105. Evaṁ me sutaṁ– ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca–

Uddeso ﹝總說﹞

106. “Ekāyano ayaṁ, bhikkhave, maggo sattānaṁ visuddhiyā, (▼.I,56.) sokaparidevānaṁ samatikkamāya, dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya, ñāyassa adhigamāya, nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ cattāro satipaṭṭhānā.

“Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

Uddeso niṭṭhito.

Kāyānupassanā ānāpānapabbaṁ﹝身隨觀—呼吸﹞

107. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati, pallaṅkaṁ ābhujitvā, ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti, ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati.

“Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho bhamakāro vā bhamakārantevāsī vā dīghaṁ vā añchanto ‘dīghaṁ añchāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā añchanto ‘rassaṁ añchāmī’ti pajānāti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati. ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Ānāpānapabbaṁ niṭṭhitaṁ.

Kāyānupassanā iriyāpathapabbaṁ﹝身隨觀—四威儀﹞

108. “Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu gacchanto vā ‘gacchāmī’ti pajānāti, ṭhito vā ‘ṭhitomhī’ti pajānāti, nisinno vā (▼.I,57.) ‘nisinnomhī’ti pajānāti, sayāno vā ‘sayānomhī’ti pajānāti. Yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti tathā tathā naṁ pajānāti. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati. ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Iriyāpathapabbaṁ niṭṭhitaṁ.

Kāyānupassanā sampajānapabbaṁ﹝身隨觀—正知﹞

109. “Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Sampajānapabbaṁ niṭṭhitaṁ.

Kāyānupassanā paṭikūlamanasikārapabbaṁ ﹝身隨觀—厭逆作意﹞

110. “Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā, adho kesamatthakā, tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati– ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti.

“Seyyathāpi, bhikkhave, ubhatomukhā putoḷi pūrā nānāvihitassa dhaññassa, seyyathidaṁ– sālīnaṁ vīhīnaṁ muggānaṁ māsānaṁ tilānaṁ taṇḍulānaṁ. Tamenaṁ cakkhumā puriso muñcitvā paccavekkheyya– ‘ime sālī ime vīhī ime muggā ime māsā ime tilā ime taṇḍulā’ti. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā, adho kesamatthakā, tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati– ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā …pe… muttan’ti.

“Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Paṭikūlamanasikārapabbaṁ niṭṭhitaṁ.

Kāyānupassanā dhātumanasikārapabbaṁ ﹝身隨觀—界作意﹞

111. “Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ yathāṭhitaṁ yathāpaṇihitaṁ dhātuso paccavekkhati– ‘atthi imasmiṁ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti.

(▼.I,58.) “Seyyathāpi bhikkhave, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṁ vadhitvā catumahāpathe bilaso vibhajitvā nisinno assa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ yathāṭhitaṁ yathāpaṇihitaṁ dhātuso paccavekkhati– ‘atthi imasmiṁ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Dhātumanasikārapabbaṁ niṭṭhitaṁ.

Kāyānupassanā navasivathikapabbaṁ ﹝身隨觀—九種墓地觀﹞

112. “Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ ekāhamataṁ vā dvīhamataṁ vā tīhamataṁ vā uddhumātakaṁ vinīlakaṁ vipubbakajātaṁ. So imameva kāyaṁ upasaṁharati– ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁ-anatīto’ti. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ kākehi vā khajjamānaṁ kulalehi vā khajjamānaṁ gijjhehi vā khajjamānaṁ kaṅkehi vā khajjamānaṁ sunakhehi vā khajjamānaṁ byagghehi vā khajjamānaṁ dīpīhi vā khajjamānaṁ siṅgālehi vā khajjamānaṁ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṁ. So imameva kāyaṁ upasaṁharati– ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁ-anatīto’ti. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ aṭṭhikasaṅkhalikaṁ samaṁsalohitaṁ nhārusambandhaṁ …pe… aṭṭhikasaṅkhalikaṁ nimaṁsalohitamakkhitaṁ nhārusambandhaṁ …pe… aṭṭhikasaṅkhalikaṁ apagatamaṁsalohitaṁ nhārusambandhaṁ …pe… aṭṭhikāni apagatasambandhāni disā vidisā vikkhittāni, aññena hatthaṭṭhikaṁ aññena pādaṭṭhikaṁ aññena gopphakaṭṭhikaṁ aññena jaṅghaṭṭhikaṁ aññena ūruṭṭhikaṁ aññena kaṭiṭṭhikaṁ aññena phāsukaṭṭhikaṁ aññena piṭṭhiṭṭhikaṁ aññena khandhaṭṭhikaṁ aññena gīvaṭṭhikaṁ aññena hanukaṭṭhikaṁ aññena dantaṭṭhikaṁ aññena sīsakaṭāhaṁ. So imameva kāyaṁ upasaṁharati– ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁ-anatīto’ti. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati …pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

“Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitaṁ, aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇapaṭibhāgāni …pe… aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni …pe… aṭṭhikāni (▼.I,59.) pūtīni cuṇṇakajātāni So imameva kāyaṁ upasaṁharati– ‘ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁ-anatīto’ti. Iti ajjhattaṁ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharati. ‘Atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Navasivathikapabbaṁ niṭṭhitaṁ.

Cuddasakāyānupassanā niṭṭhitā.

Vedanānupassanā ﹝受隨觀﹞

113. “Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhaṁ vā vedanaṁ vedayamāno ‘sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti; dukkhaṁ vā vedanaṁ vedayamāno ‘dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti; adukkhamasukhaṁ vā vedanaṁ vedayamāno ‘adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti; sāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti; nirāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘nirāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti; sāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti; nirāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘nirāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti; sāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘sāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti; nirāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘nirāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti; iti ajjhattaṁ vā vedanāsu vedanānupassī viharati, bahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, vayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, samudayavayadhammānupassī vā vedanāsu viharati. ‘Atthi vedanā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati.

Vedanānupassanā niṭṭhitā.

Cittānupassanā ﹝心隨觀﹞

114. “Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānāti, vītarāgaṁ vā cittaṁ ‘vītarāgaṁ cittan’ti pajānāti; sadosaṁ vā cittaṁ ‘sadosaṁ cittan’ti pajānāti, vītadosaṁ vā cittaṁ ‘vītadosaṁ cittan’ti pajānāti; samohaṁ vā cittaṁ ‘samohaṁ cittan’ti pajānāti, vītamohaṁ vā cittaṁ ‘vītamohaṁ cittan’ti pajānāti; saṁkhittaṁ vā cittaṁ ‘saṁkhittaṁ cittan’ti pajānāti, vikkhittaṁ vā cittaṁ ‘vikkhittaṁ cittan’ti pajānāti; mahaggataṁ vā cittaṁ ‘mahaggataṁ cittan’ti pajānāti, amahaggataṁ vā cittaṁ ‘amahaggataṁ cittan’ti pajānāti; sa-uttaraṁ vā cittaṁ ‘sa-uttaraṁ cittan’ti pajānāti, anuttaraṁ vā cittaṁ ‘anuttaraṁ cittan’ti pajānāti; samāhitaṁ vā cittaṁ ‘samāhitaṁ cittan’ti pajānāti, asamāhitaṁ vā cittaṁ ‘asamāhitaṁ cittan’ti pajānāti; vimuttaṁ vā cittaṁ ‘vimuttaṁ cittan’ti pajānāti, avimuttaṁ vā cittaṁ ‘avimuttaṁ cittan’ti pajānāti. Iti ajjhattaṁ vā citte cittānupassī viharati, bahiddhā vā citte cittānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā citte cittānupassī viharati; (▼.I,60.) samudayadhammānupassī vā cittasmiṁ viharati, vayadhammānupassī vā cittasmiṁ viharati, samudayavayadhammānupassī vā cittasmiṁ viharati. ‘Atthi cittan’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī viharati.

Cittānupassanā niṭṭhitā.

Dhammānupassanā nīvaraṇapabbaṁ ﹝法隨觀—﹝五﹞蓋﹞

115. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu?

“Idha bhikkhave, bhikkhu santaṁ vā ajjhattaṁ kāmacchandaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ kāmacchando’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ kāmacchandaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ kāmacchando’ti pajānāti; yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti.

“Santaṁ vā ajjhattaṁ byāpādaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ byāpādo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ byāpādaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ byāpādo’ti pajānāti; yathā ca anuppannassa byāpādassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa byāpādassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa byāpādassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti.

“Santaṁ vā ajjhattaṁ thīnamiddhaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ thīnamiddhan’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ thīnamiddhaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ thīnamiddhan’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa thīnamiddhassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa thīnamiddhassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa thīnamiddhassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti.

“Santaṁ vā ajjhattaṁ uddhaccakukkuccaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ uddhaccakukkuccan’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ uddhaccakukkuccaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ uddhaccakukkuccan’ti pajānāti; yathā ca anuppannassa uddhaccakukkuccassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa uddhaccakukkuccassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa uddhaccakukkuccassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti.

“Santaṁ vā ajjhattaṁ vicikicchaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ vicikicchā’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ vicikicchaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ vicikicchā’ti pajānāti; yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti.

“Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu.

Nīvaraṇapabbaṁ niṭṭhitaṁ.

Dhammānupassanā khandhapabbaṁ ﹝法隨觀—﹝五﹞蘊﹞

116. “Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammesu (▼.I,61.) dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu– ‘iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo; iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaṅgamo; iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṁ samudayo, iti saṅkhārānaṁ atthaṅgamo; iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti; iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu upādānakkhandhesu.

Khandhapabbaṁ niṭṭhitaṁ.

Dhammānupassanā āyatanapabbaṁ ﹝法隨觀—﹝十二﹞處﹞

117. “Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu?

“Idha bhikkhave, bhikkhu cakkhuñca pajānāti, rūpe ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti.

“Sotañca pajānāti, sadde ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti.

“Ghānañca pajānāti, gandhe ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti.

“Jivhañca pajānāti, rase ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti.

“Kāyañca pajānāti, phoṭṭhabbe ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti.

“Manañca pajānāti, dhamme ca pajānāti, yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ tañca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṁyojanassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa saṁyojanassa pahānaṁ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṁyojanassa āyatiṁ anuppādo hoti tañca pajānāti.

“Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu.

Āyatanapabbaṁ niṭṭhitaṁ.

Dhammānupassanā bojjhaṅgapabbaṁ ﹝法隨觀—﹝七﹞覺支﹞

118. “Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu santaṁ vā ajjhattaṁ satisambojjhaṅgaṁ ‘atthi (▼.I,62.) me ajjhattaṁ satisambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ satisambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ satisambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa satisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti.

“Santaṁ vā ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ dhammavicayasambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti.

“Santaṁ vā ajjhattaṁ vīriyasambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ vīriyasambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ vīriyasambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ vīriyasambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa vīriyasambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti.

“Santaṁ vā ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ pītisambojjhaṅgo’ti pajānāti yathā ca anuppannassa pītisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti.

“Santaṁ vā ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ passaddhisambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa passaddhisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti.

“Santaṁ vā ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ samādhisambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa samādhisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti.

“Santaṁ vā ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ ‘atthi me ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgo’ti pajānāti, asantaṁ vā ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgaṁ ‘natthi me ajjhattaṁ upekkhāsambojjhaṅgo’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti

“Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu.

Bojjhaṅgapabbaṁ niṭṭhitaṁ.

Dhammānupassanā saccapabbaṁ ﹝法隨觀—﹝四﹞諦﹞

119. “Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

Dukkhasaccaniddeso (苦諦解說)

120. “Katamañca bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ? Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, appiyehi sampayogopi dukkho, piyehi vippayogopi dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ, saṁkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.

121. “Katamā ca, bhikkhave, jāti? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṁ pātubhāvo āyatanānaṁ paṭilābho, ayaṁ vuccati, bhikkhave, jāti.

122. “Katamā ca, bhikkhave, jarā? Yā tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṁ pāliccaṁ valittacatā āyuno saṁhāni indriyānaṁ paripāko, ayaṁ vuccati, bhikkhave, jarā.

123. “Katamañca, bhikkhave, maraṇaṁ? Yaṁ tesaṁ tesaṁ sattānaṁ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṁ maccu maraṇaṁ kālaṅkiriyā khandhānaṁ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassupacchedo, idaṁ vuccati, bhikkhave, maraṇaṁ.

124. “Katamo ca, bhikkhave, soko? Yo kho, bhikkhave, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṁ antosoko antoparisoko, ayaṁ vuccati, bhikkhave, soko.

125. “Katamo ca, bhikkhave, paridevo? Yo kho, bhikkhave, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṁ paridevitattaṁ, ayaṁ vuccati, bhikkhave, paridevo.

126. “Katamañca, bhikkhave, dukkhaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, kāyikaṁ dukkhaṁ kāyikaṁ asātaṁ kāyasamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ.

127. “Katamañca, bhikkhave, domanassaṁ? Yaṁ kho, bhikkhave, cetasikaṁ dukkhaṁ cetasikaṁ asātaṁ manosamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ, idaṁ vuccati, bhikkhave, domanassaṁ.

128. “Katamo ca, bhikkhave, upāyāso? Yo kho, bhikkhave, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaṁ upāyāsitattaṁ, ayaṁ vuccati, bhikkhave, upāyāso.

129. “Katamo ca, bhikkhave, appiyehi sampayogo dukkho? Idha yassa te honti aniṭṭhā akantā amanāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā dhammā, ye vā panassa te honti anatthakāmā ahitakāmā aphāsukakāmā ayogakkhemakāmā, yā tehi saddhiṁ saṅgati samāgamo samodhānaṁ missībhāvo, ayaṁ vuccati, bhikkhave, appiyehi sampayogo dukkho.

130. “Katamo ca, bhikkhave, piyehi vippayogo dukkho? Idha yassa te honti iṭṭhā kantā manāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā dhammā, ye vā panassa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukakāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā mittā vā amaccā vā ñātisālohitā vā, yā tehi saddhiṁ asaṅgati asamāgamo asamodhānaṁ amissībhāvo, ayaṁ vuccati, bhikkhave, piyehi vippayogo dukkho.

131. “Katamañca, bhikkhave, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ? Jātidhammānaṁ, bhikkhave sattānaṁ evaṁ icchā uppajjati – ‘aho vata mayaṁ na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyā’ti. Na kho panetaṁ icchāya pattabbaṁ, idampi yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Jarādhammānaṁ, bhikkhave, sattānaṁ evaṁ icchā uppajjati– ‘aho vata mayaṁ na jarādhammā assāma, na ca vata no jarā āgaccheyyā’ti. Na kho panetaṁ icchāya pattabbaṁ, idampi yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Byādhidhammānaṁ, bhikkhave, sattānaṁ evaṁ icchā uppajjati– ‘aho vata mayaṁ na byādhidhammā assāma, na ca vata no byādhi āgaccheyyā’ti. Na kho panetaṁ icchāya pattabbaṁ, idampi yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Maraṇadhammānaṁ, bhikkhave, sattānaṁ evaṁ icchā uppajjati– ‘aho vata mayaṁ na maraṇadhammā assāma, na ca vata no maraṇaṁ āgaccheyyā’ti. Na kho panetaṁ icchāya pattabbaṁ, idampi yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammānaṁ, bhikkhave, sattānaṁ evaṁ icchā uppajjati– ‘aho vata mayaṁ na sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā assāma, na ca vata no sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā āgaccheyyun’ti. Na kho panetaṁ icchāya pattabbaṁ, idampi yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ.

132. “Katame ca, bhikkhave, saṁkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā? Seyyathidaṁ– rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho , saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime vuccanti, bhikkhave, saṁkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ.

Samudayasaccaniddeso (集諦解說)

133. “Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? Yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī. Seyyathidaṁ– kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā.

“Sā kho panesā, bhikkhave, taṇhā kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisati? Yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

“Kiñca loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ? Cakkhu loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaṁ loke …pe… ghānaṁ loke… jivhā loke… kāyo loke… mano loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

“Rūpā loke… saddā loke… gandhā loke… rasā loke… phoṭṭhabbā loke… dhammā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

“Cakkhuviññāṇaṁ loke… sotaviññāṇaṁ loke… ghānaviññāṇaṁ loke… jivhāviññāṇaṁ loke… kāyaviññāṇaṁ loke… manoviññāṇaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

“Cakkhusamphasso loke… sotasamphasso loke… ghānasamphasso loke… jivhāsamphasso loke… kāyasamphasso loke… manosamphasso loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

“Cakkhusamphassajā vedanā loke… sotasamphassajā vedanā loke… ghānasamphassajā vedanā loke… jivhāsamphassajā vedanā loke… kāyasamphassajā vedanā loke… manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

“Rūpasaññā loke… saddasaññā loke… gandhasaññā loke… rasasaññā loke… phoṭṭhabbasaññā loke… dhammasaññā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

“Rūpasañcetanā loke… saddasañcetanā loke… gandhasañcetanā loke… rasasañcetanā loke… phoṭṭhabbasañcetanā loke… dhammasañcetanā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

“Rūpataṇhā loke… saddataṇhā loke… gandhataṇhā loke… rasataṇhā loke… phoṭṭhabbataṇhā loke… dhammataṇhā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

“Rūpavitakko loke… saddavitakko loke… gandhavitakko loke… rasavitakko loke… phoṭṭhabbavitakko loke… dhammavitakko loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

“Rūpavicāro loke… saddavicāro loke… gandhavicāro loke… rasavicāro loke… phoṭṭhabbavicāro loke… dhammavicāro loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ.

Nirodhasaccaniddeso (滅諦解說)

134. “Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo.

“Sā kho panesā, bhikkhave, taṇhā kattha pahīyamānā pahīyati, kattha nirujjhamānā nirujjhati? Yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

“Kiñca loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ? Cakkhu loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Sotaṁ loke …pe… ghānaṁ loke… jivhā loke… kāyo loke… mano loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

“Rūpā loke… saddā loke… gandhā loke… rasā loke… phoṭṭhabbā loke… dhammā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

“Cakkhuviññāṇaṁ loke… sotaviññāṇaṁ loke… ghānaviññāṇaṁ loke… jivhāviññāṇaṁ loke… kāyaviññāṇaṁ loke… manoviññāṇaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

“Cakkhusamphasso loke… sotasamphasso loke… ghānasamphasso loke… jivhāsamphasso loke… kāyasamphasso loke… manosamphasso loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

“Cakkhusamphassajā vedanā loke… sotasamphassajā vedanā loke… ghānasamphassajā vedanā loke… jivhāsamphassajā vedanā loke… kāyasamphassajā vedanā loke… manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

“Rūpasaññā loke… saddasaññā loke… gandhasaññā loke… rasasaññā loke… phoṭṭhabbasaññā loke… dhammasaññā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

“Rūpasañcetanā loke… saddasañcetanā loke… gandhasañcetanā loke… rasasañcetanā loke… phoṭṭhabbasañcetanā loke… dhammasañcetanā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

“Rūpataṇhā loke… saddataṇhā loke… gandhataṇhā loke… rasataṇhā loke… phoṭṭhabbataṇhā loke… dhammataṇhā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

“Rūpavitakko loke… saddavitakko loke… gandhavitakko loke… rasavitakko loke… phoṭṭhabbavitakko loke… dhammavitakko loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

“Rūpavicāro loke… saddavicāro loke… gandhavicāro loke… rasavicāro loke… phoṭṭhabbavicāro loke… dhammavicāro loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ. Etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhāmānā nirujjhati. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ.

Maggasaccaniddeso (道諦解說)

135. “Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathidaṁ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

“Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi? Yaṁ kho, bhikkhave, dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammādiṭṭhi.

“Katamo ca, bhikkhave, sammāsaṅkappo? Nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṁsāsaṅkappo. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsaṅkappo.

“Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāvācā.

“Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammākammanto.

“Katamo ca, bhikkhave, sammā-ājīvo? Idha, bhikkhave, ariyasāvako micchā-ājīvaṁ pahāya sammā-ājīvena jīvitaṁ kappeti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammā-ājīvo.

“Katamo ca, bhikkhave, sammāvāyāmo? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāvāyāmo.

“Katamā ca, bhikkhave, sammāsati? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsati.

“Katamo ca, bhikkhave, sammāsamādhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhi. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ.

136. “Iti ajjhattaṁ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. ‘Atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu.

Saccapabbaṁ niṭṭhitaṁ.

Dhammānupassanā niṭṭhitā.

137. “Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya satta vassāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ diṭṭheva dhamme aññā; sati vā upādisese anāgāmitā.

“Tiṭṭhantu, bhikkhave, satta vassāni. Yo hi (▼.I,63.) koci bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya cha vassāni …pe… pañca vassāni… cattāri vassāni… tīṇi vassāni… dve vassāni… ekaṁ vassaṁ… tiṭṭhatu, bhikkhave, ekaṁ vassaṁ. Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya satta māsāni, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ diṭṭheva dhamme aññā; sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu, bhikkhave, satta māsāni. Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya cha māsāni …pe… pañca māsāni… cattāri māsāni… tīṇi māsāni… dve māsāni… ekaṁ māsaṁ… aḍḍhamāsaṁ… tiṭṭhatu, bhikkhave, aḍḍhamāso. Yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya sattāhaṁ, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ diṭṭheva dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā”ti.

138. “‘Ekāyano ayaṁ, bhikkhave, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṁ cattāro satipaṭṭhānā’ti. Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.

Mahāsatipaṭṭhānasuttaṁ niṭṭhitaṁ dasamaṁ.

Mūlapariyāyavaggo niṭṭhito paṭhamo.

Tassuddānaṁ–

Mūlasusaṁvaradhammadāyādā, bheravānaṅgaṇākaṅkheyyavatthaṁ;

Sallekhasammādiṭṭhisatipaṭṭhaṁ, vaggavaro asamo susamatto.

▲Top回目錄

(M.10.)10. Satipaṭṭhānasuttavaṇṇanā

105. Evaṁ me sutanti satipaṭṭhānasuttaṁ. Tattha kurūsu viharatīti kurunāmakā jānapadino rājakumārā, tesaṁ nivāso ekopi janapado ruḷhīsaddena kurūti vuccati, tasmiṁ kurūsu janapade. Aṭṭhakathācariyā panāhu– mandhātukāle tīsu dīpesu manussā jambudīpo nāma buddhapaccekabuddhamahāsāvakacakkavattipabhutīnaṁ uttamapurisānaṁ uppattibhūmi uttamadīpo atiramaṇīyoti sutvā raññā mandhātucakkavattinā cakkaratanaṁ purakkhatvā cattāro dīpe anusaṁyāyantena saddhiṁ āgamaṁsu. Tato rājā pariṇāyakaratanaṁ pucchi–

“Atthi nu kho manussalokato ramaṇīyataraṁ ṭhānan”ti?

“Kasmā deva evaṁ bhaṇasi?

“Kiṁ na passasi candimasūriyānaṁ ānubhāvaṁ?

“Nanu etesaṁ ṭhānaṁ ito ramaṇīyataran”ti?

Rājā cakkaratanaṁ purakkhatvā tattha agamāsi. Cattāro mahārājāno “mandhātumahārājā āgato”ti sutvāva “mahiddhiko mahānubhāvo rājā na sakkā yuddhena paṭibāhitun”ti sakarajjaṁ niyyātesuṁ. So taṁ gahetvā puna pucchi– “atthi nu kho ito ramaṇīyataraṁ ṭhānan”ti. Athassa tāvatiṁsabhavanaṁ kathayiṁsu– “tāvatiṁsabhavanaṁ, deva, ramaṇīyataraṁ, tattha sakkassa devarañño ime cattāro mahārājāno paricārakā dovārikabhūmiyaṁ tiṭṭhanti. Sakko devarājā mahiddhiko mahānubhāvo. Tassimāni pana upabhogaṭṭhānāni, yojanasahassubbedho vejayantapāsādo, pañcayojanasatubbedhā sudhammā devasabhā, diyaḍḍhayojanasatiko vejayantaratho, tathā erāvaṇo hatthī, dibbarukkhasahassapaṭimaṇḍitaṁ (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0231) nandanavanaṁ cittalatāvanaṁ phārusakavanaṁ missakavanaṁ Yojanasatubbedho pāricchattako koviḷāro, tassa heṭṭhā saṭṭhiyojanāyāmā paṇṇāsayojanavitthatā pañcadasayojanubbedhā jayasumanapupphavaṇṇā paṇḍukambalasilā, yassā mudutāya sakkassa nisīdato upaḍḍhakāyo anupavisatī”ti.

Taṁ sutvā rājā tattha gantukāmo cakkaratanaṁ abbhukkiri Taṁ ākāse patiṭṭhāsi saddhiṁ caturaṅginiyā senāya. Atha dvinnaṁ devalokānaṁ vemajjhato cakkaratanaṁ otaritvā pathaviyaṁ patiṭṭhāsi saddhiṁ pariṇāyakaratanappamukhāya caturaṅginiyā senāya. Rājā ekakova tāvatiṁsabhavanaṁ agamāsi. Sakko “mandhātā āgato”ti sutvāva tassa paccuggamanaṁ katvā– “svāgataṁ te, mahārāja, sakaṁ te, mahārāja. Anusāsa, mahārājā”ti vatvā saddhiṁ nāṭakehi rajjaṁ dvebhāge katvā ekaṁ bhāgamadāsi. Rañño tāvatiṁsabhavane patiṭṭhitamattasseva manussabhāvo vigacchi, devabhāvo pāturahosi.

Tassa kira sakkena saddhiṁ paṇḍukambalasilāyaṁ nisinnassa akkhinimisamattena nānattaṁ paññāyati. Taṁ asallakkhentā devā sakkassa ca tassa ca nānatte muyhanti. So tattha dibbasampattiṁ anubhavamāno yāva chattiṁsa sakkā uppajjitvā cutā, tāva rajjaṁ kāretvā atittoyeva kāmehi tato cavitvā attano uyyāne patiṭṭhito vātātapena phuṭṭhagatto kālamakāsi.

Cakkaratane pana pathaviyaṁ patiṭṭhite pariṇāyakaratanaṁ suvaṇṇapaṭṭe mandhātu-upāhanaṁ likhāpetvā idaṁ mandhāturajjanti rajjamanusāsi. Tepi tīhi dīpehi āgatamanussā puna gantuṁ asakkontā pariṇāyakaratanaṁ upasaṅkamitvā “deva mayaṁ rañño ānubhāvena āgatā, idāni gantuṁ na sakkoma, vasanaṭṭhānaṁ no dehī”ti yāciṁsu. So tesaṁ ekekaṁ janapadamadāsi. Tattha pubbavidehato āgatamanussehi āvasitapadeso tāyeva purimasaññāya videharaṭṭhanti nāmaṁ labhi. Aparagoyānato āgatamanussehi āvasitapadeso aparantajanapadoti nāmaṁ labhi. Uttarakuruto āgatamanussehi āvasitapadeso kururaṭṭhanti nāmaṁ labhīti (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0232) Bahuke pana gāmanigamādayo upādāya bahuvacanena voharīyati. Tena vuttaṁ “kurūsu viharatī”ti.

Kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamoti. Kammāsadhammanti ettha keci dha-kārassa da-kārena atthaṁ vaṇṇayanti. Kammāso ettha damitoti kammāsadammo. Kammāsoti kammāsapādo porisādo vuccati. Tassa kira pāde khāṇukena viddhaṭṭhāne vaṇo ruhanto cittadārusadiso hutvā ruhi, tasmā kammāsapādoti paññāyittha So ca tasmiṁ okāse damito porisādabhāvato paṭisedhito. Kena? Mahāsattena. Katarasmiṁ jātaketi? Mahāsutasomajātaketi eke. Ime pana therā jayaddisajātaketi vadanti. Tadā hi mahāsattena kammāsapādo damito. Yathāha–

“Putto yadā homi jayaddisassa,

Pañcālaraṭṭhādhipatissa atrajo.

Cajitvāna pāṇaṁ pitaraṁ pamocayiṁ,

Kammāsapādampi cahaṁ pasādayin”ti.

Keci pana dha-kāreneva atthaṁ vaṇṇayanti. Kururaṭṭhavāsīnaṁ kira kuruvattadhammo tasmiṁ kammāso jāto, tasmā taṁ ṭhānaṁ kammāso ettha dhammo jātoti kammāsadhammanti vuccati. Tattha niviṭṭhanigamassāpi etadeva nāmaṁ. Bhummavacanena kasmā na vuttanti? Avasanokāsato. Bhagavato kira tasmiṁ nigame vasanokāso koci vihāro nāhosi. Nigamato pana apakkamma aññatarasmiṁ udakasampanne ramaṇīye bhūmibhāge mahāvanasaṇḍo ahosi. Tattha bhagavā vihāsi. Taṁ nigamaṁ gocaragāmaṁ katvā, tasmā evamettha attho veditabbo “kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo, taṁ gocaragāmaṁ katvā”ti.

Uddesavārakathāvaṇṇanā

106. Ekāyano ayaṁ, bhikkhave, maggoti. Kasmā bhagavā idaṁ suttamabhāsi? Kururaṭṭhavāsīnaṁ gambhīradesanāpaṭiggahaṇasamatthatāya. Kururaṭṭhavāsino kira bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo utupaccayādisampannattā tassa raṭṭhassa sappāya-utupaccayasevanena niccaṁ (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0233) kallasarīrā kallacittā ca honti. Te cittasarīrakallatāya anuggahitapaññābalā gambhīrakathaṁ pariggahetuṁ samatthā honti. Tena tesaṁ bhagavā imaṁ gambhīradesanāpaṭiggahaṇasamatthataṁ sampassanto ekavīsatiyā ṭhānesu kammaṭṭhānaṁ arahatte pakkhipitvā idaṁ gambhīratthaṁ satipaṭṭhānasuttaṁ abhāsi. Yathā hi puriso suvaṇṇacaṅkoṭakaṁ labhitvā tattha nānāpupphāni pakkhipeyya, suvaṇṇamañjūsaṁ vā pana labhitvā sattaratanāni pakkhipeyya, evaṁ bhagavā kururaṭṭhavāsiparisaṁ labhitvā gambhīradesanaṁ desesi. Tenevettha aññānipi gambhīratthāni dīghanikāye mahānidānaṁ mahāsatipaṭṭhānaṁ imasmiṁ majjhimanikāye sāropamaṁ rukkhūpamaṁ raṭṭhapālaṁ māgaṇḍiyaṁ āneñjasappāyanti aññānipi suttāni desesi.

Apica tasmiṁ janapade catasso parisā pakatiyāva satipaṭṭhānabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, antamaso dāsakammakaraparijanāpi satipaṭṭhānappaṭisaṁyuttameva kathaṁ kathenti. Udakatitthasuttakantanaṭṭhānādīsupi niratthakakathā nāma na pavattati. Sace kāci itthī “amma tvaṁ kataraṁ satipaṭṭhānabhāvanaṁ manasikarosī”ti pucchitā “na kiñcī”ti vadati. Taṁ garahanti “dhiratthu tava jīvitaṁ, jīvamānāpi tvaṁ matasadisā”ti. Atha naṁ “mā dāni puna evamakāsī”ti ovaditvā aññataraṁ satipaṭṭhānaṁ uggaṇhāpenti. Yā pana “ahaṁ asukaṁ satipaṭṭhānaṁ manasikaromī”ti vadati. Tassā “sādhu sādhū”ti sādhukāraṁ datvā “tava jīvitaṁ sujīvitaṁ, tvaṁ nāma manussattaṁ pattā, tavatthāya sammāsambuddho uppanno”ti-ādīhi pasaṁsanti. Na kevalañcettha manussajātiyāyeva satipaṭṭhānamanasikārayuttā, te nissāya viharantā tiracchānagatāpi. Tatridaṁ vatthu– eko kira naṭako suvapotakaṁ gahetvā sikkhāpento vicarati. So bhikkhunupassayaṁ upanissāya vasitvā gamanakāle suvapotakaṁ pamussitvā gato. Taṁ sāmaṇeriyo gahetvā paṭijaggiṁsu. Buddharakkhitotissa nāmaṁ akaṁsu. Taṁ ekadivasaṁ purato nisinnaṁ disvā mahātherī āha– “buddharakkhitā”ti?

Kiṁ ayyeti.

Atthi koci tava manasikāroti?

Natthi ayyeti.

Āvuso pabbajitānaṁ santike vasantena nāma vissaṭṭha-attabhāvena bhavituṁ na vaṭṭati, kocideva manasikāro icchitabbo, tvaṁ pana aññaṁ na sakkhissasi “aṭṭhi aṭṭhī”ti (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0234) sajjhāyaṁ karohīti. So theriyā ovāde ṭhatvā “aṭṭhi aṭṭhī”ti sajjhāyanto carati.

Taṁ ekadivasaṁ pātova toraṇagge nisīditvā bālātapaṁ tapamānaṁ eko sakuṇo nakhapañjarena aggahesi. So “kiri kirī”ti saddamakāsi. Sāmaṇeriyo sutvā “ayye buddharakkhito sakuṇena gahito, mocema nan”ti leḍḍu-ādīni gahetvā anubandhitvā mocesuṁ. Taṁ ānetvā purato ṭhapitaṁ therī āha–

“Buddharakkhita, sakuṇena gahitakāle kiṁ cintesī”ti?

Na ayye aññaṁ cintesiṁ, “aṭṭhipuñjova aṭṭhipuñjaṁ gahetvā gacchati, katarasmimpi ṭhāne vippakirissatī”ti evaṁ ayye aṭṭhipuñjameva cintesinti.

Sādhu sādhu, buddharakkhita, anāgate bhavakkhayassa te paccayo bhavissatīti. Evaṁ tattha tiracchānagatāpi satipaṭṭhānamanasikārayuttā, tasmā nesaṁ bhagavā satipaṭṭhānabuddhimeva janento idaṁ suttaṁ abhāsi.

Tattha ekāyanoti ekamaggo. Maggassa hi–

“Maggo pantho patho pajjo, añjasaṁ vaṭumāyanaṁ;

Nāvā uttarasetū ca, kullo ca bhisisaṅkamo”ti. (cūḷani. 101)–

Bahūni nāmāni. Svāyaṁ idha ayananāmena vutto. Tasmā ekāyano ayaṁ, bhikkhave, maggoti ettha ekamaggo ayaṁ, bhikkhave, maggo, na dvedhāpathabhūtoti evamattho daṭṭhabbo. Atha vā ekena ayitabboti ekāyano. Ekenāti gaṇasaṅgaṇikaṁ pahāya vūpakaṭṭhena pavivittacittena. Ayitabboti paṭipajjitabbo. Ayanti vā etenāti ayano, saṁsārato nibbānaṁ gacchantīti attho Ekassa ayano ekāyano, ekassāti seṭṭhassa. Sabbasattānaṁ seṭṭho ca bhagavā, tasmā bhagavatoti vuttaṁ hoti. Kiñcāpi hi tena aññepi ayanti, evaṁ santepi bhagavatova so ayano tena uppāditattā. Yathāha “so hi, brāhmaṇa, bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā”ti-ādi (ma. ni. 3.79). Ayatīti vā ayano, gacchati pavattatīti attho. Ekasmiṁ ayanoti ekāyano, imasmiṁyeva dhammavinaye pavattati, na aññatrāti vuttaṁ hoti. Yathāha “imasmiṁ kho, Subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhatī”ti (dī. ni. 2.214). Desanābhedoyeva heso, attho paneko. Apica (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0235) ekaṁ ayatīti ekāyano. Pubbabhāge nānāmukhabhāvanānayappavattopi aparabhāge ekaṁ nibbānameva gacchatīti vuttaṁ hoti. Yathāha brahmā sahampati–

“Ekāyanaṁ jātikhayantadassī,

Maggaṁ pajānāti hitānukampī.

Etena maggena tariṁsu pubbe,

Tarissanti ye ca taranti oghan”ti. (saṁ. ni. 5.409).

Keci pana “na pāraṁ diguṇaṁ yantī”ti gāthānayena yasmā ekavāraṁ nibbānaṁ gacchati. Tasmā “ekāyano”ti vadanti, taṁ na yujjati. Imassa hi atthassa sakiṁ ayanoti iminā byañjanena bhavitabbaṁ. Yadi pana ekaṁ ayanamassa ekā gati pavattīti evamatthaṁ yojetvā vucceyya, byañjanaṁ yujjeyya, attho pana ubhayathāpi na yujjati. Kasmā? Idha pubbabhāgamaggassa adhippetattā. Kāyādicatu-ārammaṇappavatto hi pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggo idha adhippeto, na lokuttaro. So ca anekavārampi ayati, anekañcassa ayanaṁ hoti.

Pubbepi ca imasmiṁ pade mahātherānaṁ sākacchā ahosiyeva. Tipiṭakacūḷanāgatthero “pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggo”ti āha. Ācariyo panassa tipiṭakacūḷasumatthero “missakamaggo”ti āha. Pubbabhāgo bhanteti. Missako āvusoti. Ācariye punappunaṁ bhaṇante appaṭibāhitvā tuṇhī ahosi. Pañhaṁ avinicchinitvāva uṭṭhahiṁsu. Athācariyatthero nhānakoṭṭhakaṁ gacchanto “mayā missakamaggo kathito, cūḷanāgo pubbabhāgoti ādāya voharati ko nu kho ettha nicchayo”ti suttantaṁ ādito paṭṭhāya parivattento “yo hi koci, bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāveyya satta vassānī”ti imasmiṁ ṭhāne sallakkhesi, lokuttaramaggo uppajjitvā satta vassāni tiṭṭhamāno nāma natthi, mayā vutto missakamaggo na labbhati, cūḷanāgena diṭṭho pubbabhāgamaggova labbhatīti ñatvā aṭṭhamiyaṁ dhammassavane saṅghuṭṭhe agamāsi.

Porāṇakattherā (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0236) kira piyadhammassavanā honti. Saddaṁ sutvāva “ahaṁ paṭhamaṁ, ahaṁ paṭhaman”ti ekappahāreneva osaranti. Tasmiñca divase cūḷanāgattherassa vāro. Tena dhammāsane nisīditvā vījaniṁ gahetvā pubbagāthāsu vuttāsu therassa āsanapiṭṭhiyaṁ ṭhitassa etadahosi “raho nisīditvā na vakkhāmī”ti. Porāṇakattherā hi anusūyakā honti, na attano rucimeva ucchubhāraṁ viya evaṁ ukkhipitvā vicaranti, kāraṇameva gaṇhanti, akāraṇaṁ vissajjenti. Tasmā thero “āvuso cūḷanāgā”ti āha. So ācariyassa viya saddoti dhammaṁ ṭhapetvā “kiṁ bhante”ti āha. Āvuso cūḷanāga mayā vutto missakamaggo na labbhati, tayā vutto pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggova labbhatīti.

Thero cintesi “amhākaṁ ācariyo sabbapariyattiko tepiṭako sutabuddho, evarūpassapi nāma bhikkhuno ayaṁ pañho āluḷeti, anāgate mama bhātikā imaṁ pañhaṁ āluḷessantīti suttaṁ gahetvā imaṁ pañhaṁ niccalaṁ karissāmī”ti paṭisambhidāmaggato “ekāyanamaggo vuccati pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggo–

“Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṁ caturo padā;

Virāgo seṭṭho dhammānaṁ, dvipadānañca cakkhumā.

Eseva maggo natthañño, dassanassa visuddhiyā;

Etañhi tumhe paṭipajjatha, mārasenappamaddanaṁ.

Etañhi tumhe paṭipannā, dukkhassantaṁ karissathā”ti. (dha. pa. 273-275)–

Suttaṁ āharitvā ṭhapesi.

Maggoti kenaṭṭhena maggo? Nibbānagamanaṭṭhena nibbānatthikehi magganiyaṭṭhena ca. Sattānaṁ visuddhiyāti rāgādīhi malehi abhijjhāvisamalobhādīhi ca upakkilesehi kiliṭṭhacittānaṁ sattānaṁ visuddhatthāya. Tathā hi imināva maggena ito satasahassakappādhikānaṁ catunnaṁ asaṅkhyeyyānaṁ upari ekasmiññeva kappe nibbatte taṇhaṅkaramedhaṅkarasaraṇaṅkaradīpaṅkaranāmake buddhe ādiṁ katvā sakyamunipariyosānā aneke sammāsambuddhā anekasatā paccekabuddhā gaṇanapathaṁ vītivattā ariyasāvakā cāti ime (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0237) sattā sabbe cittamalaṁ pavāhetvā paramavisuddhiṁ pattā. Rūpamalavasena pana saṁkilesavodānapaññattiyeva natthi. Tathā hi–

Rūpena saṁkiliṭṭhena, saṁkilissanti māṇavā;

Rūpe suddhe visujjhanti, anakkhātaṁ mahesinā.

Cittena saṁkiliṭṭhena, saṁkilissanti māṇavā;

Citte suddhe visujjhanti, iti vuttaṁ mahesinā.

Yathāha “cittasaṁkilesā, bhikkhave, sattā saṁkilissanti, cittavodānā visujjhantī”ti (saṁ. ni. 3.100). Tañca cittavodānaṁ iminā satipaṭṭhānamaggena hoti. Tenāha “sattānaṁ visuddhiyā”ti.

Sokaparidevānaṁ samatikkamāyāti sokassa ca paridevassa ca samatikkamāya, pahānāyāti attho. Ayañhi maggo bhāvito santatimahāmattādīnaṁ viya sokasamatikkamāya, paṭācārādīnaṁ viya ca paridevasamatikkamāya ca saṁvattati. Tenāha “sokaparidevānaṁ samatikkamāyā”ti. Kiñcāpi hi santatimahāmatto–

“Yaṁ pubbe taṁ visodhehi, pacchā te māhu kiñcanaṁ;

Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasī”ti. (su. ni. 955).

Imaṁ gāthaṁ sutvā saha paṭisambhidāhi arahattaṁ patto.

Paṭācārā–

“Na santi puttā tāṇāya, na pitā nāpi bandhavā;

Antakenādhipannassa, natthi ñātīsu tāṇatā”ti. (dha. pa. 288).

Imaṁ gāthaṁ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhitā. Yasmā pana kāyavedanācittadhammesu kañci dhammaṁ anāmasitvā bhāvanā nāma natthi, tasmā tepi imināva maggena sokaparideve samatikkantāti veditabbā.

Dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāyāti kāyikadukkhassa ca cetasikadomanassassa cāti imesaṁ dvinnaṁ atthaṅgamāya, nirodhāyāti attho. Ayañhi maggo bhāvito tissattherādīnaṁ viya dukkhassa, sakkādīnaṁ viya ca domanassassa atthaṅgamāya saṁvattati.

Tatrāyaṁ (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0238) atthadīpanā– sāvatthiyaṁ kira tisso nāma kuṭumbikaputto cattālīsa hiraññakoṭiyo pahāya pabbajitvā agāmake araññe viharati. Tassa kaniṭṭhabhātubhariyā “gacchatha naṁ jīvitā voropethā”ti pañcasate core pesesi. Te gantvā theraṁ parivāretvā nisīdiṁsu. Thero āha “kasmā āgatattha upāsakā”ti? Taṁ jīvitā voropessāmāti. Pāṭibhogaṁ me upāsakā gahetvā ajjekarattiṁ jīvitaṁ dethāti. Ko te, samaṇa, imasmiṁ ṭhāne pāṭibhogo bhavissatīti? Thero mahantaṁ pāsāṇaṁ gahetvā dve ūruṭṭhīni bhinditvā “vaṭṭati upāsakā pāṭibhogo”ti āha. Te apakkamitvā caṅkamanasīse aggiṁ katvā nipajjiṁsu. Therassa vedanaṁ vikkhambhetvā sīlaṁ paccavekkhato parisuddhaṁ sīlaṁ nissāya pītipāmojjaṁ uppajji Tato anukkamena vipassanaṁ vaḍḍhento tiyāmarattiṁ samaṇadhammaṁ katvā aruṇuggamane arahattaṁ patto imaṁ udānaṁ udānesi–

“Ubho pādāni bhinditvā, saññapessāmi vo ahaṁ;

Aṭṭiyāmi harāyāmi, sarāgamaraṇaṁ ahaṁ.

Evāhaṁ cintayitvāna, yathābhūtaṁ vipassisaṁ;

Sampatte aruṇuggamhi, arahattamapāpuṇin”ti.

Aparepi tiṁsa bhikkhū bhagavato santike kammaṭṭhānaṁ gahetvā araññavihāre vassaṁ upagantvā “āvuso, tiyāmarattiṁ samaṇadhammova kātabbo, na aññamaññassa santikaṁ āgantabban”ti vatvā vihariṁsu. Tesaṁ samaṇadhammaṁ katvā paccūsasamaye pacalāyantānaṁ eko byaggho āgantvā ekekaṁ bhikkhuṁ gahetvā gacchati. Na koci “maṁ byaggho gaṇhī”ti vācampi nicchāresi. Evaṁ pañcasu dasasu bhikkhūsu khāditesu uposathadivase “itare, āvuso, kuhin”ti pucchitvā ñatvā ca “idāni gahitena, gahitomhīti vattabban”ti vatvā vihariṁsu.

Atha aññataraṁ daharabhikkhuṁ purimanayeneva byaggho gaṇhi. So “byaggho, bhante”ti āha. Bhikkhū kattaradaṇḍe ca ukkāyo ca gahetvā mocessāmāti anubandhiṁsu. Byaggho bhikkhūnaṁ agatiṁ chinnataṭaṭṭhānaṁ āruyha taṁ bhikkhuṁ pādaṅguṭṭhakato paṭṭhāya khādituṁ ārabhi. Itarepi “idāni (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0239) sappurisa, amhehi kattabbaṁ natthi, bhikkhūnaṁ viseso nāma evarūpe ṭhāne paññāyatī”ti āhaṁsu. So byagghamukhe nipannova taṁ vedanaṁ vikkhambhetvā vipassanaṁ vaḍḍhento yāva gopphakā khāditasamaye sotāpanno hutvā, yāva jaṇṇukā khāditasamaye sakadāgāmī, yāva nābhiyā khāditasamaye anāgāmī hutvā, hadayarūpe akhāditeyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṁ patvā imaṁ udānaṁ udānesi–

“Sīlavā vatasampanno, paññavā susamāhito;

Muhuttaṁ pamādamanvāya, byagghenoruddhamānaso.

Pañjarasmiṁ gahetvāna, silāya uparīkato;

Kāmaṁ khādatu maṁ byaggho, bhakkho kāyo amittānaṁ.

Paṭiladdhe kammaṭṭhāne, maraṇaṁ hehiti bhaddakan”ti.

Aparopi pītamallatthero nāma gihikāle tīsu rajjesu paṭākaṁ gahetvā tambapaṇṇidīpaṁ āgamma rājānaṁ disvā raññā katānuggaho ekadivasaṁ kilañjakāpaṇasāladvārena gacchanto “rūpaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha, taṁ vo pahīnaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti (saṁ. ni. 3.33-34) natumhākavaggaṁ sutvā cintesi “neva kira rūpaṁ attano, na vedanā”ti. So taṁyeva aṅkusaṁ katvā nikkhamitvā mahāvihāraṁ gantvā pabbajjaṁ yācitvā pabbajito upasampanno dvemātikā paguṇaṁ katvā tiṁsa bhikkhū gahetvā gabalavāliya-aṅgaṇaṁ gantvā samaṇadhammamakāsi. Pādesu avahantesu jaṇṇukehi caṅkamati. Tamenaṁ rattiṁ eko migaluddako migoti maññamāno sattiyā pahari. Satti vinivijjhitvā gatā. So taṁ sattiṁ harāpetvā pahāramukhāni tiṇavaṭṭiyā pūrāpetvā pāsāṇapiṭṭhiyaṁ attānaṁ nisīdāpetvā okāsaṁ kāretvā vipassanaṁ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṁ patvā ukkāsitasaddena āgatānaṁ bhikkhūnaṁ byākaritvā imaṁ udānaṁ udānesi–

“Bhāsitaṁ buddhaseṭṭhassa, sabbalokaggavādino.

Na tumhākamidaṁ rūpaṁ, taṁ jaheyyātha bhikkhavo.

Aniccā (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0240) vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;

Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṁ vūpasamo sukho”ti.

Atha naṁ bhikkhū āhaṁsu “sace, bhante, sammāsambuddho arogo abhavissā, addhā te muddhamatthake hatthaṁ pasāretvā sīsaṁ parāmaseyyā”ti. Ettāvatā ayaṁ maggo tissattherādīnaṁ viya dukkhassa atthaṅgamāya saṁvattati.

Sakko pana devānamindo attano pañcavidhaṁ pubbanimittaṁ disvā maraṇabhayasantajjito domanassajāto bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchi. So upekkhāpañhavissajjanāvasāne asītisahassāhi devatāhi saddhiṁ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Sā cassa upapatti puna pākatikāva ahosi.

Subrahmāpi devaputto accharāsahassaparivāro saggasampattiṁ anubhoti, tattha pañcasatā accharāyo rukkhato pupphāni ocinantiyo cavitvā niraye upapannā. So “kiṁ imā cirāyantī”ti upadhārento tāsaṁ niraye nibbattabhāvaṁ disvā “kittakaṁ nu kho mama āyū”ti upaparikkhanto attanopi āyuparikkhayaṁ viditvā tattheva niraye nibbattanabhāvaṁ disvā bhīto ativiya domanassajāto hutvā “imaṁ me domanassaṁ satthā vinayissati na añño”ti avasesā pañcasatā accharāyo gahetvā bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pañhaṁ pucchi–

“Niccaṁ utrastamidaṁ cittaṁ, niccaṁ ubbiggidaṁ mano;

Anuppannesu kicchesu, atho uppatitesu ca.

Sace atthi anutrastaṁ, taṁ me akkhāhi pucchito”ti. (saṁ. ni. 1.98).

Tato naṁ bhagavā āha–

“Nāññatra bojjhā tapasā, nāññatrindriyasaṁvarā;

Nāññatra sabbanissaggā, sotthiṁ passāmi pāṇinan”ti. (saṁ. ni. 1.98).

So desanāpariyosāne pañcahi accharāsatehi saddhiṁ sotāpattiphale patiṭṭhāya taṁ sampattiṁ thāvaraṁ katvā devalokameva agamāsīti (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0241) Evamayaṁ maggo bhāvito sakkādīnaṁ viya domanassassa atthaṅgamāya saṁvattatīti veditabbo.

