 直譯:語言的足跡。(參見PED, p.370)(Buddharakkhita譯:the true meaning of the Teaching) (Nārada譯:etymology and terms)
[195] 
以前及以後的諸字的集合 1. Nārada譯:the grouping of letters and their sequence. 2. Buddharakkhita譯:the arrangement of the sacred texts in correct sequence.
[196] PTS的版本如下:
Tiṇadosāni khettāni, icchādosā ayaṁ pajā,
tasmā hi vigaticchesu, dinnaṁ hoti mahapphalaṁ.
  [Tiṇadosāni被草敗壞(中複主格, a.)] [khettāni田(中複主格)],
  [icchā欲求][dosā敗壞](陰單主格, a.)} [ayaṁ此(陰單主格)] [pajā世代子孫(陰單主格)],
  [tasmā hi確實由於它] [vigaticchesu已離欲求(陽複處格, a.)],
  [dinnaṁ贈品(中單主格)] [hoti變成(單3現)] [mahapphalaṁ大果(中單主格)]. (cp. Dh356)
  諸田被草敗壞,此世代子孫被欲求敗壞;確實由於它,贈品在諸已離欲求者之中,變成大果。
[197] 最上的[心] 在這裡,「最上的」應該是指[心]。參見Dh37:「凡是將使心完全止息者,將從魔羅的繫縛被釋放。」 (Nārada譯:the highest (i.e., the head))
[198]  一切  sabba n.。「比丘們!但是什麼是一切?眼及如此從形色、耳及從聲、鼻及從香、舌及從味、身及從能被觸者、意及從法。比丘們!此被叫做一切。」S iv15)
[199] 汲  引水。汲出:引水而出。
[200]  五低下部分的結合  pañc’orambhāgiyasaṁyojanāni (中複主格)(他譯: 五下分結)(參見DhA iv108-109)。(五低下部分的結合:1. [Sakkāyadiṭṭhi正在存在的身的見解] 2. [vicikicchā疑] 3. [sīlabbataparāmāso習慣及禁制的觸取] 4. [kāmacchando欲的意願] 5. [byāpādo為害](PED版:[vyāpādo為害]))
[201] 五向上部分的結合  pañc’uddhaṁbhāgiyasaṁyojanāni (中複主格)(他 譯:五上分結)(參見DhA iv109)。(五向上部分的結合:1. [rūparāgo形色的染] 2. [arūparāgo無形色的染] 3. [māno傲慢] 4. [uddhaccaṁ抬高] 5. [avijjā無明])
[202] 五根  pañcindriya(pañca五+indriya根)。(「比丘們!此等是五根。何者的五?信根、英雄本色根、念根、定根、慧根。比丘們!此等是五根。」(S v193))
[203]  五執著  pañcasaṅgā(<pañca五+saṅga執著)  m. (複數)(五執著是[rāga 染]、[dosa為難]、[moha癡]、[māna傲慢]、[diṭṭhi見解])(參見DhA iv109))
[204] 欲的種類 就是[五種欲]的任何一種。
[205] 擴大看  vipassati(vi擴大+passati看) (動詞)
  vipassanā f. 擴大看(名詞)(參見Dh40的註腳)
[206] 一起觸  sammasana(<sammasati一起觸) n. 
[207] 世間的誘餌  lokāmisa(loka世間+āmisa誘餌)(Nārada譯:worldly things)  (Buddharakkhita譯:worldliness) (Bodhi譯:the world’s bait)
[208]  [渴愛的]流  taṇhāsota。(參見DhA iv139)
[209] 知未被作  akataññu,
akataññū(akata未作(pp.)+ññū知(a.)) a. (未被作, 指「涅槃」。(參見PED, p.182))
[210] 平息及擴大看  samathavipassanā(samatha平息+vipassanā擴大看)(參見DhA iv140)。samatha (<śam平息)(sama1平息+[-atha(名詞語基)]) m. 平息 (音譯:奢摩他)(他譯:止)
vipassanā(<vipassati擴大看) f. 擴大看(他譯:觀、內觀、毗婆舍那)。
vipassati(vi擴大+passati看) 擴大看(動詞)。
[211] 彼岸或非彼岸  DhA:pāranti ajjhattikāni cha
āyatanāni.  Apāranti bāhirāni cha
āyatanāni. Pārāpāranti 
tadubhayaṁ.(「彼岸」:自我身內的六處。「非彼岸」:外部的六處。)
[212] 參見1. Majjhimanikāya(中部) 98. Vāseṭṭhasuttaṁ(婆私吒經)
    2. Suttanipāta(經集) III.9. Vāseṭṭhasutta(婆私吒經)
[213] 一切的結合  指「十結合」(他譯:十結)。
[214] 未接觸 DhA:asaṁsaṭṭhanti 
dassana-savana-samullapana-paribhoga- kāya-saṁsaggānaṁ abhāvena asaṁsaṭṭhaṁ.(「未接觸」:因接觸見、聽、交談、遍受用、身的消失,[是]未接觸。)
[215] 冷卻  nibbuta(vṛ的pp.) pp. 1. 冷卻(直譯)  2. 涅槃(音譯)
[216] 諸希望 「凡是不輕信及知未被作,及切斷連結的人,機會已被損壞、希望已被吐出,他確實是最上的人。(Dh97)
[217] 附著 音譯:阿賴耶。
[218] 已擴大明淨 DhA:Vippasannanti pasannacittaṁ(「已擴大明淨」:心已明淨。)
[219] 變成  bhava(<bhū變成) m. 。他譯:有(Walshe譯:becoming) (參見Dh282的註腳)
[220] 變成欲 kāmabhava(kāma欲+bhava變成) m. 。「比丘們!但是何者是變成?比丘們!此等是三變成:變成欲、變成形色、變成無形色。比丘們!此被叫做變成。」(S ii3)
[221] 喜樂及不喜樂 DhA:ratinti pañcakāmaguṇaratiṁ. Aratinti  araññavāse ukkaṇṭhitattaṁ.(「喜樂」:喜樂五種欲。「不喜樂」:在疏遠處的滯留所,未滿意的狀態。)
[222] 脫離:cuti(cp. [cavati脫離]) f. 。他譯:死。
[223] 顯現:upapatti(<upapajjati顯現) m.f. 。他譯:再生、往生。
[224] 在以前、及以後、及在中間 DhA:pureti atītesu
khandhesu. Pacchāti  anāgatesu khandhesu. Majjheti
paccuppannesu khandhesu. (「在以前」:在已過去的諸蘊。「在未來」:在未來的諸蘊。「在中間」:在現在的諸蘊。)
[225] 英雄 DhA:vīriyasampattiyā vīraṁ(完全得達英雄本色的英雄。)