Ñāyassa adhigamāyāti ñāyo vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, tassa adhigamāya, pattiyāti vuttaṁ hoti. Ayañhi pubbabhāge lokiyo satipaṭṭhānamaggo bhāvito lokuttarassa maggassa adhigamāya saṁvattati. Tenāha “ñāyassa adhigamāyā”ti. Nibbānassa sacchikiriyāyāti taṇhāvānavirahitattā nibbānanti laddhanāmassa amatassa sacchikiriyāya, attapaccakkhatāyāti vuttaṁ hoti. Ayañhi maggo bhāvito anupubbena nibbānasacchikiriyaṁ sādheti. Tenāha “nibbānassa sacchikiriyāyā”ti.

Tattha kiñcāpi “sattānaṁ visuddhiyā”ti vutte sokasamatikkamādīni atthato siddhāneva honti, ṭhapetvā pana sāsanayuttikovide aññesaṁ na pākaṭāni, na ca bhagavā paṭhamaṁ sāsanayuttikovidaṁ janaṁ katvā pacchā dhammaṁ deseti. Tena teneva pana suttena taṁ taṁ atthaṁ ñāpeti. Tasmā idha yaṁ yaṁ atthaṁ ekāyanamaggo sādheti, taṁ taṁ pākaṭaṁ katvā dassento “sokaparidevānaṁ samatikkamāyā”ti-ādimāha. Yasmā vā yā sattānaṁ visuddhi ekāyanamaggena saṁvattati, sā sokaparidevānaṁ samatikkamena hoti, sokaparidevānaṁ samatikkamo dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamena, dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamo ñāyassādhigamena, ñāyassādhigamo nibbānassa sacchikiriyāya. Tasmā imampi kamaṁ dassento “sattānaṁ visuddhiyā”ti vatvā “sokaparidevānaṁ samatikkamāyā”ti-ādimāha.

Apica vaṇṇabhaṇanametaṁ ekāyanamaggassa. Yatheva hi bhagavā “dhammaṁ vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsessāmi, yadidaṁ chachakkānī”ti (ma. ni. 3.420) chachakkadesanāya aṭṭhahi padehi vaṇṇaṁ abhāsi, yathā ca ariyavaṁsadesanāya “cattārome, bhikkhave, ariyavaṁsā aggaññā rattaññā vaṁsaññā porāṇā asaṁkiṇṇā asaṁkiṇṇapubbā na saṁkīyanti, na saṁkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0242) (a. ni. 4.28) navahi padehi vaṇṇaṁ abhāsi, evaṁ imassapi ekāyanamaggassa sattānaṁ visuddhiyāti-ādīhi sattahi padehi vaṇṇaṁ abhāsi.

Kasmā iti ce? Tesaṁ bhikkhūnaṁ ussāhajananatthaṁ. Vaṇṇabhāsanañhi sutvā te bhikkhū “ayaṁ kira maggo hadayasantāpabhūtaṁ sokaṁ, vācāvippalāpabhūtaṁ paridevaṁ, kāyika-asātabhūtaṁ dukkhaṁ, cetasika-asātabhūtaṁ domanassanti cattāro upaddave hanati, visuddhiṁ ñāyaṁ nibbānanti tayo visese āvahatī”ti ussāhajātā imaṁ dhammadesanaṁ uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ dhāretabbaṁ vācetabbaṁ, imañca maggaṁ bhāvetabbaṁ maññissanti. Iti tesaṁ bhikkhūnaṁ ussāhajananatthaṁ vaṇṇaṁ abhāsi, kambalavāṇijādayo kambalādīnaṁ vaṇṇaṁ viya.

Yathā hi satasahassagghanikapaṇḍukambalavāṇijena kambalaṁ gaṇhathāti ugghositepi asukakambaloti na tāva manussā jānanti. Kesakambalavālakambalādayopi hi duggandhā kharasamphassā kambalātveva vuccanti. Yadā pana tena gandhārako rattakambalo sukhumo ujjalo sukhasamphassoti ugghositaṁ hoti, tadā ye pahonti, te gaṇhanti. Ye na pahonti, tepi dassanakāmā honti, evamevaṁ “ekāyano ayaṁ, bhikkhave, maggo”ti vuttepi asukamaggoti na tāva pākaṭo hoti. Nānappakārakā hi aniyyānamaggāpi maggātveva vuccanti. “Sattānaṁ visuddhiyā”ti-ādimhi pana vutte “ayaṁ kira maggo cattāro upaddave hanati, tayo visese āvahatī”ti ussāhajātā imaṁ dhammadesanaṁ uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ dhāretabbaṁ vācetabbaṁ, imañca maggaṁ bhāvetabbaṁ maññissantīti vaṇṇaṁ bhāsanto “sattānaṁ visuddhiyā”ti-ādimāha. Yathā ca satasahassagghanikapaṇḍukambalavāṇijopamā, evaṁ rattajambunadasuvaṇṇa-udakappasādakamaṇiratanasuvisuddhamuttāratanadhotapavāḷādivāṇijūpamādayopettha āharitabbā.

Yadidanti nipāto, ye imeti ayamassa attho. Cattāroti gaṇanaparicchedo, tena na tato heṭṭhā na uddhanti satipaṭṭhānaparicchedaṁ dīpeti. Satipaṭṭhānāti tayo satipaṭṭhānā satigocaropi, tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatāpi, satipi. “Catunnaṁ (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0243) bhikkhave, satipaṭṭhānānaṁ samudayañca atthaṅgamañca desessāmi, taṁ suṇātha …pe…. Ko ca, bhikkhave, kāyassa samudayo? Āhārasamudayā kāyasamudayo”ti-ādīsu (saṁ. ni. 3.408) hi satigocaro satipaṭṭhānanti vuccati. Tathā “kāyo paṭṭhānaṁ, no sati. Sati paṭṭhānañceva sati cā”ti-ādīsupi (paṭi. ma. 3.35). Tassattho– patiṭṭhāti asminti paṭṭhānaṁ. Kā patiṭṭhāti? Sati. Satiyā paṭṭhānaṁ satipaṭṭhānaṁ. Padhānaṭṭhānanti vā paṭṭhānaṁ. Satiyā paṭṭhānaṁ satipaṭṭhānaṁ, hatthiṭṭhāna-assaṭṭhānādīni viya. “Tayo satipaṭṭhānā, yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī”ti (ma. ni. 3.311) etthāpi tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatā “satipaṭṭhānan”ti vuttā. Tassattho– paṭṭhapetabbato paṭṭhānaṁ, pavattayitabbatoti attho. Kena paṭṭhapetabbatoti? Satiyā. Satiyā paṭṭhānaṁ satipaṭṭhānanti. “Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī”ti-ādīsu (saṁ. ni. 5.989) pana satiyeva “satipaṭṭhānan”ti vuccati. Tassattho– patiṭṭhātīti paṭṭhānaṁ, upaṭṭhāti okkantitvā pakkhanditvā pavattatīti attho. Satiyeva paṭṭhānaṁ satipaṭṭhānaṁ. Atha vā saraṇaṭṭhena sati, upaṭṭhānaṭṭhena paṭṭhānaṁ. Iti sati ca sā paṭṭhānañcātipi satipaṭṭhānaṁ. Idamidha adhippetaṁ.

Yadi evaṁ, kasmā “satipaṭṭhānā”ti bahuvacanaṁ? Satibahuttā. Ārammaṇabhedena hi bahukā etā satiyo. Atha maggoti kasmā ekavacanaṁ? Maggaṭṭhena ekattā. Catassopi hi etā satiyo maggaṭṭhena ekattaṁ gacchanti. Vuttañhetaṁ “maggoti kenaṭṭhena maggo? Nibbānagamanaṭṭhena, nibbānatthikehi magganīyaṭṭhena cā”ti. Catassopi cetā aparabhāge kāyādīsu ārammaṇesu kiccaṁ sādhayamānā nibbānaṁ gacchanti. Ādito paṭṭhāya ca nibbānatthikehi maggīyanti, tasmā catassopi eko maggoti vuccanti Evañca sati vacanānusandhinā sānusandhikāva desanā hoti, “mārasenappamaddanaṁ vo, bhikkhave, maggaṁ desessāmi, taṁ suṇātha …pe… katamo ca, bhikkhave, mārasenappamaddano maggo? Yadidaṁ sattabojjhaṅgā”ti-ādīsu (saṁ. ni. 5.224) viya hi yathā mārasenappamaddanoti ca sattabojjhaṅgāti ca atthato (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0244) ekaṁ, byañjanamevettha nānaṁ. Evaṁ ekāyanamaggoti ca cattāro satipaṭṭhānāti ca atthato ekaṁ, byañjanamevettha nānaṁ. Tasmā maggaṭṭhena ekattā ekavacanaṁ, ārammaṇabhedena satibahuttā bahuvacanaṁ veditabbaṁ.

Kasmā pana bhagavatā cattārova satipaṭṭhānā vuttā anūnā anadhikāti? Veneyyahitattā Taṇhācaritadiṭṭhicaritasamathayānikavipassanāyānikesu hi mandatikkhavasena dvedhā dvedhā pavattesu veneyyesu mandassa taṇhācaritassa oḷārikaṁ kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ visuddhimaggo, tikkhassa sukhumaṁ vedanānupassanaṁ satipaṭṭhānaṁ. Diṭṭhicaritassāpi mandassa nātippabhedagataṁ cittānupassanāsatipaṭṭhānaṁ visuddhimaggo, tikkhassa atippabhedagataṁ dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṁ. Samathayānikassa ca mandassa akicchena adhigantabbanimittaṁ paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ visuddhimaggo, tikkhassa oḷārikārammaṇe asaṇṭhahanato dutiyaṁ. Vipassanāyānikassapi mandassa nātippabhedagatārammaṇaṁ tatiyaṁ, tikkhassa atippabhedagatārammaṇaṁ catutthaṁ. Iti cattārova vuttā anūnā anadhikāti.

Subhasukhanicca-attabhāvavipallāsapahānatthaṁ vā. Kāyo hi asubho, tattha ca subhavipallāsavipallatthā sattā, tesaṁ tattha asubhabhāvadassanena tassa vipallāsassa pahānatthaṁ paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ vuttaṁ. Sukhaṁ niccaṁ attāti gahitesupi ca vedanādīsu vedanā dukkhā, cittaṁ aniccaṁ, dhammā anattā, tesu ca sukhanicca-attavipallāsavipallatthā sattā, tesaṁ tattha dukkhādibhāvadassanena tesaṁ vipallāsānaṁ pahānatthaṁ sesāni tīṇi vuttānīti evaṁ subhasukhanicca-attabhāvavipallāsapahānatthaṁ vā cattārova vuttā anūnā anadhikāti veditabbā.

Na kevalañca vipallāsapahānatthameva, atha kho caturoghayogāsavagantha-upādāna-agatipahānatthampi catubbidhāhārapariññatthañca cattārova vuttāti veditabbā. Ayaṁ tāva pakaraṇanayo.

Aṭṭhakathāyaṁ pana saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṁ ārammaṇavasena cattāroti etadeva vuttaṁ. Yathā hi catudvāre nagare pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṁ bhaṇḍaṁ gahetvā pācīnadvārena nagarameva pavisanti, dakkhiṇato pacchimato uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṁ bhaṇḍaṁ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṁsampadamidaṁ veditabbaṁ. Nagaraṁ viya hi nibbānamahānagaraṁ (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0245) Dvāraṁ viya aṭṭhaṅgiko lokuttaramaggo. Pācīnadisādayo viya kāyādayo.

Yathā pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṁ bhaṇḍaṁ gahetvā pācīnadvārena nagarameva pavisanti, evaṁ kāyānupassanāmukhena āgacchantā cuddasavidhena kāyānupassanaṁ bhāvetvā kāyānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṁ nibbānameva osaranti.

Yathā dakkhiṇato āgacchantā dakkhiṇadisāya uṭṭhānakaṁ bhaṇḍaṁ gahetvā dakkhiṇadvārena nagarameva pavisanti, evaṁ vedanānupassanāmukhena āgacchantā navavidhena vedanānupassanaṁ bhāvetvā vedanānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṁ nibbānameva osaranti.

Yathā pacchimato āgacchantā pacchimadisāya uṭṭhānakaṁ bhaṇḍaṁ gahetvā pacchimadvārena nagarameva pavisanti, evaṁ cittānupassanāmukhena āgacchantā soḷasavidhena cittānupassanaṁ bhāvetvā cittānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṁ nibbānameva osaranti.

Yathā uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṁ bhaṇḍaṁ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṁ dhammānupassanāmukhena āgacchantā pañcavidhena dhammānupassanaṁ bhāvetvā dhammānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṁ nibbānameva osaranti.

Evaṁ saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṁ ārammaṇavasena cattārova vuttāti veditabbā.

Katame cattāroti kathetukamyatā pucchā. Idhāti imasmiṁ sāsane. Bhikkhaveti dhammapaṭiggāhakapuggalālapanametaṁ. Bhikkhūti paṭipattisampādakapuggalanidassanametaṁ. Aññepi ca devamanussā paṭipattiṁ sampādentiyeva, seṭṭhattā pana paṭipattiyā bhikkhubhāvadassanato ca, “bhikkhū”ti āha. Bhagavato hi anusāsaniṁ sampaṭicchantesu bhikkhu seṭṭho, sabbappakārāya anusāsaniyā bhājanabhāvato, tasmā seṭṭhattā “bhikkhū”ti āha. Tasmiṁ gahite pana sesā gahitāva honti rājagamanādīsu rājaggahaṇena sesaparisā viya. Yo ca imaṁ paṭipattiṁ paṭipajjati, so bhikkhu nāma hotīti (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0246) paṭipattiyā bhikkhubhāvadassanatopi “bhikkhū”ti āha Paṭipannako hi devo vā hotu manusso vā, “bhikkhū”ti saṅkhaṁ gacchatiyeva. Yathāha –

“Alaṅkato cepi samaṁ careyya,

Santo danto niyato brahmacārī.

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ,

So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū”ti. (dha. pa. 142).

Kāyeti rūpakāye. Rūpakāyo hi idha aṅgapaccaṅgānaṁ kesādīnañca dhammānaṁ samūhaṭṭhena hatthikāyarathakāyādayo viya kāyoti adhippeto. Yathā ca samūhaṭṭhena, evaṁ kucchitānaṁ āyaṭṭhena. Kucchitānañhi paramajegucchānaṁ so āyotipi kāyo. Āyoti uppattideso. Tatrāyaṁ vacanattho, āyanti tatoti āyo. Ke āyanti? Kucchitā kesādayo. Iti kucchitānaṁ āyoti kāyo. Kāyānupassīti kāyamanupassanasīlo, kāyaṁ vā anupassamāno.

“Kāye”ti ca vatvāpi puna “kāyānupassī”ti dutiyaṁ kāyaggahaṇaṁ asammissato vavatthānaghanavinibbhogādidassanatthaṁ katanti veditabbaṁ. Tena na kāye vedanānupassī vā, cittadhammānupassī vā, atha kho kāyānupassīyevāti kāyasaṅkhāte vatthusmiṁ kāyānupassanākārasseva dassanena asammissato vavatthānaṁ dassitaṁ hoti. Tathā na kāye aṅgapaccaṅgavimutta-ekadhammānupassī, nāpi kesalomādivinimutta-itthipurisānupassī. Yopi cettha kesalomādiko bhūtupādāyasamūhasaṅkhāto kāyo tatthapi na bhūtupādāyavinimutta-ekadhammānupassī, atha kho rathasambhārānupassako viya aṅgapaccaṅgasamūhānupassī, nagarāvayavānupassako viya kesalomādisamūhānupassī, kadalikkhandhapattavaṭṭivinibbhujanako viya rittamuṭṭhiviniveṭhako viya ca bhūtupādāyasamūhānupassīyevāti nānappakārato samūhavaseneva kāyasaṅkhātassa vatthuno dassanena ghanavinibbhogo dassito hoti. Na hettha yathāvuttasamūhavinimutto kāyo vā itthī vā puriso vā añño vā koci dhammo dissati (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0247) yathāvuttadhammasamūhamatteyeva pana tathā tathā sattā micchābhinivesaṁ karonti. Tenāhu porāṇā–

“Yaṁ passati na taṁ diṭṭhaṁ, yaṁ diṭṭhaṁ taṁ na passati;

Apassaṁ bajjhate mūḷho, bajjhamāno na muccatī”ti. –

Ghanavinibbhogādidassanatthanti vuttaṁ. Ādisaddena cettha ayampi attho veditabbo– ayañhi ekasmiṁ kāye kāyānupassīyeva, na aññadhammānupassī. Kiṁ vuttaṁ hoti? Yathā anudakabhūtāyapi marīciyā udakānupassino honti, na evaṁ aniccadukkhānatta-asubhabhūteyeva imasmiṁ kāye niccasukha-attasubhabhāvānupassī, atha kho kāyānupassī aniccadukkhānatta-asubhākārasamūhānupassīyevāti. Atha vā yvāyaṁ parato “idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā …pe… so satova assasatī”ti-ādinā nayena assāsapassāsādicuṇṇikajāta-aṭṭhikapariyosāno kāyo vutto, yo ca “idhekacco pathavikāyaṁ aniccato anupassati āpokāyaṁ tejokāyaṁ vāyokāyaṁ kesakāyaṁ lomakāyaṁ chavikāyaṁ cammakāyaṁ maṁsakāyaṁ ruhirakāyaṁ nahārukāyaṁ aṭṭhikāyaṁ aṭṭhimiñjakāyan”ti paṭisambhidāyaṁ (paṭi. ma. 3.35) kāyo vutto, tassa sabbassa imasmiṁyeva kāye anupassanato “kāye kāyānupassī”ti evampi attho daṭṭhabbo.

Atha vā kāye ahanti vā mamanti vā evaṁ gahetabbassa yassa kassaci ananupassanato tassa tasseva pana kesālomādikassa nānādhammasamūhassa anupassanato kāye kesādidhammasamūhasaṅkhātakāyānupassīti evamattho daṭṭhabbo. Apica “imasmiṁ kāye aniccato anupassati, no niccato”ti-ādinā nayena paṭisambhidāyaṁ āgatanayassa sabbasseva aniccalakkhaṇādino ākārasamūhasaṅkhātassa kāyassānupassanatopi “kāye kāyānupassī”ti evampi attho daṭṭhabbo.

Tathā hi ayaṁ kāye kāyānupassanāpaṭipadaṁ paṭipanno bhikkhu imaṁ kāyaṁ aniccānupassanādīnaṁ sattannaṁ anupassanānaṁ vasena aniccato anupassati, no niccato. Dukkhato anupassati, no sukhato. Anattato (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0248) anupassati, no attato. Nibbindati, no nandati. Virajjati, no rajjati. Nirodheti, no samudeti. Paṭinissajjati, no ādiyati. So taṁ aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṁ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṁ pajahati, nibbindanto nandiṁ pajahati, virajjanto rāgaṁ pajahati, nirodhento samudayaṁ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṁ pajahatīti veditabbo.

Viharatīti iriyati. Ātāpīti tīsu bhavesu kilese ātāpetīti ātāpo, vīriyassetaṁ nāmaṁ. Ātāpo assa atthīti ātāpī. Sampajānoti sampajaññasaṅkhātena ñāṇena samannāgato. Satimāti kāyapariggāhikāya satiyā samannāgato. Ayaṁ pana yasmā satiyā ārammaṇaṁ pariggahetvā paññāya anupassati, na hi sativirahitassa anupassanā nāma atthi. Tenevāha “satiñca khvāhaṁ, bhikkhave, sabbatthikaṁ vadāmī”ti (saṁ. ni. 5.234). Tasmā ettha “kāye kāyānupassī viharatī”ti ettāvatā kāyānupassanāsatipaṭṭhānakammaṭṭhānaṁ vuttaṁ hoti. Atha vā yasmā anātāpino antosaṅkhepo antarāyakaro hoti, asampajāno upāyapariggahe anupāyaparivajjane ca sammuyhati, muṭṭhassati upāyāpariccāge anupāyāpariggahe ca asamattho hoti, tenassa taṁ kammaṭṭhānaṁ na sampajjati, tasmā yesaṁ dhammānaṁ ānubhāvena taṁ sampajjati. Tesaṁ dassanatthaṁ “ātāpī sampajāno satimāti idaṁ vuttan”ti veditabbaṁ.

Iti kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ sampayogaṅgañcassa dassetvā idāni pahānaṅgaṁ dassetuṁ vineyya loke abhijjhādomanassanti vuttaṁ. Tattha vineyyāti tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā vinayitvā. Loketi tasmiṁyeva kāye. Kāyo hi idha lujjanapalujjanaṭṭhena lokoti adhippeto. Yasmā panassa na kāyamatteyeva abhijjhādomanassaṁ pahīyati, vedanādīsupi pahīyatiyeva, tasmā “pañcapi upādānakkhandhā loko”ti vibhaṅge (vibha. 362) vuttaṁ. Lokasaṅkhātattā vā tesaṁ dhammānaṁ atthuddhāranayenetaṁ vuttaṁ. Yaṁ panāha “tattha katamo loko? Sveva kāyo loko”ti. Ayamevettha attho, tasmiṁ loke abhijjhādomanassaṁ vineyyāti evaṁ sambandho daṭṭhabbo. Yasmā panettha abhijjhāgahaṇena kāmacchando (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0249) domanassaggahaṇena byāpādo saṅgahaṁ gacchati, tasmā nīvaraṇapariyāpannabalavadhammadvayadassanena nīvaraṇappahānaṁ vuttaṁ hotīti veditabbaṁ.

Visesena cettha abhijjhāvinayena kāyasampattimūlakassa anurodhassa, domanassavinayena pana kāyavipattimūlakassa virodhassa, abhijjhāvinayena ca kāye abhiratiyā, domanassavinayena kāyabhāvanāya anabhiratiyā, abhijjhāvinayena kāye abhūtānaṁ subhasukhabhāvādīnaṁ pakkhepassa, domanassavinayena ca kāye bhūtānaṁ asubhāsukhabhāvādīnaṁ apanayanassa ca pahānaṁ vuttaṁ. Tena yogāvacarassa yogānubhāvo yogasamatthatā ca dīpitā hoti. Yogānubhāvo hi esa, yadidaṁ anurodhavirodhavippamutto aratiratisaho abhūtapakkhepabhūtāpanayanavirahito ca hoti. Anurodhavirodhavippamutto cesa aratiratisaho abhūtaṁ apakkhipanto bhūtañca anapanento yogasamattho hotīti.

Aparo nayo “kāye kāyānupassī”ti ettha anupassanāya kammaṭṭhānaṁ vuttaṁ. “Viharatī”ti ettha vuttavihārena kammaṭṭhānikassa kāyapariharaṇaṁ. “Ātāpī”ti-ādīsu ātāpena sammappadhānaṁ, satisampajaññena sabbatthikakammaṭṭhānaṁ, kammaṭṭhānapariharaṇūpāyo vā, satiyā vā kāyānupassanāvasena paṭiladdhasamatho, sampajaññena vipassanā, abhijjhādomanassavinayena bhāvanāphalaṁ vuttanti veditabbaṁ.

Vibhaṅge pana “anupassī”ti tattha katamā anupassanā? Yā paññā pajānanā …pe… sammādiṭṭhi. Ayaṁ vuccati anupassanā. Imāya anupassanāya upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato. Tena vuccati anupassīti.

Viharatīti iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati. Tena vuccati viharatīti.

Ātāpīti tattha katamo ātāpo? Yo cetasiko vīriyārambho …pe… sammāvāyāmo. Ayaṁ vuccati ātāpo. Iminā ātāpena upeto hoti …pe… samannāgato. Tena vuccati ātāpīti.

Sampajānoti (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0250) tattha katamaṁ sampajaññaṁ? Yā paññā pajānanā …pe… sammādiṭṭhi. Idaṁ vuccati sampajaññaṁ. Iminā sampajaññena upeto hoti …pe… samannāgato. Tena vuccati sampajānoti.

Satimāti tattha katamā sati? Yā sati anussati …pe… sammāsati. Ayaṁ vuccati sati. Imāya satiyā upeto hoti …pe… samannāgato. Tena vuccati satimāti.

Vineyya loke abhijjhādomanassanti tattha katamo loko? Sveva kāyo loko, pañcapi upādānakkhandhā loko. Ayaṁ vuccati loko. Tattha katamā abhijjhā? Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandīrāgo cittassa sārāgo, ayaṁ vuccati abhijjhā. Tattha katamaṁ domanassaṁ? Yaṁ cetasikaṁ asātaṁ, cetasikaṁ dukkhaṁ, cetosamphassajaṁ asātaṁ …pe… dukkhā vedanā. Idaṁ vuccati domanassaṁ. Iti ayañca abhijjhā idañca domanassaṁ imamhi loke vinītā honti paṭivinītā santā vūpasantā samitā vūpasamitā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā, tena vuccati vineyya loke abhijjhādomanassanti (vibha. 356) evametesaṁ padānamattho vutto. Tena saha ayaṁ aṭṭhakathānayo yathā saṁsandati, evaṁ veditabbo. Ayaṁ tāva kāyānupassanāsatipaṭṭhānuddesassa atthavaṇṇanā.

Vedanāsu… citte… dhammesu dhammānupassī viharati …pe… vineyya loke abhijjhādomanassanti ettha pana vedanānupassīti evamādīsu vedanādīnaṁ puna vacane payojanaṁ kāyānupassanāyaṁ vuttanayeneva veditabbaṁ. Vedanāsu vedanānupassī, citte cittānupassī, dhammesu dhammānupassīti ettha pana vedanāti tisso vedanā, tā ca lokiyā eva. Cittampi lokiyaṁ, tathā dhammā. Tesaṁ vibhāgo niddesavāre pākaṭo bhavissati. Kevalaṁ panidha yathā vedanā anupassitabbā, tathā anupassanto vedanāsu vedanānupassīti veditabbo. Esa nayo cittadhammesupi. Kathañca vedanā anupassitabbāti? Sukhā tāva vedanā dukkhato, dukkhā sallato, adukkhamasukhā aniccato. Yathāha–

“Yo (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0251) sukhaṁ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato;

Adukkhamasukhaṁ santaṁ, adakkhi naṁ aniccato.

Sa ve sammaddaso bhikkhu, upasanto carissatī”ti. (saṁ. ni. 4.253).

Sabbā eva cetā dukkhātipi anupassitabbā. Vuttañhetaṁ “yaṁkiñci vedayitaṁ, sabbaṁ taṁ dukkhasminti vadāmī”ti (saṁ. ni. 4.259). Sukhadukkhatopi ca anupassitabbā. Yathāha “sukhā vedanā ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhā”ti (ma. ni. 1.464) sabbaṁ vitthāretabbaṁ. Apica aniccādisattānupassanāvasenapi anupassitabbā. Sesaṁ niddesavāreyeva pākaṭaṁ bhavissati. Cittadhammesupi cittaṁ tāva ārammaṇādhipatisahajātabhūmikammavipākakiriyādinānattabhedānaṁ aniccādisattānupassanānaṁ niddesavāre āgatasarāgādibhedānañca vasena anupassitabbaṁ. Dhammā salakkhaṇasāmaññalakkhaṇānaṁ suññatadhammassa aniccādisattānupassanānaṁ niddesavāre āgatasantāsantādibhedānañca vasena anupassitabbā. Sesaṁ vuttanayameva. Kāmañcettha yassa kāyasaṅkhāte loke abhijjhādomanassaṁ pahīnaṁ, tassa vedanādilokesupi taṁ pahīnameva. Nānāpuggalavasena pana nānācittakkhaṇikasatipaṭṭhānabhāvanāvasena ca sabbattha vuttaṁ. Yato vā ekattha pahīnaṁ sesesupi pahīnaṁ hoti. Tenevassa tattha pahānadassanatthampi evaṁ vuttanti veditabbanti.

Uddesavārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Kāyānupassanā-ānāpānapabbavaṇṇanā

107. Idāni seyyathāpi nāma cheko vilīvakārako thūlakilañjasaṇhakilañjacaṅkoṭakapeḷāpuṭādīni upakaraṇāni kattukāmo ekaṁ mahāveṇuṁ labhitvā catudhā bhinditvā tato ekekaṁ veṇukhaṇḍaṁ gahetvā phāletvā taṁ taṁ upakaraṇaṁ kareyya, evameva bhagavā satipaṭṭhānadesanāya sattānaṁ anekappakāravisesādhigamaṁ kattukāmo ekameva sammāsatiṁ “cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharatī”ti-ādinā nayena ārammaṇavasena catudhā bhinditvā tato ekekaṁ satipaṭṭhānaṁ gahetvā vibhajanto “kathañca bhikkhave”ti-ādinā nayena niddesavāraṁ vattumāraddho.

Tattha (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0252) kathañcāti-ādi vitthāretukamyatā pucchā. Ayaṁ panettha saṅkhepattho– bhikkhave, kena ca pakārena bhikkhu kāye kāyānupassī viharatīti? Esa nayo sabbapucchāvāresu. Idha, bhikkhave, bhikkhūti, bhikkhave, imasmiṁ sāsane bhikkhu. Ayañhettha idha-saddo sabbappakārakāyānupassanānibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpano aññasāsanassa tathābhāvapaṭisedhano ca. Vuttañhetaṁ “idheva, bhikkhave, samaṇo …pe… suññā parappavādā samaṇebhi aññehī”ti (ma. ni. 1.139). Tena vuttaṁ “imasmiṁ sāsane bhikkhū”ti.

“Araññagato vā …pe… suññāgāragato vā”ti idamassa satipaṭṭhānabhāvanānurūpasenāsanapariggahaparidīpanaṁ. Imassa hi bhikkhuno dīgharattaṁ rūpādīsu ārammaṇesu anuvisaṭaṁ cittaṁ kammaṭṭhānavīthiṁ otarituṁ na icchati, kūṭagoṇayuttaratho viya uppathameva dhāvati, tasmā seyyathāpi nāma gopo kūṭadhenuyā sabbaṁ khīraṁ pivitvā vaḍḍhitaṁ kūṭavacchaṁ dametukāmo dhenuto apanetvā ekamante mahantaṁ thambhaṁ nikhaṇitvā tattha yottena bandheyya. Athassa so vaccho ito cito ca vipphanditvā palāyituṁ asakkonto tameva thambhaṁ upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, evameva imināpi bhikkhunā dīgharattaṁ rūpārammaṇādirasapānavaḍḍhitaṁ duṭṭhacittaṁ dametukāmena rūpādi-ārammaṇato apanetvā araññaṁ vā rukkhamūlaṁ vā suññāgāraṁ vā pavesetvā tattha satipaṭṭhānārammaṇatthambhe satiyottena bandhitabbaṁ. Evamassa taṁ cittaṁ ito cito ca vipphanditvāpi pubbe āciṇṇārammaṇaṁ alabhamānaṁ satiyottaṁ chinditvā palāyituṁ asakkontaṁ tamevārammaṇaṁ upacārappanāvasena upanisīdati ceva upanipajjati ca. Tenāhu porāṇā–

“Yathā thambhe nibandheyya, vacchaṁ damaṁ naro idha;

Bandheyyevaṁ sakaṁ cittaṁ, satiyārammaṇe daḷhan”ti.

Evamassa taṁ senāsanaṁ bhāvanānurūpaṁ hoti. Tena vuttaṁ “idamassa satipaṭṭhānabhāvanānurūpasenāsanapariggahaparidīpanan”ti.

Apica (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0253) yasmā idaṁ kāyānupassanāya muddhabhūtaṁ sabbabuddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṁ visesādhigamadiṭṭhadhammasukhavihārapadaṭṭhānaṁ ānāpānassatikammaṭṭhānaṁ itthipurisahatthi-assādisaddasamākulaṁ gāmantaṁ apariccajitvā na sukaraṁ sampādetuṁ, saddakaṇṭakattā jhānassa. Agāmake pana araññe sukaraṁ yogāvacarena idaṁ kammaṭṭhānaṁ pariggahetvā ānāpānacatutthajjhānaṁ nibbattetvā tadeva jhānaṁ pādakaṁ katvā saṅkhāre sammasitvā aggaphalaṁ arahattaṁ pāpuṇituṁ. Tasmāssa anurūpasenāsanaṁ dassento bhagavā “araññagato vā”ti-ādimāha.

Vatthuvijjācariyo viya hi bhagavā. So yathā vatthuvijjācariyo nagarabhūmiṁ passitvā suṭṭhu upaparikkhitvā “ettha nagaraṁ māpethā”ti upadisati, sotthinā ca nagare niṭṭhite rājakulato mahāsakkāraṁ labhati, evameva yogāvacarassa anurūpaṁ senāsanaṁ upaparikkhitvā “ettha kammaṭṭhānaṁ anuyuñjitabban”ti upadisati. Tato tattha kammaṭṭhānaṁ anuyuñjantena yoginā anukkamena arahatte patte “sammāsambuddho vata so bhagavā”ti mahantaṁ sakkāraṁ labhati.

Ayaṁ pana bhikkhu dīpisadisoti vuccati. Yathā hi mahādīpirājā araññe tiṇagahanaṁ vā vanagahanaṁ vā pabbatagahanaṁ vā nissāya nilīyitvā vanamahiṁsagokaṇṇasūkarādayo mige gaṇhāti, evameva ayaṁ araññādīsu kammaṭṭhānaṁ anuyuñjanto bhikkhu yathākkamena cattāro magge ceva cattāri ariyaphalāni ca gaṇhāti. Tenāhu porāṇā–

“Yathāpi dīpiko nāma, nilīyitvā gaṇhatī mige;

Tathevāyaṁ buddhaputto, yuttayogo vipassako.

Araññaṁ pavisitvāna, gaṇhāti phalamuttaman”ti.

Tenassa parakkamajavayoggabhūmiṁ araññasenāsanaṁ dassento bhagavā “araññagato vā”ti-ādimāha. Ito paraṁ imasmiṁ tāva ānāpānapabbe yaṁ vattabbaṁ siyā, taṁ visuddhimagge vuttameva.

Tassa pana imesaṁ “dīghaṁ vā assasanto dīghaṁ assasāmīti pajānāti …pe… passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmīti sikkhatī”ti evaṁ vuttānaṁ (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0254) assāsapassāsānaṁ vasena sikkhato assāsapassāsanimitte cattāri jhānāni uppajjanti. So jhānā vuṭṭhahitvā assāsapassāse vā pariggaṇhāti jhānaṅgāni vā. Tattha assāsapassāsakammiko “ime assāsapassāsā kiṁ nissitā, vatthuṁ nissitā, vatthu nāma karajakāyo, karajakāyo nāma cattāri mahābhūtāni upādārūpañcā”ti evaṁ rūpaṁ pariggaṇhāti, tato tadārammaṇe phassapañcamake nāmanti evaṁ nāmarūpaṁ pariggahetvā tassa paccayaṁ pariyesanto avijjādipaṭiccasamuppādaṁ disvā “paccayapaccayuppannadhammamattamevetaṁ, añño satto vā puggalo vā natthī”ti vitiṇṇakaṅkho sappaccayanāmarūpe tilakkhaṇaṁ āropetvā vipassanaṁ vaḍḍhento anukkamena arahattaṁ pāpuṇāti. Idaṁ ekassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhaṁ.

Jhānakammikopi “imāni jhānaṅgāni kiṁ nissitāni, vatthuṁ nissitāni. Vatthu nāma karajakāyoti jhānaṅgāni nāmaṁ, karajakāyo rūpan”ti nāmarūpaṁ vavatthapetvā tassa paccayaṁ pariyesanto avijjādipaccayākāraṁ disvā “paccayapaccayuppannadhammamattamevetaṁ, añño satto vā puggalo vā natthī”ti vitiṇṇakaṅkho sappaccayanāmarūpe tilakkhaṇaṁ āropetvā vipassanaṁ vaḍḍhento anukkamena arahattaṁ pāpuṇāti, idaṁ ekassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhaṁ.

Iti ajjhattaṁ vāti evaṁ attano vā assāsapassāsakāye kāyānupassī viharati. Bahiddhā vāti parassa vā assāsapassāsakāye. Ajjhattabahiddhā vāti kālena attano, kālena parassa assāsapassāsakāye. Etenassa paguṇakammaṭṭhānaṁ aṭṭhapetvā aparāparaṁ sañcaraṇakālo kathito. Ekasmiṁ kāle panidaṁ ubhayaṁ na labbhati.

Samudayadhammānupassī vāti yathā nāma kammārabhastañca gaggaranāḷiñca tajjañca vāyāmaṁ paṭicca vāto aparāparaṁ sañcarati, evaṁ bhikkhuno karajakāyañca nāsāpuṭañca cittañca paṭicca assāsapassāsakāyo aparāparaṁ sañcarati. Kāyādayo dhammā samudayadhammā, te passanto “samudayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharatī”ti vuccati. Vayadhammānupassī vāti yathā bhastāya apanītāya gaggaranāḷiyā bhinnāya tajje ca vāyāme asati so vāto nappavattati (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0255) evameva kāye bhinne nāsāpuṭe viddhaste citte ca niruddhe assāsapassāsakāyo nāma nappavattatīti kāyādinirodhā assāsapassāsanirodhoti evaṁ passanto “vayadhammānupassī vā kāyasmiṁ viharatī”ti vuccati. Samudayavayadhammānupassī vāti kālena samudayaṁ, kālena vayaṁ anupassanto. Atthi kāyoti vā panassāti kāyova atthi, na satto, na puggalo, na itthī, na puriso, na attā, na attaniyaṁ, nāhaṁ, na mama, na koci, na kassacīti evamassa sati paccupaṭṭhitā hoti.

Yāvadevāti payojanaparicchedavavatthāpanametaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti– yā sati paccupaṭṭhitā hoti, sā na aññatthāya. Atha kho yāvadeva ñāṇamattāya aparāparaṁ uttaruttari ñāṇapamāṇatthāya ceva satipamāṇatthāya ca, satisampajaññānaṁ vuḍḍhatthāyāti attho. Anissito ca viharatīti taṇhānissayadiṭṭhinissayānaṁ vasena anissito viharati. Na ca kiñci loke upādiyatīti lokasmiṁ kiñci rūpaṁ vā …pe… viññāṇaṁ vā “ayaṁ me attā vā attaniyaṁ vā”ti na gaṇhāti. Evampīti upari-atthaṁ upādāya sampiṇḍanattho pikāro. Iminā pana padena bhagavā ānāpānapabbadesanaṁ niyyātetvā dasseti.

Tattha assāsapassāsapariggāhikā sati dukkhasaccaṁ, tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṁ, ubhinnaṁ appavatti nirodhasaccaṁ, dukkhaparijānano samudayapajahano nirodhārammaṇo ariyamaggo maggasaccaṁ. Evaṁ catusaccavasena ussakkitvā nibbutiṁ pāpuṇātīti idamekassa assāsapassāsavasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhanti.

Ānāpānapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iriyāpathapabbavaṇṇanā

108. Evaṁ assāsapassāsavasena kāyānupassanaṁ vibhajitvā idāni iriyāpathavasena vibhajituṁ puna caparanti-ādimāha. Tattha kāmaṁ soṇasiṅgālādayopi gacchantā “gacchāmā”ti jānanti. Na panetaṁ evarūpaṁ jānanaṁ sandhāya vuttaṁ. Evarūpañhi jānanaṁ sattūpaladdhiṁ na pajahati attasaññaṁ na ugghāṭeti (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0256) kammaṭṭhānaṁ vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hoti. Imassa pana bhikkhuno jānanaṁ sattūpaladdhiṁ pajahati, attasaññaṁ ugghāṭeti, kammaṭṭhānañceva satipaṭṭhānabhāvanā ca hoti. Idañhi “ko gacchati, kassa gamanaṁ, kiṁ kāraṇā gacchatī”ti evaṁ sampajānanaṁ sandhāya vuttaṁ. Ṭhānādīsupi eseva nayo.

Tattha ko gacchatīti na koci satto vā puggalo vā gacchati. Kassa gamananti na kassaci sattassa vā puggalassa vā gamanaṁ. Kiṁ kāraṇā gacchatīti cittakiriyavāyodhātuvipphārena gacchati. Tasmā esa evaṁ pajānāti “gacchāmī”ti cittaṁ uppajjati, taṁ vāyaṁ janeti, vāyo viññattiṁ janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena sakalakāyassa purato abhinīhāro gamananti vuccati. Ṭhānādīsupi eseva nayo.

Tatrāpi hi “tiṭṭhāmī”ti cittaṁ uppajjati, taṁ vāyaṁ janeti, vāyo viññattiṁ janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena sakalakāyassa koṭito paṭṭhāya ussitabhāvo ṭhānanti vuccati. “Nisīdāmī”ti cittaṁ uppajjati, taṁ vāyaṁ janeti, vāyo viññattiṁ janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena heṭṭhimakāyassa samiñjanaṁ uparimakāyassa ussitabhāvo nisajjāti vuccati. “Sayāmī”ti cittaṁ uppajjati, taṁ vāyaṁ janeti, vāyo viññattiṁ janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena sakalasarīrassa tiriyato pasāraṇaṁ sayananti vuccatīti.

Tassa evaṁ pajānato evaṁ hoti “satto gacchati satto tiṭṭhatī”ti vuccati. Atthi pana koci satto gacchanto vā ṭhito vā natthi. Yathā pana “sakaṭaṁ gacchati sakaṭaṁ tiṭṭhatī”ti vuccati, na ca kiñci sakaṭaṁ nāma gacchantaṁ vā tiṭṭhantaṁ vā atthi. Cattāro pana goṇe yojetvā chekamhi sārathimhi pājente “sakaṭaṁ gacchati sakaṭaṁ tiṭṭhatī”ti vohāramattameva hoti, evameva ajānanaṭṭhena sakaṭaṁ viya kāyo. Goṇā viya cittajavātā. Sārathi viya cittaṁ. Gacchāmi tiṭṭhāmīti citte uppanne vāyodhātu viññattiṁ janayamānā uppajjati, cittakiriyavāyodhātuvipphārena gamanādīni pavattanti. Tato “satto gacchati, satto (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0257) tiṭṭhati, ahaṁ gacchāmi, ahaṁ tiṭṭhāmī”ti vohāramattaṁ hotīti. Tenāha–

“Nāvā mālutavegena, jiyāvegena tejanaṁ.

Yathā yāti tathā kāyo, yāti vātāhato ayaṁ.

Yantaṁ suttavaseneva, cittasuttavasenidaṁ;

Payuttaṁ kāyayantampi, yāti ṭhāti nisīdati.

Ko nāma ettha so satto, yo vinā hetupaccaye;

Attano ānubhāvena, tiṭṭhe vā yadi vā vaje”ti.

Tasmā evaṁ hetupaccayavaseneva pavattāni gamanādīni sallakkhento esa gacchanto vā gacchāmīti pajānāti, ṭhito vā, nisinno vā, sayāno vā sayānomhīti pajānātīti veditabbo.

Yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti, tathā tathā naṁ pajānātīti sabbasaṅgāhikavacanametaṁ. Idaṁ vuttaṁ hoti– yena yena vā ākārena tassa kāyo ṭhito hoti, tena tena naṁ pajānāti. Gamanākārena ṭhitaṁ gacchatīti pajānāti. Ṭhānanisajjāsayanākārena ṭhitaṁ sayānoti pajānātīti.

Iti ajjhattaṁ vāti evaṁ attano vā catu-iriyāpathapariggaṇhanena kāye kāyānupassī viharati. Bahiddhā vāti parassa vā catu-iriyāpathapariggaṇhanena. Ajjhattabahiddhā vāti kālena attano, kālena parassa catu-iriyāpathapariggaṇhanena kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vāti-ādīsu pana “avijjāsamudayā rūpasamudayo”ti-ādinā (paṭi. ma. 1.49) nayena pañcahākārehi rūpakkhandhassa samudayo ca vayo ca nīharitabbo. Tañhi sandhāya idha “samudayadhammānupassī vā”ti-ādi vuttaṁ. Atthi kāyoti vā panassāti-ādi vuttasadisameva.

Idha pana catu-iriyāpathapariggāhikā sati dukkhasaccaṁ, tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṁ ubhinnaṁ appavatti nirodhasaccaṁ, dukkhaparijānano samudayapajahano nirodhārammaṇo ariyamaggo maggasaccaṁ. Evaṁ (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0258) catusaccavasena ussakkitvā nibbutiṁ pāpuṇātīti idamekassa catū-iriyāpathapariggāhakassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhanti.

Iriyāpathapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Catusampajaññapabbavaṇṇanā

109. Evaṁ iriyāpathavasena kāyānupassanaṁ vibhajitvā idāni catusampajaññavasena vibhajituṁ puna caparanti-ādimāha. Tattha abhikkante paṭikkanteti ettha tāva abhikkantaṁ vuccati gamanaṁ. Paṭikkantaṁ nivattanaṁ. Tadubhayampi catūsu iriyāpathesu labbhati. Gamane tāva purato kāyaṁ abhiharanto abhikkamati nāma. Paṭinivattento paṭikkamati nāma. Ṭhānepi ṭhitakova kāyaṁ purato onāmento abhikkamati nāma. Pacchato apanāmento paṭikkamati nāma. Nisajjāyapi nisinnakova āsanassa purima-aṅgābhimukho saṁsaranto abhikkamati nāma. Pacchima-aṅgappadesaṁ pacchā saṁsaranto paṭikkamati nāma. Nipajjāyapi eseva nayo.

Sampajānakārī hotīti sampajaññena sabbakiccakārī, sampajaññameva vā kārī. So hi abhikkantādīsu sampajaññaṁ karoteva, na katthaci sampajaññavirahito hoti. Tattha sātthakasampajaññaṁ sappāyasampajaññaṁ gocarasampajaññaṁ asammohasampajaññanti catubbidhaṁ sampajaññaṁ. Tattha abhikkamanacitte uppanne cittavaseneva agantvā “kiṁ nu me ettha gatena attho atthi natthī”ti atthānatthaṁ pariggaṇhitvā atthapariggahaṇaṁ sātthakasampajaññaṁ. Tattha ca atthoti cetiyadassanabodhidassanasaṅghadassanatheradassana-asubhadassanādivasena dhammato vaḍḍhi. Cetiyaṁ vā bodhiṁ vā disvāpi hi buddhārammaṇaṁ saṅghadassanena saṅghārammaṇaṁ pītiṁ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṁ pāpuṇāti. There disvā tesaṁ ovāde patiṭṭhāya asubhaṁ disvā tattha paṭhamajjhānaṁ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṁ pāpuṇāti. Tasmā etesaṁ dassanaṁ sātthakaṁ. Keci pana “āmisatopi vaḍḍhi atthoyeva, taṁ nissāya brahmacariyānuggahāya paṭipannattā”ti vadanti.

Tasmiṁ pana gamane sappāyāsappāyaṁ pariggaṇhitvā sappāyapariggahaṇaṁ sappāyasampajaññaṁ. Seyyathidaṁ, cetiyadassanaṁ tāva sātthakaṁ. Sace pana cetiyassa (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0259) mahāpūjāya dasadvādasayojanantare parisā sannipatanti. Attano vibhavānurūpaṁ itthiyopi purisāpi alaṅkatappaṭiyattā cittakammarūpakāni viya sañcaranti. Tatra cassa iṭṭhe ārammaṇe lobho, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhane moho uppajjati, kāyasaṁsaggāpattiṁ vā āpajjati, jīvitabrahmacariyānaṁ vā antarāyo hoti, evaṁ taṁ ṭhānaṁ asappāyaṁ hoti. Vuttappakāra-antarāyābhāve sappāyaṁ. Bodhidassanepi eseva nayo. Saṅghadassanampi sātthaṁ. Sace pana antogāme mahāmaṇḍapaṁ kāretvā sabbarattiṁ dhammassavanaṁ kārentesu manussesu vuttappakāreneva janasannipāto ceva antarāyo ca hoti, evaṁ taṁ ṭhānaṁ asappāyaṁ. Antarāyābhāve sappāyaṁ. Mahāparisaparivārānaṁ therānaṁ dassanepi eseva nayo.

Asubhadassanampi sātthaṁ. Tadatthadīpanatthañca idaṁ vatthu– eko kira daharabhikkhu sāmaṇeraṁ gahetvā dantakaṭṭhatthāya gato. Sāmaṇero maggā okkamitvā purato gacchanto asubhaṁ disvā paṭhamajjhānaṁ nibbattetvā tadeva pādakaṁ katvā saṅkhāre sammasanto tīṇi phalāni sacchikatvā uparimaggatthāya kammaṭṭhānaṁ pariggahetvā aṭṭhāsi. Daharo taṁ apassanto “sāmaṇerā”ti pakkosi. So “mayā pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhunā saddhiṁ dve kathā nāma na kathitapubbā. Aññasmimpi divase uparivisesaṁ nibbattessāmī”ti cintetvā “kiṁ, bhante”ti paṭivacanaṁ adāsi. Ehīti ca vutte ekavacaneneva āgantvā “bhante, iminā tāva maggena gantvā mayā ṭhitokāse muhuttaṁ puratthābhimukho ṭhatvā olokethā”ti āha. So tathā katvā tena pattavisesameva pāpuṇi. Evaṁ ekaṁ asubhaṁ dvinnaṁ janānaṁ atthāya jāyati. Evaṁ sātthampi panetaṁ purisassa mātugāmāsubhaṁ asappāyaṁ. Mātugāmassa ca purisāsubhaṁ sabhāgameva sappāyanti evaṁ sappāyapariggahaṇaṁ sappāyasampajaññaṁ nāma.

Evaṁ pariggahitasātthasappāyassa pana aṭṭhatiṁsāya kammaṭṭhānesu attano cittarucitakammaṭṭhānasaṅkhātaṁ gocaraṁ uggahetvā bhikkhācāragocare taṁ gahetvā gamanaṁ gocarasampajaññaṁ nāma. Tassāvibhāvatthaṁ idaṁ catukkaṁ veditabbaṁ. Idhekacco bhikkhu harati na paccāharati ekacco na harati paccāharati (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0260) ekacco neva harati na paccāharati, ekacco harati ca paccāharati ca.

Tattha yo bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhetvā tathā rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ majjhime yāme seyyaṁ kappetvā pacchimayāmepi nisajjācaṅkamehi vītināmetvā pageva cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattaṁ katvā bodhirukkhe udakaṁ abhisiñcitvā pānīyaṁ paribhojanīyaṁ paccupaṭṭhapetvā ācariyupajjhāyavattādīni sabbāni khandhakavattāni samādāya vattati. So sarīraparikammaṁ katvā senāsanaṁ pavisitvā dve tayo pallaṅke usumaṁ gāhāpento kammaṭṭhānaṁ anuyuñjitvā bhikkhācāravelāya uṭṭhahitvā kammaṭṭhānasīseneva pattacīvaramādāya senāsanato nikkhamitvā kammaṭṭhānaṁ manasikarontova cetiyaṅgaṇaṁ gantvā sace buddhānussatikammaṭṭhānaṁ hoti, taṁ avissajjetvāva cetiyaṅgaṇaṁ pavisati. Aññaṁ ce kammaṭṭhānaṁ hoti, sopānapādamūle ṭhatvā hatthena gahitabhaṇḍaṁ viya taṁ ṭhapetvā buddhārammaṇaṁ pītiṁ gahetvā cetiyaṅgaṇaṁ āruyha mahantaṁ cetiyaṁ ce, tikkhattuṁ padakkhiṇaṁ katvā catūsu ṭhānesu vanditabbaṁ. Khuddakaṁ cetiyaṁ ce, tatheva padakkhiṇaṁ katvā aṭṭhasu ṭhānesu vanditabbaṁ. Cetiyaṁ vanditvā bodhiyaṅgaṇaṁ pattenāpi buddhassa bhagavato sammukhā viya nipaccakāraṁ dassetvā bodhi vanditabbo. So evaṁ cetiyañca bodhiñca vanditvā paṭisāmitaṭṭhānaṁ gantvā paṭisāmitabhaṇḍakaṁ hatthena gaṇhanto viya nikkhittakammaṭṭhānaṁ gahetvā gāmasamīpe kammaṭṭhānasīseneva cīvaraṁ pārupitvā gāmaṁ piṇḍāya pavisati.

Atha naṁ manussā disvā “ayyo no āgato”ti paccuggantvā pattaṁ gahetvā āsanasālāyaṁ vā gehe vā nisīdāpetvā yāguṁ datvā yāva bhattaṁ na niṭṭhāti, tāva pāde dhovitvā telena makkhetvā purato nisīditvā pañhaṁ vā pucchanti, dhammaṁ vā sotukāmā honti. Sacepi na kathāpenti, janasaṅgahatthaṁ dhammakathā nāma kātabbāyevāti aṭṭhakathācariyā vadanti. Dhammakathā hi kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi Tasmā kammaṭṭhānasīseneva dhammaṁ kathetvā kammaṭṭhānasīseneva āhāraṁ paribhuñjitvā anumodanaṁ katvā nivattiyamānehipi manussehi anugatova gāmato nikkhamitvā tattheva nivattetvā maggaṁ paṭipajjati. Atha naṁ puretaraṁ nikkhamitvā bahigāme (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0261) katabhattakiccā sāmaṇeradaharabhikkhū disvā paccuggantvā pattacīvaramassa gaṇhanti.

Porāṇā bhikkhū kira “na amhākaṁ upajjhāyo ācariyo”ti mukhaṁ ulloketvā vattaṁ karonti. Sampattaparicchedeneva karonti. Te taṁ pucchanti “bhante, ete manussā tumhākaṁ kiṁ honti mātupakkhato sambandhā pitipakkhato”ti. Kiṁ disvā pucchathāti. Tumhesu etesaṁ pemaṁ bahumānanti. Āvuso, yaṁ mātāpitūhipi dukkaraṁ, taṁ ete amhākaṁ karonti, pattacīvarampi no etesaṁ santakameva, etesaṁ ānubhāvena neva bhaye bhayaṁ, na chātake chātakaṁ jānāma, edisā nāma amhākaṁ upakārino natthīti tesaṁ guṇe kathento gacchati, ayaṁ vuccati harati na paccāharatīti.

Yassa pana pageva vuttappakāraṁ vattapaṭipattiṁ karontassa kammajatejo pajjalati, anupādinnakaṁ muñcitvā upādinnakaṁ gaṇhāti, sarīrato sedā muccanti, kammaṭṭhānavīthiṁ nārohati, so pageva pattacīvaramādāya vegasāva cetiyaṁ vanditvā gorūpānaṁ nikkhamanavelāyameva gāmaṁ yāgubhikkhāya pavisitvā yāguṁ labhitvā āsanasālaṁ gantvā pivati. Athassa dvattikkhattuṁ ajjhoharaṇamatteneva kammajatejo upādinnakaṁ muñcitvā anupādinnakaṁ gaṇhāti. Ghaṭasatena nhāto viya tejodhātupariḷāhanibbāpanaṁ patvā kammaṭṭhānasīsena yāguṁ paribhuñjitvā pattañca mukhañca dhovitvā antarābhatte kammaṭṭhānaṁ manasikatvā avasesaṭṭhāne piṇḍāya caritvā kammaṭṭhānasīsena āhāraṁ paribhuñjitvā tato paṭṭhāya poṅkhānupoṅkhaṁ upaṭṭhahamānaṁ kammaṭṭhānaṁ gahetvāva āgacchati, ayaṁ vuccati na harati paccāharatīti. Edisā ca bhikkhū yāguṁ pivitvā vipassanaṁ ārabhitvā buddhasāsane arahattaṁ pattā nāma gaṇanapathaṁ vītivattā, sīhaḷadīpeyeva tesu tesu gāmesu āsanasālāyaṁ na taṁ āsanaṁ atthi, yattha yāguṁ pivitvā arahattappattabhikkhū natthīti.

Yo pana pamādavihārī hoti nikkhittadhuro, sabbavattāni bhinditvā pañcavidhacetokhilavinibandhacitto viharanto “kammaṭṭhānaṁ nāma atthī”tipi saññaṁ akatvā gāmaṁ piṇḍāya pavisitvā ananulomikena gihisaṁsaggena saṁsaṭṭho caritvā ca bhuñjitvā ca tuccho nikkhamati, ayaṁ vuccati neva harati na paccāharatīti.

Yo (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0262) panāyaṁ harati ca paccāharati cāti vutto, so gatapaccāgatikavattavasena veditabbo. Attakāmā hi kulaputtā sāsane pabbajitvā dasapi vīsampi tiṁsampi cattālīsampi paññāsampi satampi ekato vasantā katikavattaṁ katvā viharanti, āvuso, tumhe na iṇaṭṭhā na bhayaṭṭā na jīvikāpakatā pabbajitā, dukkhā muccitukāmā panettha pabbajitā, tasmā gamane uppannakilesaṁ gamaneyeva niggaṇhatha, ṭhāne, nisajjāyaṁ, sayane uppannakilesaṁ sayaneyeva niggaṇhathāti. Te evaṁ katikavattaṁ katvā bhikkhācāraṁ gacchantā aḍḍha-usabha-usabha-aḍḍhagāvutagāvutantaresu pāsāṇā honti. Tāya saññāya kammaṭṭhānaṁ manasikarontāva gacchanti. Sace kassaci gamane kileso uppajjati, tattheva naṁ niggaṇhāti. Tathā asakkonto tiṭṭhati. Athassa pacchato āgacchantopi tiṭṭhati. So “ayaṁ bhikkhu tuyhaṁ uppannavitakkaṁ jānāti, ananucchavikaṁ te etan”ti attānaṁ paṭicodetvā vipassanaṁ vaḍḍhetvā tattheva ariyabhūmiṁ okkamati. Tathā asakkonto nisīdati. Athassa pacchato āgacchantopi nisīdatīti soyeva nayo. Ariyabhūmiṁ okkamituṁ asakkontopi taṁ kilesaṁ vikkhambhetvā kammaṭṭhānaṁ manasikarontova gacchati. Na kammaṭṭhānavippayuttena cittena pādaṁ uddharati. Uddharati ce, paṭinivattetvā purimapadesaṁ yeva eti āḷindakavāsī mahāphussadevatthero viya.

So kira ekūnavīsativassāni gatapaccāgatikavattaṁ pūrento eva vihāsi. Manussāpi sudaṁ antarāmagge kasantā ca vapantā ca maddantā ca kammāni ca karontā theraṁ tathāgacchantaṁ disvā “ayaṁ thero punappunaṁ nivattitvā gacchati. Kiṁ nu kho maggamūḷho udāhu kiñci pamuṭṭho”ti samullapanti. So taṁ anādiyitvā kammaṭṭhānayuttacitteneva samaṇadhammaṁ karonto vīsativassabbhantare arahattaṁ pāpuṇi. Arahattappattadivaseyevassa caṅkamanakoṭiyaṁ adhivatthā devatā aṅgulīhi dīpaṁ ujjāletvā aṭṭhāsi. Cattāropi mahārājāno sakko ca devānamindo brahmā ca sahampati upaṭṭhānaṁ agamaṁsu. Tañca obhāsaṁ disvā vanavāsīmahātissatthero taṁ dutiyadivase pucchi “rattibhāge āyasmato santike obhāso ahosi, kiṁ so obhāso”ti Thero vikkhepaṁ karonto “obhāso nāma dīpobhāsopi hoti maṇi-obhāsopī”ti evamādimāha. Tato (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0263) paṭicchādetha tumheti nibaddho āmāti paṭijānitvā ārocesi kālavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya ca.

Sopi kira gatapaccāgatikavattaṁ pūrento paṭhamaṁ tāva bhagavato mahāpadhānaṁ pūjessāmīti satta vassāni ṭhānacaṅkamanameva adhiṭṭhāsi. Puna soḷasa vassāni gatapaccāgatikavattaṁ pūretvā arahattaṁ pāpuṇi. So kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṁ uddharanto viyuttena uddhate paṭinivattanto gāmassa samīpaṁ gantvā “gāvī nu pabbajito nū”ti āsaṅkanīyapadese ṭhatvā cīvaraṁ pārupitvā kacchakantarato udakena pattaṁ dhovitvā udakagaṇḍūsaṁ karoti. Kiṁ kāraṇā? Mā me bhikkhaṁ dātuṁ vandituṁ vā āgate manusse dīghāyukā hothāti vacanamattenāpi kammaṭṭhānavikkhepo ahosīti. Ajja, bhante, katimīti divasaṁ vā bhikkhugaṇanaṁ vā pañhe vā pucchito pana udakaṁ gilitvā ārocesi. Sace divasādipucchakā na honti, nikkhamanavelāya gāmadvāre niṭṭhubhitvāva yāti kalambatitthavihāre vassūpagatapaññāsabhikkhū viya.

Te kira āsāḷhīpuṇṇamāyaṁ katikavattaṁ akaṁsu “arahattaṁ appatvā aññamaññaṁ na ālapissāmā”ti. Gāmañca piṇḍāya pavisantā udakagaṇḍūsaṁ katvā pavisiṁsu. Divasādīsu pucchitesu vuttanayeneva paṭipajjiṁsu. Tattha manussā niṭṭhubhanaṁ disvā jāniṁsu, “ajjeko āgato, ajja dve”ti. Evañca cintesuṁ “kiṁ nu kho ete amhehiyeva saddhiṁ na sallapanti, udāhu aññamaññampi, yadi aññamaññaṁ na sallapanti, addhā vivādajātā bhavissanti, etha ne aññamaññaṁ khamāpessāmā”ti sabbe vihāraṁ gantvā paññāsāya bhikkhusu dvepi bhikkhū ekokāse nāddasaṁsu. Tato yo tesu cakkhumā puriso, so āha “na bho kalahakārakānaṁ okāso īdiso hoti, susammaṭṭhaṁ cetiyaṅgaṇaṁ bodhiyaṅgaṇaṁ, sunikkhittā sammajjaniyo, sūpaṭṭhapitaṁ pānīyaṁ paribhojanīyan”ti. Te tatova nivattā, tepi bhikkhū antotemāseyeva arahattaṁ patvā mahāpavāraṇāya visuddhipavāraṇaṁ pavāresuṁ.

Evaṁ kālavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya kalambatitthavihāre vassūpagatabhikkhū viya ca kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṁ uddharanto gāmasamīpaṁ (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0264) patvā udakagaṇḍūsaṁ katvā vīthiyo sallakkhetvā yattha surāsoṇḍadhuttādayo kalahakārakā caṇḍahatthi-assādayo vā natthi, taṁ vīthiṁ paṭipajjati. Tattha ca piṇḍāya caramāno na turitaturito viya javena gacchati. Na hi javena piṇḍapātiyadhutaṅgaṁ nāma kiñci atthi. Visamabhūmibhāgappattaṁ pana udakasakaṭaṁ viya niccalo hutvā gacchati. Anugharaṁ paviṭṭho ca taṁ dātukāmaṁ vā adātukāmaṁ vā sallakkhetuṁ tadanurūpaṁ kālaṁ āgamento bhikkhaṁ gahetvā antogāme vā bahigāme vā vihārameva vā āgantvā yathāphāsuke patirūpe okāse nisīditvā kammaṭṭhānaṁ manasikaronto āhāre paṭikūlasaññaṁ upaṭṭhāpetvā akkhabbhañjanavaṇalepanaputtamaṁsūpamāvasena naṁ paccavekkhanto aṭṭhaṅgasamannāgataṁ āhāraṁ āhāreti, neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya. Bhuttāvī ca udakakiccaṁ katvā muhuttaṁ bhattakilamathaṁ paṭippassambhetvā yathā purebhattaṁ, evaṁ pacchābhattaṁ. Yathā purimayāmaṁ, evaṁ pacchimayāmañca kammaṭṭhānameva manasi karoti, ayaṁ vuccati harati ca paccāharati cāti.

Idaṁ pana haraṇapaccāharaṇasaṅkhātaṁ gatapaccāgatikavattaṁ pūrento yadi upanissayasampanno hoti. Paṭhamavaye eva arahattaṁ pāpuṇāti. No ce paṭhamavaye pāpuṇāti, atha majjhimavaye. No ce majjhimavaye pāpuṇāti, atha pacchimavaye. No ce pacchimavaye pāpuṇāti, atha maraṇasamaye. No ce maraṇasamaye pāpuṇāti, atha devaputto hutvā. No ce devaputto hutvā pāpuṇāti, anuppanne buddhe nibbatto paccekabodhiṁ sacchikaroti. No ce paccekabodhiṁ sacchikaroti, atha buddhānaṁ sammukhībhāve khippābhiñño vā hoti seyyathāpi thero bāhiyo dārucīriyo, mahāpañño vā seyyathāpi thero sāriputto, mahiddhiko vā seyyathāpi thero mahāmoggallāno, dhutaṅgadharo vā seyyathāpi thero mahākassapo, dibbacakkhuko vā seyyathāpi thero anuruddho, vinayadharo vā seyyathāpi thero upāli, dhammakathiko vā seyyathāpi thero puṇṇo mantāṇiputto, āraññiko vā seyyathāpi thero revato, bahussuto vā seyyathāpi thero ānando, sikkhākāmo vā seyyathāpi thero rāhulo buddhaputtoti. Iti imasmiṁ catukke yvāyaṁ harati ca paccāharati ca, tassa gocarasampajaññaṁ sikhāpattaṁ hoti.

Abhikkamādīsu (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0265) pana asammuyhanaṁ asammohasampajaññaṁ. Taṁ evaṁ veditabbaṁ– idha bhikkhu abhikkamanto vā paṭikkamanto vā yathā andhaputhujjanā abhikkamādīsu “attā abhikkamati, attanā abhikkamo nibbattito”ti vā “ahaṁ abhikkamāmi, mayā abhikkamo nibbattito”ti vā sammuyhanti. Tathā asammuyhanto “abhikkamāmī”ti citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṁ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṁ janayamānā uppajjati, iti cittakiriyavāyodhātuvipphāravasena ayaṁ kāyasammato aṭṭhisaṅghāto abhikkamati, tassevaṁ abhikkamato ekekapāduddharaṇe pathavīdhātu āpodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo, tathā atiharaṇavītiharaṇesu. Vossajjane tejovāyodhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo. Tathā sannikkhepanasannirumbhanesu. Tattha uddharaṇe pavattā rūpārūpadhammā atiharaṇaṁ na pāpuṇanti. Tathā atiharaṇe pavattā vītiharaṇaṁ, vītiharaṇe pavattā vossajjanaṁ, vossajjane pavattā sannikkhepanaṁ, sannikkhepane pavattā sannirumbhanaṁ na pāpuṇanti. Tattha tattheva pabbaṁ pabbaṁ sandhi sandhi odhi odhi hutvā tattakapāle pakkhittatilāni viya paṭapaṭāyantā bhijjanti. Tattha ko eko abhikkamati? Kassa vā ekassa abhikkamanaṁ? Paramatthato hi dhātūnaṁyeva gamanaṁ, dhātūnaṁ ṭhānaṁ, dhātūnaṁ nisajjanaṁ, dhātūnaṁ sayanaṁ, tasmiṁ tasmiñhi koṭṭhāse saddhiṁ rūpena–

Aññaṁ uppajjate cittaṁ, aññaṁ cittaṁ nirujjhati;

Avīcimanusambandho, nadīsotova vattatīti.

Evaṁ abhikkamādīsu asammuyhanaṁ asammohasampajaññaṁ nāmāti.

Niṭṭhito abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotīti padassa attho.

Ālokite vilokiteti ettha pana ālokitaṁ nāma purato pekkhanaṁ. Vilokitaṁ nāma anudisāpekkhanaṁ. Aññānipi heṭṭhā upari pacchato pekkhanavasena olokita-ullokitāpalokitāni nāma (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0266) honti, tāni idha na gahitāni. Sāruppavasena pana imāneva dve gahitāni, iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevāti.

Tattha “ālokessāmī”ti citte uppanne cittavaseneva anoloketvā atthapariggahaṇaṁ sātthakasampajaññaṁ. Taṁ āyasmantaṁ nandaṁ kāyasakkhiṁ katvā veditabbaṁ. Vuttañhetaṁ bhagavatā– “sace, bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaṁ cetasā samannāharitvā nando puratthimaṁ disaṁ āloketi, evaṁ me puratthimaṁ disaṁ ālokayato na abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyunti iti so tattha sampajāno hoti, sace, bhikkhave, nandassa pacchimā disā, uttarā disā, dakkhiṇā disā, uddhaṁ, adho, anudisā āloketabbā hoti, sabbaṁ cetaso samannāharitvā nando anudisaṁ āloketi. Evaṁ me anudisaṁ ālokayato …pe… sampajāno hotī”ti (a. ni. 8.9).

Apica idhāpi pubbe vuttacetiyadassanādivaseneva sātthakatā ca sappāyatā ca veditabbā. Kammaṭṭhānassa pana avijahanameva gocarasampajaññaṁ. Tasmā khandhadhātu-āyatanakammaṭṭhānikehi attano kammaṭṭhānavaseneva, kasiṇādikammaṭṭhānikehi vā pana kammaṭṭhānasīseneva ālokanavilokanaṁ kātabbaṁ. Abbhantare attā nāma āloketā vā viloketā vā natthi, ālokessāmīti pana citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṁ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṁ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyavāyodhātuvipphāravaseneva heṭṭhimaṁ akkhidalaṁ adho sīdati, uparimaṁ uddhaṁ laṅgheti, koci yantakena vivaranto nāma natthi, tato cakkhuviññāṇaṁ dassanakiccaṁ sādhentaṁ uppajjatīti. Evaṁ sampajānanaṁ panettha asammohasampajaññaṁ nāma.

Apica mūlapariññā-āgantukatāvakālikabhāvavasenapettha asammohasampajaññaṁ veditabbaṁ. Mūlapariññāvasena tāva–

Bhavaṅgāvajjanañceva, dassanaṁ sampaṭicchanaṁ;

Santīraṇaṁ voṭṭhabbanaṁ, javanaṁ bhavati sattamaṁ.

Tattha bhavaṅgaṁ upapattibhavassa aṅgakiccaṁ sādhayamānaṁ pavattati, taṁ āvaṭṭetvā kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṁ sādhayamānā, tannirodhā cakkhuviññāṇaṁ (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0267) dassanakiccaṁ sādhayamānaṁ tannirodhā vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṁ sādhayamānā, tannirodhā vipākamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṁ sādhayamānā, tannirodhā kiriyamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbapanakiccaṁ sādhayamānā, tannirodhā sattakkhattuṁ javanaṁ javati. Tattha paṭhamajavanepi “ayaṁ itthī, ayaṁ puriso”ti rajjanadussanamuyhanavasena ālokitavilokitaṁ na hoti. Dutiyajavanepi …pe… sattamajavanepi. Etesu pana yuddhamaṇḍale yodhesu viya heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesu “ayaṁ itthī, ayaṁ puriso”ti rajjanādivasena ālokitavilokitaṁ hoti. Evaṁ tāvettha mūlapariññāvasena asammohasampajaññaṁ veditabbaṁ.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate bhavaṅgacalanato uddhaṁ sakakiccaṁ nipphādanavasena āvajjanādīsu uppajjitvā niruddhesu avasāne javanaṁ uppajjati. Taṁ pubbe uppannānaṁ āvajjanādīnaṁ gehabhūte cakkhudvāre āgantukapuriso viya hoti. Tassa yathā paragehe kiñci yācituṁ paviṭṭhassa āgantukapurisassa gehasāmikesu tuṇhīmāsinesu āṇākaraṇaṁ na yuttaṁ. Evaṁ āvajjanādīnaṁ gehabhūte cakkhudvāre āvajjanādīsupi arajjantesu adussantesu amuyhantesu ca rajjanadussanamuyhanaṁ ayuttanti evaṁ āgantukabhāvavasena asammohasampajaññaṁ veditabbaṁ.

Yāni pana tāni cakkhudvāre voṭṭhabbapanapariyosānāni cittāni uppajjanti, tāni saddhiṁ sampayuttadhammehi tattha tattheva bhijjanti, aññamaññaṁ na passantīti ittarāni tāvakālikāni honti. Tattha yathā ekasmiṁ ghare sabbesu mānusakesu matesu avasesassa ekassa taṅkhaṇeññeva maraṇadhammassa na yuttā naccagītādīsu abhirati nāma, evameva ekadvāre sasampayuttesu āvajjanādīsu tattha tattheva matesu avasesassa taṅkhaṇeññeva maraṇadhammassa javanassāpi rajjanadussanamuyhanavasena abhirati nāma na yuttāti evaṁ tāvakālikabhāvavasena asammohasampajaññaṁ veditabbaṁ.

Apica khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenapetaṁ veditabbaṁ. Ettha hi cakkhu ceva rūpañca rūpakkhandho, dassanaṁ viññāṇakkhandho, taṁsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādikā saṅkhārakkhandho. Evametesaṁ (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0268) pañcannaṁ khandhānaṁ samavāye ālokanavilokanaṁ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketi? Tathā cakkhu cakkhāyatanaṁ, rūpaṁ rūpāyatanaṁ, dassanaṁ manāyatanaṁ, vedanādayo sampayuttadhammā dhammāyatanaṁ. Evametesaṁ catunnaṁ āyatanānaṁ samavāye ālokanavilokanaṁ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketi? Tathā cakkhu cakkhudhātu, rūpaṁ rūpadhātu, dassanaṁ cakkhuviññāṇadhātu, taṁsampayuttā vedanādayo dhammadhātu. Evametāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ samavāye ālokanavilokanaṁ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketi? Tathā cakkhu nissayapaccayo, rūpaṁ ārammaṇapaccayo, āvajjanaṁ anantarasamanantarūpanissayanatthivigatapaccayo, āloko upanissayapaccayo vedanādayo sahajātapaccayo. Evametesaṁ paccayānaṁ samavāye ālokanavilokanaṁ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketīti? Evamettha khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenapi asammohasampajaññaṁ veditabbaṁ.

Samiñjite pasāriteti pabbānaṁ samiñjanapasāraṇe. Tattha cittavaseneva samiñjanapasāraṇaṁ akatvā hatthapādānaṁ samiñjanapasāraṇapaccayā atthānatthaṁ pariggahetvā atthapariggahaṇaṁ sātthakasampajaññaṁ. Tattha hatthapāde aticiraṁ samiñjetvā pasāretvā eva vā ṭhitassa khaṇe khaṇe vedanā uppajjanti, cittaṁ ekaggaṁ na labhati, kammaṭṭhānaṁ paripatati, visesaṁ nādhigacchati. Kāle samiñjentassa kāle pasārentassa pana tā vedanā na uppajjanti, cittaṁ ekaggaṁ hoti, kammaṭṭhānaṁ phātiṁ gacchati, visesamadhigacchatīti evaṁ atthānatthapariggahaṇaṁ veditabbaṁ.

Atthe pana satipi sappāyāsappāyaṁ pariggaṇhitvā sappāyapariggahaṇaṁ sappāyasampajaññaṁ. Tatrāyaṁ nayo– mahācetiyaṅgaṇe kira daharabhikkhū sajjhāyaṁ gaṇhanti. Tesaṁ piṭṭhipasse daharabhikkhuniyo dhammaṁ suṇanti. Tatreko daharo hatthaṁ pasārento kāyasaṁsaggaṁ patvā teneva kāraṇena gihī jāto. Aparopi bhikkhu pādaṁ pasārento aggimhi pasāresi, aṭṭhiṁ āhacca pādo jhāyi. Aparo vammike pasāresi, so āsīvisena daṭṭho. Aparo cīvarakuṭidaṇḍake pasāresi, taṁ maṇisappo (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0269) ḍaṁsi. Tasmā evarūpe asappāye apasāretvā sappāye pasāretabbaṁ. Idamettha sappāyasampajaññaṁ.

Gocarasampajaññaṁ pana mahātheravatthunā dīpetabbaṁ– mahāthero kira divāṭṭhāne nisinno antevāsikehi saddhiṁ kathayamāno sahasā hatthaṁ samiñjetvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṁ samiñjesi. Taṁ antevāsikā pucchiṁsu “kasmā bhante sahasā hatthaṁ samiñjetvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṁ samiñjayitthā”ti. Yato paṭṭhāyāhaṁ, āvuso, kammaṭṭhānaṁ manasikātuṁ āraddho, na me kammaṭṭhānaṁ muñcitvā hattho samiñjitapubbo, idāni pana tumhehi saddhiṁ kathayamānena kammaṭṭhānaṁ muñcitvā samiñjito, tasmā puna yathāṭhāne ṭhapetvā samiñjesinti. Sādhu, bhante, bhikkhunā nāma evarūpena bhavitabbanti. Evametthāpi kammaṭṭhānāvijahanameva gocarasampajaññanti veditabbaṁ.

Abbhantare attā nāma koci samiñjento vā pasārento vā natthi. Vuttappakāracittakiriyavāyodhātuvipphārena pana suttakaḍḍhanavasena dāruyantassa hatthapādalaḷanaṁ viya samiñjanapasāraṇaṁ hotīti evaṁ parijānanaṁ panettha asammohasampajaññanti veditabbaṁ.

Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇeti ettha saṅghāṭicīvarānaṁ nivāsanapārupanavasena pattassa bhikkhāpaṭiggahaṇādivasena paribhogo dhāraṇaṁ nāma. Tattha saṅghāṭicīvaradhāraṇe tāva nivāsetvā pārupitvā ca piṇḍāya carato āmisalābho “sītassa paṭighātāyā”ti-ādinā nayena bhagavatā vuttappakāroyeva ca attho attho nāma. Tassa vasena sātthakasampajaññaṁ veditabbaṁ.

Uṇhapakatikassa pana dubbalassa ca cīvaraṁ sukhumaṁ sappāyaṁ. Sītālukassa ghanaṁ dupaṭṭaṁ. Viparītaṁ asappāyaṁ. Yassa kassaci jiṇṇaṁ asappāyameva. Aggaḷādidāne hissa taṁ palibodhakaraṁ hoti. Tathā paṭṭuṇṇadukūlādibhedaṁ lobhanīyacīvaraṁ. Tādisañhi araññe ekakassa nivāsantarāyakaraṁ jīvitantarāyakaraṁ vāpi hoti. Nippariyāyena pana yaṁ nimittakammādimicchājīvavasena uppannaṁ, yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṁ asappāyaṁ. Viparītaṁ sappāyaṁ (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0270) Tassa vasenettha sappāyasampajaññaṁ, kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṁ veditabbaṁ.

Abbhantare attā nāma koci cīvaraṁ pārupanto natthi. Vuttappakāracittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pana cīvarapārupanaṁ hoti. Tattha cīvarampi acetanaṁ, kāyopi acetano. Cīvaraṁ na jānāti “mayā kāyo pāruto”ti. Kāyopi na jānāti “ahaṁ cīvarena pāruto”ti, dhātuyova dhātusamūhaṁ paṭicchādenti paṭapilotikāya potthakarūpapaṭicchādane viya. Tasmā neva sundaraṁ cīvaraṁ labhitvā somanassaṁ kātabbaṁ, na asundaraṁ labhitvā domanassaṁ. Nāgavammikacetiyarukkhādīsu hi keci mālāgandhadhūmavatthādīhi sakkāraṁ karonti, keci gūthamuttakaddamadaṇḍasatthappahārādīhi asakkāraṁ, na te nāgavammikarukkhādayo somanassaṁ vā domanassaṁ vā karonti; evameva neva sundaraṁ cīvaraṁ labhitvā somanassaṁ kātabbaṁ, na asundaraṁ labhitvā domanassanti evaṁ pavattapaṭisaṅkhānavasena panettha asammohasampajaññaṁ veditabbaṁ.

Pattadhāraṇepi pattaṁ sahasāva aggahetvā imaṁ gahetvā piṇḍāya caramāno bhikkhaṁ labhissāmīti evaṁ pattagahaṇapaccayā paṭilabhitabba-atthavasena sātthakasampajaññaṁ veditabbaṁ.

Kisadubbalasarīrassa pana garu patto asappāyo. Yassa kassaci catupañcagaṇḍikāhato dubbisodhanīyo asappāyova. Duddhotapatto hi na vaṭṭati, taṁ dhovantasseva cassa palibodho hoti. Maṇivaṇṇapatto pana lobhanīyo cīvare vuttanayeneva asappāyo. Nimittakammādivasena laddho pana yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, ayaṁ ekanta-asappāyova. Viparīto sappāyo. Tassa vasenettha sappāyasampajaññaṁ, kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṁ veditabbaṁ.

Abbhantare attā nāma koci pattaṁ gaṇhanto natthi. Vuttappakāracittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pana pattaggahaṇaṁ nāma hoti. Tattha pattopi acetano, hatthāpi acetanā. Patto na jānāti “ahaṁ hatthehi gahito”ti. Hatthāpi na jānanti “patto amhehi gahito”ti. Dhātuyova (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0271) dhātusamūhaṁ gaṇhanti saṇḍāsena aggivaṇṇapattaggahaṇe viyāti evaṁ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṁ veditabbaṁ.

Apica yathā chinnahatthapāde vaṇamukhehi paggharitapubbalohitakimikule nīlamakkhikasamparikiṇṇe anāthasālāyaṁ nipanne anāthamanusse disvā dayālukā purisā tesaṁ vaṇapaṭṭacoḷakāni ceva kapālādīhi ca bhesajjāni upanāmenti. Tattha coḷakānipi kesañci saṇhāni, kesañci thūlāni pāpuṇanti. Bhesajjakapālakānipi kesañci susaṇṭhānāni, kesañci dussaṇṭhānāni pāpuṇanti, na te tattha sumanā vā dummanā vā honti. Vaṇappaṭicchādanamatteneva hi coḷakena bhesajjapaṭiggahaṇamatteneva ca kapālakena tesamattho, evameva yo bhikkhu vaṇacoḷakaṁ viya cīvaraṁ, bhesajjakapālakaṁ viya pattaṁ, kapāle bhesajjamiva ca patte laddhaṁ bhikkhaṁ sallakkheti. Ayaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asammohasampajaññena uttamasampajānakārīti veditabbo.

Asitādīsu asiteti piṇḍapātabhojane. Pīteti yāgu-ādipāne. Khāyiteti piṭṭhakhajjakādikhādane. Sāyiteti madhuphāṇitādisāyane. Tattha “neva davāyā”ti-ādinā nayena vutto aṭṭhavidhopi attho attho nāma. Tassa vasena sātthakasampajaññaṁ veditabbaṁ. Lūkhapaṇītatittamadhurādīsu pana yena bhojanena yassa aphāsu hoti, taṁ tassa asappāyaṁ. Yaṁ pana nimittakammādivasena paṭiladdhaṁ, yañcassa bhuñjato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṁ ekanta-asappāyameva. Viparītaṁ sappāyaṁ. Tassa vasenettha sappāyasampajaññaṁ, kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṁ veditabbaṁ.

Abbhantare attā nāma koci bhuñjako natthi, vuttappakāracittakiriyavāyodhātuvipphāravaseneva pana pattapaṭiggahaṇaṁ nāma hoti. Cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva hatthassa patte otāraṇaṁ nāma hoti. Cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva ālopakaraṇaṁ ālopa-uddharaṇaṁ mukhavivaraṇañca hoti. Na koci kuñcikāya yantakena ca hanukaṭṭhīni vivarati, cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva ālopassa mukhe ṭhapanaṁ, uparidantānaṁ musalakiccasādhanaṁ, heṭṭhādantānaṁ udukkhalakiccasādhanaṁ, jivhāya hatthakiccasādhanañca hoti.

Iti (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0272) taṁ tattha aggajivhāya tanukakheḷo mūlajivhāya bahalakheḷo makkheti. Taṁ heṭṭhādanta-udukkhale jivhāhatthaparivattitaṁ kheḷa-udakatemitaṁ uparidantamusalasañcuṇṇitaṁ koci kaṭacchunā vā dabbiyā vā antopavesento nāma natthi, vāyodhātuyāva pavisati. Paviṭṭhaṁ paviṭṭhaṁ koci palālasantharaṁ katvā dhārento nāma natthi, vāyodhātuvaseneva tiṭṭhati. Ṭhitaṁ ṭhitaṁ koci uddhanaṁ katvā aggiṁ jāletvā pacanto nāma natthi, tejodhātuyāva paccati. Pakkaṁ pakkaṁ koci daṇḍena vā yaṭṭhiyā vā bahi nīhārako nāma natthi, vāyodhātuyeva nīharati.

Iti vāyodhātu atiharati ca vītiharati ca dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti visoseti ca nīharati ca. Pathavīdhātu dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti ca visoseti ca. Āpodhātu sineheti ca allattañca anupāleti. Tejodhātu antopaviṭṭhaṁ paripāceti. Ākāsadhātu añjaso hoti. Viññāṇadhātu tattha tattha sammāpayogamanvāya ābhujatīti evaṁpavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṁ veditabbaṁ.

Apica gamanato pariyesanato paribhogato āsayato nidhānato aparipakkato paripakkato phalato nissandato sammakkhaṇatoti evaṁ dasavidhapaṭikūlabhāvapaccavekkhaṇatopettha asammohasampajaññaṁ veditabbaṁ. Vitthārakathā panettha visuddhimagge āhārapaṭikūlasaññāniddesato gahetabbā.

Uccārapassāvakammeti uccārassa ca passāvassa ca karaṇe. Tattha pattakāle uccārapassāvaṁ akarontassa sakalasarīrato sedā muccanti, akkhīni bhamanti, cittaṁ na ekaggaṁ hoti, aññe ca rogā uppajjanti. Karontassa pana sabbaṁ taṁ na hotīti ayamettha attho. Tassa vasena sātthakasampajaññaṁ veditabbaṁ. Aṭṭhāne uccārapassāvaṁ karontassa pana āpatti hoti, ayaso vaḍḍhati, jīvitantarāyo hoti. Patirūpe ṭhāne karontassa sabbaṁ taṁ na hotīti idamettha sappāyaṁ. Tassa vasena sappāyasampajaññaṁ, kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṁ veditabbaṁ.

Abbhantare (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0273) attā nāma koci uccārapassāvaṁ karonto natthi. Cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pana uccārapassāvakammaṁ hoti. Yathā pana pakke gaṇḍe gaṇḍabhedena pubbalohitaṁ akāmatāya nikkhamati, yathā ca atibharitā udakabhājanā udakaṁ akāmatāya nikkhamati, evaṁ pakkāsayamuttavatthīsu sannicitā uccārapassāvā vāyuvegasamuppīḷitā akāmatāyapi nikkhamanti. So panāyaṁ evaṁ nikkhamanto uccārapassāvo neva tassa bhikkhuno attano hoti, na parassa. Kevalaṁ sarīranissandova hoti. Yathā kiṁ? Yathā udakakumbhato purāṇa-udakaṁ chaḍḍentassa neva taṁ attano hoti, na paresaṁ. Kevalaṁ paṭijagganamattameva hoti. Evaṁpavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṁ veditabbaṁ.

Gatādīsu gateti gamane. Ṭhiteti ṭhāne. Nisinneti nisajjāya. Sutteti sayane. Jāgariteti jāgaraṇe. Bhāsiteti kathane. Tuṇhībhāveti akathane. “Gacchanto vā gacchāmīti pajānāti, ṭhito vā ṭhitomhīti pajānāti, nisinno vā nisinnomhīti pajānāti, sayāno vā sayānomhīti pajānātī”ti imasmiñhi ṭhāne addhāna-iriyāpathā kathitā. “Abhikkante paṭikkante ālokite vilokite samiñjite pasārite”ti imasmiṁ majjhimā. “Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite”ti idha pana khuddakacuṇṇika-iriyāpathā kathitā. Tasmā etesupi vuttanayeneva sampajānakāritā veditabbā.

Tipiṭakamahāsīvatthero panāha– yo ciraṁ gantvā vā caṅkamitvā vā aparabhāge ṭhito iti paṭisañcikkhati “caṅkamanakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā”ti, ayaṁ gate sampajānakārī nāma. Yo sajjhāyaṁ vā karonto pañhaṁ vā vissajjento kammaṭṭhānaṁ vā manasikaronto ciraṁ ṭhatvā aparabhāge nisinno iti paṭisañcikkhati “ṭhitakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā”ti, ayaṁ ṭhite sampajānakārī nāma. Yo sajjhāyādikaraṇavaseneva ciraṁ nisīditvā aparabhāge nipanno iti paṭisañcikkhati “nisinnakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā”ti, ayaṁ nisinne sampajānakārī nāma. Yo pana nipannako sajjhāyaṁ vā karonto kammaṭṭhānaṁ vā manasikaronto niddaṁ okkamitvā aparabhāge vuṭṭhāya (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0274) iti paṭisañcikkhati “sayanakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā”ti, ayaṁ sutte jāgarite ca sampajānakārī nāma. Kiriyamayacittānañhi appavattaṁ suttaṁ nāma, pavattaṁ jāgaritaṁ nāmāti. Yo pana bhāsamāno “ayaṁ saddo nāma oṭṭhe ca paṭicca dante ca jivhañca tāluñca paṭicca cittassa tadanurūpaṁ payogaṁ paṭicca jāyatī”ti sato sampajāno bhāsati, ciraṁ vā pana kālaṁ sajjhāyaṁ vā katvā dhammaṁ vā kathetvā kammaṭṭhānaṁ vā parivattetvā pañhaṁ vā vissajjetvā aparabhāge tuṇhībhūto iti paṭisañcikkhati “bhāsitakāle uppannā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā”ti, ayaṁ bhāsite sampajānakārī nāma. Yo tuṇhībhūto ciraṁ dhammaṁ vā kammaṭṭhānaṁ vā manasikatvā aparabhāge iti paṭisañcikkhati “tuṇhībhūtakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā, upādārūpapavattiyā sati bhāsati nāma, asati tuṇhī bhavati nāmā”ti, ayaṁ tuṇhībhāve sampajānakārī nāmāti.

Tayidaṁ mahāsīvattherena vuttaṁ asammohadhuraṁ imasmiṁ satipaṭṭhānasutte adhippetaṁ. Sāmaññaphale pana sabbampi catubbidhaṁ sampajaññaṁ labbhati. Tasmā visesato ettha asammohasampajaññasseva vasena sampajānakāritā veditabbā. Sampajānakārī sampajānakārīti ca sabbapadesu satisampayuttasseva sampajaññassa vasenattho veditabbo. Vibhaṅgappakaraṇe pana, “sato sampajāno abhikkamati, sato sampajāno paṭikkamatī”ti (vibha. 523) evametāni padāni vibhattāneva.

Iti ajjhattaṁ vāti evaṁ catusampajaññapariggahaṇena attano vā kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati. Idha samudayavayadhammānupassīti-ādīsu rūpakkhandhasseva samudayo ca vayo ca nīharitabbo. Sesaṁ vuttasadisameva.

Idha catusampajaññapariggāhikā sati dukkhasaccaṁ, tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṁ, ubhinnaṁ appavatti nirodhasaccaṁ, vuttappakāro ariyamaggo maggasaccaṁ. Evaṁ catusaccavasena ussakkitvā nibbutiṁ pāpuṇātīti idamekassa (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0275) catusampajaññapariggāhakassa bhikkhuno vasena yāva arahattā niyyānamukhanti.

Catusampajaññapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭikūlamanasikārapabbavaṇṇanā

110. Evaṁ catusampajaññavasena kāyānupassanaṁ vibhajitvā idāni paṭikūlamanasikāravasena vibhajituṁ puna caparanti-ādimāha. Tattha imameva kāyanti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ siyā, taṁ sabbaṁ sabbākārena vitthārato visuddhimagge kāyagatāsatikammaṭṭhāne vuttaṁ. Ubhatomukhāti heṭṭhā ca upari cāti dvīhi mukhehi yuttā. Nānāvihitassāti nānāvidhassa.

Idaṁ panettha opammasaṁsandanaṁ– ubhatomukhā putoḷi viya hi cātumahābhūtiko kāyo, tattha missetvā pakkhittanānāvidhadhaññaṁ viya kesādayo dvattiṁsākārā, cakkhumā puriso viya yogāvacaro, tassa taṁ putoḷiṁ muñcitvā paccavekkhato nānāvidhadhaññassa pākaṭakālo viya yogino dvattiṁsākārassa vibhūtākāro veditabbo.

Iti ajjhattaṁ vāti evaṁ kesādipariggahaṇena attano vā kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati, ito paraṁ vuttanayameva. Kevalañhi idha dvattiṁsākārapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṁ yojanaṁ katvā niyyānamukhaṁ veditabbaṁ. Sesaṁ purimasadisamevāti.

Paṭikūlamanasikārapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dhātumanasikārapabbavaṇṇanā

111. Evaṁ paṭikūlamanasikāravasena kāyānupassanaṁ vibhajitvā idāni dhātumanasikāravasena vibhajituṁ puna caparanti-ādimāha. Tatrāyaṁ opammasaṁsandanena (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0276) saddhiṁ atthavaṇṇanā – yathā koci goghātako vā tasseva vā bhattavetanabhato antevāsiko gāviṁ vadhitvā vinivijjhitvā catasso disā gatānaṁ mahāpathānaṁ vemajjhaṭṭhānasaṅkhāte catumahāpathe koṭṭhāsaṁ koṭṭhāsaṁ katvā nisinno assa, evameva bhikkhu catunnaṁ iriyāpathānaṁ yena kenaci ākārena ṭhitattā yathāṭhitaṁ, yathāṭhitattā ca yathāpaṇihitaṁ kāyaṁ– “atthi imasmiṁ kāye pathavīdhātu …pe… vāyodhātū”ti evaṁ paccavekkhati.

Kiṁ vuttaṁ hoti– yathā goghātakassa gāviṁ posentassāpi āghātanaṁ āharantassāpi āharitvā tattha bandhitvā ṭhapentassāpi vadhentassāpi vadhitaṁ mataṁ passantassāpi tāvadeva gāvīti saññā na antaradhāyati, yāva naṁ padāletvā bīlaso na vibhajati. Vibhajitvā nisinnassa pana gāvīti saññā antaradhāyati, maṁsasaññā pavattati, nāssa evaṁ hoti “ahaṁ gāviṁ vikkiṇāmi, ime gāviṁ harantī”ti. Atha khvassa “ahaṁ maṁsaṁ vikkiṇāmi, ime maṁsaṁ haranti”cceva hoti, evameva imassāpi bhikkhuno pubbe bālaputhujjanakāle gihibhūtassāpi pabbajitassāpi tāvadeva sattoti vā puggaloti vā saññā na antaradhāyati, yāva imameva kāyaṁ yathāṭhitaṁ yathāpaṇihitaṁ ghanavinibbhogaṁ katvā dhātuso na paccavekkhati. Dhātuso paccavekkhato panassa sattasaññā antaradhāyati, dhātuvaseneva cittaṁ santiṭṭhati. Tenāha bhagavā– “imameva kāyaṁ yathāṭhitaṁ yathāpaṇihitaṁ dhātuso paccavekkhati, atthi imasmiṁ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho goghātako vā …pe… vāyodhātū”ti.

Goghātako viya hi yogī, gāvīti saññā viya sattasaññā, catumahāpatho viya catu-iriyāpatho, bīlaso vibhajitvā nisinnabhāvo viya dhātuso paccavekkhaṇanti ayamettha pāḷivaṇṇanā, kammaṭṭhānakathā pana visuddhimagge vitthāritā.

Iti ajjhattaṁ vāti evaṁ catudhātupariggahaṇena attano vā kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0277) viharati. Ito paraṁ vuttanayameva. Kevalañhi idha catudhātupariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṁ yojanaṁ katvā niyyānamukhaṁ veditabbaṁ. Sesaṁ purimasadisamevāti.

Dhātumanasikārapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Navasivathikapabbavaṇṇanā

112. Evaṁ dhātumanasikāravasena kāyānupassanaṁ vibhajitvā idāni navahi sivathikapabbehi vibhajituṁ, puna caparanti-ādimāha. Tattha seyyathāpi passeyyāti yathā passeyya. Sarīranti matasarīraṁ. Sivathikāya chaḍḍītanti susāne apaviddhaṁ. Ekāhaṁ matassa assāti ekāhamataṁ. Dvīhaṁ matassa assāti dvīhamataṁ. Tīhaṁ matassa assāti tīhamataṁ. Bhastā viya vāyunā uddhaṁ jīvitapariyādānā yathānukkamaṁ samuggatena sūnabhāvena uddhumātattā uddhumātakaṁ. Vinīlaṁ vuccati viparibhinnavaṇṇaṁ. Vilīnameva vinīlakaṁ. Paṭikūlattā vā kucchitaṁ vinīlanti vinīlakaṁ. Maṁsussadaṭṭhānesu rattavaṇṇassa pubbasannicayaṭṭhānesu setavaṇṇassa yebhuyyena ca nīlavaṇṇassa nīlaṭṭhānesu nīlasāṭakapārutasseva chavasarīrassetaṁ adhivacanaṁ. Paribhinnaṭṭhānehi navahi vā vaṇamukhehi visandamānaṁ pubbaṁ vipubbaṁ. Vipubbameva vipubbakaṁ, paṭikūlattā vā kucchitaṁ vipubbanti vipubbakaṁ. Vipubbakaṁ jātaṁ tathābhāvaṁ gatanti vipubbakajātaṁ.

So imameva kāyanti so bhikkhu imaṁ attano kāyaṁ tena kāyena saddhiṁ ñāṇena upasaṁharati upaneti. Kathaṁ? Ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁ-anatītoti. Idaṁ vuttaṁ hoti– āyu, usmā, viññāṇanti imesaṁ tiṇṇaṁ dhammānaṁ atthitāya ayaṁ kāyo ṭhānagamanādikhamo hoti imesaṁ pana vigamā ayampi evaṁdhammo evaṁpūtikasabhāvoyeva, evaṁbhāvī evaṁ-uddhumātādibhedo bhavissati, evaṁ-anatīto evaṁ-uddhumātādibhāvaṁ anatikkantoti.

Iti ajjhattaṁ vāti evaṁ uddhumātādipariggahaṇena attano vā kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati.

Khajjamānanti (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0278) udarādīsu nisīditvā udaramaṁsa-oṭṭhamaṁsa-akkhikūṭādīni luñcitvā luñcitvā khādiyamānaṁ. Samaṁsalohitanti sesāvasesamaṁsalohitayuttaṁ. Nimaṁsalohitamakkhitanti maṁse khīṇepi lohitaṁ na sussati, taṁ sandhāya vuttaṁ “nimaṁsalohitamakkhitan”ti. Aññenāti aññena disābhāgena. Hatthaṭṭhikanti catusaṭṭhibhedampi hatthaṭṭhikaṁ pāṭiyekkaṁ vippakiṇṇaṁ. Pādaṭṭhikādīsupi eseva nayo. Terovassikānīti atikkantasaṁvaccharāni. Pūtīnīti abbhokāse ṭhitāni vātātapavuṭṭhisamphassena terovassikāneva pūtīni honti. Antobhūmigatāni pana cirataraṁ tiṭṭhanti. Cuṇṇakajātānīti cuṇṇaṁ cuṇṇaṁ hutvā vippakiṇṇāni. Sabbattha so imamevāti vuttanayena khajjamānādīnaṁ vasena yojanā kātabbā.

Iti ajjhattaṁ vāti evaṁ khajjamānādipariggahaṇena yāva cuṇṇakabhāvā attano vā kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati.

Idha pana ṭhatvā navasivathikā samodhānetabbā. “Ekāhamataṁ vā”ti-ādinā nayena vuttā sabbāpi ekā, “kākehi vā khajjamānan”ti-ādikā ekā, “aṭṭhikasaṅkhalikaṁ samaṁsalohitaṁ nhārusambandhan”ti ekā, “nimaṁsalohitamakkhitaṁ nhārusambandhan”ti ekā, “apagatamaṁsalohitaṁ nhārusambandhan”ti ekā, “aṭṭhikāni apagatasambandhānī”ti-ādikā ekā, “aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇapaṭibhāgānī”ti ekā, “puñjakitāni terovassikānī”ti ekā, “pūtīni cuṇṇakajātānī”ti ekā.

Evaṁ kho, bhikkhaveti idaṁ navasivathikā dassetvā kāyānupassanaṁ niṭṭhapento āha. Tattha navasivathikapariggāhikā sati dukkhasaccaṁ, tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṁ, ubhinnaṁ appavatti nirodhasaccaṁ, dukkhaparijānano samudayapajahano nirodhārammaṇo ariyamaggo maggasaccaṁ. Evaṁ catusaccavaseneva ussakkitvā nibbutiṁ pāpuṇātīti idaṁ navasivathikapariggāhakānaṁ bhikkhūnaṁ yāva arahattā niyyānamukhanti.

Navasivathikapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ettāvatā ca ānāpānapabbaṁ iriyāpathapabbaṁ catusampajaññapabbaṁ paṭikūlamanasikārapabbaṁ dhātumanasikārapabbaṁ navasivathikapabbānīti cuddasapabbā kāyānupassanā niṭṭhitā hoti.

Tattha (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0279) ānāpānapabbaṁ paṭikūlamanasikārapabbanti imāneva dve appanākammaṭṭhānāni. Sivathikānaṁ pana ādīnavānupassanāvasena vuttattā sesāni dvādasāpi upacārakammaṭṭhānānevāti.

Kāyānupassanā niṭṭhitā.

Vedanānupassanāvaṇṇanā

113. Evaṁ bhagavā cuddasavidhena kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ kathetvā idāni navavidhena vedanānupassanaṁ kathetuṁ kathañca, bhikkhaveti-ādimāha. Tattha sukhaṁ vedananti kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno “ahaṁ sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti pajānātīti attho. Tattha kāmaṁ uttānaseyyakāpi dārakā thaññapivanādikāle sukhaṁ vedayamānā “sukhaṁ vedayāmā”ti pajānanti, na panetaṁ evarūpaṁ jānanaṁ sandhāya vuttaṁ. Evarūpaṁ jānanaṁ hi sattūpaladdhiṁ na jahati, sattasaññaṁ na ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṁ vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hoti. Imassa pana bhikkhuno jānanaṁ sattūpaladdhiṁ jahati sattasaññaṁ ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṁ ceva satipaṭṭhānabhāvanā ca hoti. Idañhi “ko vedayati, kassa vedanā, kiṁ kāraṇā vedanā”ti evaṁ sampajānavediyanaṁ sandhāya vuttaṁ.

Tattha ko vedayatīti na koci satto vā puggalo vā vedayati. Kassa vedanāti na kassaci sattassa vā puggalassa vā vedanā. Kiṁ kāraṇā vedanāti vatthu-ārammaṇāva panassa vedanā. Tasmā esa evaṁ pajānāti– “taṁ taṁ sukhādīnaṁ vatthuṁ ārammaṇaṁ katvā vedanāva vedayati. Taṁ pana vedanāpavattiṁ upādāya ‘ahaṁ vedayāmī’ti vohāramattaṁ hotī”ti. Evaṁ vedanāva vatthuṁ ārammaṇaṁ katvā vedanāva vedayatīti sallakkhento esa “sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti pajānātīti veditabbo. Cittalapabbate aññataro thero viya. Thero kira aphāsukakāle balavavedanāya nitthunanto aparāparaṁ parivattati. Tameko daharo āha “kataraṁ vo, bhante, ṭhānaṁ rujjatī”ti. Āvuso, pāṭiyekkaṁ rujjanaṭṭhānaṁ nāma natthi, vatthuṁ ārammaṇaṁ katvā vedanāva vedayatīti. Evaṁ jānanakālato (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0280) paṭṭhāya adhivāsetuṁ vaṭṭati no, bhanteti. Adhivāsemi āvusoti. Adhivāsanā, bhante, seyyāti. Thero adhivāsesi. Tato vāto yāva hadayā phālesi, mañcake antāni rāsikatāni ahesuṁ. Thero daharassa dassesi “vaṭṭatāvuso, ettakā adhivāsanā”ti. Daharo tuṇhī ahosi. Thero vīriyasamataṁ yojetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṁ pāpuṇitvā samasīsī hutvā parinibbāyi.

Yathā ca sukhaṁ, evaṁ dukkhaṁ …pe… nirāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayamāno “nirāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti pajānāti. Iti bhagavā rūpakammaṭṭhānaṁ kathetvā arūpakammaṭṭhānaṁ kathento vedanāvasena kathesi. Duvidhañhi kammaṭṭhānaṁ rūpakammaṭṭhānañca arūpakammaṭṭhānañca. Rūpapariggaho arūpapariggahotipi etadeva vuccati. Tattha bhagavā rūpakammaṭṭhānaṁ kathento saṅkhepamanasikāravasena vā vitthāramanasikāravasena vā catudhātuvavatthānaṁ kathesi. Tadubhayampi sabbākārato visuddhimagge dassitameva.

Arūpakammaṭṭhānaṁ pana kathento yebhuyyena vedanāvasena katheti. Tividho hi arūpakammaṭṭhāne abhiniveso phassavasena vedanāvasena cittavasenāti. Kathaṁ? Ekaccassa hi saṁkhittena vā vitthārena vā pariggahite rūpakammaṭṭhāne tasmiṁ ārammaṇe cittacetasikānaṁ paṭhamābhinipāto taṁ ārammaṇaṁ phusanto uppajjamāno phasso pākaṭo hoti. Ekaccassa taṁ ārammaṇaṁ anubhavantī uppajjamānā vedanā pākaṭā hoti. Ekaccassa taṁ ārammaṇaṁ pariggahetvā vijānantaṁ uppajjamānaṁ viññāṇaṁ pākaṭaṁ hoti. Tattha yassa phasso pākaṭo hoti, sopi “na kevalaṁ phassova uppajjati, tena saddhiṁ tadeva ārammaṇaṁ anubhavamānā vedanāpi uppajjati, sañjānanamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānanamānaṁ viññāṇampi uppajjatī”ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa vedanā pākaṭā hoti. So “na kevalaṁ vedanāva uppajjati, tāya saddhiṁ tadevārammaṇaṁ phusamāno phassopi uppajjati, sañjānanamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānanamānaṁ viññāṇampi uppajjatī”ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa viññāṇaṁ pākaṭaṁ hoti, so “na kevalaṁ viññāṇameva uppajjati, tena saddhiṁ tadevārammaṇaṁ phusamāno phassopi (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0281) uppajjati, anubhavamānā vedanāpi, sañjānanamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi uppajjatī”ti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti.

So “ime phassapañcamakā dhammā kiṁ nissitā”ti upadhārento “vatthuṁ nissitā”ti pajānāti. Vatthu nāma karajakāyo, yaṁ sandhāya vuttaṁ “idañca me viññāṇaṁ ettha sitaṁ ettha paṭibaddhan”ti (dī. ni. 1.234235 ma. ni. 2.252). So atthato bhūtāni ceva upādārūpāni ca. Evamettha “vatthu rūpaṁ, phassapañcamakā nāman”ti nāmarūpamattameva passati. Rūpaṁ cettha rūpakkhandho, nāmaṁ cattāro arūpino khandhāti pañcakkhandhamattaṁ hoti. Nāmarūpavinimuttā hi pañcakkhandhā, pañcakkhandhavinimuttañca nāmarūpaṁ natthi.

So “ime pañcakkhandhā kiṁ hetukā”ti upaparikkhanto “avijjādihetukā”ti passati. Tato paccayo ceva paccayuppannañca idaṁ, añño satto vā puggalo vā natthi, suddhasaṅkhārapuñjamattamevāti sappaccayanāmarūpavasena tilakkhaṇaṁ āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā “aniccaṁ dukkhaṁ anattā”ti sammasanto vicarati.

So “ajja ajjā”ti paṭivedhaṁ ākaṅkhamāno tathārūpe divase utusappāya puggalasappāya bhojanasappāya dhammassavanasappāyaṁ labhitvā ekapallaṅkena nisinno vipassanaṁ matthakaṁ pāpetvā arahatte patiṭṭhāti. Evaṁ imesampi tiṇṇaṁ janānaṁ yāva arahattā kammaṭṭhānaṁ kathitaṁ hoti.

Idha pana bhagavā arūpakammaṭṭhānaṁ kathento vedanāvasena kathesi. Phassavasena vā hi viññāṇavasena vā kathīyamānaṁ na pākaṭaṁ hoti, andhakāraṁ viya khāyati. Vedanāvasena pana pākaṭaṁ hoti. Kasmā? Vedanānaṁ uppattipākaṭatāya. Sukhadukkhavedanānañhi uppatti pākaṭā. Yadā sukhaṁ uppajjati, sakalasarīraṁ khobhentaṁ maddantaṁ pharamānaṁ abhisandayamānaṁ satadhotaṁ sappiṁ khādāpayantaṁ viya satapākatelaṁ makkhayamānaṁ viya ghaṭasahassena pariḷāhaṁ nibbāpayamānaṁ viya “aho sukhaṁ aho sukhan”ti vācaṁ nicchārayamānameva uppajjati. Yadā dukkhaṁ uppajjati, sakalasarīraṁ khobhentaṁ maddantaṁ pharamānaṁ abhisandayamānaṁ tattaphālaṁ pavesentaṁ viya vilīnatambalohena āsiñcantaṁ viya sukkhatiṇavanappatimhi araññe dāru-ukkākalāpaṁ khipamānaṁ viya (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0282) “aho dukkhaṁ aho dukkhan”ti vippalāpayamānameva uppajjati. Iti sukhadukkhavedanānaṁ uppatti pākaṭā hoti.

Adukkhamasukhā pana duddīpanā andhakārāva avibhūtā. Sā sukhadukkhānaṁ apagame sātāsātappaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti. Yathā kiṁ? Yathā antarā piṭṭhipāsāṇaṁ ārohitvā palātassa migassa anupathaṁ gacchanto migaluddako piṭṭhipāsāṇassa orabhāgepi parabhāgepi padaṁ disvā majjhe apassantopi “ito āruḷho, ito oruḷho, majjhe piṭṭhipāsāṇe iminā padesena gato bhavissatī”ti nayato jānāti, evaṁ āruḷhaṭṭhāne padaṁ viya hi sukhavedanāya uppatti pākaṭā hoti. Oruḷhaṭṭhāne padaṁ viya dukkhavedanāya uppatti pākaṭā hoti. “Ito āruyha ito oruyha majjhe evaṁ gato”ti nayato gahaṇaṁ viya sukhadukkhānaṁ apagame sātāsātappaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti. Evaṁ bhagavā paṭhamaṁ rūpakammaṭṭhānaṁ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṁ vedanāvasena nibbattetvāva dassesi.

Na kevalañca idheva evaṁ dassesi, cūḷataṇhāsaṅkhaye, mahātaṇhāsaṅkhaye, cūḷavedalle, mahāvedalle, raṭṭhapālasutte, māgaṇḍiyasutte, dhātuvibhaṅge, āneñjasappāye, dīghanikāyamhi mahānidāne, sakkapañhe, mahāsatipaṭṭhāne, saṁyuttamhi cūḷanidānasutte, rukkhopame, parivīmaṁsanasutte, sakale vedanāsaṁyutteti evaṁ anekesu suttesu paṭhamaṁ rūpakammaṭṭhānaṁ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṁ vedanāvasena nibbattetvā dassesi. Yathā ca tesu, evaṁ imasmimpi satipaṭṭhānasutte paṭhamaṁ rūpakammaṭṭhānaṁ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṁ vedanāvasena nibbattetvā dassesi.

Tattha sukhaṁ vedananti-ādīsu ayaṁ aparopi pajānanapariyāyo– sukhaṁ vedanaṁ vedayāmīti pajānātīti sukhavedanākkhaṇe dukkhāya vedanāya abhāvato sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno “sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti pajānāti. Tena yā pubbe anubhūtapubbā dukkhā vedanā, tassā idāni abhāvato imissā ca sukhāya vedanāya ito paṭhamaṁ abhāvato (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0283) vedanā nāma aniccā adhuvā vipariṇāmadhammā, itiha tattha sampajāno hoti.

Vuttampi cetaṁ bhagavatā–

“Yasmiṁ aggivessana samaye sukhaṁ vedanaṁ vedeti, neva tasmiṁ samaye dukkhaṁ vedanaṁ vedeti, na adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedeti, sukhaṁyeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti, yasmiṁ aggivessana samaye dukkhaṁ …pe… adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vedeti, neva tasmiṁ samaye sukhaṁ vedanaṁ vedeti, na dukkhaṁ vedanaṁ vedeti, adukkhamasukhaññeva tasmiṁ samaye vedanaṁ vedeti. Sukhāpi kho aggivessana vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Dukkhāpi kho …pe… adukkhamasukhāpi kho aggivessana vedanā aniccā …pe… nirodhadhammā. Evaṁ passaṁ aggivessana sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya dukkhāyapi vedanāya adukkhamasukhāyapi vedanāya nibbindati, nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti (ma. ni. 2.205).

Sāmisaṁ vā sukhanti-ādīsu sāmisā sukhā nāma pañcakāmaguṇāmisanissitā cha gehasitasomanassavedanā. Nirāmisā sukhā nāma cha nekkhammasitasomanassavedanā. Sāmisā dukkhā nāma cha gehasitadomanassavedanā. Nirāmisā dukkhā nāma cha nekkhammasitadomanassavedanā. Sāmisā adukkhamasukhā nāma cha gehasita-upekkhā vedanā. Nirāmisā adukkhamasukhā nāma cha nekkhammasita-upekkhā vedanā. Tāsaṁ vibhāgo uparipaṇṇāsake pāḷiyaṁ āgatoyeva.

Iti ajjhattaṁ vāti evaṁ sukhavedanādipariggahaṇena attano vā vedanāsu, parassa vā vedanāsu, kālena vā attano, kālena vā parassa vedanāsu vedanānupassī viharati. Samudayavayadhammānupassī vāti ettha pana “avijjāsamudayā vedanāsamudayo”ti-ādīhi (paṭi. ma. 1.50) pañcahi pañcahi ākārehi vedanānaṁ samudayañca vayañca passanto samudayadhammānupassī vā (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0284) vedanāsu viharati, vayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, kālena samudayadhammānupassī vā, kālena vayadhammānupassī vā vedanāsu viharatīti veditabbo. Ito paraṁ kāyānupassanāyaṁ vuttanayameva.

Kevalañhi idha vedanāpariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṁ yojanaṁ katvā vedanāpariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṁ veditabbaṁ. Sesaṁ tādisamevāti.

Vedanānupassanā niṭṭhitā.

Cittānupassanāvaṇṇanā

114. Evaṁ navavidhena vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṁ kathetvā idāni soḷasavidhena cittānupassanaṁ kathetuṁ kathañca, bhikkhaveti-ādimāha. Tattha sarāganti aṭṭhavidhaṁ lobhasahagataṁ. Vītarāganti lokiyakusalābyākataṁ. Idaṁ pana yasmā sammasanaṁ na dhammasamodhānaṁ, tasmā idha ekapadepi lokuttaraṁ na labbhati. Sesāni cattāri akusalacittāni neva purimapadaṁ, na pacchimapadaṁ bhajanti. Sadosanti duvidhaṁ dosasahagataṁ Vītadosanti lokiyakusalābyākataṁ. Sesāni dasākusalacittāni neva purimaṁ padaṁ, na pacchimaṁ padaṁ bhajanti. Samohanti vicikicchāsahagatañceva uddhaccasahagatañcāti duvidhaṁ. Yasmā pana moho sabbākusalesu uppajjati, tasmā tānipi idha vaṭṭantiyeva. Imasmiṁyeva hi duke dvādasākusalacittāni pariyādiṇṇānīti. Vītamohanti lokiyakusalābyākataṁ. Saṁkhittanti thinamiddhānupatitaṁ, etañhi saṁkuṭitacittaṁ nāma. Vikkhittanti uddhaccasahagataṁ, etañhi pasaṭacittaṁ nāma.

Mahaggatanti rūpārūpāvacaraṁ. Amahaggatanti kāmāvacaraṁ. Sa-uttaranti kāmāvacaraṁ. Anuttaranti rūpāvacarañca arūpāvacarañca. Tatrāpi sa-uttaraṁ rūpāvacaraṁ, anuttaraṁ arūpāvacarameva. Samāhitanti yassa appanāsamādhi upacārasamādhi vā atthi. Asamāhitanti ubhayasamādhivirahitaṁ. Vimuttanti tadaṅgavikkhambhanavimuttīhi vimuttaṁ. Avimuttanti ubhayavimuttivirahitaṁ, samucchedapaṭippassaddhinissaraṇavimuttīnaṁ pana idha okāsova natthi.

Iti (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0285) ajjhattaṁ vāti evaṁ sarāgādipariggahaṇena yasmiṁ yasmiṁ khaṇe yaṁ yaṁ cittaṁ pavattati, taṁ taṁ sallakkhento attano vā citte, parassa vā citte, kālena vā attano, kālena vā parassa citte cittānupassī viharati. Samudayavayadhammānupassīti ettha pana “avijjāsamudayā viññāṇasamudayo”ti (paṭi. ma. 1.50) evaṁ pañcahi pañcahi ākārehi viññāṇassa samudayo ca vayo ca nīharitabbo. Ito paraṁ vuttanayameva.

Kevalañhi idha cittapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṁ yojanaṁ katvā cittapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṁ veditabbaṁ. Sesaṁ tādisamevāti.

Cittānupassanāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Dhammānupassanā nīvaraṇapabbavaṇṇanā

115. Evaṁ soḷasavidhena cittānupassanāsatipaṭṭhānaṁ kathetvā idāni pañcavidhena dhammānupassanaṁ kathetuṁ kathañca, bhikkhaveti-ādimāha. Apica bhagavatā kāyānupassanāya suddharūpapariggaho kathito, vedanācittānupassanāhi suddha-arūpapariggaho. Idāni rūpārūpamissakapariggahaṁ kathetuṁ “kathañca, bhikkhave”ti-ādimāha Kāyānupassanāya vā rūpakkhandhapariggahova kathito, vedanānupassanāya vedanākkhandhapariggahova, cittānupassanāya viññāṇakkhandhapariggahovāti idāni saññāsaṅkhārakkhandhapariggahampi kathetuṁ “kathañca, bhikkhave”ti-ādimāha.

Tattha santanti abhiṇhasamudācāravasena saṁvijjamānaṁ. Asantanti asamudācāravasena vā pahīnattā vā avijjamānaṁ. Yathā cāti yena kāraṇena kāmacchandassa uppādo hoti. Tañca pajānātīti tañca kāraṇaṁ pajānāti. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo.

Tattha subhanimitte ayonisomanasikārena kāmacchandassa uppādo hoti. Subhanimittaṁ nāma subhampi subhanimittaṁ, subhārammaṇampi subhanimittaṁ. Ayonisomanasikāro nāma anupāyamanasikāro uppathamanasikāro anicce niccanti vā dukkhe sukhanti vā anattani attāti vā asubhe (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0286) subhanti vā manasikāro, taṁ tattha bahulaṁ pavattayato kāmacchando uppajjati. Tenāha bhagavā– “atthi, bhikkhave, subhanimittaṁ, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāyā”ti (saṁ. ni. 5.232).

Asubhanimitte pana yonisomanasikārenassa pahānaṁ hoti. Asubhanimittaṁ nāma asubhampi asubhārammaṇampi. Yonisomanasikāro nāma upāyamanasikāro pathamanasikāro anicce aniccanti vā dukkhe dukkhanti vā anattani anattāti vā asubhe asubhanti vā manasikāro, taṁ tattha bahulaṁ pavattayato kāmacchando pahīyati. Tenāha bhagavā– “atthi, bhikkhave, asubhanimittaṁ, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa anuppādāya uppannassa vā kāmacchandassa pahānāyā”ti (saṁ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṁvattanti asubhanimittassa uggaho asubhabhāvanānuyogo indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Dasavidhañhi asubhanimittaṁ uggaṇhantassāpi kāmacchando pahīyati, bhāventassāpi, indriyesu pihitadvārassāpi, catunnaṁ pañcannaṁ ālopānaṁ okāse sati udakaṁ pivitvā yāpanasīlatāya bhojane mattaññunopi. Tenetaṁ vuttaṁ–

“Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṁ pive;

Alaṁ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno”ti. (theragā. 983).

Asubhakammikatissattherasadise asubhabhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi kāmacchando pahīyati, ṭhānanisajjādīsu dasa-asubhanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṁ “cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṁvattantī”ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa kāmacchandassa arahattamaggena āyatiṁ anuppādo hotīti pajānāti.

Paṭighanimitte ayonisomanasikārena pana byāpādassa uppādo hoti. Tattha paṭighampi paṭighanimittaṁ, paṭighārammaṇampi paṭighanimittaṁ. Ayonisomanasikāro sabbattha ekalakkhaṇova. Taṁ tasmiṁ nimitte bahulaṁ pavattayato (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0287) byāpādo uppajjati. Tenāha bhagavā– “atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṁ, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāyā”ti (saṁ. ni. 5.232).

Mettāya pana cetovimuttiyā yonisomanasikārenassa pahānaṁ hoti. Tattha tattha “mettā”ti vutte appanāpi upacāropi vaṭṭati. “Cetovimuttī”ti appanāva. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇova. Taṁ tattha bahulaṁ pavattayato byāpādo pahīyati. Tenāha bhagavā– “atthi, bhikkhave, mettā cetovimutti, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamanāhāro anuppannassa vā byāpādassa anuppādāya uppannassa vā byāpādassa pahānāyā”ti (saṁ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā byāpādassa pahānāya saṁvattanti mettānimittassa uggaho mettābhāvanānuyogo kammassakatāpaccavekkhaṇā paṭisaṅkhānabahutā kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Odhisaka-anodhisakadisāpharaṇānañhi aññataravasena mettaṁ uggaṇhantassāpi byāpādo pahīyati, odhiso anodhiso disāpharaṇavasena mettaṁ bhāventassāpi. “Tvaṁ etassa kuddho kiṁ karissasi, kimassa sīlādīni nāsetuṁ sakkhissasi, nanu tvaṁ attano kammena āgantvā attano kammeneva gamissasi, parassa kujjhanaṁ nāma vītaccitaṅgāra-tatta-ayasalāka-gūthādīni gahetvā paraṁ paharitukāmatāsadisaṁ hoti. Esopi tava kuddho kiṁ karissati, kiṁ te sīlādīni vināsetuṁ sakkhissati, esa attano kammeneva āgantvā attano kammena gamissati, appaṭicchitapaheṇakaṁ viya paṭivātaṁ khittarajomuṭṭhi viya ca etassevesa kodho matthake patissatī”ti evaṁ attano ca parassa ca kammassakataṁ paccavekkhatopi, ubhayakammassakataṁ paccavekkhitvā paṭisaṅkhāne ṭhitassāpi, assaguttattherasadise mettābhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi byāpādo pahīyati. Ṭhānanisajjādīsu mettānissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṁ “cha dhammā byāpādassa pahānāya saṁvattantī”ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa byāpādassa anāgāmimaggena āyatiṁ anuppādo hotīti pajānāti.

Aratiādīsu (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0288) ayonisomanasikārena thinamiddhassa uppādo hoti. Arati nāma ukkaṇṭhitā. Tandī nāma kāyālasiyatā. Vijambhitā nāma kāyavināmanā. Bhattasammado nāma bhattamucchā bhattapariḷāho. Cetaso līnattaṁ nāma cittassa līnākāro. Imesu arati-ādīsu ayonisomanasikāraṁ bahulaṁ pavattayato thinamiddhaṁ uppajjati. Tenāha – “atthi, bhikkhave, arati tandī vijambhitā bhattasammado cetaso līnattaṁ, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāyā”ti (saṁ. ni. 5.232).

Ārambhadhātu-ādīsu pana yonisomanasikārenassa pahānaṁ hoti. Ārambhadhātu nāma paṭhamārambhavīriyaṁ. Nikkamadhātu nāma kosajjato nikkhantatāya tato balavataraṁ. Parakkamadhātu nāma paraṁ paraṁ ṭhānaṁ akkamanato tatopi balavataraṁ. Imasmiṁ tippabhede vīriye yonisomanasikāraṁ bahulaṁ pavattayato thinamiddhaṁ pahīyati. Tenāha– “atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa anuppādāya uppannassa vā thinamiddhassa pahānāyā”ti (saṁ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṁvattanti, atibhojane nimittaggāho iriyāpathasamparivattanatā ālokasaññāmanasikāro abbhokāsavāso kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Āharahatthakatatravaṭṭaka-alaṁsāṭakakākamāsakabhuttavamitakabhojanaṁ bhuñjitvā rattiṭṭhāne divāṭṭhāne nisinnassa hi samaṇadhammaṁ karoto thinamiddhaṁ mahāhatthī viya ottharantaṁ āgacchati. Catupañca-ālopa-okāsaṁ pana ṭhapetvā pānīyaṁ pivitvā yāpanasīlassa bhikkhuno taṁ na hotīti evaṁ atibhojane nimittaṁ gaṇhantassāpi thinamiddhaṁ pahīyati. Yasmiṁ iriyāpathe thinamiddhaṁ okkamati, tato aññaṁ parivattentassāpi, rattiṁ candālokadīpāloka-ukkāloke divā sūriyālokaṁ manasikarontassāpi, abbhokāse vasantassāpi, mahākassapattherasadise pahīnathinamiddhe kalyāṇamitte sevantassāpi thinamiddhaṁ pahīyati. Ṭhānanisajjādīsu dhutaṅganissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṁ “cha dhammā thinamiddhassa pahānāya (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0289) saṁvattantī”ti Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa thinamiddhassa arahattamaggena āyatiṁ anuppādo hotīti pajānāti.

Cetaso avūpasame ayonisomanasikārena uddhaccakukkuccassa uppādo hoti. Avūpasamo nāma avūpasantākāro. Uddhaccakukkuccamevetaṁ atthato. Tattha ayonisomanasikāraṁ bahulaṁ pavattayato uddhaccakukkuccaṁ uppajjati. Tenāha “atthi, bhikkhave, cetaso avūpasamo, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāyā”ti (saṁ. ni. 5.232).

Samādhisaṅkhāte pana cetaso vūpasame yonisomanasikārenassa pahānaṁ hoti. Tenāha– “atthi, bhikkhave, cetaso vūpasamo, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa anuppādāya uppannassa vā uddhaccakukkuccassa pahānāyā”ti (saṁ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṁvattanti bahussutatā paripucchakatā vinaye pakataññutā vuddhasevitā kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Bāhusaccenapi hi ekaṁ vā dve vā tayo vā cattāro vā pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi uddhaccakukkuccaṁ pahīyati. Kappiyākappiyaparipucchābahulassāpi, vinayapaññattiyaṁ ciṇṇavasibhāvatāya pakataññunopi, vuddhe mahallakatthere upasaṅkamantassāpi, upālittherasadise vinayadhare kalyāṇamitte sevantassāpi uddhaccakukkuccaṁ pahīyati. Ṭhānanisajjādīsu kappiyākappiyanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṁ– “cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṁvattantī”ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīne uddhaccakukkucce uddhaccassa arahattamaggena kukkuccassa anāgāmimaggena āyatiṁ anuppādo hotīti pajānāti.

Vicikicchāṭṭhānīyesu dhammesu ayonisomanasikārena vicikicchāya uppādo hoti. Vicikicchāṭṭhānīyā dhammā nāma punappunaṁ vicikicchāya kāraṇattā vicikicchāva. Tattha ayonisomanasikāraṁ bahulaṁ pavattayato vicikicchā uppajjati. Tenāha– “atthi, bhikkhave, vicikicchāṭṭhānīyā dhammā (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0290) tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāyā”ti (saṁ. ni. 5.232).

Kusalādīsu dhammesu yonisomanasikārena panassā pahānaṁ hoti. Tenāha– “atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā sevitabbāsevitabbā dhammā hīnappaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya anuppādāya uppannāya vā vicikicchāya pahānāyā”ti (saṁ. ni. 5.232).

Apica cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṁvattanti bahussutatā paripucchakatā vinaye pakataññutā adhimokkhabahulatā kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Bāhusaccenapi hi ekaṁ vā …pe… pañca vā nikāye pāḷivasena atthavasena ca uggaṇhantassāpi vicikicchā pahīyati. Tīṇi ratanāni ārabbha paripucchābahulassāpi, vinaye ciṇṇavasibhāvassāpi, tīsu ratanesu okappaniyasaddhāsaṅkhāta-adhimokkhabahulassāpi, saddhādhimutte vakkalittherasadise kalyāṇamitte sevantassāpi vicikicchā pahīyati. Ṭhānanisajjādīsu tiṇṇaṁ ratanānaṁ guṇanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṁ– “cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṁvattantī”ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnāya vicikicchāya sotāpattimaggena āyatiṁ anuppādo hotīti pajānāti.

Iti ajjhattaṁ vāti evaṁ pañcanīvaraṇapariggahaṇena attano vā dhammesu, parassa vā dhammesu, kālena vā attano, kālena vā parassa dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha subhanimitta asubhanimittādīsu ayonisomanasikārayonisomanasikāravasena pañcasu nīvaraṇesu vuttanayena nīharitabbā. Ito paraṁ vuttanayameva.

Kevalañhi idha nīvaraṇapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṁ yojanaṁ katvā nīvaraṇapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṁ veditabbaṁ. Sesaṁ tādisamevāti.

Nīvaraṇapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Khandhapabbavaṇṇanā

116. Evaṁ (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0291) pañcanīvaraṇavasena dhammānupassanaṁ vibhajitvā idāni pañcakkhandhavasena vibhajituṁ puna caparanti-ādimāha. Tattha pañcasu upādānakkhandhesūti upādānassa khandhā upādānakkhandhā, upādānassa paccayabhūtā dhammapuñjā dhammarāsayoti attho. Ayamettha saṅkhepo Vitthārato pana khandhakathā visuddhimagge vuttā. Iti rūpanti “idaṁ rūpaṁ, ettakaṁ rūpaṁ, na ito paraṁ rūpaṁ atthī”ti sabhāvato rūpaṁ pajānāti. Vedanādīsupi eseva nayo. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārena pana rūpādīni visuddhimagge khandhakathāyameva vuttāni. Iti rūpassa samudayoti evaṁ avijjāsamudayādivasena pañcahākārehi rūpassa samudayo. Iti rūpassa atthaṅgamoti evaṁ avijjānirodhādivasena pañcahākārehi rūpassa atthaṅgamo, vedanādīsupi eseva nayo. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana visuddhimagge udayabbayañāṇakathāyaṁ vutto.

Iti ajjhattaṁ vāti evaṁ pañcakkhandhapariggahaṇena attano vā dhammesu, parassa vā dhammesu, kālena vā attano, kālena vā parassa dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha “avijjāsamudayā rūpasamudayo”ti-ādīnaṁ (paṭi. ma. 1.50) pañcasu khandhesu vuttānaṁ paññāsāya lakkhaṇānaṁ vasena nīharitabbā. Ito paraṁ vuttanayameva.

Kevalañhi idha khandhapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṁ yojanaṁ katvā khandhapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṁ veditabbaṁ. Sesaṁ tādisamevāti.

Khandhapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Āyatanapabbavaṇṇanā

117. Evaṁ pañcakkhandhavasena dhammānupassanaṁ vibhajitvā idāni āyatanavasena vibhajituṁ puna caparanti-ādimāha. Tattha chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesūti cakkhu sotaṁ ghānaṁ jivhā kāyo manoti imesu chasu ajjhattikesu rūpaṁ saddo gandho raso phoṭṭhabbo dhammāti imesu chasu (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0292) bāhiresu. Cakkhuṁ ca pajānātīti cakkhupasādaṁ yāthāvasarasalakkhaṇavasena pajānāti. Rūpe ca pajānātīti bahiddhā catusamuṭṭhānikarūpañca yāthāvasarasalakkhaṇavasena pajānāti. Yañca tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojananti yañca taṁ cakkhuṁ ceva rūpe cāti ubhayaṁ paṭicca kāmarāgasaṁyojanaṁ paṭigha-māna-diṭṭhi-vicikicchā-sīlabbataparāmāsa-bhavarāga-issā-macchariyāvijjāsaṁyojananti dasavidhaṁ saṁyojanaṁ uppajjati, tañca yāthāvasarasalakkhaṇavasena pajānāti.

Kathaṁ panetaṁ uppajjatīti? Cakkhudvāre tāva āpāthagataṁ iṭṭhārammaṇaṁ kāmassādavasena assādayato abhinandato kāmarāgasaṁyojanaṁ uppajjati. Aniṭṭhārammaṇe kujjhato paṭighasaṁyojanaṁ uppajjati. “Ṭhapetvā maṁ na koci añño etaṁ ārammaṇaṁ vibhāvetuṁ samattho atthī”ti maññato mānasaṁyojanaṁ uppajjati. “Etaṁ rūpārammaṇaṁ niccaṁ dhuvan”ti gaṇhato diṭṭhisaṁyojanaṁ uppajjati. “Etaṁ rūpārammaṇaṁ satto nu kho, sattassa nu kho”ti vicikicchato vicikicchāsaṁyojanaṁ uppajjati. “Sampattibhave vata no idaṁ sulabhaṁ jātan”ti bhavaṁ patthentassa bhavarāgasaṁyojanaṁ uppajjati. “Āyatimpi evarūpaṁ sīlabbataṁ samādiyitvā sakkā laddhun”ti sīlabbataṁ samādiyantassa sīlabbataparāmāsasaṁyojanaṁ uppajjati. “Aho vata etaṁ rūpārammaṇaṁ aññe na labheyyun”ti usūyato issāsaṁyojanaṁ uppajjati. Attanā laddhaṁ rūpārammaṇaṁ aññassa maccharāyato macchariyasaṁyojanaṁ uppajjati. Sabbeheva sahajāta-aññāṇavasena avijjāsaṁyojanaṁ uppajjati.

Yathā ca anuppannassāti yena kāraṇena asamudācāravasena anuppannassa tassa dasavidhassāpi saṁyojanassa uppādo hoti, tañca kāraṇaṁ pajānāti. Yathā ca uppannassāti appahīnaṭṭhena pana samudācāravasena vā uppannassa tassa dasavidhassāpi saṁyojanassa yena kāraṇena pahānaṁ hoti, tañca kāraṇaṁ pajānāti. Yathā ca pahīnassāti tadaṅgavikkhambhanappahānavasena pahīnassāpi tassa dasavidhassa saṁyojanassa yena kāraṇena āyatiṁ anuppādo hoti, tañca pajānāti. Kena kāraṇena panassa āyatiṁ anuppādo hoti? Diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsa-issāmacchariyabhedassa tāva pañcavidhassa saṁyojanassa sotāpattimaggena (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0293) āyatiṁ anuppādo hoti. Kāmarāgapaṭighasaṁyojanadvayassa oḷārikassa sakadāgāmimaggena, aṇusahagatassa anāgāmimaggena, mānabhavarāgāvijjāsaṁyojanattayassa arahattamaggena āyatiṁ anuppādo hoti.

Sotañca pajānāti sadde cā ti-ādīsupi eseva nayo. Apicettha āyatanakathā vitthārato visuddhimagge āyatananiddese vuttanayeneva veditabbā.

Iti ajjhattaṁ vāti evaṁ ajjhattikāyatanapariggahaṇena attano vā dhammesu, bāhirāyatanapariggahaṇena parassa vā dhammesu, kālena vā attano, kālena vā parassa dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha “avijjāsamudayā cakkhusamudayo”ti rūpāyatanassa rūpakkhandhe, arūpāyatanesu manāyatanassa viññāṇakkhandhe, dhammāyatanassa sesakkhandhesu vuttanayena nīharitabbā. Lokuttaradhammā na gahetabbā. Ito paraṁ vuttanayameva.

Kevalañhi idha āyatanapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṁ yojanaṁ katvā āyatanapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṁ veditabbaṁ. Sesaṁ tādisamevāti.

Āyatanapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā

118. Evaṁ cha ajjhattikabāhirāyatanavasena dhammānupassanaṁ vibhajitvā idāni bojjhaṅgavasena vibhajituṁ puna caparanti ādimāha. Tattha bojjhaṅgesūti bujjhanakasattassa aṅgesu. Santanti paṭilābhavasena saṁvijjamānaṁ. Satisambojjhaṅganti satisaṅkhātaṁ sambojjhaṅgaṁ. Ettha hi sambujjhati āraddhavipassakato paṭṭhāya yogāvacaroti sambodhi, yāya vā so sati-ādikāya sattadhammasāmaggiyā sambujjhati kilesaniddāto uṭṭhāti, saccāni vā paṭivijjhati, sā dhammasāmaggī sambodhi. Tassa sambodhissa, tassā vā sambodhiyā aṅganti sambojjhaṅgaṁ. Tena vuttaṁ “satisaṅkhātaṁ sambojjhaṅgan”ti. Sesasambojjhaṅgesupi imināva nayena vacanattho veditabbo.

Asantanti (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0294) appaṭilābhavasena avijjamānaṁ. Yathā ca anuppannassāti-ādīsu pana satisambojjhaṅgassa tāva– “atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattatī”ti (saṁ. ni. 5.183) evaṁ uppādo hoti Tattha satiyeva satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇoyeva, taṁ tattha bahulaṁ pavattayato satisambojjhaṅgo uppajjati.

Apica cattāro dhammā satisambojjhaṅgassa uppādāya saṁvattanti satisampajaññaṁ muṭṭhassatipuggalaparivajjanatā upaṭṭhitassatipuggalasevanatā tadadhimuttatāti. Abhikkantādīsu hi sattasu ṭhānesu satisampajaññena bhattanikkhittakākasadise muṭṭhassatipuggale parivajjanena tissadattatthera-abhayattherasadise upaṭṭhitassatipuggale sevanena ṭhānanisajjādīsu satisamuṭṭhāpanatthaṁ ninnapoṇapabbhāracittatāya ca satisambojjhaṅgo uppajjati. Evaṁ catūhi kāraṇehi uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.

Dhammavicayasambojjhaṅgassa pana– “atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā …pe… kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattatī”ti (saṁ. ni. 5.232) evaṁ uppādo hoti.

Apica satta dhammā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṁvattanti paripucchakatā vatthuvisadakiriyā indriyasamattapaṭipādanā duppaññapuggalaparivajjanā paññavantapuggalasevanā gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā tadadhimuttatāti. Tattha paripucchakatāti khandhadhātu-āyatana-indriyabalabojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgasamathavipassanānaṁ atthasannissitaparipucchābahulatā.

Vatthuvisadakiriyāti ajjhattikabāhirānaṁ vatthūnaṁ visadabhāvakaraṇaṁ. Yadā hissa kesanakhalomā atidīghā honti, sarīraṁ vā ussannadosañceva sedamalamakkhitañca, tadā ajjhattikaṁ vatthu avisadaṁ hoti aparisuddhaṁ (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0295) Yadā pana cīvaraṁ jiṇṇaṁ kiliṭṭhaṁ duggandhaṁ hoti, senāsanaṁ vā uklāpaṁ, tadā bāhiraṁ vatthu avisadaṁ hoti aparisuddhaṁ. Tasmā kesādicchedāpanena uddhaṁvirecana-adhovirecanādīhi sarīrasallahukabhāvakaraṇena ucchādananhāpanena ca ajjhattikaṁ vatthu visadaṁ kātabbaṁ.

Sūcikammadhovanarajanaparibhaṇḍakaraṇādīhi bāhiraṁ vatthu visadaṁ kātabbaṁ. Etasmiñhi ajjhattikabāhire vatthusmiṁ avisade uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi aparisuddhaṁ hoti, aparisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Visade pana ajjhattikabāhire vatthumhi uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi visadaṁ hoti, parisuddhāni dīpakapallakavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Tena vuttaṁ– “vatthuvisadakiriyā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṁvattatī”ti.

Indriyasamattapaṭipādanā nāma saddhādīnaṁ indriyānaṁ samabhāvakaraṇaṁ. Sace hissa saddhindriyaṁ balavaṁ hoti, itarāni mandāni. Tato vīriyindriyaṁ paggahakiccaṁ, satindriyaṁ upaṭṭhānakiccaṁ, samādhindriyaṁ avikkhepakiccaṁ, paññindriyaṁ dassanakiccaṁ kātuṁ na sakkoti. Tasmā taṁ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā yathā vā manasikaroto balavaṁ jātaṁ, tathā amanasikārena hāpetabbaṁ. Vakkalittherassa vatthu cettha nidassanaṁ. Sace pana vīriyindriyaṁ balavaṁ hoti, atha neva saddhindriyaṁ adhimokkhakiccaṁ kātuṁ sakkoti, na itarāni itarakiccabhedaṁ. Tasmā taṁ passaddhādibhāvanāya hāpetabbaṁ. Tatrāpi soṇattherassa vatthu dassetabbaṁ. Evaṁ sesesupi ekassa balavabhāve sati itaresaṁ attano kiccesu asamatthatā veditabbā.

Visesato panettha saddhāpaññānaṁ samādhivīriyānaṁ ca samataṁ pasaṁsanti. Balavasaddho hi mandapañño mudhāpasanno hoti, avatthusmiṁ pasīdati. Balavapañño mandasaddho kerāṭikapakkhaṁ bhajati. Bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hoti. Cittuppādamatteneva kusalaṁ hotīti atidhāvitvā dānādīni akaronto niraye uppajjati. Ubhinnaṁ samatāya vatthusmiṁyeva pasīdati Balavasamādhiṁ pana mandavīriyaṁ samādhissa kosajjapakkhattā kosajjaṁ adhibhavati. Balavavīriyaṁ mandasamādhiṁ vīriyassa uddhaccapakkhattā (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0296) uddhaccaṁ adhibhavati Samādhi pana vīriyena saṁyojito kosajje patituṁ na labhati. Vīriyaṁ samādhinā saṁyojitaṁ uddhacce patituṁ na labhati. Tasmā tadubhayaṁ samaṁ kātabbaṁ. Ubhayasamatāya hi appanā hoti.

Apica samādhikammikassa balavatīpi saddhā vaṭṭati. Evaṁ saddahanto okappento appanaṁ pāpuṇissati. Samādhipaññāsu pana samādhikammikassa ekaggatā balavatī vaṭṭati, evañhi so appanaṁ pāpuṇāti. Vipassanākammikassa paññā balavatī vaṭṭati, evañhi so lakkhaṇappaṭivedhaṁ pāpuṇāti. Ubhinnaṁ pana samatāyapi appanā hotiyeva. Sati pana sabbattha balavatī vaṭṭati. Sati hi cittaṁ uddhaccapakkhikānaṁ saddhāvīriyapaññānaṁ vasena uddhaccapātato, kosajjapakkhikena ca samādhinā kosajjapātato rakkhati. Tasmā sā loṇadhūpanaṁ viya sabbabyañjanesu sabbakammika-amacco viya ca sabbarājakiccesu sabbattha icchitabbā. Tenāha– “sati ca pana sabbatthikā vuttā bhagavatā. Kiṁ kāraṇā? Cittañhi sati paṭisaraṇaṁ, ārakkhapaccupaṭṭhānā ca sati, na ca vinā satiyā cittassa paggahaniggaho hotī”ti.

Duppaññapuggalaparivajjanā nāma khandhādibhede anogāḷhapaññānaṁ dummedhapuggalānaṁ ārakāva parivajjanaṁ. Paññavantapuggalasevanā nāma samapaññāsalakkhaṇapariggāhikāya udayabbayapaññāya samannāgatapuggalasevanā. Gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā nāma gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu dhammavicayasambojjhaṅgasamuṭṭhāpanatthaṁ ninnapoṇapabbhāracittatā. Evaṁ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.

Vīriyasambojjhaṅgassa– “atthi, bhikkhave, ārabbhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu, tattha yoniso manasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattatī”ti (saṁ. ni. 5.232) evaṁ uppādo hoti.

Apica (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0297) ekādasa dhammā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya saṁvattanti apāyabhayapaccavekkhaṇatā ānisaṁsadassāvitā gamanavīthipaccavekkhaṇatā piṇḍapātāpacāyanatā dāyajjamahattapaccavekkhaṇatā satthumahattapaccavekkhaṇatā jātimahattapaccavekkhaṇatā sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇatā kusītapuggalaparivajjanatā āraddhavīriyapuggalasevanatā tadadhimuttatāti.

Tattha nirayesu pañcavidhabandhanakammakāraṇato paṭṭhāya mahādukkhaṁ anubhavanakālepi, tiracchānayoniyaṁ jālakkhipakumīnādīhi gahitakālepi, pājanakaṇṭakādippahāratunnassa pana sakaṭavāhanādikālepi, pettivisaye anekānipi vassasahassāni ekaṁ buddhantarampi khuppipāsāhi āturitakālepi, kālakañjika-asuresu saṭṭhihattha-asītihatthappamāṇena aṭṭhicammamatteneva attabhāvena vātātapādidukkhānubhavanakālepi na sakkā vīriyasambojjhaṅgaṁ uppādetuṁ. Ayameva te bhikkhu kālo vīriyakaraṇāyāti evaṁ apāyabhayaṁ paccavekkhantassāpi vīriyasambojjhaṅgo uppajjati.

“Na sakkā kusītena navalokuttaradhammaṁ laddhuṁ, āraddhavīriyeneva sakkā ayamānisaṁso vīriyassā”ti evaṁ ānisaṁsadassāvinopi uppajjati. “Sabbabuddhapaccekabuddhamahāsāvakehi te gatamaggo gantabbo, so ca na sakkā kusītena gantun”ti evaṁ gamanavīthiṁ paccavekkhantassāpi uppajjati. “Ye taṁ piṇḍapātādīhi upaṭṭhahanti, ime te manussā neva ñātakā, na dāsakammakarā, nāpi ‘taṁ nissāya jīvissāmā’ti te paṇītāni piṇḍapātādīni denti, atha kho attano kārānaṁ mahapphalataṁ paccāsīsamānā denti, satthārāpi ‘ayaṁ ime paccaye paribhuñjitvā kāyadaḷhībahulo sukhaṁ viharissatī’ti na evaṁ sampassatā tuyhaṁ paccayā anuññātā, atha kho ‘ayaṁ ime paribhuñjamāno samaṇadhammaṁ katvā vaṭṭadukkhato muccissatī’ti te paccayā anuññātā, so dāni tvaṁ kusīto viharanto na taṁ piṇḍaṁ apacāyissasi, āraddhavīriyasseva hi piṇḍapātāpacāyanaṁ nāma hotī”ti evaṁ piṇḍapātāpacāyanaṁ paccavekkhantassāpi uppajjati mahāmittattherassa viya.

Thero (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0298) kira kassakaleṇe nāma paṭivasati. Tassa ca gocaragāme ekā mahā-upāsikā theraṁ puttaṁ katvā paṭijaggati. Sā ekadivasaṁ araññaṁ gacchantī dhītaraṁ āha– “amma asukasmiṁ ṭhāne purāṇataṇḍulā, asukasmiṁ khīraṁ, asukasmiṁ sappi, asukasmiṁ phāṇitaṁ, tava bhātikassa ayyamittassa āgatakāle bhattaṁ pacitvā khīrasappiphāṇitehi saddhiṁ dehi, tvaṁ ca bhuñjeyyāsi, ahaṁ pana hiyyo pakkaṁ pārivāsikabhattaṁ kañjikena bhuttāmhī”ti. Divā kiṁ bhuñjissasi ammāti? Sākapaṇṇaṁ pakkhipitvā kaṇataṇḍulehi ambilayāguṁ pacitvā ṭhapehi ammāti.

Thero cīvaraṁ pārupitvā pattaṁ nīharantova taṁ saddaṁ sutvā attānaṁ ovadi– “mahā-upāsikā kira kañjiyena pārivāsikabhattaṁ bhuñji, divāpi kaṇapaṇṇambilayāguṁ bhuñjissati, tuyhaṁ atthāya pana purāṇataṇḍulādīni ācikkhati, taṁ nissāya kho panesā neva khettaṁ na vatthuṁ na bhattaṁ na vatthaṁ paccāsīsati, tisso pana sampattiyo patthayamānā deti, tvaṁ etissā tā sampattiyo dātuṁ sakkhissasi na sakkhissasīti, ayaṁ kho pana piṇḍapāto tayā sarāgena sadosena samohena na sakkā gaṇhitunti pattaṁ thavikāya pakkhipitvā gaṇṭhikaṁ muñcitvā nivattitvā kassakaleṇameva gantvā pattaṁ heṭṭhāmañce cīvaraṁ cīvaravaṁse ṭhapetvā arahattaṁ apāpuṇitvā na nikkhamissāmī”ti vīriyaṁ adhiṭṭhahitvā nisīdi. Dīgharattaṁ appamatto hutvā nivutthabhikkhu vipassanaṁ vaḍḍhetvā purebhattameva arahattaṁ patvā vikasitaṁ viya padumaṁ mahākhīṇāsavo sitaṁ karontova nikkhami. Leṇadvāre rukkhamhi adhivatthā devatā–

“Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Yassa te āsavā khīṇā, dakkhiṇeyyosi mārisā”ti. –

Evaṁ udānaṁ udānetvā “bhante, piṇḍāya paviṭṭhānaṁ tumhādisānaṁ arahantānaṁ bhikkhaṁ datvā mahallakitthiyo dukkhā muccissantī”ti āha.

Thero uṭṭhahitvā dvāraṁ vivaritvā kālaṁ olokento pātoyevāti ñatvā pattacīvaramādāya gāmaṁ pāvisi. Dārikāpi bhattaṁ sampādetvā “idāni me bhātā āgamissati idāni āgamissatī”ti dvāraṁ olokayamānā nisīdi. Sā there gharadvāraṁ sampatte pattaṁ gahetvā sappiphāṇitayojitassa khīrapiṇḍapātassa pūretvā hatthe ṭhapesi. Thero “sukhaṁ hotū”ti anumodanaṁ katvā pakkāmi. Sāpi taṁ olokayamānāva (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0299) aṭṭhāsi. Therassa hi tadā ativiya parisuddho chavivaṇṇo ahosi, vippasannāni indriyāni, mukhaṁ bandhanā pamuttatālapakkaṁ viya ativiya virocittha. Mahā-upāsikā araññā āgantvā “kiṁ amma, bhātiko te āgato”ti pucchi. Sā sabbaṁ taṁ pavattiṁ ārocesi. Sā upāsikā “ajja me puttassa pabbajitakiccaṁ matthakaṁ pattan”ti ñatvā “abhiramati te amma bhātā buddhasāsane na ukkaṇṭhatī”ti āha.

“Mahantaṁ kho panetaṁ satthu dāyajjaṁ, yadidaṁ satta-ariyadhanaṁ nāma, taṁ na sakkā kusītena gahetuṁ. Yathā hi vippaṭipannaṁ puttaṁ mātāpitaro ‘ayaṁ amhākaṁ aputto’ti paribāhiraṁ karonti, so tesaṁ accayena dāyajjaṁ na labhati, evaṁ kusītopi idaṁ ariyadhanadāyajjaṁ na labhati, āraddhavīriyova labhatī”ti dāyajjamahattataṁ paccavekkhatopi uppajjati. “Mahā kho pana te satthā, satthuno hi mātukucchismiṁ paṭisandhiggahaṇakālepi abhinikkhamanepi abhisambodhiyampi dhammacakkappavattanayamakapāṭihāriyadevorohaṇa-āyusaṅkhāravossajjanesupi parinibbānakālepi dasasahassilokadhātu kampittha, yuttaṁ nu te evarūpassa satthuno sāsane ‘pabbajitvā kusītena bhavitun’”ti evaṁ satthumahattaṁ paccavekkhatopi uppajjati.

Jātiyāpi– “tvaṁ idāni na lāmakajātiko, asambhinnāya mahāsammatapaveṇiyā āgato, ukkākarājavaṁse jātosi, suddhodhanamahārājassa mahāmāyādeviyā ca nattā, rāhulabhaddassa kaniṭṭho, tayā nāma evarūpena jinaputtena hutvā na yuttaṁ kusītena viharitun”ti evaṁ jātimahattaṁ paccavekkhatopi uppajjati. “Sāriputtamoggallānā ceva asīti ca mahāsāvakā vīriyeneva lokuttaradhammaṁ paṭivijjhiṁsu, tvaṁ etesaṁ sabrahmacārīnaṁ maggaṁ paṭipajjissasi na paṭipajjissasī”ti evaṁ sabrahmacārimahattaṁ paccavekkhatopi uppajjati. Kucchiṁ pūretvā ṭhita-ajagarasadise vissaṭṭhakāyikacetasikavīriye kusītapuggale parivajjantassāpi, āraddhavīriye pahitatte puggale sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu vīriyuppādanatthaṁ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṁ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.

Pītisambojjhaṅgassa– “atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0300) uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattatī”ti (saṁ. ni. 5.232) evaṁ uppādo hoti. Tattha pītiyeva pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma, tassa uppādakamanasikāro yonisomanasikāro nāma.

Apica ekādasa dhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṁvattanti buddhānussati dhammasaṅghasīlacāgadevatānussati upasamānussati lūkhapuggalaparivajjanatā siniddhapuggalasevanatā pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā tadadhimuttatāti.

Buddhaguṇe anussarantassāpi hi yāva upacārā sakalasarīraṁ pharamāno pītisambojjhaṅgo uppajjati. Dhammasaṅghaguṇe anussarantassāpi, dīgharattaṁ akhaṇḍaṁ katvā rakkhitaṁ catupārisuddhisīlaṁ paccavekkhantassāpi, gihino dasasīlapañcasīlaṁ paccavekkhantassāpi, dubbhikkhabhayādīsu paṇītaṁ bhojanaṁ sabrahmacārīnaṁ datvā “evaṁ nāma adamhā”ti cāgaṁ paccavekkhantassāpi, gihinopi evarūpe kāle sīlavantānaṁ dinnadānaṁ paccavekkhantassāpi, yehi guṇehi samannāgatā devatā devattaṁ pattā, tathārūpānaṁ guṇānaṁ attani atthitaṁ paccavekkhantassāpi, “samāpattiyā vikkhambhitā kilesā saṭṭhipi, sattatipi vassāni na samudācarantī”ti paccavekkhantassāpi, cetiyadassanabodhidassanatheradassanesu asakkaccakiriyāya saṁsūcitalūkhabhāve buddhādīsu pasādasinehābhāvena gadrabhapiṭṭhe rajasadise lūkhapuggale parivajjantassāpi, buddhādīsu pasādabahule muducitte siniddhapuggale sevantassāpi, ratanattayaguṇaparidīpake pasādanīye suttante paccavekkhantassāpi, ṭhānanisajjādīsu pīti-uppādanatthaṁ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṁ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.

Passaddhisambojjhaṅgassa “atthi, bhikkhave, kāyapassaddhi cittapassaddhi, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattatī”ti evaṁ uppādo hoti.

Apica satta dhammā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya saṁvattanti paṇītabhojanasevanatā utusukhasevanatā iriyāpathasukhasevanatā majjhattapayogatā (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0301) sāraddhakāyapuggalaparivajjanatā passaddhakāyapuggalasevanatā tadadhimuttatāti.

Paṇītañhi siniddhaṁ sappāyabhojanaṁ bhuñjantassāpi, sītuṇhesu utūsu ṭhānādīsu iriyāpathesu sappāyaṁ utuṁ ca iriyāpathaṁ ca sevantassāpi passaddhi uppajjati. Yo pana mahāpurisajātiko sabba-utu-iriyāpathakkhamova hoti, na taṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ. Yassa sabhāgavisabhāgatā atthi, tasseva visabhāge utu-iriyāpathe vajjetvā sabhāge sevantassāpi uppajjati. Majjhattapayogo vuccati attano ca parassa ca kammassakatāpaccavekkhaṇā, iminā majjhattapayogena uppajjati. Yo leḍḍudaṇḍādīhi paraṁ viheṭhayamānova vicarati. Evarūpaṁ sāraddhakāyaṁ puggalaṁ parivajjantassāpi, saṁyatapādapāṇiṁ passaddhakāyaṁ puggalaṁ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu passaddhi-uppādanatthāya ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṁ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.

Samādhisambojjhaṅgassa– “atthi, bhikkhave, samathanimittaṁ abyagganimittaṁ, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattatī”ti (saṁ. ni. 5.232) evaṁ uppādo hoti. Tattha samathova samathanimittaṁ, avikkhepaṭṭhena ca abyagganimittanti.

Apica ekādasa dhammā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya saṁvattanti vatthuvisadakiriyatā indriyasamattapaṭipādanatā nimittakusalatā samaye cittassa paggahaṇatā samaye cittassa niggahaṇatā samaye sampahaṁsanatā samaye ajjhupekkhanatā asamāhitapuggalaparivajjanatā samāhitapuggalasevanatā jhānavimokkhapaccavekkhaṇatā tadadhimuttatāti. Tattha vatthuvisadakiriyatā ca indriyasamattapaṭipādanatā ca vuttanayeneva veditabbā.

Nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahaṇakusalatā. Samaye cittassa paggahaṇatāti yasmiṁ samaye atisithilavīriyatādīhi līnaṁ cittaṁ hoti, tasmiṁ samaye dhammavicayavīriyasambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa paggahaṇaṁ. Samaye cittassa niggahaṇatāti yasmiṁ samaye accāraddhavīriyatādīhi (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0302) uddhataṁ cittaṁ hoti, tasmiṁ samaye passaddhisamādhi-upekkhāsambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa niggahaṇaṁ. Samaye sampahaṁsanatāti yasmiṁ samaye cittaṁ paññāpayogamandatāya vā upasamasukhānadhigamena vā nirassādaṁ hoti, tasmiṁ samaye aṭṭhasaṁvegavatthupaccavekkhaṇena saṁvejeti. Aṭṭha saṁvegavatthūni nāma jātijarābyādhimaraṇāni cattāri, apāyadukkhaṁ pañcamaṁ, atīte vaṭṭamūlakaṁ dukkhaṁ, anāgate vaṭṭamūlakaṁ dukkhaṁ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṁ dukkhanti. Ratanattayaguṇānussaraṇena ca pasādaṁ janeti. Ayaṁ vuccati “samaye sampahaṁsanatā”ti.

Samaye ajjhupekkhanatā nāma yasmiṁ samaye sammāpaṭipattiṁ āgamma alīnaṁ anuddhataṁ anirassādaṁ ārammaṇe samappavattaṁ samathavīthipaṭipannaṁ cittaṁ hoti, tadāssa paggahaniggahasampahaṁsanesu na byāpāraṁ āpajjati sārathi viya samappavattesu. Assesu. Ayaṁ vuccati “samaye ajjhupekkhanatā”ti. Asamāhitapuggalaparivajjanatā nāma upacāraṁ vā appanaṁ vā appattānaṁ vikkhittacittānaṁ puggalānaṁ ārakā parivajjanaṁ. Samāhitapuggalasevanatā nāma upacārena vā appanāya vā samāhitacittānaṁ sevanā bhajanā payirupāsanā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu samādhi-uppādanatthaṁyeva ninnapoṇapabbhāracittatā. Evañhi paṭipajjato esa uppajjati. Evaṁ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.

Upekkhāsambojjhaṅgassa– “atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṁvattatī”ti (saṁ. ni. 5.232) evaṁ uppādo hoti. Tattha upekkhāyeva upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma.

Apica pañca dhammā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya saṁvattanti sattamajjhattatā saṅkhāramajjhattatā sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā sattasaṅkhāramajjhattapuggalasevanatā tadadhimuttatāti.

Tattha dvīhākārehi sattamajjhattataṁ samuṭṭhāpeti– “tvaṁ attano kammena āgantvā attano kammena gamissasi, esopi attano kammena āgantvā (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0303) attano kammena gamissati, tvaṁ kaṁ kelāyasī”ti evaṁ kammassakatāpaccavekkhaṇena ca, “paramatthato sattoyeva natthi, so tvaṁ kaṁ kelāyasī”ti evaṁ nissattapaccavekkhaṇena ca. Dvīhevākārehi saṅkhāramajjhattataṁ samuṭṭhāpeti– “idaṁ cīvaraṁ anupubbena vaṇṇavikāraṁ ceva jiṇṇabhāvaṁ ca upagantvā pādapuñchanacoḷakaṁ hutvā yaṭṭhikoṭiyā chaḍḍanīyaṁ bhavissati, sace panassa sāmiko bhaveyya, nāssa evaṁ vinassituṁ dadeyyā”ti evaṁ asāmikabhāvaṁ paccavekkhaṇena, “anaddhaniyaṁ idaṁ tāvakālikan”ti evaṁ tāvakālikatāpaccavekkhaṇena ca. Yathā ca cīvare, evaṁ pattādīsupi yojanā kātabbā.

Sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatāti ettha yo puggalo gihi vā attano puttadhītādike, pabbajito vā attano antevāsikasamānupajjhāyakādike mamāyati, sahattheneva nesaṁ kesacchedanasūcikammacīvaradhovanarajanapattapacanādīni karoti, muhuttampi apassanto “asuko sāmaṇero kuhiṁ, asuko daharo kuhin”ti bhantamigo viya ito cito ca āloketi aññena kesacchedanādīnaṁ atthāya “muhuttaṁ tāva asukaṁ pesethā”ti yācīyamānopi “amhepi taṁ attano kammaṁ na kārema, tumhe taṁ gahetvā kilamessathā”ti na deti. Ayaṁ sattakelāyano nāma. Yo pana pattacīvarathālakakattarayaṭṭhi-ādīni mamāyati, aññassa hatthena parāmasitumpi na deti, tāvakālikaṁ yācito “mayampi idaṁ mamāyantā na paribhuñjāma, tumhākaṁ kiṁ dassāmā”ti vadati. Ayaṁ saṅkhārakelāyano nāma. Yo pana tesu dvīsupi vatthūsu majjhatto udāsino. Ayaṁ sattasaṅkhāramajjhatto nāma. Iti ayaṁ upekkhāsambojjhaṅgo evarūpaṁ sattasaṅkhārakelāyanaṁ puggalaṁ ārakā parivajjantassāpi, sattasaṅkhāramajjhattapuggalaṁ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu taduppādanatthaṁ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṁ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotīti pajānāti.

Iti ajjhattaṁ vāti evaṁ attano vā satta sambojjhaṅge pariggaṇhitvā, parassa vā, kālena vā attano, kālena vā parassa bojjhaṅge pariggaṇhitvā (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0304) dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha bojjhaṅgānaṁ nibbattinirodhavasena veditabbā. Ito paraṁ vuttanayameva.

Kevalañhi idha bojjhaṅgapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṁ yojanaṁ katvā bojjhaṅgapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṁ veditabbaṁ. Sesaṁ tādisamevāti.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Catusaccapabbavaṇṇanā

119. Evaṁ sattabojjhaṅgavasena dhammānupassanaṁ vibhajitvā idāni catusaccavasena vibhajituṁ puna caparanti-ādimāha.

Tattha idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānātīti ṭhapetvā taṇhaṁ tebhūmake dhamme “idaṁ dukkhan”ti yathāsabhāvato pajānāti, tasseva kho pana dukkhassa janikaṁ samuṭṭhāpikaṁ purimataṇhaṁ “ayaṁ dukkhasamudayo”ti, ubhinnaṁ appavattiṁ nibbānaṁ “ayaṁ dukkhanirodho”ti, dukkhaparijānanaṁ samudayapajahanaṁ nirodhasacchikaraṇaṁ ariyamaggaṁ “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathāsabhāvato pajānātīti attho. Avasesā ariyasaccakathā visuddhimagge vitthāritāyeva.

Iti ajjhattaṁ vāti evaṁ attano vā cattāri saccāni pariggaṇhitvā, parassa vā, kālena vā attano, kālena vā parassa cattāri saccāni pariggaṇhitvā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha catunnaṁ saccānaṁ yathāsambhavato uppattinivattivasena veditabbā. Ito paraṁ vuttanayameva.

Kevalañhi idha catusaccapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṁ yojanaṁ katvā saccapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṁ veditabbaṁ. Sesaṁ tādisamevāti.

Catusaccapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ettāvatā (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0305) ānāpānaṁ catu-iriyāpathaṁ catusampajaññaṁ dvattiṁsākāraṁ catudhātuvavatthānaṁ navasivathikā vedanānupassanā cittānupassanā nīvaraṇapariggaho khandhapariggaho āyatanapariggaho bojjhaṅgapariggaho saccapariggahoti ekavīsati kammaṭṭhānāni vuttāni. Tesu ānāpānaṁ dvattiṁsākāro navasivathikāti ekādasa appanākammaṭṭhānāni honti. Dīghabhāṇakamahāsīvatthero pana “navasivathikā ādīnavānupassanāvasena vuttā”ti āha. Tasmā tassa matena dveyeva appanākammaṭṭhānāni, sesāni upacārakammaṭṭhānāni. Kiṁ panetesu sabbesu abhiniveso jāyatīti? Na jāyati. Iriyāpathasampajaññanīvaraṇabojjhaṅgesu hi abhiniveso na jāyati, sesesu jāyatīti. Mahāsīvatthero panāha– “etesupi abhiniveso jāyati, ayañhi atthi nu kho me cattāro iriyāpathā, udāhu natthi, atthi nu kho me catusampajaññaṁ, udāhu natthi, atthi nu kho me pañcanīvaraṇā, udāhu natthi, atthi nu kho me sattabojjhaṅgā, udāhu natthīti evaṁ pariggaṇhāti, tasmā sabbattha abhiniveso jāyatī”ti.

137. Yo hi koci, bhikkhaveti yo hi koci bhikkhu vā bhikkhunī vā upāsako vā upāsikā vā. Evaṁ bhāveyyāti ādito paṭṭhāya vuttena bhāvanānukkamena bhāveyya. Pāṭikaṅkhanti paṭikaṅkhitabbaṁ, avassaṁ bhāvīti attho. Aññāti arahattaṁ. Sati vā upādiseseti upādānasese vā sati aparikkhīṇe. Anāgāmitāti anāgāmibhāvo.

Evaṁ sattannaṁ vassānaṁ vasena sāsanassa niyyānikabhāvaṁ dassetvā puna tato appatarepi kāle dassento “tiṭṭhantu, bhikkhave”ti-ādimāha. Sabbampi cetaṁ majjhimasseva neyyapuggalassa vasena vuttaṁ. Tikkhapaññaṁ pana sandhāya– “pāto anusiṭṭho sāyaṁ visesaṁ adhigamissati, sāyaṁ anusiṭṭho pāto visesaṁ adhigamissatī”ti (ma. ni. 2.345) vuttaṁ.

Iti (M.A.(M.10.)CSCD pg. 1.0306) bhagavā “evaṁniyyānikaṁ, bhikkhave, mama sāsanan”ti dassetvā ekavīsatiyāpi ṭhānesu arahattanikūṭena desitaṁ desanaṁ niyyātento “ekāyano ayaṁ, bhikkhave, maggo …pe… iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti āha. Sesaṁ uttānatthamevāti.

Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya

Satipaṭṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

ṭṭāṇṇā

105. Jānapadinoti (dī. ni. ṭī. 2.95) janapadavanto, janapadassa vā issarā rājakumārā. Gottavasena kurū nāma. Tesaṁ nivāso yadi eko janapado, kathaṁ bahuvacananti āha “ruḷhīsaddenā”ti. Akkharacintakā hi īdisesu ṭhānesu yutte viya saliṅgavacanāni (pāṇini 1.251) icchanti, ayamettha ruḷhī yathā (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0328) aññatthāpi “aṅgesu viharati, mallesu viharatī”ti ca. Tabbisesane pana janapada-sadde jāti-sadde ekavacanameva. Aṭṭhakathācariyā panāti pana-saddo visesatthajotano. Tena puthu-atthavisayatāya evaṁ taṁ bahuvacananti “bahuke panā”ti-ādinā vakkhamānaṁ visesaṁ dīpeti. Sutvāti mandhātumahārājassa ānubhāvadassanānusārena paramparāgataṁ kathaṁ sutvā. Anusaṁyāyantenāti anuvicarantena. Etesaṁ ṭhānanti candimasūriyamukhena cātumahārājikabhavanamāha. Tenāha “tattha agamāsī”ti-ādi. Soti mandhātumahārājā. Tanti cātumahārājikarajjaṁ. Gahetvāti sampaṭicchitvā. Puna pucchi pariṇāyakaratanaṁ. Dovārikabhūmiyaṁ tiṭṭhanti sudhammāya devasabhāya devapurassa ca catūsu dvāresu ārakkhāya adhikatattā. Dibbarukkhasahassapaṭimaṇḍitanti idaṁ “cittalatāvanan”ti-ādīsupi yojetabbaṁ.

Pathaviyaṁ patiṭṭhāsīti bhassitvā pathaviyā āsanne ṭhāne aṭṭhāsi, ṭhatvā ca nacirasseva antaradhāyi tenattabhāvena rañño cakkavattissariyassa abhāvato. “Cirataraṁ kālaṁ ṭhatvā”ti apare. Devabhāvo pāturahosi devaloke pavattivipākadāyino aparāpariyāyavedanīyassa kammassa katokāsattā. Avayave siddho viseso samudāyassa visesako hotīti ekampi raṭṭhaṁ bahuvacanena voharīyati.

Da-kārena atthaṁ vaṇṇayanti niruttinayena. Kammāsoti kammāsapādo vuccati uttarapadalopena yathā “rūpabhavo rūpan”ti. Kathaṁ pana so kammāsapādoti āha “tassa kirā”ti-ādi. Damitoti ettha kīdisaṁ damanaṁ adhippetanti āha “porisādabhāvato paṭisedhito”ti. Ime pana therāti majjhimabhāṇake vadati, te pana cūḷakammāsadammaṁ sandhāya tathā vadanti. Yakkhiniputto hi kammāsapādo alīnasattukumārakāle bodhisattena tattha damito, sutasomakāle pana bārāṇasirājā porisādabhāvapaṭisedhanena yattha damito, taṁ mahākammāsadammaṁ nāma. Puttoti vatvā atrajoti vacanaṁ orasaputtabhāvadassanatthaṁ.

Yehi āvasitapadeso kururaṭṭhanti nāmaṁ labhi, te uttarakuruto āgatā manussā tattha rakkhitaniyāmeneva pañca sīlāni rakkhiṁsu, tesaṁ diṭṭhānugatiyā (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0329) pacchimā janatāti, so desadhammavasena avicchedato vattamāno kuruvattadhammoti paññāyittha, ayañca attho kurudhammajātakena (jā. 1.3.76-78) dīpetabbo. So aparabhāge yattha paṭhamaṁ saṁkiliṭṭho jāto, taṁ dassetuṁ “kururaṭṭhavāsīnan”ti-ādi vuttaṁ. Yattha bhagavato vasanokāso koci vihāro na hoti, tattha kevalaṁ gocaragāmakittanaṁ nidānakathāya pakati, yathā taṁsakkesu viharati devadahaṁ nāma sakkānaṁ nigamoti imamatthaṁ dassento “avasanokāsato”ti-ādimāha.

Uddesavārakathāvaṇṇanā

106. Kasmā bhagavā imaṁ suttamabhāsīti asādhāraṇasamuṭṭhānaṁ pucchati, sādhāraṇaṁ pana pākaṭanti anāmaṭṭhaṁ, tena suttanikkhepo pucchitoti katvā itaro “kururaṭṭhavāsīnan”ti-ādinā aparajjhāsayoyaṁ suttanikkhepoti dasseti. Etena bāhirasamuṭṭhānaṁ vibhāvitanti daṭṭhabbaṁ. Ajjhattikaṁ pana asādhāraṇañca mūlapariyāyasuttādiṭīkāyaṁ vuttanayeneva veditabbaṁ. Kururaṭṭhaṁ kira (dī. ni. ṭī. 2.373) tadā tannivāsīnaṁ sattānaṁ yebhuyyena yonisomanasikāravantatāya pubbe ca katapuññatābalena utu-ādisampannameva ahosi. Tena vuttaṁ “utupaccayādisampannattā”ti. Ādi-saddena bhojanādisampattiṁ saṅgaṇhāti. Keci pana “pubbe kuruvattadhammānuṭṭhānavāsanāya uttarakuru viya yebhuyyena utu-ādisampannameva hontaṁ bhagavato kāle sātisayaṁ utusappāyādiyuttaṁ taṁ raṭṭhaṁ ahosī”ti vadanti. Cittasarīrakallatāyāti cittassa sarīrassa ca arogatāya. Anuggahitapaññābalāti laddhupakārañāṇānubhāvā, anu anu vā āciṇṇapaññātejā. Ekavīsatiyā ṭhānesūti kāyānupassanāvasena cuddasasuṭhānesu, vedanānupassanāvasena ekasmiṁ ṭhāne, tathā cittānupassanāvasena, dhammānupassanāvasena pañcasu ṭhānesūti evaṁ ekavīsatiyā ṭhānesu. Kammaṭṭhānaṁ arahatte pakkhipitvāti catusaccakammaṭṭhānaṁ yathā arahattaṁ pāpeti, evaṁ desanāvasena arahatte pakkhipitvā. Suvaṇṇacaṅkoṭakasuvaṇṇamañjūsāsu pakkhittāni sumanacampakādinānāpupphāni maṇiputtādisattaratanāni ca yathā bhājanasampattiyā savisesaṁ sobhanti, kiccakarāni (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0330) ca honti manuññābhāvato, evaṁ sīladassanādisampattiyā bhājanavisesabhūtāya kururaṭṭhavāsiparisāya desitā ca bhagavato ayaṁ desanā bhiyyosomattāya sobhati, kiccakārī ca hotīti imamatthaṁ dasseti “yathā hi puriso”ti-ādinā. Etthāti kururaṭṭhe.

Pakatiyāti sarasato, imissā satipaṭṭhānasuttadesanāya pubbepīti adhippāyo. Anuyuttā viharanti satthu desanānusāratoti adhippāyo. Vissaṭṭha-attabhāvanāti aniccādivasena kismiñci yonisomanasikāre cittaṁ aniyojetvā rūpādi-ārammaṇe abhirativasena vissaṭṭhacittena bhavituṁ na vaṭṭati, pamādavihāraṁ pahāya appamattena bhavitabbanti adhippāyo.

Ekāyanoti ettha ayana-saddo maggapariyāyo. Na kevalamayanameva, atha kho aññepi bahū maggapariyāyāti paduddhāraṁ karonto “maggassa hī”ti-ādi vatvā yadi maggapariyāyo ayana-saddo, kasmā puna maggoti vuttanti codanaṁ sandhāyāha “tasmā”ti-ādi. Tattha ekamaggoti eko eva maggo. Na hi nibbānagāmī maggo añño atthīti. Nanu satipaṭṭhānaṁ idha “maggo”ti adhippetaṁ, tadaññe ca bahū maggadhammā atthīti? Saccaṁ atthi, te pana satipaṭṭhānaggahaṇeneva gahitā tadavinābhāvato. Tathā hi ñāṇavīriyādayo niddese gahitā. Uddese pana satiyā eva gahaṇaṁ veneyyajjhāsayavasenāti daṭṭhabbaṁ. Na dvedhāpathabhūtoti iminā imassa maggassa anekamaggatābhāvaṁ viya anibbānagāmibhāvābhāvañca dasseti. Ekenāti asahāyena. Asahāyatā ca duvidhā attadutiyatābhāvena vā, yā “vūpakaṭṭhakāyatā”ti vuccati, taṇhādutiyatābhāvena vā, yā “pavivittacittatā”ti vuccati. Tenāha “vūpakaṭṭhena pavivittacittenā”ti. Seṭṭhopi loke “eko”ti vuccati “yāva pare ekato karosī”ti-ādīsūti āha “ekassāti seṭṭhassā”ti. Yadi saṁsārato nissaraṇaṭṭho ayanaṭṭho aññesampi upanissayasampannānaṁ sādhāraṇo kathaṁ bhagavatoti āha “kiñcāpī”ti-ādi. Imasmiṁ khoti ettha kho-saddo avadhāraṇe, tasmā imasmiṁ yevāti attho. Desanābhedoyeva heso, yadidaṁ maggoti vā ayanoti vā. Tenāha “attho paneko”ti.

Nānāmukhabhāvanānayappavattoti (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0331) kāyānupassanādimukhena tatthāpi ānāpānādimukhena bhāvanānayena pavatto. Ekāyananti ekagāminaṁ, nibbānagāminanti attho. Nibbānañhi adutiyattā seṭṭhattā ca “ekan”ti vuccati. Yathāha “ekañhi saccaṁ na dutīyamatthī”ti (su. ni. 890) “yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ aggamakkhāyatī”ti (a. ni. 4.34 itivu. 90) ca. Khayo eva antoti khayanto jātiyā khayantaṁ diṭṭhavāti jātikhayantadassī. Avibhāgena sabbepi satte hitena anukampatīti hitānukampī. Atariṁsūti tariṁsu. Pubbeti purimakā buddhā, pubbe vā atītakāle.

Tanti taṁ tesaṁ vacanaṁ, taṁ vā kiriyāvuttivācakattaṁ na yujjati. Na hi saṅkheyyappadhānatāya sattavācino eka-saddassa kiriyāvuttivācakatā atthi. “Sakimpi uddhaṁ gaccheyyā”ti-ādīsu (a. ni. 7.72) viya “sakiṁ ayano”ti iminā byañjanena bhavitabbaṁ. Evaṁ atthaṁ yojetvāti evaṁ padatthaṁ yojetvā. Ubhayathāpīti purimanayena pacchimanayena ca. Na yujjati idhādhippetamaggassa anekavāraṁ pavattisabbhāvato. Tenāha “kasmā”ti-ādi. Anekavārampi ayatīti purimanayassa, anekañcassa ayanaṁ hotīti pacchimanayassa ca paṭikkhepo.

Imasmiṁ padeti “ekāyano ayaṁ bhikkhave maggo”ti imasmiṁ vākye, imasmiṁ vā “pubbabhāgamaggo lokuttaramaggo”ti saṁsayaṭṭhāne. Missakamaggoti lokiyena missako lokuttaramaggo. Visuddhi-ādīnaṁ nippariyāyahetuṁ saṅgaṇhanto ācariyatthero “missakamaggo”ti āha, itaro pariyāyahetu idhādhippetoti “pubbabhāgamaggo”ti.

Saddaṁ sutvāvāti “kālo, bhante, dhammassavanāyā”ti kālārocanasaddaṁ sutvā. Evaṁ ukkhipitvāti. Evaṁ “madhuraṁ imaṁ kuhiṁ chaḍḍemā”ti achaḍḍentā ucchubhāraṁ viya paggahetvā na vicaranti. Āluḷetīti viluḷito ākulo hotīti attho. Ekāyanamaggo vuccati pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggoti. Ettāvatā idhādhippetatthe siddhe tasseva alaṅkāratthaṁ so pana yassa pubbabhāgamaggo, taṁ dassetuṁ “maggānaṭṭhaṅgiko”ti-ādikā (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0332) gāthāpi paṭisambhidāmaggatova ānetvā ṭhapitā.

Nibbānagamanaṭṭhenāti nibbānaṁ gacchati adhigacchati etenāti nibbānagamanaṁ, so eva aviparītasabhāvatāya attho, tena nibbānagamanaṭṭhena, nibbānādhigamupāyatāyāti attho. Magganīyaṭṭhenāti gavesitabbatāya, “gamanīyaṭṭhenā”ti vā pāṭho, upagantabbattāti attho. Rāgādīhīti. Iminā rāgadosamohānaṁyeva gahaṇaṁ “rāgo malaṁ, doso malaṁ, moho malan”ti (vibha. 924) vacanato. “Abhijjhāvisamalobhādīhī”ti pana iminā sabbesampi upakkilesānaṁ saṅgaṇhanatthaṁ te visuṁ uddhaṭā. Sattānaṁ visuddhiyāti vuttassa atthassa ekantikataṁ dassento “tathā hī”ti-ādimāha. Kāmaṁ “visuddhiyā”ti sāmaññajotanā, cittavisuddhi eva panettha adhippetāti dassetuṁ “rūpamalavasena panā”ti-ādi vuttaṁ. Na kevalaṁ aṭṭhakathāvacanameva, atha kho idamettha āhaccabhāsitanti dassento “tathā hī”ti-ādimāha.

Sā panāyaṁ cittavisuddhi sijjhamānā yasmā sokādīnaṁ anuppādāya saṁvattati, tasmā vuttaṁ “sokaparidevānaṁ samatikkamāyā”ti-ādi. Tattha socanaṁ ñātibyasanādinimittaṁ cetaso santāpo antonijjhānaṁ soko. Ñātibyasanādinimittameva sokādhikatāya “kahaṁ, ekaputtaka, kahaṁ, ekaputtakā”ti paridevavasena lapanaṁ paridevo, āyatiṁ anuppajjanaṁ idha samatikkamoti āha “pahānāyā”ti. Taṁ panassa samatikkamāvahataṁ nidassanavasena dassento “ayaṁ hī”ti-ādimāha.

Tattha yaṁ pubbe taṁ visodhehīti atītesu khandhesu taṇhāsaṁkilesavisodhanaṁ vuttaṁ. Pacchāti parato. Teti tuyhaṁ. Māhūti mā ahu. Kiñcananti rāgādikiñcanaṁ. Etena anāgatesu khandhesu saṁkilesavisodhanaṁ vuttaṁ. Majjheti tadubhayavemajjhe. No ce gahessasīti na upādiyissasi ce. Etena paccuppanne khandhapabandhe upādānappavatti vuttā. Upasanto carissasīti evaṁ addhattayagatasaṁkilesavisodhane sati nibbutasabbapariḷāhatāya upasanto hutvā viharissasīti arahattanikūṭena gāthaṁ niṭṭhapesi. Tenāha “imaṁ gāthan”ti-ādi.

Puttāti (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0333) orasā, aññepi vā ye keci. Pitāti janako. Bandhavāti ñātakā. Ayañhettha attho– puttā vā pitā vā bandhavā vā antakena maccunā adhipannassa abhibhūtassa maraṇato tāṇāya na honti, tasmā natthi ñātīsu tāṇatāti. Na hi ñātīnaṁ vasena maraṇato ārakkhā atthi, tasmā paṭācāre “ubho puttā kālakatā”ti-ādinā (apa. therī 2.2.498) mā niratthakaṁ paridevi, dhammaṁyeva pana yāthāvato passāti adhippāyo.

Sotāpattiphale patiṭṭhitāti yathānulomaṁ pavattitāya sāmukkaṁsikāya dhammadesanāya pariyosāne sahassanayapaṭimaṇḍite sotāpattiphale patiṭṭhahi. Kathaṁ panāyaṁ satipaṭṭhānamaggavasena sotāpattiphale patiṭṭhāsīti āha “yasmā panā”ti-ādi. Na hi catusaccakammaṭṭhānakathāya vinā sāvakānaṁ ariyamaggādhigamo atthi. “Imaṁ gāthaṁ sutvā”ti pana idaṁ sokavinodanavasena pavattitāya gāthāya paṭhamaṁ sutattā vuttaṁ. Esa nayo itaragāthāyapi. Bhāvanāti paññābhāvanā. Sā hi idhādhippetā. Tasmāti yasmā rūpādīnaṁ aniccādito anupassanāpi satipaṭṭhānabhāvanā, tasmā. Tepīti santatimahāmattapaṭācārā.

Pañcasate coreti satasatacoraparivāre pañca core paṭipāṭiyā pesesi. Te araññaṁ pavisitvā theraṁ pariyesantā anukkamena therassa samīpe samāgacchiṁsu. Tenāha “te gantvā theraṁ parivāretvā nisīdiṁsū”ti. Vedanaṁ vikkhambhetvā pītipāmojjaṁ uppajjīti sambandho. Therassa hi sīlaṁ paccavekkhato suparisuddhaṁ sīlaṁ nissāya uḷāraṁ pītipāmojjaṁ uppajjamānaṁ ūruṭṭhibhedajanitaṁ dukkhavedanaṁ vikkhambhesi. Pādānīti pāde. Saññapessāmīti saññattiṁ karissāmi. Aḍḍiyāmīti jigucchāmi. Harāyāmīti lajjāmi. Vipassisanti sammasiṁ.

Pacalāyantānanti pacalāyanaṁ niddaṁ upagatānaṁ. Vatasampannoti dhutacaraṇasampanno. Pamādanti pacalāyanaṁ sandhāyāha. Oruddhamānasoti uparuddha-adhicitto. Pañjarasminti sarīre. Sarīrañhi nhārusambandha-aṭṭhisaṅghātatāya idha “pañjaran”ti vuttaṁ.

Pītavaṇṇāya paṭākāya pariharaṇato mallayuddhacittakatāya ca pītamallo. Tīsu rajjesūti paṇḍucoḷagoḷarajjesu. Mallā sīhaḷadīpe sakkārasammānaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0334) labhantīti tambapaṇṇidīpaṁ āgamma. Taṁyeva aṅkusaṁ katvāti “rūpādayo ‘mamā’ti na gahetabbā”ti na tumhākavaggena (saṁ. ni. 3.33-34) pakāsitamatthaṁ attano cittamattahatthino aṅkusaṁ katvā. Jaṇṇukehi caṅkamati “nisinne niddāya avasaro hotī”ti. Byākaritvāti attano vīriyārambhassa saphalatāpavedanamukhena sabrahmacārīnaṁ ussāhaṁ janento aññaṁ byākaritvā. Bhāsitanti vacanaṁ. Kassa pana tanti āha “buddhaseṭṭhassa, sabbalokaggavādino”ti. Na tumhākanti-ādi tassa pavatti-ākāradassanaṁ. Tayidaṁ me saṅkhārānaṁ accantavūpasamakāraṇanti dassento “aniccā vatā”ti gāthaṁ āhari. Tena idānāhaṁ saṅkhārānaṁ khaṇe khaṇe bhaṅgasaṅkhātassa rogassa abhāvena arogo parinibbutoti dasseti.

Assāti sakkassa. Upapattīti devūpapatti. Punapākatikāva ahosi sakkabhāveneva upapannattā. Subrahmāti evaṁ nāmo. Accharānaṁ nirayūpapattiṁ disvā tato pabhuti satataṁ pavattamānaṁ attano cittutrāsaṁ sandhāyāha “niccaṁ utrastamidaṁ cittan”ti-ādi. Tattha utrastanti santastaṁ bhītaṁ. Ubbigganti saṁviggaṁ. Utrastanti vā saṁviggaṁ. Ubbigganti bhayavasena saha kāyena sañcalitaṁ. Anuppannesūti anāgatesu. Kicchesūti dukkhesu. Nimittatthe bhummavacanaṁ, bhāvīdukkhapavattinimittanti attho. Uppatitesūti uppannesu kicchesūti yojanā, tadā attano parivārassa uppannadukkhanimittanti adhippāyo.

Bojjhāti bodhito, ariyamaggatoti attho. Aññatrāti ca padaṁ apekkhitvā nissakkavacanaṁ, tasmā bodhiṁ ṭhapetvāti attho. Esa nayo sesesupi. Tapasāti tapokammato. Tena maggādhigamassa upāyabhūtaṁ dhutaṅgasevanādisallekhapaṭipadaṁ dasseti. Indriyasaṁvarāti manacchaṭṭhānaṁ indriyānaṁ saṁvaraṇato. Etena satisaṁvarasīsena sabbampi saṁvarasīlaṁ, lakkhaṇahāranayena vā sabbampi catupārisuddhisīlaṁ dasseti. Sabbanissaggāti sabbupadhinissajjanato sabbakilesappahānato. Kilesesu hi nissaṭṭhesu kammavaṭṭaṁ vipākavaṭṭañca nissaṭṭhameva hotīti. Sotthinti khemaṁ anupaddavataṁ.

Ñāyati nicchayena kamati nibbānaṁ, taṁ vā ñāyati paṭivijjhīyati etenāti ñāyo, ariyamaggoti āha “ñāyo vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0335) Taṇhāvānavirahitattāti taṇhāsaṅkhātavānavivittattā. Taṇhā hi khandhehi khandhaṁ, kammunā vā phalaṁ, sattehi vā dukkhaṁ vinati saṁsibbatīti vānanti vuccati. Tayidaṁ natthi ettha vānaṁ, na vā etasmiṁ adhigate puggalassa vānanti nibbānaṁ, asaṅkhatā dhātu. Parapaccayena vinā paccakkhakaraṇaṁ sacchikiriyāti āha “attapaccakkhatāyā”ti.

Nanu “visuddhiyā”ti cittavisuddhiyā adhippetattā visuddhiggahaṇenevettha sokasamatikkamādayopi gahitā eva honti, te puna kasmā gahitāti anuyogaṁ sandhāya “tattha kiñcāpī”ti-ādi vuttaṁ. Sāsanayuttikovideti saccapaṭiccasamuppādādilakkhaṇāyaṁ dhammanītiyaṁ cheke. Taṁ taṁ atthaṁ ñāpetīti ye ye bodhaneyyapuggalā saṅkhepavitthārādivasena yathā yathā bodhetabbā, attano desanāvilāsena bhagavā te te tathā tathā bodhento taṁ tamatthaṁ ñāpeti. Taṁ taṁ pākaṭaṁ katvā dassentoti atthāpattiṁ agaṇento taṁ taṁ atthaṁ pākaṭaṁ katvā dassento. Na hi sammāsambuddhā atthāpattiñāpakādisādhanīyavacanāti. Saṁvattatīti jāyati, hotīti attho. Yasmā anatikkantasokaparidevassa na kadāci cittavisuddhi atthi sokaparidevasamatikkamamukheneva cittavisuddhiyā ijjhanato, tasmā āha “sokaparidevānaṁ samatikkamena hotī”ti. Yasmā pana domanassapaccayehi dukkhadhammehi puṭṭhaṁ puthujjanaṁ sokādayo abhibhavanti, pariññātesu ca tesu te na honti, tasmā vuttaṁ “sokaparidevānaṁ samatikkamo dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamenā”ti. Ñāyassāti aggamaggassa tatiyamaggassa ca. Tadadhigamena hi yathākkamaṁ dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamo. Sacchikiriyābhisamayasahabhāvīpi itarābhisamayo tadavinābhāvato sacchikiriyābhisamayahetuko viya vutto “ñāyassādhigamo nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. Phalañāṇena vā paccakkhakaraṇaṁ sandhāya vuttaṁ “nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. Sampadānavacanañcetaṁ daṭṭhabbaṁ.

Vaṇṇabhaṇananti pasaṁsāvacanaṁ. Tayidaṁ na idheva, atha kho aññatthāpi satthā akāsiyevāti dassento “yatheva hī”ti-ādimāha. Tattha-ādimhi kalyāṇaṁ, ādi vā kalyāṇaṁ etassāti ādikalyāṇaṁ. Sesapadadvayepi eseva nayo. Atthasampattiyā sātthaṁ. Byañjanasampattiyā sabyañjanaṁ. Sīlādipañcadhammakkhandhapāripūrito upanetabbassa abhāvā ca kevalaparipuṇṇaṁ. Nirupakkilesato apanetabbassa abhāvā (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0336) ca parisuddhaṁ. Seṭṭhacariyabhāvato sāsana brahmacariyaṁ maggabrahmacariyañca vo pakāsessāmīti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge (visuddhi. 1.147) vuttanayena veditabbo. Ariyavaṁsāti ariyānaṁ buddhādīnaṁ vaṁsā paveṇiyo. Aggaññāti “aggā”ti jānitabbā sabbavaṁsehi seṭṭhabhāvato. Rattaññāti “cirarattā”ti jānitabbā. Vaṁsaññāti “buddhādīnaṁ vaṁsā”ti jānitabbā. Porāṇāti purātanā anadhunātanattā. Asaṁkiṇṇāti avikiṇṇā anapanītā. Asaṁkiṇṇapubbāti “kiṁ imehī”ti ariyehi na apanītapubbā. Na saṁkīyantīti idānipi tehi na apanīyanti. Na saṁkīyissantīti anāgatepi tehi na apanīyissanti. Appaṭikuṭṭhā …pe… viññūhīti ye loke viññū samaṇabrāhmaṇā, tehi apaccakkhatā aninditā, agarahitāti attho. Visuddhiyāti-ādīhīti visuddhi-ādidīpanehi. Padehīti vākyehi, visuddhi-atthatādibhedabhinnehi vā dhammakoṭṭhāsehi.

Upaddaveti anatthe. Visuddhinti visujjhanaṁ saṁkilesappahānaṁ. Vācuggatakaraṇaṁ uggaho. Pariyāpuṇanaṁ paricayo. Atthassa hadaye ṭhapanaṁ dhāraṇaṁ. Parivattanaṁ vācanaṁ. Gandhārakoti gandhāradese uppanno. Pahontīti sakkonti aniyyānamaggāti micchāmaggā, micchattaniyatāniyatamaggāpi vā. Suvaṇṇanti kūṭasuvaṇṇampi vuccati. Paṇīti kācamaṇipi. Muttāti veḷujāpi. Pavāḷanti pallavopi vuccatīti rattajambunadādipadehi te visesitā.

Na tato heṭṭhāti (saṁ. ni. ṭī. 2.5.367 dī. ni. ṭī. 2.373) idhādhippetakāyādīnaṁ vedanādisabhāvattābhāvā, kāyavedanācittavimuttassa tebhūmakadhammassa visuṁ vipallāsavatthantarabhāvena gahitattā ca heṭṭhāgahaṇesu vipallāsavatthūnaṁ aniṭṭhānaṁ sandhāya vuttaṁ, pañcamassa pana vipallāsavatthuno abhāvā “na uddhan”ti āha. Ārammaṇavibhāgena hettha satipaṭṭhānavibhāgoti. Tayo satipaṭṭhānāti satipaṭṭhānasaddassa atthuddhāradassanaṁ, na idha pāḷiyaṁ vuttassa satipaṭṭhānasaddassa atthadassananti. Ādīsu hi satigocaroti ettha ādi-saddena “phassasamudayā vedanānaṁ samudayo, nāmarūpasamudayā cittassa samudayo, manasikārasamudayā dhammānaṁ samudayo”ti satipaṭṭhānāti vuttānaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0337) satigocarānaṁ pakāsake suttapadese saṅgaṇhāti. Evaṁ paṭisambhidāpāḷiyampi (paṭi. ma. 3.34) avasesapāḷippadesadassanattho ādi-saddo daṭṭhabbo. Satiyā paṭṭhānanti satiyā patiṭṭhātabbaṭṭhānaṁ. Dānādīni satiyā karontassa rūpādīni kasiṇādīni ca satiyā ṭhānaṁ hontīti taṁnivāraṇatthamāha “padhānaṁ ṭhānan”ti. Pa-saddo hi idha “paṇītā dhammā”ti-ādīsu (dha. sa. 14tikamātikā) viya padhānatthadīpakoti adhippāyo.

Ariyoti ariyaṁ sabbasattaseṭṭhaṁ sammāsambuddhamāha. Etthāti etasmiṁ saḷāyatanavibhaṅgasutte (ma. ni. 3.311). Suttekadesena hi suttaṁ dasseti. Tattha hi–

“Tayo satipaṭṭhānā yadariyo …pe… marahatīti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. Idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya “idaṁ vo hitāya idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ, yadariyo …pe… arahati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, satthā …pe… idaṁ vo sukhāyāti. Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti …pe… vattanti. Ekacce sāvakā sussūsanti …pe… na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti, na ceva attamano hoti, na ca attamanataṁ paṭisaṁvedeti. Anattamanatañca attamanatañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhato viharati sato sampajāno. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dutiyaṁ satipaṭṭhānaṁ …pe… arahati.

Puna caparaṁ …pe… sukhāyāti. Tassa sāvakā sussūsanti …pe… vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0338) Idaṁ vuccati, bhikkhave, tatiyaṁ satipaṭṭhānaṁ …pe… arahatī”ti (ma. ni. 3.311)–

Evaṁ paṭighānunayehi anavassutatā, niccaṁ upaṭṭhitassatitāya tadubhayavītivattatā “satipaṭṭhānan”ti vuttā. Buddhānaṁyeva hi niccaṁ upaṭṭhitassatitā hoti āveṇikadhammabhāvato, na paccekabuddhādīnaṁ. Pa-saddo ārambhaṁ joteti, ārambho ca pavattīti katvā āha “pavattayitabbatoti attho”ti. Satiyā karaṇabhūtāya paṭṭhānaṁ paṭṭhapetabbaṁ satipaṭṭhānaṁ. Ana-saddo hi bahulavacanena kammatthopi hotīti.

Tathāssa kattu-atthopi labbhatīti “patiṭṭhātīti paṭṭhānan”ti vuttaṁ. Tattha pa-saddo bhūsatthavisiṭṭhaṁ pakkhandhanaṁ dīpetīti “okkantitvā pakkhanditvā pavattatīti attho”ti āha. Puna bhāvatthaṁ sati-saddaṁ paṭṭhāna-saddañca vaṇṇento “atha vā”ti-ādimāha. Tena purimavikappe sati-saddo paṭṭhāna-saddo ca katthu-atthoti viññāyati. Saraṇaṭṭhenāti cirakatassa cirabhāsitassa ca anussaraṇaṭṭhena. Idanti yaṁ “satiyeva satipaṭṭhānan”ti vuttaṁ, idaṁ idha imasmiṁ suttapadese adhippetaṁ.

Yadi evanti yadi sati eva satipaṭṭhānaṁ, sati nāma eko dhammo, evaṁ sante kasmā “satipaṭṭhānā”ti bahuvacananti āha “satibahuttā”ti-ādi. Yadi bahukā etā satiyo, atha kasmā “maggo”ti ekavacananti yojanā. Maggaṭṭhenāti niyyānaṭṭhena. Niyyāniko hi maggadhammo, teneva niyyānikabhāvena ekattupagato ekantato nibbānaṁ gacchati, atthikehi ca tadatthaṁ maggīyatīti attanāva pubbe vuttaṁ paccāharati “vuttañcetan”ti. Tattha catassopi cetāti kāyānupassanādivasena catubbidhāpi ca etā satiyo. Aparabhāgeti ariyamaggakkhaṇe. Kiccaṁ sādhayamānāti pubbabhāge kāyādīsu ārammaṇesu subhasaññādividhamanena visuṁ visuṁ pavattitvā maggakkhaṇe sakiṁyeva tattha catubbidhassapi vipallāsassa samucchedavasena pahānakiccaṁ sādhayamānā ārammaṇakaraṇavasena nibbānaṁ gacchanti. Catubbidhakiccasādhaneneva hettha bahuvacananiddeso. Evañca satīti maggaṭṭhena ekattaṁ upādāya “maggo”ti ekavacanena ārammaṇabhedena (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0339) catubbidhataṁ upādāya “cattāro”ti ca vattabbatāya sativijjamānattā. Vacanānusandhinā “ekāyano ayan”ti-ādikā desanā sānusandhikāva, na ananusandhikāti adhippāyo. Vuttamevatthaṁ nidassanena paṭipādetuṁ “mārasenappamaddanan”ti suttapadaṁ (saṁ. ni. 5.224) ānetvā “yathā”ti-ādinā nidassanaṁ saṁsandeti. Tasmāti-ādi nigamanaṁ.

Visesato kāyo ca vedanā ca assādassakāraṇanti tappahānatthaṁ tesu taṇhāvatthūsu oḷārikasukhumesu asubhadukkhabhāvadassanāni mandatikkhapaññehi taṇhācaritehi sukarānīti tāni tesaṁ “visuddhimaggo”ti vuttāni tathā “niccaṁ attā”ti abhinivesavatthutāya diṭṭhiyā visesakāraṇesu cittadhammesu aniccānattatādassanāni sarāgādivasena saññāphassādivasena nīvaraṇādivasena ca nātippabheda-atippabhedagatesu tesu tappahānatthaṁ mandatikkhapaññānaṁ diṭṭhicaritānaṁ sukarānīti tesaṁ tāni “visuddhimaggo”ti vuttāni. Ettha ca yathā cittadhammānampi taṇhāya vatthubhāvo sambhavati, tathā kāyavedanānampi diṭṭhiyāti satipi nesaṁ catunnampi taṇhādiṭṭhiyā vatthubhāve yo yassa sātisayapaccayo, taṁdassanatthaṁ visesaggahaṇaṁ katanti daṭṭhabbaṁ. Tikkhapaññasamathayāniko oḷārikārammaṇaṁ pariggaṇhanto tattha aṭṭhatvā jhānaṁ samāpajjitvā vuṭṭhāya vedanaṁ pariggaṇhātīti vuttaṁ. “Oḷārikārammaṇe asaṇṭhahanato”ti. Vipassanāyānikassa pana sukhume citte dhammesu ca cittaṁ pakkhandatīti cittadhammānupassanānaṁ mandatikkhapaññāvipassanāyānikānaṁ visuddhimaggatā vuttā.

Tesaṁ tatthāti ettha tattha-saddassa “pahānatthan”ti etena yojanā. Parato tesaṁ tatthāti etthāpi esevanayo. Pañca kāmaguṇā savisesā kāye labbhantīti visesena kāyo kāmoghassa vatthu, bhavesu sukhaggahaṇavasena bhavassādo hoti bhavoghassa vedanā vatthu, santatighanagahaṇavasena visesato citte attābhiniveso hotīti diṭṭhoghassa cittaṁ vatthu, dhammesu vinibbhogassa dukkarattā dhammānaṁ dhammamattatāya duppaṭivijjhattā sammoho hotīti avijjoghassa dhammā vatthu, tasmā tesaṁ pahānatthaṁ cattārova vuttā.

Yadaggena (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0340) ca kāyo kāmoghassa vatthu, tadaggena abhijjhākāyaganthassa vatthu, dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anusetīti dukkhadukkhavipariṇāmadukkhasaṅkhāradukkhabhūtā vedanā visesena byāpādakāyaganthassa vatthu, citte niccaggahaṇavasena sassatassa attano sīlena suddhīti-ādi parāmasanaṁ hotīti sīlabbataparāmāsassa cittaṁ vatthu, nāmarūpaparicchedena bhūtaṁ bhūtato apassantassa bhavavibhavadiṭṭhisaṅkhāto idaṁsaccābhiniveso hotīti tassa dhammā vatthu, sukhavedanāssādavasena paralokanirapekkho “natthi dinnan”ti-ādikaṁ parāmāsaṁ uppādetīti diṭṭhupādānassa vedanā vatthu santatighanagahaṇavasena sarāgādicitte sammoho hotīti mohāgatiyā cittaṁ vatthu, dhammasabhāvānavabodhena bhayaṁ hotīti bhayāgatiyā dhammā vatthu. Ye panettha avuttā, tesaṁ vuttanayena vatthubhāvo yojetabbo. Tathā hi oghesu vuttanayā eva yogāsavesupi yojanā atthato abhinnattā. Tathā paṭhamoghatatiyacatutthaganthayojanāya vuttanayā eva kāyacittadhammānaṁ itarūpādānavatthutā yojanā, tathā kāmoghabyāpādakāyaganthayojanāya vuttanayā eva kāyavedanānaṁ chandadosāgati vatthutā yojanā vā.

“Āhārasamudayā kāyasamudayo, phassasamudayā vedanāsamudayo, (saṁ. ni. 5.408) saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpan”ti (ma. ni. 3.126 udā. 1 vibha. 225) vacanato kāyādīnaṁ samudayabhūtā kabaḷīkārāhāraphassamanosañcetanāviññāṇāhārā kāyādiparijānanena pariññātā hontīti āha “catubbidhāhārapariññatthan”ti pakaraṇanayoti nettipakaraṇavasena suttantasaṁvaṇṇanānayo.

Saraṇavasenāti kāyādīnaṁ kusalādidhammānañca upadhāraṇavasena. Saranti gacchanti nibbānaṁ etāyāti satīti imasmiṁ atthe ekatte ekasabhāve nibbāne samosaraṇaṁ samāgamo ekattasamosaraṇaṁ. Etadeva hi dassetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Ekanibbānapavesahetubhūtā vā samānatā eko satipaṭṭhānassa bhāvo ekattaṁ, tattha samosaraṇaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0341) taṁsabhāgatā ekattasamosaraṇaṁ. Ekanibbānapavesahetubhāvaṁ pana dassetuṁ “yathā hī”ti-ādimāha. Etasmiṁ atthe saraṇekattasamosaraṇāni saheva satipaṭṭhānekabhāvassa kāraṇatthena vuttānīti daṭṭhabbāni, purimasmiṁ visuṁ. Saraṇavasenāti vā “gamanavasenā”ti atthe sati tadeva gamanaṁ samosaraṇanti, samosaraṇe vā satisaddatthavasena avuccamāne dhāraṇatāva satīti satisaddatthantarābhāvā purimaṁ satibhāvassa kāraṇaṁ, pacchimaṁ ekabhāvassāti nibbānasamosaraṇepi sahitāneva tāni satipaṭṭhānekabhāvassa kāraṇāni vuttāni honti. Cuddasavidhena, navavidhena, soḷasavidhena, pañcavidhenāti idaṁ upari pāḷiyaṁ (ma. ni. 1.107) āgatānaṁ ānāpānapabbādīnaṁ vasena vuttaṁ, tesaṁ pana antarabhedavasena tadanugatabhedavasena ca bhāvanāya anekavidhatā labbhatiyeva. Catūsu disāsu uṭṭhānakabhaṇḍasadisatā kāyānupassanāditaṁtaṁsatipaṭṭhānabhāvanānubhāvassa daṭṭhabbā.

“Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye”ti-ādivacanato (dī. ni. 3.80 saṁ. ni. 5.372) bhikkhugocarā ete dhammā, yadidaṁ kāyānupassanādayo. Tattha yasmā kāyānupassanādipaṭipattiyā bhikkhu hoti, tasmā “kāyānupassī viharatī”ti-ādinā bhikkhuṁ dasseti, bhikkhumhi taṁ niyamatoti āha “paṭipattiyā bhikkhubhāvadassanato”ti. Satthu cariyānuvidhāyakattā sakalasāsanasampaṭiggāhakattā ca sabbappakārāya anusāsaniyā bhājanabhāvo.

Samaṁ careyyāti kāyādivisamacariyaṁ pahāya kāyādīhi samaṁ careyya. Rāgādivūpasamena santo. Indriyadamena danto. Catumagganiyāmena niyato. Seṭṭhacaritāya brahmacārī. Kāyadaṇḍādi-oropanena nidhāya daṇḍaṁ. Ariyabhāve ṭhito so evarūpo bāhitapāpasamitapāpabhinnakilesatāhi brāhmaṇo samaṇo bhikkhūti veditabbo.

“Ayañceva kāyo bahiddho ca nāmarūpan”ti-ādīsu (dī. ni. ṭī. 2.373) khandhapañcakaṁ, “sukhañca kāyena paṭisaṁvedetī”ti-ādīsu (ma. ni. 1.271 287 pārā. 11) nāmakāyo kāyoti vuccatīti tato visesanatthaṁ “kāyeti rūpakāye”ti āha.

Asammissatoti (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0342) “vedanādayopi ettha sitā ettha paṭibaddhā”ti kāye vedanādi-anupassanāpasaṅgepi āpanne tato asammissatoti attho. Samūhavisayatāya cassa kāya-saddassa samudāyupādānatāya ca asubhākārassa “kāye”ti ekavacanaṁ, tathā ārammaṇādivibhāgena anekabhedabhinnampi cittaṁ cittabhāvasāmaññena ekajjhaṁ gahetvā “citte”ti ekavacanaṁ, vedanā pana sukhādibhedabhinnā visuṁ visuṁ anupassitabbāti dassentena “vedanāsū”ti bahuvacanena vuttā, tatheva ca niddeso pavattito, dhammā ca paropaṇṇāsabhedā anupassitabbākārena ca anekabhedā evāti tepi bahuvacanavaseneva vuttā. Avayavīgāha-samaññātidhāvana-sārādānābhinivesanisedhanatthaṁ kāyaṁ aṅgapaccaṅgehi, tāni ca kesādīhi, kesādike ca bhūtupādāyarūpehi vinibbhujjanto “tathā na kāye”ti-ādimāha. Pāsādādinagarāvayavasamūhe avayavīvādinopi avayavīgāhaṁ na karonti, nagaraṁ nāma koci attho atthīti pana kesañci samaññātidhāvanaṁ siyāti itthipurisādisamaññātidhāvane nagaranidassanaṁ vuttaṁ. Aṅgapaccaṅgasamūho, kesalomādisamūho bhūtupādāyasamūho ca yathāvuttasamūhe tabbinimutto kāyopi nāma koci natthi, pageva itthi-ādayoti āha “kāyo vā …pe… dissatī”ti. Koci dhammoti iminā sattajīvādiṁ paṭikkhipati, avayavī pana kāyapaṭikkhepeneva paṭikkhittoti. Yadi evaṁ kathaṁ kāyādisaññābhidhānānīti-āha “yathāvutta …pe… karontī”ti.

Yaṁ passati itthiṁ purisaṁ vā. Nanu cakkhunā itthipurisadassanaṁ natthīti? Saccametaṁ, “itthiṁ passāmi, purisaṁ passāmī”ti pana pavattasaññāya vasena “yaṁ passatī”ti vuttaṁ. Micchādassanena vā diṭṭhiyā yaṁ passati, na taṁ diṭṭhaṁ, taṁ rūpāyatanaṁ na hotīti attho viparītaggāhavasena micchāparikappitarūpattā. Atha vā taṁ kesādibhūtupādāyasamūhasaṅkhātaṁ diṭṭhaṁ na hoti acakkhuviññāṇaviññeyyattā, diṭṭhaṁ vā taṁ na hoti. Yaṁ diṭṭhaṁ taṁ na passatīti yaṁ rūpāyatanaṁ kesādibhūtupādāyasamūhasaṅkhātaṁ diṭṭhaṁ, taṁ paññācakkhunā bhūtato na passatīti attho. Apassaṁ bajjhateti imaṁ attabhāvaṁ yathābhūtaṁ paññācakkhunā apassanto “etaṁ mama, esohamasmi, eso me atto”ti kilesabandhanena bajjhati.

Na (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0343) aññadhammānupassīti na aññasabhāvānupassī, asubhādito aññākārānupassī na hotīti attho. Kiṁ vuttaṁ hotīti-ādinā tamevatthaṁ pākaṭaṁ karoti. Pathavīkāyanti kesādikoṭṭhāsapathaviṁ dhammasamūhattā “kāyo”ti vadati, lakkhaṇapathavimeva vā anekappabhedaṁ sakalasarīragataṁ pubbāpariyabhāvena ca pavattamānaṁ samūhavasena gahetvā “kāyo”ti vadati. Āpokāyanti-ādīsupi eseva nayo.

Evaṁ gahetabbassāti “ahaṁ maman”ti evaṁ attattaniyabhāvena andhabālehi gahetabbassa. Idāni sattannaṁ anupassanākārānampi vasena kāyānupassanaṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha aniccato anupassatīti catusamuṭṭhānikakāyaṁ “aniccan”ti anupassati, evaṁ passanto evaṁ cassa aniccākārampi anupassatīti vuccati. Tathābhūtassa cassa niccaggāhassa lesopi na hotīti vuttaṁ “no niccato”ti tathāhesa “niccasaññaṁ pajahatī”ti (paṭi. ma. 3.35) vutto. Ettha ca “aniccato eva anupassatī”ti eva-kāro luttaniddiṭṭhoti tena nivattitamatthaṁ dassetuṁ “no niccato”ti vuttaṁ. Na cettha dukkhato anupassanādinivattanamāsaṅkitabbaṁ paṭiyogīnivattanaparattā eva-kārassa, uparidesanāruḷhattā ca tāsaṁ.

Dukkhato anupassatīti-ādīsupi eseva nayo. Ayaṁ pana viseso– aniccassa dukkhattā tameva kāyaṁ dukkhato anupassati, dukkhassa anattattā anattato anupassati. Yasmā pana yaṁ aniccaṁ dukkhaṁ anattā, taṁ anabhinanditabbaṁ, na tattha rajjitabbaṁ, tasmā vuttaṁ “nibbindati no nandati, virajjati no rajjatī”ti. So evaṁ arajjanto rāgaṁ nirodheti no samudeti, samudayaṁ na karotīti attho. Evaṁ paṭipanno ca paṭinissajjati no ādiyati. Ayañhi aniccādi-anupassanā tadaṅgavasena saddhiṁ kāyatannissayakhandhābhisaṅkhārehi kilesānaṁ pariccajanato, saṅkhatadosadassanena tabbiparīte nibbāne tanninnatāya pakkhandanato “pariccāgapaṭinissaggo ceva pakkhandanapaṭinissaggo cā”ti vuccati, tasmā tāya samannāgato bhikkhu vuttanayena kilese ca pariccajati, nibbāne ca pakkhandati (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0344) tathābhūto ca nibbattanavasena kilese na ādiyati, nāpi adosadassitāvasena saṅkhatārammaṇaṁ. Tena vuttaṁ “paṭinissajjati no ādiyatī”ti. Idānissa tāhi anupassanāhi yesaṁ dhammānaṁ pahānaṁ hoti, taṁ dassetuṁ “so taṁ aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahatī”ti. Tattha niccasaññanti “saṅkhārā niccā”ti evaṁ pavattaviparītasaññaṁ. Diṭṭhicittavipallāsapahānamukheneva saññāvipallāsappahānanti saññāgahaṇaṁ, saññāsīsena vā tesampi gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Nandinti sappītikataṇhaṁ. Sesaṁ vuttanayemeva.

Viharatīti iminā kāyānupassanāsamaṅgino iriyāpathavihāro vuttoti āha “iriyatī”ti iriyāpathaṁ pavattetīti attho. Ārammaṇakaraṇavasena abhibyāpanato “tīsu bhavesū”ti vuttaṁ, uppajjanavasena pana kilesā parittabhūmakā evāti. Yadipi kilesānaṁ pahānaṁ ātāpananti taṁ sammādiṭṭhi-ādīnampi attheva, ātāpa-saddo pana vīriyeyeva niruḷhoti vuttaṁ “vīriyassetaṁ nāman”ti. Atha vā paṭipakkhapahāne sampayuttadhammānaṁ abbhussahanavasena pavattamānassa vīriyassa sātisayaṁ tadātāpananti vīriyameva tathā vuccati, na aññe dhammā. Ātāpīti cāyamīkāro pasaṁsāya, atisayassa vā dīpakoti ātāpīgahaṇena sammappadhānasamaṅgitaṁ dasseti. Sammā, samantato, sāmañca pajānanto sampajāno, asammissato vavatthāne aññadhammānupassitābhāvena sammā aviparītaṁ, sabbākārapajānanena samantato, uparūpari visesāvahabhāvena pavattiyā sayaṁ pajānantoti attho. Yadi paññāya anupassati, kathaṁ satipaṭṭhānatāti āha “na hī”ti-ādi. Sabbatthikanti sabbattha bhavaṁ sabbattha līne uddhate ca citte icchitabbattā, sabbe vā līne uddhate ca bhāvetabbā bojjhaṅgā atthikā etāyāti sabbatthikā. Satiyā laddhūpakārāya eva paññāya ettha yathāvutte kāye kammaṭṭhāniko bhikkhu kāyānupassī viharati. Antosaṅkhepo anto olīyano, kosajjanti attho. Upāyapariggaheti ettha sīlavisodhanādi gaṇanādi uggahakosallādi ca upāyo, tabbipariyāyato anupāyo veditabbo. Yasmā ca upaṭṭhitassati yathāvutta-upāyaṁ na pariccajati, anupāyañca na upādiyati, tasmā vuttaṁ “muṭṭhassati …pe… asamattho (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0345) hotī”ti. Tenāti upāyānupāyānaṁ pariggahaparivajjanesu apariccāgāpariggahesu ca asamatthabhāvena assa yogino.

Yasmā satiyevettha satipaṭṭhānaṁ vuttā, tasmāssa sampayuttā dhammā vīriyādayo aṅganti āha “sampayogaṅgañcassa dassetvā”ti. Aṅga-saddo cettha kāraṇapariyāyo daṭṭhabbo, satiggahaṇeneva cettha samādhissati gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ tassā samādhikkhandhe saṅgahitattā. Yasmā vā satisīsenāyaṁ desanā. Na hi kevalāya satiyā kilesappahānaṁ hoti, nibbānādhigamo vā, na ca kevalā sati pavattati, tasmāssa jhānadesanāyaṁ savitakkādivacanassa viya sampayogaṅgadassanatāti aṅga-saddassa avayavapariyāyatā daṭṭhabbā. Pahānaṅganti “vivicceva kāmehī”ti-ādīsu (dī. ni. 1.226 ma. ni. 1.271 287 saṁ. ni. 2.152 a. ni. 4.123 pārā. 11) viya pahātabbaṅgaṁ dassetuṁ. Yasmā ettha lokiyamaggo adhippeto, na lokuttaramaggo, tasmā pubbabhāgiyameva vinayaṁ dassento “tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā”ti āha. Tesaṁ dhammānanti vedanādidhammānaṁ. Tesañhi tattha anadhippetattā “atthuddhāranayenetaṁ vuttan”ti vuttaṁ.

Avisesena dvīhipi nīvaraṇappahānaṁ vuttanti katvā puna ekekena vuttaṁ pahānavisesaṁ dassetuṁ “visesenā”ti āha. Atha vā “vineyya nīvaraṇānī”ti avatvā abhijjhādomanassavacanassa payojanaṁ dassento “visesenā”ti-ādimāha. Kāyānupassanābhāvanāya hi ujuvipaccanīkānaṁ anurodhādīnaṁ pahānaṁ dassanaṁ etassa payojananti. Kāyasampattimūlakassāti rūpa-bala-yobbanārogyādi-sarīrasampadā-nimittassa. Vuttavipariyāyato kāyavipattimūlako virodho veditabbo. Kāyabhāvanāyāti kāyānupassanābhāvanāya. Sā hi idha “kāyabhāvanā”ti adhippetā. Tenāti anurodhādippahānavacanena. Yogānubhāvo hīti-ādi vuttassevatthassa pākaṭakaraṇaṁ.

Satisampajaññenāti atisampajaññaggahaṇena. Sabbatthikakammaṭṭhānanti buddhānussati mettā maraṇassati asubhabhāvanā ca. Idañhi catukkaṁ yoginā parihariyamānaṁ “sabbatthikakammaṭṭhānan”ti vuccati atisampajaññabalena avicchinnassa tassa pariharitabbattā, satiyā vā samatho vutto tassā samāddhikkhandhena saṅgahitattā.

Tenāti (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0346) saddatthaṁ anādiyitvā bhāvatthasseva vibhajanavasena pavattena vibhaṅgapāṭhena saha. Aṭṭhakathānayoti saddatthassapi vivaraṇavasena yathārahaṁ vutto atthasaṁvaṇṇanānayo. Yathā saṁsandatīti yathā atthato adhippāyato ca avilomento aññadatthu saṁsandati sameti, evaṁ veditabbo.

Vedanādīnaṁ puna vacaneti ettha nissayapaccayabhāvavasena cittadhammānaṁ vedanāsannissitattā pañcavokārabhave arūpadhammānaṁ rūpapaṭibaddhavuttito ca vedanāya kāyādi-anupassanāpasaṅgepi āpanne tadasammissato vavatthānadassanatthaṁ ghanavinibbhogādidassanatthañca dutiyavedanāgahaṇaṁ. Tena na vedanāyaṁ kāyānupassī, cittadhammānupassī vā, atha kho vedanānupassīyevāti vedanāsaṅkhāte vatthusmiṁ vedanānupassanākārasseva dassanena asammissato vavatthānaṁ dassitaṁ hoti. Tathā “yasmiṁ samaye sukhā vedanā, na tasmiṁ samaye dukkhā adukkhamasukhā vā vedanā. Yasmiṁ vā pana samaye dukkhā adukkhamasukhā vā vedanā, na tasmiṁ samaye itarā vedanā”ti vedanābhāvasāmaññe aṭṭhatvā taṁ taṁ vedanaṁ vinibbhujitvā dassanena ghanavinibbhogo dhuvabhāvaviveko dassito hoti. Tena tāsaṁ khaṇamattāvaṭṭhānadassanena aniccatāya tato eva dukkhatāya anattatāya ca dassanaṁ vibhāvitaṁ hoti. Ghanavinibbhogādīti ādi-saddena ayampi attho veditabbo. Ayañhi vedanāyaṁ vedanānupassīyeva, na aññadhammānupassī. Kiṁ vuttaṁ hoti– yathā nāma bālo amaṇisabhāvepi udakabubbuḷake maṇi-ākārānupassī hoti, na evamayaṁ ṭhitiramaṇīyepi vedayite, pageva itarasmiṁ manuññākārānupassī, atha kho khaṇabhaṅguratāya avasavattitāya kilesāsucipaggharaṇatāya ca anicca-anatta-asubhākārānupassī, vipariṇāmadukkhatāya saṅkhāradukkhatāya ca visesato dukkhānupassīyevāti vuttaṁ hoti. Evaṁ cittadhammesupi yathārahaṁ puna vacane payojanaṁ vattabbaṁ. “Kevalaṁ panidhā”ti-ādinā idha ‘ettakaṁ veditabban”ti veditabbaparicchedaṁ dasseti. Esa nayoti iminā yathā cittaṁ dhammā ca anupassitabbā, tathā tāni anupassanto “citte cittānupassī, dhammesu dhammānupassī”ti veditabboti imamatthaṁ atidisati.

Yo (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0347) sukhaṁ dukkhato addāti yo bhikkhu sukhavedanaṁ vipariṇāmadukkhatāya “dukkhan”ti paññācakkhunā addakkhi. Dukkhamaddakkhi sallatoti dukkhavedanaṁ pīḷājananato antotudanato dunnīharaṇato ca sallanti addakkhi passi. Adukkhamasukhanti upekkhāvedanaṁ. Santanti sukhadukkhāni viya anoḷārikatāya paccayavasena vūpasantasabhāvatāya ca santaṁ. Aniccatoti hutvā abhāvato udayabbayavantato tāvakālikatoniccapaṭikkhepato ca “aniccan”ti yo addakkhi. Sa ve sammaddaso bhikkhu ekaṁsena paribyattaṁ vā vedanāya sammā passanakoti attho.

Dukkhātipīti saṅkhāradukkhatāya dukkhā itipi. Sabbaṁ taṁ dukkhasminti sabbaṁ taṁ vedayitaṁ dukkhasmiṁ antogadhaṁ pariyāpannaṁ vadāmi saṅkhāradukkhatānativattanato. Sukhadukkhatopi cāti sukhādīnaṁ ṭhitivipariṇāmaññāṇasukhatāya vipariṇāmaṭhiti-aññāṇadukkhatāya ca vuttattā tissopi sukhato, tissopi ca dukkhato anupassitabbāti attho. Rūpādi-ārammaṇachandādi-adhipati-ñāṇādi-sahajāta- kāmāvacarādi-bhūminānattabhedānaṁ kusalākusala-taṁvipākakiriyā-nānattādibhedānañca, ādi-saddena saṅkhārikāsaṅkhārikasa-vatthukāvatthukādi-nānattabhedānañca vasenāti yojetabbaṁ. Suññatadhammassāti “dhammā hontī”ti-ādinā (dha. sa. 121) suññatavāre āgatasuññatasabhāvassa vasena. “Kāmañcetthā”ti-ādinā pubbe pahīnattā puna pahānaṁ na vattabbanti codanaṁ dasseti, maggacittakkhaṇe vā ekattha pahīnaṁ sabbattha pahīnameva hotīti visuṁ visuṁ na vattabbanti. Tattha purimāya codanāya nānāpuggalaparihāro, pacchimāya nānācittakkhaṇikaparihāro. Lokiyabhāvanāya hi kāye pahīnaṁ na vedanādīsu pahīnaṁ hoti yadipi na pavatteyya, na paṭipakkhabhāvanāya tattha sā abhijjhādomanassassa appavatti hotīti puna tappahānaṁ vattabbamevāti. Ekattha pahīnaṁ sesesupi pahīnaṁ hotīti maggasatipaṭṭhānabhāvanaṁ, lokiyabhāvanāya vā sabbattha appavattimattaṁ sandhāya vuttaṁ. “Pañcapi khandhā loko”ti hi vibhaṅge (vibha. 362 364 366 373) catūsupi ṭhānesu vuttanti.

Uddesavāravaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Kāyānupassanāvaṇṇanā

Ānāpānapabbavaṇṇanā

107. Bāhirakesupi (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0348) ito ekadesassa sambhavato sabbappakāraggahaṇaṁ kataṁ “sabbappakārakāyānupassanānibbattakassā”ti. Tena ye ime ānāpānapabbādivasena āgatā cuddasappakārā, tadantogadhā ca ajjhattādi-anupassanā pakārā, tathā kāyagatāsatisutte (ma. ni. 3.154) vuttā kesādivaṇṇasaṇṭhānakasiṇārammaṇacatukkajjhānappakārā, lokiyādippakārā ca, te sabbepi anavasesato saṅgaṇhāti. Ime ca pakārā imasmiṁyeva sāsane, na ito bahiddhāti vuttaṁ “sabbappakāra …pe… paṭisedhano cā”ti. Tattha tathābhāvapaṭisedhanoti sabbappakārakāyānupassanānibbattakassa puggalassa aññasāsanassa nissayabhāvapaṭisedhano. Etena “idha, bhikkhave”ti ettha idha-saddo antogadha-evasaddatthoti dasseti Santi hi ekapadānipi sāvadhāraṇāni yathā “vāyubhakkho”ti (dī. ni. ṭī. 2.374). Tenāha “idheva samaṇo”ti-ādi. Paripuṇṇasamaṇakaraṇadhammo hi so, yo sabbappakārakāyānupassanānibbattako. Parappavādāti paresaṁ aññatitthiyānaṁ nānappakārā vādā titthāyatanāni.

Araññādikasseva bhāvanānurūpasenāsanataṁ dassetuṁ “imassa hī”ti-ādi vuttaṁ. Duddamo damathaṁ anupagato goṇo kūṭagoṇo. Dohanakāle yathā thanehi anavasesato khīraṁ na paggharati, evaṁ dohapaṭibandhinī kūṭadhenu. Rūpasaddādike paṭicca uppajjanaka-assādo rūpārammaṇādiraso. Pubbe āciṇṇārammaṇanti pabbajjāto pubbe, anādimati vā saṁsāre paricitārammaṇaṁ.

Nibandheyyāti bandheyya. Satiyāti sammadeva kammaṭṭhānassa sallakkhaṇavasena pavattāya satiyā. Ārammaṇeti kammaṭṭhānārammaṇe. Daḷhanti thiraṁ, yathā satokārissa upacārappanābhedo samādhi ijjhati, tathā thāmagataṁ katvāti attho.

Visesādhigamadiṭṭhadhammasukhavihārapadaṭṭhānanti sabbesaṁ buddhānaṁ, ekaccānaṁ paccekabuddhānaṁ, buddhasāvakānañca visesādhigamassa, aññena kammaṭṭhānena adhigatavisesānaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0349) diṭṭhadhammasukhavihārassa ca padaṭṭhānabhūtaṁ. Vatthuvijjācariyo viya bhagavā yogīnaṁ anurūpanivāsaṭṭhānupadisanato. Bhikkhu dīpisadiso araññe ekākī viharitvā paṭipakkhanimmathanena icchitatthasādhanato. Phalamuttamanti sāmaññaphalaṁ sandhāyāha. Parakkamajavayoggabhūminti bhāvanussāhajavassa yoggakaraṇabhūmibhūtaṁ.

Assāsapassāsānaṁ vasena sikkhatoti assāsapassāsānaṁ dīgharassatāpajānana-sabbakāyapaṭisaṁvedana-oḷārikoḷārikapaṭippassambhanavasena bhāvanānuyogaṁ sikkhato, tathābhūto vā hutvā tisso sikkhā pavattayato. Assāsapassāsanimitteti assāsapassāsasannissayena upaṭṭhitapaṭibhāganimitte. Assāsapassāse pariggaṇhāti rūpamukhena vipassanaṁ abhinivisanto, yo “assāsapassāsakammiko”ti vutto. Jhānaṅgāni pariggaṇhāti arūpamukhena vipassanaṁ abhinivisanto. Vatthu nāma karajakāyo cittacetasikānaṁ pavattiṭṭhānabhāvato. Añño satto vā puggalo vā natthīti visuddhadiṭṭhi “tayidaṁ dhammamattaṁ na ahetukaṁ, nāpi issarādivisamahetukaṁ, atha kho avijjādīhi eva sahetukan”ti addhattayepi kaṅkhāvitaraṇena vitiṇṇakaṅkho “yaṁ kiñci rūpan”ti-ādinā (ma. ni. 1.361 ma. ni. 2.113 ma. ni. 3.86 a. ni. 4.181 paṭi. ma. 1.48) kalāpasammasanavasena tilakkhaṇaṁ āropetvā udayabbayānupassanādivasena vipassanaṁ vaḍḍhento anukkamena maggapaṭipāṭiyā.

Parassa vā assāsapassāsakāyeti idaṁ sammasanacāravasenāyaṁ pāḷi pavattāti katvā vuttaṁ, samathavasena pana parassa assāsapassāsakāye appanānimittuppatti eva natthīti. Idaṁ ubhayaṁ na labbhatīti “ajjhattaṁ, bahiddhā”ti ca vuttaṁ idaṁ dhammadvayaghaṭitaṁ ekato ārammaṇabhāvena na labbhati.

Samudeti etasmāti samudayo, so eva kāraṇaṭṭhena dhammoti samudayadhammo, assāsapassāsānaṁ pavattihetukarajakāyādi. Tassa anupassanasīlo samudayadhammānupassī. Taṁ pana samudayadhammaṁ upamāmukhena dassento “yathā nāmā”ti-ādimāha. Tattha bhastanti ruttiṁ. Gaggaranāḷinti ukkāpanāḷiṁ. Teti karajakāyādike. Yathā assāsapassāsakāyo karajakāyādisambandhī phalabhāvena, evaṁ tepi assāsapassāsakāyasambandhino hetubhāvenāti “samudayadhammā kāyasmin”ti vattabbataṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0350) labhantīti vuttaṁ “samudaya …pe… vuccatī”ti. Pakativācī vā dhamma-saddo “jātidhammānan”ti-ādīsu (ma. ni. 1.131 ma. ni. 3.373 paṭi. ma. 1.33) viyāti kāyassa paccayasamavāye uppajjanapakatikānupassī “samudayadhammānupassī”ti vutto. Tenāha– “karajakāyañcā”ti-ādi. Evañca katvā kāyasminti bhummavacanañca samatthitaṁ hoti. Vayadhammānupassīti ettha ahetukattepi vināsassa yesaṁ hetudhammānaṁ abhāve yaṁ na hoti, tadabhāvo tassa abhāvassa hotu viya voharīyatīti upacārato karajakāyādi-abhāvo assāsapassāsakāyassa vayakāraṇaṁ vutto. Tenāha “yathā bhastāyā”ti-ādi. Ayaṁ tāvettha paṭhamavikappavasena atthavibhāvanā. Dutiyavikappavasena pana upacārena vināyeva attho veditabbo. Ajjhattabahiddhānupassanā viya bhinnavatthuvisayatāya samudayavayadhammānupassanāpi ekakāle na labbhatīti āha “kālena samudayaṁ kālena vayaṁ anupassanto”ti.

Atthi kāyoti eva-saddo luttaniddiṭṭhoti “kāyova atthī”ti vatvā avadhāraṇena nivatthitaṁ dassento “na satto”ti-ādimāha. Tassattho– yo rūpādīsu sattavisattatāya paresañca sajjāpanaṭṭhena, satvaguṇayogato vā “satto”ti parehi parikappito. Tassa sattanikāyassa pūraṇato ca cavanupapajjanadhammatāya galanato ca “puggalo”ti. Thīyati saṁhaññati ettha gabbhoti “itthī”ti. Puri pure bhāge seti pavattatīti “puriso”ti. Āhito ahaṁmāno etthāti “attā”ti, attano santakabhāvena “attaniyan”ti. Paro na hotīti katvā “ahan”ti, mama santakanti katvā “maman”ti. Vuttappakāravinimutto aññoti katvā “kocī”ti, tassa santakabhāvena “kassacī”ti parikappetabbo koci natthi, kevalaṁ kāyo eva atthīti attattaniyasuññatameva kāyassa vibhāveti. Evanti “kāyova atthī”ti-ādinā vuttappakārena. Ñāṇapamāṇatthāyāti kāyānupassanāñāṇaparaṁ pamāṇaṁ pāpanatthāya. Satipamāṇatthāyāti kāyapariggāhikasatipavattaṁ satiparaṁ pamāṇaṁ pāpanatthāya. Imassa hi vuttanayena “atthi kāyo”ti aparāparuppattivasena paccupaṭṭhitā sati bhiyyoso mattāya tattha ñāṇassa satiyā ca paribrūhanāya hoti. Tenāha “satisampajaññānaṁ vaḍḍhatthāyā”ti.

Imissā (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0351) bhāvanāya taṇhādiṭṭhigāhānaṁ ujupaṭipakkhattā vuttaṁ “taṇhā …pe… viharatī”ti. Tathābhūto ca loke kiñci “ahan”ti vā “maman”ti vā gahetabbaṁ na passati, kuto gaṇheyya. Tenāha “na ca kiñcī”ti-ādi. Evampīti ettha pi-saddo heṭṭhā niddiṭṭhassa tādisassa atthassa abhāvato avuttasamuccayatthoti dassento “upari atthaṁ upādāyā”ti āha. “Evan”ti pana niddiṭṭhākārassa paccāmasanaṁ nigamanavasena katanti āha “iminā pana …pe… dassetī”ti. Pubbabhāgasatipaṭṭhānassa idhādhippetattā vuttaṁ “sati dukkhasaccan”ti. Sā pana sati yasmiṁ attabhāve, tassa samuṭṭhāpikā taṇhā tassāpi samuṭṭhāpikā eva nāma hoti tadabhāve abhāvatoti āha “tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā”ti. Appavattīti appavattinimittaṁ, na pavattati etthāti vā appavatti. Catusaccavasenāti catusaccakammaṭṭhānavasena. Ussakkitvāti visuddhiparamparāya āruhitvā, bhāvanaṁ upari netvāti attho. Niyyānamukhanti vaṭṭadukkhato nissaraṇūpāyo.

Ānāpānapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iriyāpathapabbavaṇṇanā

108. Iriyāpathavasenāti iriyanaṁ iriyā, kiriyā, idha pana kāyikapayogo veditabbo. Iriyānaṁ patho pavattimaggoti iriyāpatho, gamanādisarīrāvatthā. Gacchanto vā hi satto kāyena kattabbakiriyaṁ kareyya ṭhito vā nisinno vā nipanno vāti. Tesaṁ vasena, iriyāpathavibhāgenāti attho. Puna caparanti puna ca aparaṁ, yathāvutta-ānāpānakammaṭṭhānato bhiyyopi aññaṁ kāyānupassanākammaṭṭhānaṁ kathemi, suṇāthāti vā adhippāyo. Gacchanto vāti-ādi gamanādimattajānanassa gamanādigatavisesajānanassa ca sādhāraṇavacanaṁ. Tattha gamanādimattajānanaṁ idha nādhippetaṁ, gamanādigatavisesajānanaṁ pana adhippetanti taṁ vibhajitvā dassetuṁ “tattha kāman”ti-ādi vuttaṁ. Sattūpaladdhinti satto atthīti upaladdhiṁ sattaggāhaṁ na jahati na pariccajati “ahaṁ gacchāmi, mama gamanan”ti gāhasabbhāvato. Tato eva attasaññaṁ “atthi attā kārako vedako”ti evaṁ pavattaṁ viparītasaññaṁ na ugghāṭeti (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0352) nāpaneti apaṭipakkhabhāvato, ananabrūhanato vā. Evaṁ bhūtassa cassa kuto kammaṭṭhānādibhāvoti āha “kammaṭṭhānaṁ vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hotī”ti. Imassa panāti-ādisukkapakkhassa vuttavipariyāyena attho veditabbo. Tameva hi atthaṁ vivarituṁ “idaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha ko gacchatīti gamanakiriyāya kattupucchā, sā kattubhāvavisiṭṭha-attapaṭikkhepatthā dhammamattasseva gamanasiddhidassanato. Kassa gamananti akattutāvisiṭṭha-attaggāhapaṭikkhepatthā. Kiṁkāraṇāti pana paṭikkhittakattukāya gamanakiriyāya aviparītakāraṇapucchā “gamananti attā manasā saṁyujjati, mano indriyehi, indriyāni attehī”ti evamādigamanakāraṇapaṭikkhepanato. Tenāha “tatthā”ti-ādi.

Na koci satto vā puggalo vā gacchati dhammamattasseva gamanasiddhito tabbinimuttassa ca kassaci abhāvato. Idāni dhammamattasseva gamanasiddhiṁ dassetuṁ “cittakiriyavāyodhātuvipphārenā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha cittakiriyā ca sā vāyodhātuyā vipphāro vipphandanañcāti cittakiriyavāyodhātuvipphāro, tena. Ettha ca cittakiriyaggahaṇena anindriyabaddhavāyodhātuvipphāraṁ nivatteti, vāyodhātuvipphāraggahaṇena cetanāvacīviññattibhedaṁ cittakiriyaṁ nivatteti, ubhayena pana kāyaviññattiṁ vibhāveti. “Gacchatī”ti vatvā yathā pavattamāne kāye “gacchatī”ti vohāro hoti, taṁ dassetuṁ “tasmā”ti-ādi vuttaṁ. Tanti gantukāmatāvasena pavattacittaṁ. Vāyaṁ janetīti vāyodhātu-adhikaṁ rūpakalāpaṁ janeti, adhikatā cettha sāmatthiyato, na pamāṇato. Gamanacittasamuṭṭhitaṁ sahajātarūpakāyassa thambhanasandhāraṇacalanānaṁ paccayabhūtena ākāravisesena pavattamānaṁ vāyodhātuṁ sandhāyāha “vāyo viññattiṁ janetī”ti. Adhippāyasahabhāvī hi vikāro viññatti, yathāvutta-adhikabhāveneva ca vāyogahaṇaṁ, na vāyodhātuyā eva janakabhāvato, aññathā viññattiyā upādāyarūpabhāvo durupapādo siyā. Purato abhinīhāro puratobhāgena kāyassa pavattanaṁ, yo “abhikkamo”ti vuccati.

“Eseva nayo”ti atidesavasena saṅkhepato vatvā tamevatthaṁ vivarituṁ “tatrāpi hī”ti-ādi vuttaṁ. Koṭito paṭṭhāyāti heṭṭhimakoṭito paṭṭhāya. Ussitabhāvoti ubbiddhabhāvo.

Evaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0353) pajānatoti evaṁ cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva gamanādibhāvo hotīti pajānato tassa evaṁ pajānanāya nicchayagamanatthaṁ “evaṁ hotī”ti vicāraṇā vuccati loke yathābhūtaṁ ajānantehi micchābhinivesavasena, lokavohāravasena vā. Atthi panāti attano eva vīmaṁsanavasena pucchāvacanaṁ. Natthīti nicchayavasena sattassa paṭikkhepavacanaṁ. Yathā panāti-ādi tassevatthassa upamāya vibhāvanaṁ.

Nāvā mālutavegenāti yathā acetanā nāvā vātavegena desantaraṁ yāti, yathā ca acetano tejanaṁ kaṇḍo jiyāvegena desantaraṁ yāti, tathā acetano kāyo vātāhato yathāvuttavāyunā nīto desantaraṁ yātīti evaṁ upamāsaṁsandanaṁ veditabbaṁ. Sace pana koci vadeyya “yathā nāvāya tejanassa ca pellakassa purisassa vasena desantaragamanaṁ, evaṁ kāyassāpī”ti, hotu, evaṁ icchitovāyamattho. Yathā hi nāvā tejanānaṁ saṁhatalakkhaṇasseva purisassa vasena gamanaṁ, na asaṁhatalakkhaṇassa, evaṁ kāyassāpīti kā no hāni, bhiyyopi dhammamattatāva patiṭṭhaṁ labhati, na purisavādo. Tenāha “yantaṁ suttavasenā”ti-ādi.

Tattha payuttanti heṭṭhā vuttanayena gamanādikiriyāvasena payojitaṁ. Ṭhātīti tiṭṭhati. Etthāti imasmiṁ loke. Vinā hetupaccayeti gantukāmatācitta-taṁsamuṭṭhāna-vāyodhātu-ādihetupaccayehi vinā. Tiṭṭheti tiṭṭheyya. Vajeti vajeyya gaccheyya ko nāmāti sambandho. Paṭikkhepattho cettha kiṁ-saddoti hetupaccayavirahena ṭhānagamanapaṭikkhepamukhena sabbāyapi dhammappavattiyā paccayādhīnavuttitāvibhāvanena attasuññatā viya aniccadukkhatāpi vibhāvitāti daṭṭhabbā.

Paṇihitoti yathā yathā paccayehi pakārato nihito ṭhapito. Sabbasaṅgāhikavacananti sabbesaṁ catunnampi iriyāpathānaṁ saṅgaṇhanavacanaṁ, pubbe visuṁ visuṁ iriyāpathānaṁ vuttattā idaṁ tesaṁ ekajjhaṁ gahetvā vacananti attho. Purimanayo vā iriyāpathappadhāno vuttoti tattha kāyo appadhāno anunipphādīti idha kāyaṁ padhānaṁ appadhānañca iriyāpathaṁ anunipphādaṁ katvā dassetuṁ dutiyanayo vuttoti evampettha dvinnaṁ nayānaṁ viseso veditabbo. Ṭhitoti pavatto.

Iriyāpathapariggaṇhanampi (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0354) iriyāpathavato kāyasseva pariggaṇhanaṁ tassa avatthāvisesabhāvatoti vuttaṁ “iriyāpathapariggahaṇena kāye kāyānupassī viharatī”ti. Tenevettha rūpakkhandhavaseneva samudayādayo uddhaṭā. Esa nayo sesavāresupi. Ādināti ettha ādi-saddena yathā “taṇhāsamudayā kammasamudayā āhārasamudayā”ti nibbattilakkhaṇaṁ passantopi rupakkhandhassa udayaṁ passatīti ime cattāro āhārā saṅgayhanti, evaṁ “avijjānirodhā rūpanirodhā”ti-ādayopi pañca ākārā saṅgahitāti daṭṭhabbo. Sesaṁ vuttanayameva.

Iriyāpathapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Catusampajaññapabbavaṇṇanā

109. Catusampajaññavasenāti (dī. ni. ṭī. 1.284 saṁ. ni. 5.368 dī. ni. abhi. ṭī. 2.214) samantato pakārehi, pakaṭṭhaṁ vā savisesaṁ jānātīti sampajāno, sampajānassa bhāvo sampajaññaṁ, tathāpavattaṁ ñāṇaṁ. Cattāri sampajaññāni samāhaṭāni catusampajaññaṁ, tassa vasena. Abhikkamanaṁ abhikkantanti āha “abhikkantaṁ vuccati gamanan”ti. Tathā paṭikkamanaṁ paṭikkantanti āha “paṭikkantaṁ vuccati nivattanan”ti. Nivattananti ca nivattimattaṁ, nivattitvā pana gamanaṁ gamanameva. Abhiharantoti gamanavasena kāyaṁ upanento.

Sammā pajānanaṁ sampajānaṁ, tena attanā kātabbassa karaṇasīlo sampajānakārīti āha “sampajaññena sabbakiccakārī”ti. Sampajānasaddassa sampajaññapariyāyatā pubbe vuttāyeva. Sampajaññaṁ karotevāti abhikkantādīsu asammohaṁ uppādeti eva. Sampajānassa vā kāro etassa atthīti sampajānakārī. Dhammato vaḍḍhisaṅkhātena saha atthena pavattatīti sātthakaṁ, abhikkantādi. Sātthakassa sampajānanaṁ sātthakasampajaññaṁ. Sappāyassa attano upakārāvahassa hitassa sampajānanaṁ sappāyasampajaññaṁ abhikkamādīsu bhikkhācāragocare, aññatthāpi ca pavattesu avijahite kammaṭṭhānasaṅkhāte gocare sampajaññaṁ gocarasampajaññaṁ. Abhikkamādīsu asammuyhanameva sampajaññaṁ asammohasampajaññaṁ. Pariggaṇhitvāti paṭisaṅkhāya.

Tasminti (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0355) sātthakasampajaññavasena pariggahita-atthe. Attho nāma dhammato vaḍḍhīti yaṁ sātthakanti adhippetaṁ gamanaṁ, taṁ sappāyamevāti siyā kassaci āsaṅkāti tannivattanatthaṁ “cetiyadassanaṁ tāvā”ti-ādi āraddhaṁ. Cittakammarūpakāni viyāti cittakammakatapaṭimāyo viya, yantapayogena vā vicittakammapaṭimāyo viya. Asamapekkhanaṁ gehasita-aññāṇupekkhāvasena ārammaṇassa ayoniso gahaṇaṁ. Yaṁ sandhāya vuttaṁ “cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassā”ti-ādi (ma. ni. 3.308). Hatthi-ādisammaddena jīvitantarāyo, visabhāgarūpadassanādinā brahmacariyantarāyo.

Pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhūnaṁ anuvattanakathā āciṇṇā, ananuvattanakathā pana tassā dutiyā nāma hotīti āha “dve kathā nāma na kathitapubbā”ti.

Evanti “sace panā”ti-ādikaṁ sabbampi vuttākāraṁ paccāmasati, na “purisassa mātugāmāsubhan”ti-ādikaṁ vuccamānaṁ. Yogakammassa pavattiṭṭhānatāya bhāvanāya ārammaṇaṁ kammaṭṭhānanti vuccatīti āha “kammaṭṭhānasaṅkhātaṁ gocaran”ti. Uggahetvāti yathā uggahanimittaṁ uppajjati, evaṁ uggahakosallassa sampādanavasena uggahetvā. Haratīti kammaṭṭhānaṁ pavatteti, yāva piṇḍapātapaṭikkamā anuyuñjatīti attho. Na paccāharatīti āhārūpabhogato yāva divāṭṭhānupasaṅkamanā kammaṭṭhānaṁ na paṭineti.

Sarīraparikammanti mukhadhovanādisarīrapaṭijagganaṁ. Dve tayo pallaṅketi dve tayo nisajjāvāre, dve tīṇi uṇhāsanāni. Tenāha “usumaṁ gāhāpento”ti. Kammaṭṭhānasīsenevāti kammaṭṭhānaggeneva, kammaṭṭhānaṁ padhānaṁ katvā evāti attho. Tena “pattopi acetano”ti-ādinā (ma. ni. aṭṭha. 1.109) vakkhamānaṁ kammaṭṭhānaṁ, yathāparihariyamānaṁ vā avijahitvāti dasseti. “Paribhogacetiyato sarīracetiyaṁ garutaran”ti katvā “cetiyaṁ vanditvā”ti pubbakālakiriyāvasena vuttaṁ. Tathā hi aṭṭhakathāyaṁ (vibha. aṭṭha. 809 ma. ni. aṭṭha. 3.128 a. ni. aṭṭha. 1.1.275) “cetiyaṁ bādhayamānā bodhisākhā haritabbā”ti vuttā.

Janasaṅgahatthanti (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0356) “mayi akathente etesaṁ ko kathessatī”ti dhammānuggahena janasaṅgahatthaṁ. Tasmāti. Yasmā “dhammakathā nāma kathetabbāyevā”ti aṭṭhakathācariyā vadanti, yasmā ca dhammakathā kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi, tasmā. Anumodanaṁ katvāti etthāpi “kammaṭṭhānasīsenevā”ti ānetvā sambandho. Sampattaparicchedenevāti “paricito aparicito”ti-ādivibhāgaṁ akatvā sampattakoṭiyāva. Bhayeti paracakkādibhaye.

Kammajatejoti gahaṇiṁ sandhāyāha. Kammaṭṭhānavīthiṁ nārohati khudāparissamena kilantakāyattā samādhānābhāvato. Avasesaṭṭhāneti yāguyā aggahitaṭṭhāne. Poṅkhānupoṅkhanti kammaṭṭhānupaṭṭhānassa avicchedadassanavacanametaṁ, yathā poṅkhānupoṅkhapavattāya sarapaṭipāṭiyā avicchedo, evametassāpīti.

Nikkhittadhuro bhāvanānuyoge. Vattapaṭipattiyā apūraṇena sabbavatthāni bhinditvā. “Kāme avītarāgo hoti, kāye avītarāgo, rūpe avītarāgo, yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati, aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ caratī”ti (dī. ni. 3.320 ma. ni. 1.186) evaṁ vutta pañcavidhacetokhilavinibandhacitto. Caritvāti pavattitvā.

Attakāmāti attano hitasukhaṁ icchantā, dhammacchandavantoti attho. Dhammoti hi hitaṁ, tannimittakañca sukhanti. Atha vā viññūnaṁ nibbisesattā attabhāvapariyāpannattā ca attā nāma dhammo, taṁ kāmenti icchantīti attakāmā. Usabhaṁ nāma vīsati yaṭṭhiyo. Tāya saññāyāti tāya pāsāṇasaññāya, ettakaṁ ṭhānaṁ āgatāti jānantāti adhippāyo. Soyeva nayoti “ayaṁ bhikkhū”ti-ādiko yo ṭhāne vutto, so eva nisajjāyapi nayo. Pacchato āgacchantānaṁ chinnabhattabhāvabhayenapi yonisomanasikāraṁ paribrūheti.

Bahāpadhānaṁ pūjessāmīti amhākaṁ atthāya lokanāthena cha vassāni kataṁ dukkaracariyaṁ evāhaṁ yathāsatti pūjessāmīti. Paṭipattipūjā hi (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0357) satthupūjā, na āmisapūjā. Ṭhānacaṅkamanamevāti adhiṭṭhātabba-iriyāpathavasena vuttaṁ, na bhojanādikālesu avassaṁ kattabbanisajjāya paṭikkhepavasena.

Vīthiṁ otaritvā ito cito ca anoloketvā paṭhamameva vīthiyo sallakkhetabbāti āha “vīthiyo sallakkhetvā”ti. Yaṁ sandhāya vuccati “pāsādikena abhikkantenā”ti, taṁ dassetuṁ “tattha cā”ti-ādi vuttaṁ.

Paccekabodhiṁ sacchikaroti, yadi upanissayasampanno hotīti sambandho. Evaṁ sabbattha ito paresupi. Tattha paccekabodhiyā upanissayasampadā kappānaṁ dve asaṅkhyeyyāni satasahassañca tajjaṁ puññañāṇasambharaṇaṁ, sāvakabodhiyaṁ aggasāvakānaṁ ekaṁ asaṅkhyeyyaṁ kappasatasahassañca, mahāsāvakānaṁ kappasatasahassameva, itaresaṁ atītāsu jātīsu vivaṭṭasannissayavasena nibbattitaṁ nibbedhabhāgiyaṁ kusalaṁ. Bāhiyo dārucīriyoti bahi visaye sañjātasaṁvaḍḍhatāya bāhiyo, dārucīrapariharaṇena dārucīriyoti ca samaññāto. So hi āyasmā –

“Tasmā tiha te, bāhiya, evaṁ sikkhitabbaṁ ‘diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute… mute… viññāte viññātamattaṁ bhavissatī’ti. Yato kho te, bāhiya, diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute… mute… viññāte viññātamattaṁ bhavissati, tato tvaṁ, bāhiya, na tena. Yato tvaṁ, bāhiya, na tena, tato tvaṁ, bāhiya, na tattha. Yato tvaṁ, bāhiya, na tattha, tato tvaṁ, bāhiya, nevidha na huraṁ na ubhayamantarena, esevanto dukkhassā”ti (udā. 10)– ettakāya desanāya arahattaṁ sacchākāsi.

Tanti asammuyhanaṁ. Evanti idāni vuccamānākārena veditabbaṁ. Attā abhikkamatīti iminā andhaputhujjanassa diṭṭhiggāhavasena abhikkame sammuyhanaṁ dasseti, ahaṁ abhikkamāmīti pana iminā mānaggāhavasena, tadubhayaṁ pana taṇhāya vinā na hotīti taṇhāggāhavasenapi sammuyhanaṁ dassitameva hoti. “Tathā asammuyhanto”ti vatvā taṁ asammuyhanaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0358) yena ghanavinibbhogena hoti, taṁ dassento “abhikkamāmī”ti-ādimāha. Tattha yasmā vāyodhātuyā anugatā tejodhātu uddharaṇassa paccayo. Uddharaṇagatikā hi tejodhātūti uddharaṇe vāyodhātuyā tassā anugatabhāvo, tasmā imāsaṁ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento “ekeka …pe… balavatiyo”ti āha. Yasmā pana tejodhātuyā anugatā vāyodhātu atiharaṇavītiharaṇānaṁ paccayo. Tiriyagatikāya hi vāyodhātuyā atiharaṇavītiharaṇesu sātisayo byāpāroti tejodhātuyā tassā anugatabhāvo, tasmā imāsaṁ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento “tathā atiharaṇavītiharaṇesū”ti āha. Satipi anugamanānugantabbatāvisese tejodhātu-vāyodhātu-bhāvamattaṁ sandhāya tathā-saddaggahaṇaṁ. Tattha akkantaṭṭhānato pādassa ukkhipanaṁ uddharaṇaṁ, ṭhitaṭṭhānaṁ atikkamitvā purato haraṇaṁ atiharaṇaṁ khāṇu-ādipariharaṇatthaṁ, patiṭṭhitapādaghaṭṭanapariharaṇatthaṁ vā passena haraṇaṁ vītiharaṇaṁ, yāva patiṭṭhitapādo, tāva āharaṇaṁ atiharaṇaṁ, tato paraṁ haraṇaṁ vītiharaṇanti ayaṁ vā etesaṁ viseso.

Yasmā pathavīdhātuyā anugatā āpodhātu vossajjanassa paccayo. Garutarasabhāvā hi āpodhātūti vossajjane pathavīdhātuyā tassā anugatabhāvo, tasmā tāsaṁ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento āha “vossajjane …pe… balavatiyo”ti. Yasmā pana āpodhātuyā anugatā pathavīdhātu sannikkhepanassa paccayo, patiṭṭhābhāve viya patiṭṭhāpanepi tassā sātisayakiccattā āpodhātuyā tassā anugatabhāvo, tathā ghaṭṭanakiriyāya pathavīdhātuyā vasena sannirumbhanassa sijjhanato tatthāpi pathavīdhātuyā āpodhātu-anugatabhāvo, tasmā vuttaṁ “tathā sannikkhepanasannirumbhanesū”ti. Tatthāti tasmiṁ abhikkamane, tesu vā vuttesu uddharaṇādīsu chasu koṭṭhāsesu. Uddharaṇeti uddharaṇakkhaṇe. Rūpārūpadhammāti uddharaṇākārena pavattā rūpadhammā, taṁsamuṭṭhāpakā arūpadhammā ca atiharaṇaṁ na pāpuṇanti khaṇamattāvaṭṭhānato. Tattha tatthevāti yattha yattha uppannā, tattha tattheva. Na hi dhammānaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0359) desantarasaṅkamanaṁ atthi. Pabbaṁ pabbanti-ādi uddharaṇādikoṭṭhāse sandhāya vuttaṁ, taṁ sabhāgasantativasena vuttanti veditabbaṁ. Ati-ittaro hi rūpadhammānampi pavattikkhaṇo gamanassādānaṁ devaputtānaṁ heṭṭhupariyena paṭimukhaṁ dhāvantānaṁ sirasi pāde ca baddhadhuradhārāsamāgamatopi sīghataro. Yathā tilānaṁ bhajjiyamānānaṁ paṭapaṭāyanena bhedo lakkhīyati, evaṁ saṅkhatadhammānaṁ uppādenāti dassanatthaṁ “paṭapaṭāyantā”ti vuttaṁ. Uppannā hi ekantato bhijjantīti.

Saddhiṁ rūpenāti idaṁ tassa tassa cittassa nirodhena saddhiṁ nirujjhanakarūpadhammānaṁ vasena vuttaṁ, yaṁ tato sattarasamacittassa uppādakkhaṇe uppannaṁ. Aññathā yadi rūpārūpadhammā samānakkhaṇā siyuṁ, “rūpaṁ garupariṇāmaṁ dandhanirodhan”ti-ādivacanehi (vibha. aṭṭha. 26) virodho siyā, tathā “nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi, yaṁ evaṁ lahuparivattaṁ, yathayidaṁ cittan”ti evamādipāḷiyā (a. ni. 1.48). Cittacetasikā hi sārammaṇasabhāvā yathābalaṁ attano ārammaṇapaccayabhūtamatthaṁ vibhāvento eva uppajjantīti tesaṁ taṁsabhāvanipphatti-anantaraṁ nirodho, rūpadhammā pana anārammaṇā pakāsetabbā, evaṁ tesaṁ pakāsetabbabhāvanivatti soḷasahi cittehi hotīti taṅkhaṇāyukatā tesaṁ icchitā, lahuviññāṇavisayasaṅgatimattapaccayatāya tiṇṇaṁ khandhānaṁ, visayasaṅgatimattatāya ca viññāṇassa lahuparivattitā, dandhamahābhūtapaccayatāya rūpadhammānaṁ dandhaparivattitā, nānādhātuyā yathābhūtañāṇaṁ kho pana tathāgatasseva, tena ca purejātapaccayo rūpadhammova vutto, pacchājātapaccayo ca tassevāti rūpārūpadhammānaṁ samānakkhaṇatā na yujjateva, tasmā vuttanayenevettha attho veditabbo.

Aññaṁ uppajjate cittaṁ, aññaṁ cittaṁ nirujjhatīti yaṁ purimuppannaṁ cittaṁ, taṁ aññaṁ, taṁ pana nirujjhantaṁ aparassa anantarādipaccayabhāveneva nirujjhatīti tato laddhapaccayaṁ aññaṁ uppajjate cittaṁ. Yadi evaṁ tesaṁ antaro labbheyyāti noti āha “avīcimanusambandho”ti, yathā vīci antaro na labbhati, tadevetanti avisesavidu maññanti, evaṁ anu anu sambandho cittasantāno rūpasantāno ca nadīsotova nadiyaṁ udakappavāho viya vattati.

Abhimukhaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0360) lokitaṁ ālokitanti āha “puratopekkhanan”ti. Yasmā yaṁdisābhimukho gacchati tiṭṭhati nisīdati vā, tadabhimukhaṁ pekkhanaṁ ālokitaṁ, tasmā tadanugataṁ vidisālokanaṁ vilokitanti āha “vilokitaṁ nāma anudisāpekkhanan”ti. Sammajjanaparibhaṇḍādikaraṇe olokitassa, ullokaharaṇādīsu ullokitassa, pacchato āgacchantaparissayassa parivajjanādīsu apalokitassa siyā sambhavoti āha “iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevā”ti.

Kāyasakkhinti kāyena sacchikatavantaṁ, paccakkhakārinanti attho. So hi āyasmā vipassanākāle eva “yamevāhaṁ indriyesu aguttadvārataṁ nissāya sāsane anabhirati-ādivippakāraṁ patto, tameva suṭṭhu niggaṇhissāmī”ti ussāhajāto balavahirottappo, tattha ca katādhikārattā indriyasaṁvare ukkaṁsapāramippatto, teneva naṁ satthā “etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ indriyesu guttadvārānaṁ yadidaṁ nando”ti (a. ni. 1.235) etadagge ṭhapesi.

Sātthakatā ca sappāyatā ca ālokitavilokitassa veditabbā. Tasmāti “kammaṭṭhānāvijahanasseva gocarasampajaññabhāvato”ti vuttamevatthaṁ hetubhāvena paccāmasati. Attano kammaṭṭhānavaseneva ālokanavilokanaṁ kātabbaṁ, khandhādikammaṭṭhānā añño upāyo na gavesitabboti adhippāyo. Ālokitādisamaññāpi yasmā dhammamattasseva pavattiviseso, tasmā tassa yāthāvato jānanaṁ asammohasampajaññanti dassetuṁ “abbhantare”ti-ādi vuttaṁ.

“Paṭhamajavanepi …pe… na hotī”ti idaṁ pañcadvāraviññāṇavīthiyaṁ “itthī puriso”ti rajjanādīnaṁ abhāvaṁ sandhāya vuttaṁ. Tattha hi āvajjanavoṭṭhabbanānaṁ ayoniso āvajjanavoṭṭhabbanavasena iṭṭhe itthirūpādimhi lobho, aniṭṭhe ca paṭigho uppajjati, manodvāre pana “itthī puriso”ti rajjanādi hoti, tassa pañcadvārajavanaṁ mūlaṁ, yathāvuttaṁ vā sabbaṁ bhavaṅgādi, evaṁ manodvārajavanassa mūlavasena mūlapariññā vuttā. Āgantukatāvakālikatā pana pañcadvārajavanasseva apubbabhāvavasena ittarabhāvavasena ca vuttā. Heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesūti heṭṭhimassa uparimassa (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0361) ca aparāparaṁ bhaṅgappattimāha. Tanti javanaṁ. Tassa na yuttanti sambandho. Āgantuko abbhāgato. Udayabbayaparicchinno tāvatako kālo etesanti tāvakālikāni.

Etaṁ asammohasampajaññaṁ. Tatthāti pañcakkhandhavasena ālokanavilokane paññāyamāne tabbinimutto ko eko āloketi, ko viloketi. Upanissayapaccayoti idaṁ suttantanayena pariyāyato vuttaṁ. Sahajātapaccayoti nidassanamattametaṁ aññamañña-sampayutta-atthi-avigatādipaccayānampi labbhanato.

Maṇisappo nāma ekā sappajātīti vadanti. Laḷananti kampananti vadanti, līḷākaraṇaṁ vā laḷanaṁ.

Uṇhapakatiko pariḷāhabahulo. Sīlassa vidūsanena ahitāvahattā micchājīvavasena uppannaṁ asappāyaṁ. Cīvarampi acetananti-ādinā cīvarassa viya “kāyopi acetano”ti kāyassa attasuññatāvibhāvanena “abbhantare”ti-ādinā vuttamevatthaṁ vibhāvento itarītarasantosassa kāraṇaṁ dasseti. Tenāha “tasmā”ti-ādi. Catupañcagaṇṭhikāhatoti āhatacatupañcagaṇṭhiko, catupañcagaṇṭhikāhi vā hatasobho.

Aṭṭhavidhopi atthoti aṭṭhavidhopi payojanaviseso. Pathavīsandhārakajalassa taṁsandhārakavāyunā viya paribhuttassa āhārassa vāyodhātunāva āsaye avaṭṭhānanti āha “vāyodhātuvaseneva tiṭṭhatī”ti. Atiharatīti yāva mukhā abhiharati. Vītiharatīti tato yāva kucchi, tāva harati. Atiharatīti vā mukhadvāraṁ atikkāmento harati. Vītiharatīti kucchigataṁ passato harati. Parivattetīti aparāparaṁ cāreti. Ettha ca āhārassa dhāraṇaparivattanasaṁcuṇṇanavisosanāni pathavīdhātusahitā eva vāyodhātu karoti, na kevalāti tāni pathavīdhātuyāpi kiccabhāvena vuttāni. Allattañca anupāletīti vāyu-ādīhi atisosanaṁ yathā na hoti, tathā anupāleti alla-ādīhi atisosanaṁ yathā na hoti, tathā anupāleti allabhāvaṁ. Tejodhātūti gahaṇīsaṅkhātā tejodhātu. Sā hi anto paviṭṭhaṁ āhāraṁ paripāceti. Añjaso hotīti āhārassa pavesanādīnaṁ maggo hoti. Ābhujatīti pariyesanajjhoharaṇajiṇṇājiṇṇatādiṁ āvajjeti, vijānātīti attho. Taṁtaṁvijānananipphādakoyeva hi (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0362) payogo “sammāpayogo”ti vutto. Yena hi payogena pariyesanādi nipphajjati, so tabbisayavijānanampi nipphādeti nāma tadavinābhāvato. Atha vā sammāpayogaṁ sammāpaṭipattiṁ anvāya āgamma ābhujati samannāharati. Ābhogapubbako hi sabbopi viññāṇabyāpāroti tathā vuttaṁ.

Gamanatoti bhikkhācāravasena gocaragāmaṁ uddissa gamanato. Pariyesanatoti gocaragāme bhikkhatthaṁ āhiṇḍanato. Paribhogatoti āhārassa paribhuñjanato. Āsayatoti pittādi-āsayato. Āsayati ettha ekajjhaṁ pavattamānopi kammabalavatthito hutvā mariyādavasena aññamaññaṁ asaṅkarato sayati tiṭṭhati pavattatīti āsayo, āmāsayassa upari tiṭṭhanako pittādiko. Mariyādattho hi ayamākāro. Nidheti yathābhutto āhāro nicito hutvā tiṭṭhati etthāti nidhānaṁ, āmāsayo. Tato nidhānato. Aparipakkatoti gahaṇīsaṅkhātena kammajatejena avipakkato. Paripakkatoti yathābhuttassa āhārassa vipakkabhāvato. Phalatoti nipphattito. Nissandatoti ito cito ca vissandanato. Sammakkhanatoti sabbaso makkhanato. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimaggasaṁvaṇṇanāya (visuddhi. mahāṭī. 1.294) gahetabbo.

Aññe ca rogā kaṇṇasūlabhagandarādayo. Aṭṭhāneti manussāmanussapariggahite ayutte ṭhāne khettadevāyatanādike. Nissaṭṭhattā neva attano kassaci anissajjitattā jigucchanīyattā ca na parassa. Udakatumbatoti veḷunāḷi-ādi-udakabhājanato. Tanti chaḍḍita-udakaṁ.

Addhāna-iriyāpathā cirappavattikā dīghakālikā iriyāpathā. Majjhimā bhikkhācaraṇādivasena pavattā. Cuṇṇika-iriyāpathā vihāre aññatthāpi ito cito ca parivattanādivasena pavattāti vadanti. “Gateti gamane”ti pubbe abhikkamapaṭikkamaggahaṇena gamanenapi purato pacchato ca kāyassa atiharaṇaṁ vuttanti idha gamanameva gahitanti keci.

Yasmā (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0363) mahāsīvattheravāde anantare anantare iriyāpathe pavattarūpārūpadhammānaṁ tattha tattheva nirodhadassanavasena sampajānakāritā gahitā, idañcettha sampajaññavipassanācāravasena āgataṁ, tasmā vuttaṁ “tayidaṁ mahāsīvattherena vuttaṁ asammohadhuraṁ imasmiṁ satipaṭṭhānabhutte adhippetan”ti. Sāmaññaphale (dī. ni. 1.214 dī. ni. aṭṭha. 1.214 dī. ni. ṭī. 1.214) pana sabbampi catubbidhaṁ sampajaññaṁ labbhati yāvadeva sāmaññaphalavisesadassanaparattā tassā desanāya. Satisampayuttassevāti idaṁ yathā sampajaññakiccassa padhānatā, evaṁ satikiccassāpīti dassanatthaṁ, na satiyā sabbhāvamattadassanatthaṁ. Na hi kadāci satirahitā ñāṇappavatti atthi. Etāni padānīti sampajaññapadāni. Vibhattānevāti visuṁ vibhattāneva. Imināpi sampajaññassa viya satiyāpi padhānataṁyeva vibhāveti.

Aparo nayo– eko bhikkhu gacchanto aññaṁ cintento aññaṁ vitakkento gacchati, eko kammaṭṭhānaṁ avissajjetvāva gacchati, tathā eko tiṭṭhanto nisīdanto sayanto aññaṁ cintento aññaṁ vitakkento sayati, eko kammaṭṭhānaṁ avissajjetvāva sayati, etthakena pana na pākaṭaṁ hotīti caṅkamanena dīpenti. Yo hi bhikkhu caṅkamanaṁ otaritvā caṅkamanakoṭiyaṁ ṭhito pariggaṇhāti “pācīnacaṅkamanakoṭiyaṁ pavattā rūpārūpadhammā pacchimacaṅkamanakoṭiṁ appatvā ettheva niruddhā, pacchimacaṅkamanakoṭiyaṁ pavattāpi pācīnacaṅkamanakoṭiṁ appatvā ettheva niruddā, caṅkamanamajjhe pavattā ubho koṭiyo appatvā ettheva niruddhā, caṅkame pavattā rūpārūpadhammā ṭhānaṁ appatvā ettheva niruddhā, ṭhāne pavattā nisajjaṁ, nisajjāya pavattā sayanaṁ appatvā etthevaniruddhā”ti, evaṁ pariggaṇhanto pariggaṇhantoyeva cittaṁ bhavaṅgaṁ otāreti, uṭṭhahanto kammaṭṭhānaṁ gahetvāva uṭṭhahati, ayaṁ bhikkhu gatādīsu sampajānakārī nāma hoti, evampi sutte kammaṭṭhānaṁ avibhūtaṁ hoti, tasmā yo bhikkhu yāva sakkoti, tāva caṅkamitvā ṭhatvā nisīditvā sayamāno evaṁ pariggahetvā sayati “kāyo acetano, mañco acetano, kāyo na jānāti “ahaṁ mañce sayito’ti, mañco na jānāti “mayi kāyo sayito”ti, acetano kāyo acetane mañce sayito”ti, evaṁ pariggaṇhantoyeva cittaṁ bhavaṅgaṁ otāreti, pabujjhanto kammaṭṭhānaṁ gahetvāva pabujjhati, ayaṁ sutte sampajānakārī nāma hotīti.

Kāyādikiriyānibbattanena (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0364) tammayattā āvajjanakiriyāsamuṭṭhitattā ca javanaṁ, sabbampi vā chadvārappavattaṁ kiriyāmayapavattaṁ nāma, tasmiṁ sati jāgaritaṁ nāma hotīti pariggaṇhanto jāgarite sampajānakārī nāma. Apica rattindivaṁ cha koṭṭhāse katvā pañca koṭṭhāse jaggantopi jāgarite sampajānakārī nāma hoti. Vimuttāyatanasīsena dhammaṁ desentopi bāttiṁsatiracchānakathaṁ pahāya dasakathāvatthunissitaṁ sappāyakathaṁ kathentopi bhāsite sampajānakārī nāma. Aṭṭhatiṁsāya ārammaṇesu cittaruciyaṁ manasikāraṁ pavattentopi dutiyaṁ jhānaṁ samāpannopi tuṇhībhāve sampajānakārī nāma. Dutiyañhi jhānaṁ vacīsaṅkhāravirahato visesato tuṇhībhāvo nāma. Rūpadhammasseva pavatti-ākāravisesā abhikkamādayoti vuttaṁ “rūpakkhandhasseva samudayo ca vayo ca nīharitabbo”ti. Sesaṁ vuttanayameva.

Catusampajaññapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭikūlamanasikārapabbavaṇṇanā

110. Paṭikūlamanasikāravasenāti (dī. ni. ṭī. 2.377) jigucchanīyatāya. Paṭikūlameva paṭikūlaṁ yo paṭikūlasabhāvo paṭikūlākāro, tassa manasikaraṇavasena. Antarenapi hi bhāvavācinaṁ saddaṁ bhāvattho viññāyati yathā “paṭassa sukkan”ti. Yasmā visuddhimagge (visuddhi. 1.182-183) vuttaṁ, tasmā tattha taṁsaṁvaṇṇanāyañca vuttanayena veditabbaṁ. Vatthādīhi pasibbakākārena bandhitvā kataṁ āvaṭanaṁ putoḷi. Vibhūtākāroti paṇṇattiṁ samatikkamitvā asubhabhāvassa upaṭṭhitākāro. Iti-saddassa ākāratthataṁ dassento “evan”ti vatvā taṁ kāraṇaṁ sarūpato dassento “kesādipariggahaṇenā”ti āha.

Paṭikūlamanasikārapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dhātumanasikārapabbavaṇṇanā

111. Dhātumanasikāravasenāti pathavīdhātu-ādikā catasso dhātuyo ārabbha pavattabhāvanāmanasikāravasena, catudhātuvavatthānavasenāti attho. Dhātumanasikāro dhātukammaṭṭhānaṁ catudhātuvavatthānanti hi atthato ekaṁ. Goghātakoti jīvikatthāya gunnaṁ ghātako. Antevāsikoti (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0365) kammakaraṇavasena tassa samīpavāsī. Ṭhita-saddo “ṭhito vā”ti-ādīsu (dī. ni. 1.263 a. ni. 5.28) ṭhānasaṅkhāta-iriyāpathasamaṅgitāya, ṭhā-saddassa vā gativinivatti-atthatāya aññattha ṭhapetvā gamanaṁ sesa-iriyāpathasamaṅgitāya bodhako, idha pana yathā tathā rūpakāyassa pavatti-ākārabodhako adhippetoti āha “catunnaṁ iriyāpathānaṁ yena kenaci ākārena ṭhitattā yathāṭhitan”ti. Tattha ākārenāti ṭhānādinā rūpakāyassa pavatti-ākārena. Ṭhānādayo hi iriyāpathasaṅkhātāya kāyikakiriyāya patho pavattimaggoti “iriyāpatho”ti vuccanti. Yathāṭhitanti yathāpavattaṁ. Yathāvuttaṭṭhānamevettha “paṇidhānan”ti adhippetanti āha “yathāṭhitattā ca yathāpaṇihitan”ti. Ṭhitanti vā kāyassa ṭhānasaṅkhāta-iriyāpathasamāyogaparidīpanaṁ. Paṇihitanti tadañña-iriyāpathasamāyogaparidīpanaṁ. Ṭhitanti vā kāyasaṅkhātānaṁ rūpadhammānaṁ tasmiṁ tasmiṁ khaṇe sakiccavasena avaṭṭhānaparidīpanaṁ. Paṇihitanti paccayakiccavasena tehi tehi paccayehi pakārato nihitaṁ paṇihitanti evampettha attho veditabbo. Paccavekkhatīti pati pati avekkhati, ñāṇacakkhunā vinibbhujitvā visuṁ visuṁ passati.

Idāni vuttamevatthaṁ bhāvatthavibhāvanavasena dassetuṁ “yathā goghātakassā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha posentassāti maṁsūpacayaparibrūhanāya kuṇḍakabhattakappāsaṭṭhi-ādīhi saṁvaḍḍhentassa. Vadhitaṁ matanti hiṁsitaṁ hutvā mataṁ. Matanti ca matamattaṁ. Tenevāha “tāvadevā”ti. Gāvīti saññā na antaradhāyati yāni aṅgapaccaṅgāni yathāsanniviṭṭhāni upādāya gāvīsamaññā matamattāyapi gāviyā, tesaṁ taṁsannivesassa avinaṭṭhattā. Vilīyanti bhijjanti vibhujjantīti bīlā bhāgā va-kārassa ba-kāraṁ, i-kārassa ī-kāraṁ katvā. Bīlasoti bīlaṁ bīlaṁ katvā. Vibhajitvāti aṭṭhisaṅghāṭato maṁsaṁ vivecetvā, tato vā vivecitamaṁsaṁ bhāgaso katvā. Tenevāha “maṁsasaññā pavattatī”ti. Pabbajitassapi apariggahitakammaṭṭhānassa. Ghanavinibbhoganti santatisamūhakiccaghanānaṁ vinibbhujanaṁ vivecanaṁ. Dhātuso paccavekkhatoti ghanavinibbhogakaraṇena dhātuṁ dhātuṁ pathavī-ādidhātuṁ visuṁ visuṁ katvā paccavekkhantassa. Sattasaññāti attānudiṭṭhivasena pavattā saññāti vadanti, vohāravasena pavattasattasaññāyapi (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0366) tadā antaradhānaṁ yuttameva yāthāvato ghanavinibbhogassa sampādanato. Evañhi sati yathāvutta-opammatthena upameyyattho aññadatthu saṁsandati sameti. Tenevāha “dhātuvaseneva cittaṁ santiṭṭhatī”ti. Dakkhoti cheko taṁtaṁsamaññāya kusalo, yathājāte sūnasmiṁ naṅguṭṭhakhuravisāṇādivante aṭṭhimaṁsādi-avayavasamudāye avibhatte gāvīsamaññā, na vibhatte, vibhatte pana aṭṭiṁmaṁsādi-avayavasamaññāti jānanako. Catumahāpatho viya catu-iriyāpathoti gāviyā ṭhitacatumahāpatho viya kāyassa pavattimaggabhūto catubbidho iriyāpatho. Yasmā visuddhimagge (visuddhi. 1.306) vitthāritā, tasmā tattha taṁsaṁvaṇṇanāyañca (visuddhi. mahāṭī. 1.306) vuttanayeneva veditabbā.

Dhātumanasikārapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Navasivathikapabbavaṇṇanā

112. Sivathikāya apaviddha-uddhumātakādipaṭisaṁyuttānaṁ odhiso pavattānaṁ kathānaṁ tadabhidheyyānañca uddhumātakādi-asubhabhāgānaṁ sivathikapabbānīti saṅgītikārehi gahitasamaññā. Tenāha “sivathikapabbehi vibhajitun”ti. Uddhaṁ jīvitapariyādānāti jīvitakkhayato upari maraṇato paraṁ. Samuggatenāti uṭṭhitena. Uddhumātattāti uddhaṁ uddhaṁ dhumātattā sūnattā. Setarattehi viparibhinnaṁ vimissitaṁ nīlaṁ vinīlaṁ, purimavaṇṇavipariṇāmabhūtaṁ vā nīlaṁvinīlaṁ, vinīlameva vinīlakanti ka-kārena padavaḍḍhanamāha anatthantarato yathā “pītakaṁ lohitakan”ti (dha. sa. 616). Paṭikūlakattāti jigucchanīyattā. Kucchitaṁ vinīlaṁ vinīlakanti kucchanattho vā ayaṁ ka-kāroti dassetuṁ vuttaṁ yathā “pāpako kittisaddo abbhuggacchatī”ti (dī. ni. 3.316 a. ni. 5.213 mahāva. 285). Paribhinnaṭṭhānehi kākakaṅkādīhi. Vissandamānaṁ pubbanti vissavantaṁ pubbaṁ, tahaṁ tahaṁ paggharantapubbanti attho. Tathābhāvanti vissandamānapubbabhāvaṁ.

So bhikkhūti yo “passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitan”ti vutto, so bhikkhu. Upasaṁharati sadisataṁ. Ayampi khoti-ādi upasaṁharaṇākāradassanaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0367) Āyūti rūpajīvitindriyaṁ, arūpajīvitindriyaṁ panettha viññāṇagatikameva. Usmāti kammajatejo. Evaṁpūtikasabhāvoti evaṁ ativiya pūtikasabhāvo, na āyu-ādīnaṁ avigame viya mattasoti adhippāyo. Ediso bhavissatīti evaṁbhāvīti āha “evaṁ-uddhumātādibhedo bhavissatī”ti.

Luñcitvā luñcitvāti uppāṭetvā uppāṭetvā. Sesāvasesamaṁsalohitayuttanti sabbaso akhāditattā tahaṁ tahaṁ sesena appāvasesena maṁsalohitena yuttaṁ. Aññena hatthaṭṭhikanti avisesena hatthaṭṭhikānaṁ vippakiṇṇatā jotitāti anavasesato tesaṁ vippakiṇṇataṁ dassento “catusaṭṭhibhedampī”ti-ādimāha. Terovassikānīti tirovassaṁ gatāni. Tāni pana saṁvaccharaṁ vītivattāni hontīti āha “atikkantasaṁvaccharānī”ti. Purāṇatāya ghanabhāvavigamena vicuṇṇatā idha pūtibhāvoti so yathā hoti, taṁ dassento “abbhokāse”ti-ādimāha. Khajjamānatādivasena dutiyasivathikapabbādīnaṁ vavatthitatthā vuttaṁ “khajjamānādīnaṁ vasena yojanā kātabbā”ti.

Navasivathikapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Imāneva dveti avadhāraṇena appanākammaṭṭhānaṁ tattha niyameti aññapabbesu tadabhāvato. Yato hi eva-kāro, tato aññattha niyameti, tena pabbadvayassa vipassanākammaṭṭhānatāpi appaṭisiddhāti daṭṭhabbā aniccādidassanato. Saṅkhāresu ādīnavavibhāvanāni sivathikapabbānīti āha “sivathikānaṁ ādīnavānupassanāvasena vuttattā”ti. Iriyāpathapabbādīnaṁ anappanāvahatā pākaṭā evāti “sesāni dvādasāpī”ti vuttaṁ. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ suviññeyyamevāti.

Kāyānupassanāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Vedanānupassanāvaṇṇanā

113. Sukhaṁ vedananti ettha sukhayatīti sukhā, sampayuttadhamme kāyañca laddhassāde karotīti attho. Suṭṭhu vā khādati, khanati vā kāyikaṁ cetasikañca (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0368) ābādhanti sukhā. Sukaraṁ okāsadānaṁ etissāti sukhāti apare. Vedayati ārammaṇarasaṁ anubhavatīti vedanā. Vedayamānoti anubhavamāno. Kāmanti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ iriyāpathapabbe vuttameva. Sampajānassa vediyanaṁ sampajānavediyanaṁ.

“Vohāramattaṁ hotī”ti etena “sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti idaṁ vohāramattanti dasseti. Vatthu-ārammaṇāti rūpādi-ārammaṇā. Rūpādi-ārammaṇañhi vedanāya pavattiṭṭhānatāya “vatthū”ti adhippetaṁ. Assāti bhaveyya. Dhammavinimuttassa aññassa kattu abhāvato dhammasseva kattubhāvaṁ dassento “vedanāva vedayatī”ti āha. Nitthunantoti. Balavato vedanāvegassa nirodhane ādīnavaṁ disvā tassa avasaradānavasena nitthunanto. Vīriyasamataṁ yojetvāti adhivāsanavīriyassa adhimattattā tassa hāpanavasena samādhinā samarasatāpādanena vīriyasamataṁ yojetvā. Saha paṭisambhidāhīti lokuttarapaṭisambhidāhi saha. Lokiyānampi vā sati uppattikāle tattha samatthataṁ sandhāyāha “saha paṭisambhidāhī”ti. Samasīsīti vārasamasīsī hutvā, paccavekkhaṇavārassa anantaravāre parinibbāyīti attho.

Yathā ca sukhaṁ, evaṁ dukkhanti yathā “sukhaṁ vedayatī”ti-ādinā sampajānavediyanaṁ sandhāya vuttaṁ, evaṁ dukkhampi. Tattha dukkhayatīti dukkhā, sampayuttadhamme kāyañca pīḷeti vibādhatīti attho. Duṭṭhuṁ vā khādati, khanati vā kāyikaṁ cetasikañca sātanti dukkhā. Dukkaraṁ okāsadānaṁ etissāti dukkhāti apare. Arūpakammaṭṭhānanti arūpapariggahaṁ, arūpadhammamukhena vipassanābhinivesanti attho. Rūpakammaṭṭhānena pana samathābhinivesopi saṅgayhati, vipassanābhiniveso pana idhādhippetoti dassento āha. “Rūpapariggaho arūpapariggahotipi etadeva vuccatī”ti. Catudhātuvavatthānaṁ kathesīti etthāpi “yebhuyyenā”ti padaṁ ānetvā sambandhitabbaṁ. Tadubhayanti catudhātuvavatthānassa saṅkhepavitthāradvayamāha. Saṅkhepamanasikāravasena mahāsatipaṭṭhāne, vitthāramanasikāravasena rāhulovāda- (ma. ni. 2.115-117) dhātuvibhaṅgādīsu (vibha. 174-175).

Yebhuyyaggahaṇena (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0369) tadaññadhammavasenapi arūpakammaṭṭhānakathāya atthitā dīpitāti taṁ vibhāgena dassetuṁ “tividho hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha abhinivesoti anuppaveso, ārambhoti attho. Ārambhe eva hi ayaṁ vibhāgo, sammasanaṁ pana anavasesatova dhamme pariggahetvā vattati. Pariggahite rūpakammaṭṭhāneti idaṁ rūpamukhena vipassanābhinivesaṁ sandhāya vuttaṁ, arūpamukhena pana vipassanābhiniveso yebhūyyena samathayānikassa icchitabbo, so ca paṭhamaṁ jhānaṅgāni pariggahetvā tato paraṁ sesadhamme pariggaṇhāti. Paṭhamābhinipātoti sabbe cetasikā cittāyattā cittakiriyabhāvena vuccantīti phasso cittassa paṭhamābhinipāto vutto, uppannaphasso puggalo, cittacetasikarāsi vā ārammaṇena phuṭṭho phassasahajātāya vedanāya taṁsamakālameva vedeti, phasso pana obhāsassa viya padīpo vedanādīnaṁ paccayaviseso hotīti purimakālo viya vuccati, yā tassa ārammaṇābhiniropanalakkhaṇatā vuccati. Phusantoti ārammaṇassa phusanākārena. Ayañhi arūpadhammatā ekadesena anallīyamānopi rūpaṁ viya cakkhu, saddo viya ca sotaṁ cittaṁ ārammaṇañca phusanto viya saṅghaṭṭento viya ca pavattati. Tathāhesa “saṅghaṭṭanaraso”ti vuccati.

Ārammaṇaṁ anubhavantīti issaravatāya visavitāya sāmibhāvena ārammaṇarasaṁ anubhavantī. Phassādīnañhi sampayuttadhammānaṁ ārammaṇe ekadeseneva pavatti phusanādimattabhāvato, vedanāya pana iṭṭhākārasambhogādivasena pavattanato ārammaṇe nippadesato pavatti. Phusanādibhāvena hi ārammaṇaggahaṇaṁ ekadesānubhavanaṁ, vedayitābhāvena gahaṇaṁ yathākāmaṁ sabbānubhavanaṁ evasabhāvāneva tāni gahaṇānīti na vedanāya viya phassādīnampi yathāsakaṁ kiccakaraṇena sāmibhāvānubhavanaṁ codetabbaṁ. Vijānantanti paricchindanavasena visesato jānantaṁ. Viññāṇañhi minitabbavatthuṁ nāḷiyā minanto puriso viya ārammaṇaṁ paricchijja vibhāventaṁ pavattati, na saññā viya sañjānanamattaṁ hutvā. Tathā hi anena kadāci lakkhaṇattayavibhāvanāpi hoti. Imesaṁ pana phassādīnaṁ tassa tassa pākaṭabhāvo paccayavisesasiddhassa pubbābhogassa vasena veditabbā.

Evaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0370) tassa tasseva pākaṭabhāvepi “sabbaṁ, bhikkhave, abhiññeyyan”ti (saṁ. ni. 4.46 paṭi. ma. 1.3) “sabbañca kho, bhikkhave, abhijānan”ti (saṁ. ni. 4.26) ca evamādivacanato sabbe sammasanupagā dhammā pariggahetabbāti dassento “tattha yassā”ti-ādimāha. Tattha phassapañcamakeyevāti avadhāraṇaṁ tadantogadhattā taggahaṇeneva gahitattā catunnaṁ arūpakkhandhānaṁ. Phassapañcamakaggahaṇañhi tassa sabbacittuppādasādhāraṇabhāvato, tattha ca phassacetanāggahaṇena sabbasaṅkhārakkhandhadhammasaṅgaho cetanāpadhānattā tesaṁ. Tathā hi suttantabhājanīye saṅkhārakkhandhavibhaṅge (vibha. 12) “cakkhusamphassajā cetanā”ti-ādinā cetanāva vibhattā, itare pana khandhā sarūpeneva gahitā.

Vatthuṁ nissitāti ettha vatthu-saddo karajakāyavisayoti kathamidaṁ viññāyatīti āha “yaṁ sandhāya vuttan”ti-ādi. Kattha pana vuttaṁ? Sāmaññaphale. Soti karajakāyo. Pañcakkhandhavinimuttaṁ nāmarūpaṁ natthīti idaṁ adhikāravasena vuttaṁ. Aññathā hi khandhavinimuttampi nāmaṁ atthevāti. Avijjādihetukāti avijjātaṇhupādānādihetukā. Vipassanāpaṭipāṭiyā …pe… vicaratīti iminā balavavipassanaṁ vatvā puna tassa ussukkāpanaṁ visesādhigamanañca dassento “so”ti-ādimāha.

Idhāti imissaṁ dutiyasatipaṭṭhānadesanāyaṁ, tassā pana vedanānupassanāvasena kathetabbattā bhagavā vedanāvasena kathesi. Yathāvuttesu ca tīsu kammaṭṭhānābhinivesesu vedanāvasena kammaṭṭhānābhiniveso sukaro vedanānaṁ vibhūtabhāvatoti dassetuṁ “phassavasena hī”ti-ādi vuttaṁ. Na pākaṭaṁ hotīti idaṁ tādise puggale sandhāya vuttaṁ, yesaṁ ādito vedanāva vibhūtatarā hutvā upaṭṭhāti. Evañhi yaṁ vuttaṁ “phasso pākaṭo hoti, viññāṇaṁ pākaṭaṁ hotī”ti, taṁ avirodhitaṁ hoti. Vedanānaṁ uppattipākaṭatāyāti ca idaṁ sukhadukkhavedanānaṁ vasena vuttaṁ. Tāsañhi pavatti oḷārikā, na itarāya. Tadubhayaggahaṇamukhena vā gahetabbattā itarāyapi pavatti viññūnaṁ pākaṭā evāti “vedanānan”ti avisesaggahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Yadā sukhaṁ uppajjatīti-ādi sukhavedanāya pākaṭabhāvavibhāvanaṁ. Neva tasmiṁ samaye dukkhaṁ vedanaṁ vedetīti tasmiṁ sukhavedanāsamaṅgisamaye neva dukkhaṁ vedanaṁ vedeti niruddhattā, anuppannattā ca yathākkamaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0371) atītānāgatānaṁ paccuppannāya pana asambhavo vuttoyeva. Sakiccakkhaṇamattāvaṭṭhānato aniccā. Sameccasambhuyya paccayehi katattā saṅkhatā. Vatthārammaṇādipaccayaṁ paṭicca uppannattā paṭiccasamuppannā. Khayavayapalujjananirujjhanapakatitāya khayadhammā …pe… nirodhadhammāti daṭṭhabbā.

Kilesehi āmasitabbato āmisaṁ nāma pañca kāmaguṇā, ārammaṇakaraṇavasena saha āmisehīti āmisā. Tenāha “pañcakāmaguṇāmisanissitā”ti. Ito paranti “atthi vedanā”ti evamādipāḷiṁ sandhāyāha “kāyānupassanāyaṁ vuttanayamevā”ti.

Vedanānupassanāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Cittānupassanāvaṇṇanā

114. Sampayogavasena (dī. ni. ṭī. 2.381) pavattamānena saha rāgenāti sarāgaṁ. Tenāha “lobhasahagatan”ti. Vītarāganti. Ettha kāmaṁ sarāgapadapaṭiyoginā vītarāgavasena bhavitabbaṁ, sammasanacārassa pana idhādhippetattā tebhūmakasseva gahaṇanti “lokiyakusalābyākatan”ti vatvā “idaṁ panā”ti-ādinā tameva adhippāyaṁ vivarati. Sesāni dve dosamūlāni, dve mohamūlānīti cattāri akusalacittāni. Tesañhi rāgena sampayogābhāvato nattheva sarāgatā, tannimittakatāya pana siyā taṁsahitatālesoti nattheva vītarāgatāpīti dukavinimuttatā evettha labbhatīti āha “neva purimapadaṁ, na pacchimapadaṁ bhajantī”ti. Yadi evaṁ padesikaṁ pajānanaṁ āpajjatīti? Nāpajjati dukantarapariyāpannattā tesaṁ. Akusalamūlesu saha moheneva vattatīti samohanti āha “vicikicchāsahagatañceva uddhaccasahagatañcā”ti. Yasmā cettha saheva mohenāti samohanti purimapadāvadhāraṇampi labbhatiyeva, tasmā vuttaṁ “yasmā panā”ti-ādi. Yathā pana atimūḷhatāya pāṭipuggalikanayena savisesaṁ mohavantatāya momūhacittanti vattabbato vicikicchuddhaccasahagatadvayaṁ visesato “samohan”ti vuccati, na tathā sesākusalacittānīti “vaṭṭantiyevā”ti (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0372) vuttaṁ. Sampayogavasena thinamiddhena anupatitaṁ anugatanti thinamiddhānupatitaṁ pañcavidhaṁ sasaṅkhārikākusalacittaṁ saṅkuṭitacittaṁ. Saṅkuṭitacittaṁ nāma ārammaṇe saṅkocanavasena pavattanato. Paccayavisesavasena thāmajātena uddhaccena sahagataṁ pavattaṁ saṁsaṭṭhanti uddhaccasahagataṁ, aññathā sabbampi akusalacittaṁ uddhaccasahagatamevāti. Pasaṭacittaṁ nāma sātisayaṁ vikkhepavasena pavattanato.

Kilesavikkhambhanasamatthatāya vipulaphalatāya dīghasantānatāya ca mahantabhāvaṁ gataṁ, mahantehi vā uḷāracchandādīhi gataṁ paṭipannanti mahaggataṁ. Taṁ pana rūpārūpabhūmikaṁ tato mahantassa loke abhāvato. Tenāha “rūpārūpāvacaran”ti. Tassa cettha paṭiyogī parittamevāti āha “amahaggatanti kāmāvacaran”ti. Attānaṁ uttarituṁ samatthehi saha uttarehīti sa-uttaraṁ, tappaṭipakkhena anuttaraṁ, tadubhayaṁ upādāya veditabbanti āha “sa-uttaranti kāmāvacaran”ti-ādi. Paṭipakkhavikkhambhanasamatthena samādhinā sammadeva āhitaṁ samāhitaṁ. Tenāha “yassā”ti-ādi. Yassāti yassa cittassa. Yathāvuttena samādhinā na samāhitanti asamāhitaṁ. Tenāha “ubhayasamādhirahitan”ti. Tadaṅgavimuttiyā vimuttaṁ, kāmāvacaraṁ kusalaṁ. Vikkhambhanavimuttiyā vimuttaṁ, mahaggatanti tadubhayaṁ sandhāyāha “tadaṅgavikkhambhanavimuttīhi vimuttan”ti. Yattha tadubhayavimutti natthi, taṁ ubhayavimuttirahitanti gayhamāne lokuttaracittepi siyā āsaṅkāti tannivattanatthaṁ “samuccheda …pe… okāsova natthī”ti āha. Okāsābhāvo ca sammasanacārassa adhippetattā veditabbo. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ heṭṭhā vuttanayamevāti.

Cittānupassanāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Dhammānupassanāvaṇṇanā

Nīvaraṇapabbavaṇṇanā

115. Pahātabbādidhammavibhāgadassanavasena pañcadhā dhammānupassanā niddiṭṭhāti ayamattho pāḷito eva viññāyatīti tamatthaṁ ulliṅgento “pañcavidhena (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0373) dhammānupassanaṁ kathetun”ti vuttaṁ. Yadi evaṁ kasmā nīvaraṇādivaseneva niddiṭṭhanti? Veneyyajjhāsayato. Yesañhi veneyyānaṁ pahātabbadhammesu paṭhamaṁ nīvaraṇāni vibhāgena vattabbāni, tesaṁ vasenettha bhagavatā paṭhamaṁ nīvaraṇesu dhammānupassanā kathitā. Tathā hi kāyānupassanāpi samathapubbaṅgamā desitā, tato pariññeyyesu khandhesu āyatanesu, bhāvetabbesu bojjhaṅgesu pariññeyādivibhāgesu saccesu ca uttarā desanā desitā, tasmā cettha samathabhāvanāpi yāvadeva vipassanatthaṁ icchitā, vipassanāpadhānā vipassanābahulā ca satipaṭṭhānadesanāti tassā vipassanābhinivesavibhāgena desitabhāvaṁ vibhāvento “apicā”ti-ādimāha. Tattha khandhāyatanadukkhasaccavasena missakapariggahakathanaṁ daṭṭhabbaṁ. Saññāsaṅkhārakkhandhapariggahampīti pi-saddena sakalapañcupādānakkhandhapariggahaṁ sampiṇḍeti itaresaṁ tadantogadhattā. “Kaṇhasukkānaṁ yugandhatā natthī”ti pajānanakāle abhāvā “abhiṇhasamudācāravasenā”ti vuttaṁ. Yathāti yenākārena. So pana “kāmacchandassa uppādo hotī”ti vuttattā kāmacchandassa kāraṇākārova, atthato kāraṇamevāti āha “yena kāraṇenā”ti. Ca-saddo vakkhamānatthasamuccayattho.

Tatthāti “yathā cā”ti-ādinā vuttapade. Subhampīti kāmacchandopi. So hi attano gahaṇākārena “subhan”ti vuccati, tenākārena pavattanakassa aññassa kāmacchandassa nimittattā “subhanimittan”ti ca. Iṭṭhaṁ, iṭṭhākārena vā gayhamānaṁ rūpādi subhārammaṇaṁ. Ākaṅkhitassa hitasukhassa anupāyabhūto manasikāro anupāyamanasikāro. Tanti ayonisomanasikāraṁ. Tatthāti nipphādetabbe ārammaṇabhūte ca duvidhepi subhanimitte. Āhāroti paccayo.

Asubhampīti asubhajjhānampi uttarapadalopena. Taṁ pana dasasu aviññāṇakāsubhesu, kesādīsu ca pavattaṁ daṭṭhabbaṁ. Kesādīsu hi saññā asubhasaññāti girimānandasutte (a. ni. 10.60) vuttāti. Ettha ca catubbidhassa ayonisomanasikārassa yonisomanasikārassa ca gahaṇaṁ niravasesadassanatthaṁ katanti daṭṭhabbaṁ. Tesu pana asubhe “subhan”ti, “asubhan”ti ca manasikāro idhādhippeto, tadanukūlattā vā itarepīti.

Ekādasasu (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0374) (a. ni. ṭī. 1.1.16) asubhesu paṭikūlākārassa uggaṇhanaṁ, yathā vā tattha uggahanimittaṁ uppajjati, tathā paṭipatti asubhanimittassa uggaho. Upacārappanāvahāya asubhabhāvanāya anuyuñjanaṁ asubhabhāvanānuyogo. Bhojane mattaññuno thinamiddhābhibhavābhāvā otāraṁ alabhamāno kāmacchando pahīyatīti vadanti. Bhojananissitaṁ pana āhāre paṭikūlasaññaṁ, tabbipariṇāmassa, tadādhārassa, tassa ca udariyabhūtassa asubhatādassanaṁ, kāyassa āhāraṭṭhitikatādassanañca yo sammadeva jānāti, so visesato bhojane mattaññū nāma, tassa ca kāmacchando pahīyateva. Asubhakammikatissatthero dantaṭṭhidassāvī. Abhidhammapariyāyena (dha. sa. 1159 1503) sabbopi lobho kāmacchandanīvaraṇanti āha “arahattamaggenā”ti.

Paṭighampi purimuppannaṁ paṭighanimittaṁ parato uppajjanakapaṭighassa kāraṇanti katvā. Mejjati hitapharaṇavasena siniyhatīti mitto, tasmiṁ mitte bhavā, mittassa vā esāti mettā, tassā mettāya.

Mettāyanassa sattesu hitapharaṇassa uppādanaṁ pavattanaṁ mettānimittassa uggaho. Odhisaka-anodhisakadisāpharaṇānanti atta-atipiyasahāyamajjhattaverīvasena odhisakatā, sīmāsambhede kate anodhisakatā, ekādidisāpharaṇavasena disāpharaṇatā mettāya uggahaṇe veditabbā. Vihāraracchāgāmādivasena vā odhisakadisāpharaṇaṁ, vihārādi-uddesarahitaṁ puratthimādidisāvasena anodhisakadisāpharaṇanti evaṁ vā dvidhā uggahaṇaṁ sandhāya “odhisaka-anodhisakadisāpharaṇānan”ti vuttaṁ. Uggaho ca yāva upacārā daṭṭhabbo, uggahitāya āsevanā bhāvanā. Tattha “sabbe sattā, pāṇā, bhūtā, puggalā, attabhāvapariyāpannā”ti etesaṁ vasena pañcavidhā, ekekasmiṁ “averā hontu, abyāpajjā, anīghā, sukhī attānaṁ pariharantū”ti catudhā pavattito vīsatividhā anodhisakapharaṇā mettā, “sabbā itthiyo, purisā, ariyā, anariyā, devā, manussā, vinipātikā”ti sattodhikaraṇavasena pavattā sattavidhā aṭṭhavīsatividhā vā, dasahi disāhi disodhikaraṇavasena pavattā dasavidhā ca, ekekāya vā disāya sattādi-itthādi-averādibhedena (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0375) asītādhikacatusatappabhedā ca odhibhopharaṇā veditabbā.

Yena ayonisomanasikārena arati-ādikāni uppajjanti, so arati-ādīsu ayonisomanasikāro, tena. Nipphādetabbe hi idaṁ bhummaṁ. Esa nayo ito paresupi. Ukkaṇṭhitā pantasenāsanesu adhikusalesu dhammesu ca uppajjanabhāvariñcanā. Kāyavināmanāti kāyassa virūpenākārena nāmanā.

Kusaladhammasampaṭipattiyā paṭṭhapanasabhāvatāya, tappaṭipakkhānaṁ visosanasabhāvatāya ca ārambhadhātu-ādito pavattavīriyanti āha “paṭhamārambhavīriyan”ti. Yasmā paṭhamārambhamattassa kosajjavidhamanaṁ thāmagamanañca natthi, tasmā vuttaṁ “kosajjato nikkhantatāya tato balavataran”ti. Yasmā pana aparāparuppattiyā laddhāsevanaṁ uparūparivisesaṁ āvahantaṁ ativiya thāmagatameva hoti, tasmā vuttaṁ “paraṁ paraṁ ṭhānaṁ akkamanato tatopi balavataran”ti.

Atibhojane nimittaggāhoti atibhojane thinamiddhassa nimittaggāho, “ettake bhutte thinamiddhassa kāraṇaṁ hoti, ettake na hotī”ti thinamiddhassa kāraṇākāraṇaggāho hotīti attho. Divā sūriyālokanti divā gahitanimittaṁ sūriyālokaṁ rattiyaṁ manasikarontassapīti evamettha attho veditabbo. Dhutaṅgānaṁ vīriyanissitattā vuttaṁ “dhutaṅganissitasappāyakathāyapī”ti.

Kukkuccampi katākatānusocanavasena pavattamānaṁ cetaso avūpasamāvahatāya uddhaccena samānalakkhaṇamevāti “avūpasamo nāma avūpasantākāro, uddhaccakukkuccamevetaṁ atthato”ti vuttaṁ.

Bahussutassa ganthato atthato ca suttādīni vicārentassa atthavedādipaṭilābhasabbhāvato vikkhepo na hoti, yathāvidhipaṭipattiyā yathānurūpapaṭikārappavattiyā ca katākatānusocanañca na hotīti “bāhusaccenapi …pe… uddhaccakukkuccaṁ pahīyatī”ti āha. Yadaggena bāhusaccena uddhaccakukkuccaṁ pahīyati, tadaggena paripucchakatāvinayapakataññutāhipi taṁ pahīyatīti daṭṭhabbaṁ. Buddhasevitā ca buddhasīlitaṁ āvahatīti cetaso vūpasamakarattā uddhaccakukkuccapahānakārī vuttā. Buddhattaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0376) pana anapekkhitvā vinayadharā kukkuccavinodakā kalyāṇamittā vuttāti daṭṭhabbā. Vikkhepo ca bhikkhuno yebhuyyena kukkuccahetuko hotīti “kappiyākappiyaparipucchāmahulassā”ti-ādinā vinayanayeneva paripucchakatādayo niddiṭṭhā. Pahīne uddhaccakukkucceti niddhāraṇe bhummaṁ. Kukkuccassa domanassasahagatattā anāgāmimaggena āyatiṁ anuppādo vutto.

Tiṭṭhati pavattati etthāti ṭhānīyā, vicikicchāya ṭhānīyā vicikicchāṭṭhānīyā, vicikicchāya kāraṇabhūtā dhammā. Tiṭṭhatīti vā ṭhānīyā, vicikicchā ṭhānīyā etissāti vicikicchāṭṭhānīyā, atthato vicikicchā eva. Sā hi purimuppannā parato uppajjanakavicikicchāya sabhāgahetutāya asādhāraṇaṁ.

Kusalākusalāti kosallasambhūtaṭṭhena kusalā, tappaṭipakkhato akusalā. Ye akusalā, te sāvajjā asevitabbā hīnā ca. Ye kusalā, te anavajjā sevitabbā paṇītā ca. Kusalāpi vā hīnehi chandādīhi āraddhā hīnā, paṇītehi paṇītā. Kaṇhāti kāḷakā, cittassa apabhassarabhāvakaraṇā. Sukkāti odātā, cittassa pabhassarabhāvakaraṇā. Kaṇhābhijātihetuto vā kaṇhā, sukkābhijātihetuto sukkā. Te eva sappaṭibhāgā. Kaṇhā hi ujuvipaccanīkatāya sukkehi sappaṭibhāgā, tathā sukkāpi itarehi. Atha vā kaṇhasukkā ca sappaṭibhāgā ca kaṇhasukkasappaṭibhāgā. Sukhā hi vedanā dukkhāyavedanāya sappaṭibhāgā, dukkhā ca vedanā sukhāya vedanāya sappaṭibhāgāti.

Kāmaṁ bāhusaccaparipucchakatāhi aṭṭhavatthukāpi vicikicchā pahīyati, tathāpi ratanattayavicikicchāmūlikā sesavicikicchāti katvā āha “tīṇi ratanāni ārabbhā”ti. Ratanattayaguṇāvabodhe hi “satthari kaṅkhatī”ti (dha. sa. 1008 1123 1167 1241 1263 1270 vibha. 915) ādivicikicchāya asambhavoti. Vinaye pakataññutā “sikkhāya kaṅkhatī”ti (dha. sa. 1008 1123 1167 1241 1263 1270 vibha. 915) vuttāya vicikicchāya pahānaṁ karotīti āha “vinaye ciṇṇavasībhāvassapī”ti. Okappanīyasaddhāsaṅkhāta-adhimokkhabahulassāti saddheyyavatthuno anupavisanasaddhāsaṅkhāta-adhimokkhena adhimuccanabahulassa (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0377) Adhimuccanañca adhimokkhuppādanamevāti daṭṭhabbaṁ. Saddhāya vā ninnapoṇatā adhimutti adhimokkho.

Subhanimitta-asubhanimittādīsūti “subhanimittādīsu asubhanimittādīsū”ti ādi-saddo paccekaṁ yojetabbo. Tattha paṭhamena ādi-saddena paṭighanimittādīnaṁ saṅgaho, dutiyena mettācetovimutti-ādīnaṁ. Sesamettha yaṁ vattabbaṁ, taṁ vuttanayamevāti.

Nīvaraṇapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Khandhapabbavaṇṇanā

116. Upādānehi ārammaṇakaraṇādivasena upādātabbā vā khandhā upādānakkhandā. Iti rūpanti ettha iti-saddo idaṁ-saddena samānatthoti adhippāyenāha “idaṁ rūpan”ti. Tayidaṁ sarūpato anavasesapariyādānaṁ hotīti āha– “ettakaṁ rūpaṁ, na ito paraṁ rūpaṁ atthī”ti. Itīti vā pakāratthe nipāto, tasmā “iti rūpan”ti iminā bhūtupādādivasena yattako rūpassa bhedo, tena saddhiṁ rūpaṁ anavasesato pariyādiyitvā dasseti. Sabhāvatoti ruppanasabhāvato cakkhādivaṇṇādisabhāvato ca. Vedanādīsupīti ettha “ayaṁ vedanā, ettakā vedanā, na ito paraṁ vedanā atthīti sabhāvato vedanaṁ pajānātī”ti-ādinā, sabhāvatoti ca anubhavanasabhāvato sātādisabhāvato cāti evamādinā yojetabbaṁ.

Khandhapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Āyatanapabbavaṇṇanā

117. Chasu ajjhattikabāhiresūti (dī. ni. ṭī. 2.384) “chasu ajjhattikesu chasu bāhiresu”ti “chasū”ti padaṁ paccekaṁ yojetabbaṁ. Kasmā panetāni ubhayāni chaḷeva vuttāni? Chaviññāṇakāyuppattidvārārammaṇavavatthānato. Cakkhuviññāṇavīthiyā (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0378) pariyāpannassa hi viññāṇakāyassa cakkhāyatanameva uppattidvāraṁ, rūpāyatanameva ca ārammaṇaṁ, tathā itarāni itaresaṁ, chaṭṭhassa pana bhavaṅgamanasaṅkhāto manāyatanekadeso uppattidvāraṁ, asādhāraṇañca dhammāyatanaṁ ārammaṇaṁ. Cakkhatīti cakkhu, rūpaṁ assādeti vibhāveti cāti attho. Suṇātīti sotaṁ. Ghāyatīti ghānaṁ. Jīvitanimittatāya raso jīvitaṁ, taṁ jīvitamavhāyatīti jivhā. Kucchitānaṁ sāsavadhammānaṁ āyo uppattidesoti kāyo. Munāti ārammaṇaṁ vijānātīti mano. Rūpayati vaṇṇavikāraṁ āpajjamānaṁ hadayaṅgatabhāvaṁ pakāsetīti rūpaṁ. Sappati attano paccayehi harīyati sotaviññeyyabhāvaṁ gamīyatīti saddo. Gandhayati attano vatthuṁ sūcetīti gandho. Rasanti taṁ sattā assādentīti raso. Phusīyatīti phoṭṭhabbaṁ. Attano lakkhaṇaṁ dhārentīti dhammā. Sabbāni pana āyānaṁ tananādi-atthena āyatanāni. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge (visuddhi. 2.510-512) taṁsaṁvaṇṇanāya (visuddhi. mahāṭī. 2.510) ca vuttanayena veditabbo.

Cakkhuñca pajānātīti ettha cakkhu nāma pasādacakkhu, na sasambhāracakkhu, nāpi dibbacakkhu-ādikanti āha “cakkhupasādan”ti. Yaṁ sandhāya vuttaṁ “yaṁ cakkhu catunnaṁ mahābhūtānaṁ upādāya pasādo”ti (dha. sa. 596-599). Ca-saddo vakkhamānatthasamuccayattho. Yāthāvasarasalakkhaṇavasenāti aviparītassa attano rasassa ceva lakkhaṇassa ca vasena, rūpesu āviñchanakiccassa ceva rūpābhighātārahabhūtapasādalakkhaṇassa ca vasenāti attho. “Cakkhuñca paṭicca rūpe cā”ti-ādīsu (ma. ni. 1.204 400 3.421 425-426 saṁ. ni. 2.43-45 4.54-55 kathā. 465 467) samuditāniyeva rūpāyatanāni cakkhuviññāṇuppattihetu, na visuṁ visunti imassa atthassa dassanatthaṁ “rūpe cā”ti puthuvacanaggahaṇaṁ, tāya eva ca desanāgatiyā kāmaṁ idhāpi “rūpe ca pajānātī”ti vuttaṁ, rūpabhāvasāmaññena pana sabbaṁ ekajjhaṁ gahetvā “bahiddhā catusamuṭṭhānikarūpañcā”ti ekavacanavasena attho vutto. Sarasalakkhaṇavasenāti cakkhuviññāṇassa visayabhāvakiccassa ceva cakkhupaṭihananalakkhaṇassa ca vasenāti yojetabbaṁ.

Ubhayaṁ paṭiccāti cakkhuṁ upanissayapaccayavasena paccayabhūtaṁ, rūpe ārammaṇādhipati-ārammaṇūpanissayavasena paccayabhūte ca paṭicca. Kāmañcāyaṁ suttantasaṁvaṇṇanā (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0379) nippariyāyakathā nāma abhidhammasannissitā evāti abhidhammanayeneva saṁyojanāni dassento “kāmarāga …pe… avijjāsaṁyojanan”ti āha. Tattha kāmesu rāgo, kāmo ca so rāgo cāti kāmarāgo, so eva bandhanaṭṭhena saṁyojanaṁ. Ayañhi yassa saṁvijjati, taṁ puggalaṁ vaṭṭasmiṁ saṁyojeti bandhati, iti dukkhena sattaṁ, bhavādike vā bhavantarādīhi, kammunā vā vipākaṁ saṁyojeti bandhatīti saṁyojanaṁ. Evaṁ paṭighasaṁyojanādīnampi yathārahaṁ attho vattabbo. Sarasalakkhaṇavasenāti ettha pana sattassa vaṭṭato anissajjanasaṅkhātassa attano kiccassa ceva yathāvuttabandhanasaṅkhātassa lakkhaṇassa ca vasenāti yojetabbaṁ.

Bhavassāda-diṭṭhissāda-nivattanatthaṁ kāmassādaggahaṇaṁ. Assādayatoti abhiramantassa. Abhinandatoti sapppītikataṇhāvasena nandantassa. Padadvayenapi balavato kāmarāgassa paccayabhūtā kāmarāguppatti vuttā. Esa nayo sesesupi. Etaṁ ārammaṇanti etaṁ evaṁsukhumaṁ evaṁdubbibhāgaṁ ārammaṇaṁ. Niccaṁ dhuvanti etaṁ nidassanamattaṁ, “ucchijjissati vinassissatīti gaṇhato”ti evamādīnampi saṅgaho icchitabbo. Bhavaṁ patthentassāti “īdise sampattibhave yasmā amhākaṁ idaṁ iṭṭhārammaṇaṁ sulabhaṁ jātaṁ, tasmā āyatimpi sampattibhavo bhaveyyā”ti bhavaṁ nikāmentassa. Evarūpaṁ sakkā laddhunti yojanā. Usūyatoti usūyaṁ issaṁ uppādayato. Aññassa maccharāyatoti aññena asādhāraṇabhāvakaraṇena macchariyaṁ karoto. Sabbeheva yathāvuttehi navahi saṁyojanehi.

Tañca kāraṇanti subhanimittapaṭighanimittādivibhāvaṁ iṭṭhāniṭṭhādirūpārammaṇañceva tajjāyonisomanasikārañcāti tassa tassa saṁyojanassa kāraṇaṁ. Avikkhambhita-asamūhatabhūmiladdhuppannataṁ sandhāya “appahīnaṭṭhena uppannassā”ti vuttaṁ. Vattamānuppannatā samudācāraggahaṇeneva gahitā. Yena kāraṇenāti yena vipassanāsamathabhāvanāsaṅkhātena kāraṇena. Tañhi tassa tadaṅgavasena ceva vikkhambhanavasena ca pahānakāraṇaṁ. Issāmacchariyānaṁ apāyagamanīyatāya paṭhamamaggavajjhatā vuttā. Yadi evaṁ “tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hotī”ti (a. ni. 4.241) suttapadaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0380) kathanti? Taṁ suttantapariyāyena vuttaṁ. Yathānulomasāsanañhi suttantadesanā, ayaṁ pana abhidhammanayena saṁvaṇṇanāti nāyaṁ doso. Oḷārikassāti thūlassa, yato abhiṇhasamuppattipariyuṭṭhānatibbatāva hoti. Aṇusahagatassāti vuttappakāra-oḷārikābhāvena aṇubhāvaṁ sukhumabhāvaṁ gatassa. Uddhaccasaṁyojanassapettha anuppādo vuttoyeva yathāvuttasaṁyojanehi avinābhāvato. Sotādīnaṁ sabhāvasarasalakkhaṇavasena pajānanā, tappaccayānaṁ saṁyojanānaṁ uppādādipajānanā ca vuttanayeneva veditabbāti dassento “eseva nayo”ti atidisati.

Attano vā dhammesūti attano ajjhattikāyatanadhammesu, attano ubhayadhammesu vā. Imasmiṁ pakkhe ajjhattikāyatanapariggahaṇenāti ajjhattikāyatanapariggaṇhanamukhenāti attho, evañca anavasesato saparasantānesu āyatanānaṁ pariggaho siddho hoti. Parassa vā dhammesūti etthāpi eseva nayo. Rūpāyatanassāti aḍḍhekādasapabhedarūpasabhāvassa āyatanassa. Rūpakkhandhe vuttanayena nīharitabbāti ānetvā sambandhitabbaṁ. Sesakhandhesūti vedanāsaññāsaṅkhārakkhandhesu. Vuttanayenāti iminā atidesena rūpakkhandhe āhārasamudayāti, viññāṇakkhandhe nāmarūpasamudayāti, sesakkhandhesu phassasamudayāti imaṁ visesaṁ vibhāveti, itaraṁ pana sabbattha samānanti. Khandhapabbe viya āyatanapabbepi lokuttaranivattanaṁ pāḷiyaṁ gahitaṁ natthīti āha “lokuttaradhammā na gahetabbā”ti.

Āyatanapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā

118. Bujjhanakasattassāti kilesaniddāya paṭibujjhanakasattassa, ariyasaccānaṁ vā paṭivijjhanakasattassa. Aṅgesūti kāraṇesu, avayavesu vā. Udayabbayañāṇuppādato paṭṭhāya sambodhipaṭipadāyaṁ ṭhito nāma hotīti āha “āraddhavipassakato paṭṭhāya yogāvacaroti sambodhī”ti.

“Satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā”ti (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0381) padassa attho “vicikicchaṭṭhānīyā”ti ettha vuttanayena veditabbo. Tanti yonisomanasikāraṁ. Tatthāti satiyaṁ. Nipphādetabbe cetaṁ bhummaṁ.

Sati ca sampajaññañca satisampajaññaṁ (dī. ni. ṭī. 2.385 saṁ. ni. ṭī. 2.5.232 a. ni. ṭī. 1.1.418). Atha vā satipadhānaṁ abhikkantādisātthakabhāvapariggaṇhanañāṇaṁ satisampajaññaṁ. Taṁ sabbattha satokāribhāvāvahattā satisambojjhaṅgassa uppādāya hoti. Yathā paccanīkadhammānaṁ pahānaṁ anurūpadhammasevanā ca anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya hoti, evaṁ satirahitapuggalavivajjhanā, satokārīpuggalasevanā, tattha ca yuttapayuttatā satisambojjhaṅgassa uppādāya hotīti imamatthaṁ dasseti “satisampajaññan”ti-ādinā.

Dhammānaṁ, dhammesu vā vicayo dhammavicayo, so eva sambojjhaṅgo, tassa dhammavicayasambojjhaṅgassa. “Kusalākusalā dhammā”ti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva. Tattha yonisomanasikārabahulīkāroti kusalādīsu taṁtaṁsabhāvarasalakkhaṇādikassa yāthāvato avabujjhanavasena uppanno ñāṇasampayuttacittuppādo. So hi aviparītamanasikāratāya “yonisomanasikāro”ti vutto, tadābhogatāya āvajjanāpi taggatikāva, tassa abhiṇhapavattanaṁ bahulīkāro. Bhiyyobhāvāyāti punappunabhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya. Pāripūriyāti paribrūhanāya.

Paripucchakatāti pariyogāhetvā pucchakabhāvo. Ācariye payirupāsitvā pañcapi nikāye saha aṭṭhakathāya pariyogāhetvā yaṁ yaṁ tattha gaṇṭhiṭṭhānabhūtaṁ, taṁ taṁ “idaṁ bhante kathaṁ, imassa ko attho”ti khandhāyatanādi-atthaṁ pucchantassa dhammavicayasambojjhaṅgo uppajjati. Tenāha “khandhadhātu …pe… bahulatā”ti.

Vatthuvisadakiriyāti ettha cittacetasikānaṁ pavattiṭṭhānabhāvato sarīraṁ, tappaṭibaddhāni cīvarādīni ca idha “vatthūnī”ti adhippetāni. Tāni yathā cittassa sukhāvahāni honti, tathā karaṇaṁ tesaṁ visadabhāvakaraṇaṁ. Tena vuttaṁ “ajjhattikabāhirānan”ti-ādi. Ussannadosanti vātādi-ussannadosaṁ. Sedamalamakkhitanti sedena ceva jallikāsaṅkhātena sarīramalena (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0382) ca makkhitaṁ. Ca-saddena aññampi sarīrassa pīḷāvahaṁ saṅgaṇhāti. Senāsanaṁ vāti vā-saddena pattādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Avisade sati, visayabhūte vā. Kathaṁ bhāvanamanuyuttassa tāni visayo? Antarantarā pavattanakacittuppādavasenevaṁ vuttaṁ. Te hi cittuppādā cittekaggatāya aparisuddhabhāvāya saṁvattanti. Cittacetasikesu nissayādipaccayabhūtesu. Ñāṇampīti pi-saddo sampiṇḍanattho. Tena na kevalaṁ taṁ vatthuyeva, atha kho tasmiṁ aparisuddhe ñāṇampi aparisuddhaṁ hotīti nissayāparisuddhiyā taṁnissitāparisuddhi viya visayassa aparisuddhatāya visayīnaṁ aparisuddhiṁ dasseti.

Samabhāvakaraṇanti kiccato anūnādhikabhāvakaraṇaṁ. Yathāpaccayaṁ saddheyyavatthusmiṁ adhimokkhakiccassa paṭutarabhāvena paññāya avisadatāya vīriyādīnañca sithilatādinā saddhindriyaṁ balavaṁ hoti. Tenāha “itarāni mandānī”ti. Tatoti tasmā saddhindriyassa balavabhāvato itaresañca mandattā. Kosajjapakkhe patituṁ adatvā sampayuttadhammānaṁ paggaṇhanaṁ anubalappadānaṁ paggaho, paggahova kiccaṁ paggahakiccaṁ. “Kātuṁ na sakkotī”ti ānetvā sambandhitabbaṁ. Ārammaṇaṁ upagantvā ṭhānaṁ, anissajjanaṁ vā upaṭṭhānaṁ. Vikkhepapaṭipakkho, yena vā sampayuttā avikkhittā honti, so avikkhepo. Rūpagataṁ viya cakkhunā yena yāthāvato visayasabhāvaṁ passati, taṁ dassanakiccaṁ kātuṁ na sakkoti balavatā saddhindriyena abhibhūtattā. Sahajātadhammesu indaṭṭhaṁ kārentānaṁ sahapavattamānānaṁ dhammānaṁ ekarasatāvaseneva atthasiddhi, na aññathā.

Tasmāti vuttamevatthaṁ kāraṇabhāvena paccāmasati. Tanti saddhindriyaṁ. Dhammasabhāvapaccavekkhaṇenāti yassa saddheyyavatthuno uḷāratādiguṇe adhimuccanassa sātisayappavattiyā saddhindriyaṁ balavaṁ jātaṁ, tassa paccayapaccayuppannatādivibhāgato yāthāvato vīmaṁsanena. Evañhi evaṁdhammatānayena sabhāvasarasato pariggayhamāne savipphāro adhimokkho na hoti “ayaṁ imesaṁ dhammānaṁ sabhāvo”ti parijānanavasena paññābyāpārassa sātisayattā. Dhuriyadhammesu hi yathā saddhāya balavabhāve paññāya mandabhāvo hoti, evaṁ paññāya balavabhāve saddhāya mandabhāvo hoti. Tena vuttaṁ “taṁ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena …pe… hāpetabban”ti. Tathā amanasikārenāti yenākārena bhāvanamanuyuñjantassa saddhindriyaṁ balavaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0383) jātaṁ, tenākārena bhāvanāya ananuyuñjanatoti vuttaṁ hoti. Idha duvidhena saddhindriyassa balavabhāvo attano vā paccayavisesavasena kiccuttariyato vīriyādīnaṁ vā mandakiccatāya. Tattha paṭhamavikappe hāpanavidhi dassito, dutiyavikappe pana yathā manasikaroto vīriyādīnaṁ mandakiccatāya saddhindriyaṁ balavaṁ jātaṁ, tathā amanasikārena, vīriyādīnaṁ paṭukiccabhāvāvahena manasikārena saddhindriyaṁ tehi samarasaṁ karontena hāpetabbaṁ. Iminā nayena sesindriyesupi hāpanavidhi veditabbo.

Vakkalittheravatthūti so hi āyasmā saddhādhimuttāya katādhikāro satthu rūpakāyadassanapasuto eva hutvā viharanto satthārā “kiṁ te, vakkali, iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho, vakkali, dhammaṁ passati, so maṁ passatī”ti-ādinā (saṁ. ni. 3.87) ovaditvā kammaṭṭhāne niyojitopi taṁ ananuyuñjanto paṇāmito attānaṁ vinipātetuṁ papātaṭṭhānaṁ abhiruhi. Atha naṁ satthā yathānisinnova obhāsagissajjanena atthānaṁ dassetvā–

“Pāmojjabahulo bhikkhu, pasanno buddhasāsane;

Adhigacche padaṁ santaṁ, saṅkhārūpasamaṁ sukhan”ti. (dha. pa. 381).

Gāthaṁ vatvā “ehivakkalī”ti āha. So tena amateneva abhisitto haṭṭhatuṭṭho hutvā vipassanaṁ paṭṭhapesi, saddhāya pana balavabhāvato vipassanāvīthiṁ na otarati. Taṁ ñatvā bhagavā tassa indriyasamattapaṭipādanāya kammaṭṭhānaṁ sodhetvā adāsi. So satthārā dinnanayena vipassanaṁ ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā arahattaṁ pāpuṇi. Tena vuttaṁ “vakkalittheravatthu cettha nidassanan”ti.

Itarakiccabhedanti upaṭṭhānādikiccavisesaṁ. Passaddhādīti ādi-saddena samādhi-upekkhāsambojjhaṅgānaṁ saṅgaho. Hāpetabbanti yathā saddhindriyassa balavabhāvo dhammasabhāvapaccavekkhaṇena hāyati, evaṁ vīriyindriyassa adhimattatā passaddhi-ādibhāvanāya hāyati samādhipakkhiyattā tassā. Tathāhi sā samādhindriyassa adhimattataṁ kosajjapātato rakkhantī vīriyādibhāvanā viya vīriyindriyassa adhimattataṁ uddhaccapātato rakkhantī ekaṁsato (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0384) hāpeti. Tena vuttaṁ “passaddhādibhāvanāya hāpetabban”ti. Soṇattherassa vatthūti sukhumālasoṇattherassa vatthu. So hi āyasmā, satthu, santike kammaṭṭhānaṁ gahetvā sītavane viharanto “mama sarīraṁ sukhumālaṁ, na ca sakkā sukheneva sukhaṁ adhigantuṁ, kāyaṁ kilametvāpi samaṇadhammo kātabbo”ti ṭhānacaṅkamameva adhiṭṭhāya padhānamanuyuñjanto pādatalesu phoṭesu uṭṭhitesupi vedanaṁ ajjhupekkhitvā daḷhavīriyaṁ karonto accāraddhavīriyatāya visesaṁ nibbattetuṁ nāsakkhi. Satthā tattha gantvā vīṇūpamovādena ovaditvā vīriyasamatāyojanavidhiṁ dassento kammaṭṭhānaṁ sodhetvā gijjhakūṭaṁ gato. Theropi satthārā dinnanayena vīriyasamataṁ yojetvā bhāvento vipassanaṁ ussukkāpetvā arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaṁ “soṇattherassa vatthu dassetabban”ti. Sesesupīti satisamādhipaññindriyesupi.

Samatanti saddhāpaññānaṁ aññamaññaṁ anūnānadhikabhāvaṁ, tathā samādhivīriyānaṁ. Yathā hi saddhāpaññānaṁ visuṁ visuṁ dhuriyadhammabhūtānaṁ kiccato aññamaññānātivattanaṁ visesato icchitabbaṁ, yato nesaṁ samadhuratāya appanā sampajjati, evaṁ samādhivīriyānaṁ kosajjuddhaccapakkhikānaṁ samarasatāya sati aññamaññūpatthambhanato sampayuttadhammānaṁ antadvayapātābhāvena sammadeva appanā ijjhatīti. Balavasaddhoti-ādi vuttassevatthassa byatirekamukhena samatthanaṁ. Tassattho– yo balavatiyā saddhāya samannāgato avisadañāṇo, so mudhāpasanno hoti, na aveccappasanno. Tathā hi so avatthusmiṁ pasīdati seyyathāpi titthiyasāvakā. Kerāṭikapakkhanti sāṭheyyapakkhaṁ bhajati. Saddhāhīnāya paññāya atidhāvanto “deyyavatthupariccāgena vinā cittuppādamattenapi dānamayaṁ puññaṁ hotī”ti-ādīni parikappeti hetupatirūpakehi vañcito, evaṁbhūto ca sukkhatakkaviluttacitto paṇḍitānaṁ vacanaṁ nādiyati, saññattiṁ na gacchati. Tenāha “bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hotī”ti. Yathā cettha saddhāpaññānaṁ aññamaññaṁ samabhāvo atthāvaho, anatthāvaho visamabhāvo, evaṁ samādhivīriyānaṁ aññamaññaṁ avikkhepāvaho samabhāvo, itaro vikkhepāvaho cāti. Kosajjaṁ adhibhavati, tena appanaṁ na pāpuṇātīti adhippāyo (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0385) Uddhaccaṁ adhibhavatīti etthāpi eseva nayo. Tadubhayanti saddhāpaññādvayaṁ samādhivīriyadvayañca. Samaṁ kātabbanti samarasaṁ kātabbaṁ.

Samādhikammikassāti samathakammaṭṭhānikassa. Evanti evaṁ sante, saddhāya thokaṁ balavabhāve satīti attho. Saddahantoti “pathavīti manasikāramattena kathaṁ jhānuppattī”ti acintetvā “addhā sammāsambuddhena vuttavidhi ijjhissatī”ti saddahanto saddhaṁ janento. Okappentoti ārammaṇaṁ anupavisitvā viya adhimuccanavasena avakappento pakkhandanto. Ekaggatā balavatī vaṭṭati samādhippadhānattā jhānassa. Ubhinnanti samādhipaññānaṁ. Samādhikammikassa samādhino adhimattatāya paññāya adhimattatāpi icchitabbāti āha “samatāyapī”ti, samabhāvenapīti attho. Appanāti lokiya-appanā. Tathā hi “hotiyevā”ti sāsaṅkaṁ vadati. Lokuttarappanā pana tesaṁ samabhāveneva icchitā. Yathāha “samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti (a. ni. 4.17 paṭi. ma. 2.5). Yadi visesato saddhāpaññānaṁ samādhivīriyānañca samatā icchitā, kathaṁ satīti āha “sati pana sabbattha balavatī vaṭṭatī”ti. Sabbatthāti līnuddhaccapakkhikesu pañcasu indriyesu. Uddhaccapakkhikekadese gaṇhanto “saddhāvīriyapaññānan”ti āha. Aññathā pīti ca gahetabbā siyā. Tathā hi “kosajjapakkhikena samādhinā”icceva vuttaṁ, na “passaddhisamādhi-upekkhāhī”ti. Sāti sati. Sabbesu rājakammesu niyutto sabbakammiko. Tenāti tenā sabbattha icchitabbatthena kāraṇena. Āha aṭṭhakathāyaṁ. Sabbattha niyuttā sabbatthikā, sabbena vā līnuddhaccapakkhiyena bojjhaṅgena atthetabbā sabbatthiyā, sabbatthiyāva sabbatthikā. Cittanti kusalacittaṁ. Tassa hi sati paṭisaraṇaṁ parāyaṇaṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya. Tenāha “ārakkhapaccupaṭṭhānā”ti-ādi.

Khandhādibhede anogāḷhapaññānanti pariyattibāhusaccavasenapi khandhāyatanādīsu appatiṭṭhitabuddhīnaṁ. Bahussutasevanā hi sutamayañāṇāvahā. Taruṇavipassanāsamaṅgīpi bhāvanāmayañāṇe ṭhitattā ekaṁsato paññavā eva (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0386) nāma hotīti āha “samapaññāsa …pe… puggalasevanā”ti. Ñeyyadhammassa gambhīrabhāvavasena tapparicchedakañāṇassa gambhīrabhāvaggahaṇanti āha “gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāyā”ti. Tañhi ñeyyaṁ tādisāya paññāya caritabbato gambhīrañāṇacariyaṁ, tassā vā paññāya tattha pabhedato pavatti gambhīrañāṇacariyā, tassā paccavekkhaṇāti āha “gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā”ti. Yathā sativepullappatto nāma arahā eva, evaṁ so eva paññāvepullappattopīti āha “arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotī”ti. Vīriyādīsupi eseva nayo.

“Tattaṁ ayokhilaṁ hatthe gamentī”ti-ādinā (ma. ni. 3.250 267 a. ni. 3.36) pañcavidhabandhanakammakāraṇaṁ niraye nibbattasattassa yebhuyyena sabbapaṭhamaṁ karontīti devadūtasuttādīsu tassā ādito vuttattā ca āha “pañcavidhabandhanakammakāraṇato paṭṭhāyā”ti. Sakaṭavāhanādikāleti ādi-saddena tadaññaṁ manussehi tiracchānehi ca vibādhiyamānakālaṁ saṅgaṇhāti. Ekaṁ buddhantaranti idaṁ aparāparaṁ petesuyeva uppajjanakasattavasena vuttaṁ, ekaccānaṁ vā petānaṁ ekaccatiracchānānaṁ viya tathā dīghāyukabhāvato. Tathā hi kāḷo nāgarājā catunnaṁ buddhānaṁ adhigatarūpadassano.

Evaṁ ānisaṁsadassāvinoti vīriyāyatto eva sabbo lokuttaro lokiyo ca visesādhigamoti evaṁ vīriye ānisaṁsadassanasīlassa. Gamanavīthinti sapubbabhāgaṁ nibbānagāminiṁ ariyamaggapaṭipadaṁ. Sā hi bhikkhuno vaṭṭanissaraṇāya gantabbā paṭipajjitabbā paṭipadāti katvā gamanavīthi nāma. Kāyadaḷhībahuloti yathā tathā kāyassa daḷhīkammapasuto. Piṇḍanti raṭṭhapiṇḍaṁ. Paccayadāyakānaṁ attani kārassa attano sammāpaṭipattiyā mahapphalabhāvassa karaṇena piṇḍassa bhikkhāya paṭipūjanā piṇḍāpacāyanaṁ.

Nīharantoti pattatthavikato nīharanto. Taṁ saddaṁ sutvāti taṁ upāsikāya vacanaṁ paṇṇasāladvāre ṭhitova pañcābhiññatāya dibbasotena sutvā. Manussasampatti dibbasampatti ante nibbānasampattīti tisso sampattiyo (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0387) Dātuṁ sakkhissasīti “tayi katena dānamayena veyyāvaccamayena ca puññakammena khettavisesabhāvūpagamanena aparāparaṁ devamanussasampattiyo ante nibbānasampattiñca dātuṁ sakkhissasī”ti thero attānaṁ pucchati. Sitaṁ karontovāti “akiccheneva mayā vaṭṭadukkhaṁ samatikkantan”ti paccavekkhaṇāvasāne sañjātapāmojjavasena sitaṁ karonto eva.

Vippaṭipannanti jātidhammakuladhammādilaṅghanena asammāpaṭipannaṁ. Evaṁ yathā asammāpaṭipanno putto tāya eva asammāpaṭipattiyā kulasantānato bāhiro hutvā pitu santikā dāyajjassa na bhāgī, evaṁ kusītopi teneva kusītabhāvena asammāpaṭipanno satthu santikā laddhabba-ariyadhanadāyajjassa na bhāgī. Āraddhavīriyova labhati sammāpaṭipajjanato. Uppajjati vīriyasambojjhaṅgoti yojanā. Evaṁ sabbattha.

Mahāti sīlādīhi guṇehi mahanto vipulo anaññasādhāraṇo. Taṁ panassa guṇamahattaṁ dasasahassilokadhātukampanena loke pākaṭanti dassento “satthuno hī”ti-ādimāha.

Yasmā satthusāsane pabbajitassa pabbajjupagamena sakyaputtiyabhāvo sampajāyati, tasmā buddhaputtabhāvaṁ dassento “asambhinnāyā”ti-ādimāha.

Alasānaṁ bhāvanāya nāmamattampi ajānantānaṁ kāyadaḷhībahulānaṁ yāvadatthaṁ bhuñjitvā seyyasukhādi-anuyuñjanakānaṁ tiracchānakathikānaṁ puggalānaṁ dūrato vajjanā kusītapuggalaparivajjanā. “Divasaṁ caṅkamena nisajjāyā”ti-ādinā (ma. ni. 1.423 3.75 saṁ. ni. 4.120 a. ni. 3.16 vibha. 519 mahāni. 161) bhāvanārambhavasena āraddhavīriyānaṁ daḷhaparakkamānaṁ kālena kālaṁ upasaṅkamanā āraddhavīriyapuggalasevanā. Tenāha– “kucchiṁ pūretvā”ti-ādi. Visuddhimagge pana jātimahattapaccavekkhaṇā sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇāti idaṁ dvayaṁ na gahitaṁ, thinamiddhavinodanatā sammappadhānapaccavekkhaṇatāti idaṁ dvayaṁ gahitaṁ. Tattha ānisaṁsadassāvitāya eva sammappadhānapaccavekkhaṇā gahitā hoti lokiyalokuttaravisesādhigamassa vīriyāyattatādassanabhāvato. Thinamiddhavinodanaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0388) tadadhimuttatāya eva gahitaṁ, vīriyuppādane yuttappayuttassa thinamiddhavinodanaṁ atthasiddhameva. Tattha thinamiddhavinodana-kusītapuggalaparivajjana-āraddhavīriyapuggalasevana-tadadhimuttatā paṭipakkhavidhamanapaccayūpasaṁhāravasena, apāyapaccavekkhaṇādayo samuttejanavasena vīriyasambojjhaṅgassa uppādakā daṭṭhabbā.

Purimuppannā pīti parato uppajjanakapītiyā kāraṇabhāvato “pītiyeva pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā”ti vuttā, tassā pana bahuso pavattiyā puthuttaṁ upādāya bahuvacananiddeso, yathā sā uppajjati, evaṁ paṭipatti, tassā uppādakamanasikāro.

Buddhānussatiyā upacārasamādhiniṭṭhattā vuttaṁ “yāva upacārā”ti. Sakalasarīraṁ pharamānoti pītisamuṭṭhānehi paṇītarūpehi sakalasarīraṁ pharamāno. Dhammaguṇe anussarantassapi yāva upacārā sakalasarīraṁ pharamāno pītisambojjhaṅgo uppajjatīti. Evaṁ sesa-anussatīsu pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇāyañca yojetabbaṁ tassāpi vimuttāyatanabhāvena taggatikattā. Samāpattiyā …pe… samudācarantīti idañca upasamānussatidassanaṁ. Saṅkhārānañhi sappadesavūpasamepi nippadesavūpasame viya tathā paññāya pavattito bhāvanāmanasikāro kilesavikkhambhanasamattho hutvā upacārasamādhiṁ āvahanto tathārūpapītisomanassasamannāgato pītisambojjhaṅgassa uppādāya hotīti. Pasādanīyesu ṭhānesu pasādasinehābhāvena thusasamahadayatā lūkhatā, sā tattha ādaragāravākaraṇena viññāyatīti āha “asakkaccakiriyāya saṁsūcitalūkhabhāve”ti.

Kāyacittadarathavūpasamalakkhaṇā passaddhi eva passaddhisambojjhaṅgo, tassa passaddhisambojjhaṅgassa.

Paṇītabhojanasevanatāti paṇītasappāyabhojanasevanatā. Utu-iriyāpathasukhaggahaṇena sappāya-utu-iriyāpathaggahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Tañhi tividhaṁ sappāyaṁ seviyamānaṁ kāyassa kallatāpādanavasena cittassa kallataṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0389) āvahantaṁ duvidhāyapi passaddhiyā kāraṇaṁ hoti. Ahetukaṁ sattesu labbhamānaṁ sukhaṁ dukkhanti ayameko anto, issarādivisamahetukanti pana ayaṁ dutiyo, ete ubho ante anupagamma yathāsakaṁ kammunā hotīti ayaṁ majjhimā paṭipatti. Majjhatto payogo yassa hoti majjhattapayogo, tassa bhāvo majjhattapayogatā. Ayañhi pahāya sāraddhakāyataṁ passaddhakāyatāya kāraṇaṁ hontī passaddhidvayaṁ āvahati, eteneva sāraddhakāyapuggalaparivajjanapassaddhakāyapuggalavasenānaṁ tadāvahanatā saṁvaṇṇitāti daṭṭhabbaṁ.

Yathāsamāhitākārasallakkhaṇavasena gayhamāno purimuppanno samatho eva samathanimittaṁ. Nānārammaṇe paribbhamanena vividhaṁ aggaṁ etassāti byaggo, vikkhepo. Tathā hi so anavaṭṭhānaraso bhantatāpaccupaṭṭhāno ca vutto. Ekaggatābhāvato byaggapaṭipakkhoti abyaggo, samādhi. So eva nimittanti pubbe viya vattabbaṁ. Tenāha “avikkhepaṭṭhena ca abyagganimittan”ti.

Vatthuvisadakiriyā indriyasamattapaṭipādanā ca paññāvahā vuttā, samādhānāvahāpi tā honti samādhānāvahabhāveneva paññāvahabhāvatoti vuttaṁ “vatthuvisada …pe… veditabbā”ti.

Karaṇabhāvanākosallānaṁ avinābhāvato, rakkhaṇakosallassa ca tammūlakattā “nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahaṇakusalatā”icceva vuttaṁ. Kasiṇanimittassāti ca nidassanamattaṁ daṭṭhabbaṁ. Asubhanimittassādikassapi hi yassa kassaci jhānuppattinimittassa uggahaṇakosallaṁ nimittakusalatā evāti.

Atisithilavīriyatādīhīti ādi-saddena paññāpayogamandataṁ pamodavekallañca saṅgaṇhāti. Tassa paggahaṇanti tassa līnassa cittassa dhammavicayasambojjhaṅgādisamuṭṭhāpanena layāpattito samuddharaṇaṁ. Vuttañhetaṁ bhagavatā–

“Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṁ cittaṁ hoti, kālo tasmiṁ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0390) Taṁ kissa hetu? Līnaṁ, bhikkhave, cittaṁ, taṁ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṁ aggiṁ ujjāletukāmo assa, so tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṁsukena okireyya, bhabbo nu kho so puriso parittaṁ aggiṁ ujjāletunti? Evaṁ sante”ti (saṁ. ni. 5.234).

Ettha ca yathāsakaṁ āhāravasena dhammavicayasambojjhaṅgādīnaṁ bhāvanā samuṭṭhāpanāti veditabbaṁ, sā anantaraṁ vibhāvitā eva.

Accāraddhavīriyatādīhīti ādi-saddena paññāpayogabalavataṁ pamoduppilāvanañca saṅgaṇhāti. Tassa niggahaṇanti tassa uddhatacittassa samādhisambojjhaṅgādisamuṭṭhāpanena uddhatāpattito nisedhanaṁ. Vuttampi cetaṁ bhagavatā–

“Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye uddhataṁ cittaṁ hoti, kālo tasmiṁ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Uddhataṁ, bhikkhave, cittaṁ, taṁ etehi dhammehi suvūpasamayaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetukāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni …pe… paṁsukena ca okireyya, bhabbo nu kho so puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetunti? Evaṁ bhante”ti (saṁ. ni. 5.234).

Etthāpi yathāsakaṁ āhāravasena passaddhisambojjhaṅgādīnaṁ bhāvanā samuṭṭhāpanāti veditabbā. Tattha passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanā vuttā eva, samādhisambojjhaṅgassa vuccamānā, itarassa anantaraṁ vakkhati.

Paññāpayogamandatāyāti paññābyāpārassa appabhāvena. Yathā hi dānaṁ alobhappadhānaṁ, sīlaṁ adosappadhānaṁ, evaṁ bhāvanā amohappadhānā. Tattha yadā paññā na balavatī hoti, tadā bhāvanā pubbenāparaṁ visesāvahā na hoti, anabhisaṅkhato viya āhāro purisassa yogino (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0391) cittassa abhiruciṁ na janeti, tena taṁ nirassādaṁ hoti, tathā bhāvanāya sammadeva avīthipaṭipattiyā upasamasukhaṁ na vindati, tenāpi cittaṁ nirassādaṁ hoti. Tena vuttaṁ “paññāpayoga …pe… nirassādaṁ hotī”ti. Tassa saṁveguppādanaṁ pasāduppādanañca tikicchananti taṁ dassento “aṭṭha saṁvegavatthūnī”ti-ādimāha. Tattha jātijarābyādhimaraṇāni yathārahaṁ sugatiyaṁ duggatiyañca hontīti tadaññameva pañcavidhabandhanādi-khuppipāsādi-aññamaññavibādhanādihetukaṁ apāyadukkhaṁ daṭṭhabbaṁ, tayidaṁ sabbaṁ tesaṁ tesaṁ sattānaṁ paccuppannabhavanissitaṁ gahitanti atīte anāgate ca kāle vaṭṭamūlakadukkhāni visuṁ gahitāni. Ye pana sattā āhārūpajīvino, tattha ca uṭṭhānaphalūpajīvino, tesaṁ aññehi asādhāraṇaṁ jīvikadukkhaṁ aṭṭhamaṁ saṁvegavatthu gahitanti daṭṭhabbaṁ. Ayaṁ vuccati samaye sampahaṁsanatāti ayaṁ sampahaṁsitabbasamaye vuttanayena tena saṁvejanavasena ceva pasāduppādanavasena ca sammadeva pahaṁsanā, saṁvegajananapubbakapasāduppādanena bhāvanācittassa tosanāti attho.

Sammāpaṭipattiṁ āgammāti līnuddhaccavirahena samathavīthipaṭipattiyā ca sammā avisamaṁ sammadeva bhāvanāpaṭipattiṁ āgamma. Alīnanti-ādīsu kosajjapakkhiyānaṁ dhammānaṁ anadhimattatāya alīnaṁ, uddhaccapakkhiyānaṁ anadhimattatāya anuddhataṁ, paññāpayogasattiyā upasamasukhādhigamena ca anirassādaṁ, tato eva ārammaṇe samappavattaṁ samathavīthipaṭipannañca. Tattha alīnatāya paggahe, anuddhatatāya niggahe, anirassādatāya sampahaṁsane na byāpāraṁ āpajjati, alīnānuddhatatāhi ārammaṇe samappavattaṁ, anirassādatāya samathavīthipaṭipannaṁ. Samappavattiyā vā alīnaṁ anuddhataṁ, samathavīthipaṭipattiyā anirassādanti daṭṭhabbaṁ. Ayaṁ vuccati samaye ajjhupekkhanatāti ayaṁ ajjhupekkhitabbasamaye bhāvanācittassa paggahaniggahasampahaṁsanesu byāvaṭatāsaṅkhātaṁ paṭipakkhaṁ abhibhuyya pekkhanā vuccati.

Paṭipakkhavikkhambhanato vipassanāya adhiṭṭhānabhāvūpagamanato ca upacārajjhānampi samādānakiccanipphattiyā puggalassa samāhitabhāvasādhanamevāti tattha samadhurabhāvenāha “upacāraṁ vā appanaṁ vā”ti.

Upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammāti ettha yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttānusārena veditabbaṁ.

Anurodhavirodhavippahānavasena (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0392) majjhattabhāvo upekkhāsambojjhaṅgassa kāraṇaṁ tasmiṁ sati sijjhanato, asati ca asijjhanato, so ca majjhattabhāvo visayavasena duvidhoti āha “sattamajjhattatā saṅkhāramajjhattatā”ti. Tadubhaye ca virujjhanaṁ passaddhisambojjhaṅgabhāvanāya eva dūrīkatanti anurujjhanasseva pahānavidhiṁ dassentena “sattamajjhattatā”ti-ādi vuttaṁ. Tenevāha “sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā”ti. Upekkhāya hi visesato rāgo paṭipakkho. Tathā cāha “upekkhā rāgabahulassa visuddhimaggo”ti (visuddhi. 1.269).

Dvīhākārehīti kammassakatāpaccavekkhaṇaṁ attasuññatāpaccavekkhaṇanti imehi dvīhi kāraṇehi. Dvīhevāti avadhāraṇaṁ saṅkhyāsamānatāya. Assāmikabhāvo anattaniyatā. Sati hi attani tassa kiñcanabhāvena cīvaraṁ aññañca kiñci attaniyaṁ nāma siyā, so pana koci natthevāti adhippāyo. Anaddhaniyanti na addhānakkhamaṁ, na ciraṭṭhāyi ittaraṁ aniccanti attho. Tāvakālikanti tasseva vevacanaṁ.

Mamāyatīti mamattaṁ karoti, “maman”ti taṇhāya pariggayha tiṭṭhati. Dhanāyantāti dhanaṁ drabyaṁ karontā.

Ayaṁ satipaṭṭhānadesanā pubbabhāgamaggavasena desitāti pubbabhāgiyabojjhaṅge sandhāyāha “bojjhaṅgapariggāhikā sati dukkhasaccan”ti.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Catusaccapabbavaṇṇanā

119. Yathāsabhāvatoti aviparītasabhāvato bādhanalakkhaṇato, yo yo vā sabhāvo yathāsabhāvo, tato, ruppanādikakkhaḷādisabhāvatoti attho. Janikaṁ samuṭṭhāpikanti pavattalakkhaṇassa dukkhassa janikaṁ nimittalakkhaṇassa samuṭṭhāpikaṁ. Purimataṇhanti dukkhanibbattito puretarasiddhaṁ taṇhaṁ.

Sasantatipariyāpannānaṁ (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0393) dukkhasamudayānaṁ appavattibhāvena pariggayhamāno nirodhopi sasantatipariyāpanno viya hotīti katvā vuttaṁ “attano vā cattāri saccānī”ti. Parassa vāti etthāpi eseva nayo. Tenāha bhagavā– “imasmiṁyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññapemi, lokasamudayañca paññapemi, lokanirodhañca paññapemi, lokanirodhagāminipaṭipadañca paññapemī”ti (saṁ. ni. 1.107). Kathaṁ pana ādikampiko nirodhasaccāni pariggaṇhātīti? Anussavādisiddhamākāraṁ pariggaṇhāti, evañca katvā lokuttarabojjhaṅge uddissapi pariggaho na virujjhati. Yathāsambhavatoti sambhavānurūpaṁ, ṭhapetvā nirodhasaccaṁ sesasaccavasena samudayavayā veditabbāti attho.

Catusaccapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

“Aṭṭhikasaṅkhalikaṁ samaṁsan”ti-ādikā satta sivathikā aṭṭhikakammaṭṭhānatāya itarāsaṁ uddhumātakādīnaṁ sabhāvenevāti navannaṁ sivathikānaṁ appanākammaṭṭhānatā vuttā. Dveyevāti “ānāpānaṁ, dvattiṁsākāro”ti imāni dveyeva. Abhinivesoti vipassanābhiniveso, so pana sammasanīyadhamme pariggaho. Iriyāpathā ālokitādayo ca rūpadhammānaṁ avatthāvisesamattatāya na sammasanupagā viññatti-ādayo viya. Nīvaraṇabojjhaṅgā ādito na pariggahetabbāti vuttaṁ “iriyāpatha …pe… na jāyatī”ti. Kesādi-apadesena tadupādānadhammā viya iriyāpathādi-apadesena tadavatthā rūpadhammā pariggayhanti, nīvaraṇādimukhena ca taṁ sampayuttā taṁnissayadhammāti adhippāyena mahāsīvatthero “iriyāpathādīsupi abhiniveso jāyatī”ti āha. Atthi nu kho meti-ādi pana sabhāvato iriyāpathādīnaṁ ādikammikassa anicchitabhāvadassanaṁ. Apariññāpubbikā hi pariññāti.

137. Kāmaṁ “idha, bhikkhave, bhikkhū”ti-ādinā uddesaniddesesu tattha tattha bhikkhuggahaṇaṁ kataṁ, taṁ paṭipattiyā bhikkhubhāvadassanatthaṁ, desanā pana sabbasādhāraṇāti dassetuṁ “yo hi koci, bhikkhave”icceva vuttaṁ, na bhikkhuyevāti dassento “yo hi koci, bhikkhu vā”ti-ādimāha. Dassanamaggena ñātamariyādaṁ anatikkamitvā jānantī sikhāppattā aggamaggapaññā (M-ṭ (M.10.)CSCD pg. 1.0394) aññā nāma, tassa phalabhāvato aggaphalampīti āha “aññāti arahattan”ti. Appatarepi kāle sāsanassa niyyānikabhāvaṁ dassentoti yojanā.

138. Niyyātentoti nigamento.

Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya

Satipaṭṭhānasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Niṭṭhitā ca mūlapariyāyavaggavaṇṇanā.

Paṭhamo bhāgo niṭṭhito.

▲Top回目錄